Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

ASV valdība svētdien vienojusies par atbalsta plānu nācijas lielākajai finanšu korporācijai Citigroup. ASV nolēmusi garantēt atbalstu Citigroup gadījumā, ja tiks piedzīvoti zaudējumi bankas riskantajos aktīvos, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 306 miljardi dolāru, kā arī iepludināt bankā 20 miljardus dolāru, ziņo Associated Press.

ASV valdība, nodrošinot banku pret zaudējumiem riskantajos aktīvos, pretī saņems Citigroup A kategorijas akcijas 7 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Citigroup vadība pagaidām netiek mainīta.

Citigroup, kas darbojas vairāk nekā 100 pasaules valstīs, novembra sākumā paziņoja, ka visā pasaulē likvidēs 50 000 darbavietu.

Citigroup vadītājs Vikrams Pandits (Vicram Pandit) apsolījis ASV valdībai izmaksāt 45 miljardus ASV dolāru, kurus kompānija saņēmusi kā valsts palīdzību, ja viņš paliks par bankas ģenerāldirektoru.

Pēc Pandita vārdiem viņa vadībā Citigroup ir izredzes atjaunoties pēc finanšu krīzes, vēsta lenta.ru.

Pandita iesniegums sekojis pēc tam, kad ASV Depozītu apdrošināšanas federālā korporācija (FDIC) – viena no iestādēm, kas nodarbojas ar Citigroup glābšanu no bankrota, piedāvājusi viņu nomainīt. Saskaņā ar noslēgto vienošanos tas var notikt gadījumā, ja Citigroup vēlreiz lūgs valstij finanšu atbalstu.

Pēc Pandita teiktā, valsts palīdzība bankai ne tikai nebūs vajadzīga, bet pati banka pēc atjaunošanās būs gatava segt nodokļu maksātājiem visus izdevumus līdz pēdējam dolāram, bet arī izmaksāt ienākumus šīm investīcijām. Viņš arī piebilda, ka, ja ASV ekonomikā situācija saglabāsies smaga arī turpmāk, tad bankas problemātiskie aktīvi var atsaukties uz tās rezultātiem.

ASV Finanšu nozares pārvaldes šķīrējtiesa lēmusi, ka ASV bankai Citigroup jāsamaksā aktierim Lerijam Hagmanam (Lerry Hagman), kurš popularitāti ieguva piedaloties seriālā Dalasa, kompensācija kopumā 11,1 miljona ASV dolāru apmērā, ziņo Telegraph.

Tiesas lēmums izdarīts saistībā ar Hagmana prasību pret Citigroup, kas it kā pārkāpusi savus uzticības solījumus attiecībā uz neidentificētiem vērtspapīriem bankas kontos. Citigroup atteicās sniegt sīkāku informāciju par lietas būtību, kā arī izvairījās no atbildes par kompensācijas apmēriem.

Kompensācija 1,1 miljona ASV dolāru apmērā bankai jāsamaksā tieši L. Hagmanam, savukārt atlikušie 10 miljoni dolāru, kas noteikti kā sods par pārkāpumiem, Citigroup jāatvēl kādam labdarības fondam, kuru drīkst izvēlēsies pats aktieris.

L. Hagmans sākotnēji no Citigroup vēlējās piedzīt kompensāciju 1,3 miljonu dolāru apmērā.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

ASV valdība gatavojas pārdot savu 27% daļu Citigroup, kas varētu būt viena no lielākajām akciju pārdošanām vēsturē, vēsta BBC.

7,7 miljardi izglābtās bankas akciju tiks pārdoti pa daļām 2010.gada laikā, liecina ASV Valsts kases sniegtā informācija.

Citigroup, kura norakstījusi vairāk nekā 100 miljardus ASV dolāru, valdības palīdzība tika piešķirta trīs reizes 2008. un 2009.gadā.

Saskaņā ar Citigroup akciju cenu pirmdien, Valsts kases daļas vērtība varētu būt aptuveni 33 miljardi ASV dolāru, nodrošinot ASV nodokļu maksātājiem 8 miljardu dolāru peļņu.

Banka kopumā no Valsts kases Troubled Asset Relief Programmas jeb Tarp kā glābšanas naudu ir saņēmusi 45 miljardus ASV dolāru.

Citigroup tika izsniegti 25 miljardi ASV dolāru apmaiņā pret 7,7 miljardiem akciju, un tika aizdoti vēl 20 miljardi ASV dolāru divās daļās. Šie 20 miljardi ASV dolāru tika atmaksāti decembrī.

Citigroup Inc. nākamo trīs gadu laikā plāno gandrīz trīskāršot darbaspēku Ķīnā līdz pat 12 tūkstošiem cilvēku, pastiprinot sāncensību ar HSBC Holdings Plc pasaulē visstraujāk augošajā lielajā ekonomikā, ziņo Bloomberg.

Ņujorkā bāzētā banka Ķīnā pieņems darbā vairāk darbinieku nekā jebkurā citā Āzijas-Klusā okeāna valstī, intervijā stāstījis Citigroup pārstāvis Stefans Bērds (Stephen Bird). Šāda veida ekspansija varētu padarīt Ķīnu par Citigroup trešo lielāko tirgu pēc darbinieku apjoma tūlīt aiz ASV un Meksikas.

«Šī ir spēcīga ziņa no Citigroup puses, kas signalizē par bankas plāniem attiecībā uz šo valsti,» sacījis Honkongas Sanford C. Bernstein & Co. analītiķis Maikls Verners (Michael Werner), piebilstot: «Ķīna ir viena no vispievilcīgākajām un peļņu nesošākajām valstīm pasaulē bankai.»

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

ASV investīciju banka Citigroup ir paziņojusi ka, maijā notikušajā kiberuzbrukumā tai ir nozagta informācija par 360 tūkstošiem klientu, vēsta Reuters.

Lielākā daļa klientu, par kuriem nozagta informācija, ir Ziemeļamerikas iedzīvotāji. Citigroup iepriekš bija paziņojusi, ka uzbrukums skāris aptuveni vienu procentu tās klientu. Kompānijai kopumā ir ap 21 miljonu klientu.

Tikusi nozagta inform[acija par Citigroup klientu vārdiem, konta numuriem, kontaktinformāciju un citi sensitīvi dati.

Jau rakstīts, ka 9. jūnijā Citigroup paziņojusi, ka arī tā cietusi no hakeru uzbrukumiem, kā rezultātā hakeri varējuši aplūkot aptuveni 200 tūkst bankas klientu informāciju. Banka norādījusi, ka hakeri nav tikuši pie bankas klientu dzimšanas datumiem, kredītkaršu derīguma termiņiem un karšu drošības kodiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi par plāniem lidostā Rīga būvēt jaunu angāru lidmašīnu flotes uzturēšanai, tādējādi samazinot uzturēšanas izmaksas nākotnē un kļūstot efektīvākai.

airBaltic apbūves tiesību līgumu ar lidostu Rīga parakstījusi 2020. gadā. Plānots, ka jaunā angāra būvniecība tiks uzsākta 2022. gada sākumā, bet pabeigta līdz 2023. gada beigām.

"Jaunais angārs mūsu plānos ir bijis jau gadiem ilgi kā daļa no mūsu turpmākās attīstības. Līdz brīdim, kad jaunais angārs būs pabeigts, mēs atkal būsim uz mūsu izaugsmes ceļa, nodrošinot tik nozīmīgo savienojamību starp Baltiju un pārējo pasauli, ar gandrīz divreiz vairāk Airbus A220-300 lidmašīnām nekā šobrīd. Kopš 2019. gada mēs visus lidmašīnu apkopes darbus esam veikuši paši, un mūsu flotes paplašināšanai būs nepieciešams atbilstoša izmēra lidmašīnu angārs. Pieaugot Airbus A220 klientu lokam globāli, airBaltic Rīgā spēs piedāvāt tehnisko apkopi arī citiem šī tipa lidmašīnu īpašniekiem visā pasaulē. Tas būs viens no reģionā lielākajiem un modernākajiem lidmašīnu angāriem," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Banka Citigroup un ASV Finanšu ministrija piektdien parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru valdība palielinās savu daļu bankā piecas reizes — no 8% līdz 40%.

Darījumam nav nepieciešami papildus budžeta līdzekļi, taču tā īstenošana būs atkarīga no tā, vai Citigroup spēs piesaistīt papildus privātās investīcijas. Saskaņā ar darījuma nosacījumiem, valdība apmainīs daļu tai piedrošo priviliģēto Citigroup akciju uz parastajām.

Savulaik lielākā pasaules banka ir viena no tām, kura visvairāk cietusi finanšu krīzē ne tikai savā valstī, bet arī aiz tās robežām.

Tā jau ir saņēmusi no valdības 45 miljardus dolāru.

Pēdējā gada laikā bankas tirgus vērtība ir sarukusi par vairāk nekā 90%. Lai samazinātu izdevumus, banka ir atlaidusi 50 tūkstošus darbinieku, kā arī slēgusi un pārdevusi daļu savu struktūrnodaļu.

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" pirmdien paziņoja, ka tas janvārī uz laiku apturēs lidmašīnu "737 MAX" būvniecību apstākļos, kad tas mēģina panākt šī modeļa lidmašīnu atkalizmantošanu pēc divām aviokatastrofām.

Kompānija gan paziņoja, ka tā pašlaik neplāno atlaist strādniekus saistībā ar šo lēmumu.

"Mēs iepriekš esam paziņojuši, ka pastāvīgi izvērtēsim mūsu ražošanas plānus, ja "MAX" lidojumu aizliegums turpinātos ilgāk, nekā mēs gaidījām," teikts kompānijas paziņojumā.

"Šīs notiekošās izvērtēšanas rezultātā mēs esam nolēmuši izvirzīt par prioritāti uzglabāto lidmašīnu piegādi un uz laiku apturēt "737" programmas [lidmašīnu] ražošanu, sākot ar nākamo mēnesi."

ASV gaisa satiksmes regulatori ir paziņojuši, ka nevarēs apstiprināt šī modeļa lidmašīnu atgriešanos gaisa satiksmē pirms 2020.gada.

Lai gan lidmašīnu "Boeing 737 MAX" lidojumi visā pasaulē kopš marta ir atcelti pēc divām aviokatastrofām ar cilvēku upuriem Indonēzijā un Etiopijā, "Boeing" turpināja būvēt 40 šī modeļa lidmašīnas ik mēnesi, radot to uzglabāšanas dilemmu.

Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Pēc aviācijas datu pētniecības un konsultāciju uzņēmuma WINGX datiem 6.aprīlī Dubaijā atradās 30 privātās lidmašīnas, kurām galvenā bāzēšanās valsts bija Krievija.

Starp šīm lidmašīnām bija Krievijas oligarha Romāna Abramoviča lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner", lidmašīna "Gulfstream G650ER", kuru uzskata par saistītu ar Viktoru Rašņikovu, lidmašīna "Embraer SA", kas saistīta ar Mihailu Gucerevu, un "Bombardier BD700 Global Express", kas saistīta ar Arkādiju Rotenbergu.

Vēl apmēram 90 citas lidmašīnas, kas piestājušas Dubaijā, ir reģistrētas dažādās pasaules valstīs un nav iespējams noskaidrot, cik no tām saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem.

Šodien tirgū uzlabojas riska apetīte, ko palīdz raisīt ziņas par iespējamu daļēju ASV bankas Citigroup nacionalizāciju.

Db.lv jau rakstīja, ka viena no lielākajām ASV bankām Citigroup pati esot piedāvājusi ASV valdībai iegādāties daļu tās akciju (banka cer, ka valsts daļa kompānijā nepārsniegs 25 %, taču baumo arī par 40 % iespējamību). Jāpiemin, ka Citigroup akcijas cena pagājušās nedēļas laikā nokrita par 44 %. Tirgū mazinājušās bailes, ka ASV valdība varētu pilnībā nacionalizēt vairākas savas grūtībās nonākušās bankas. Turklāt daudzi investori cer, ka šis ir solis pareizajā virzienā (nacionalizēt daļu Citigroup), lai palīdzētu pārvarēt ar recesiju saistītās problēmas.

Valdot šādam fonam, šodien nemierīgi uzvedās arī eiro/dolāra kurss, kurš šodien bija paspējis uzskriet līdz pat 1.299 EUR/USD atzīmei. Tiesa, darba dienai tuvojoties izskaņai kurss atkal nolidoja zemākos līmeņos pie 1.28 EUR/USD. Tirgū pesimismu ienesa (kas «patika» dolāram un vienlaikus jūtami «iezvēla» eiro) Eiropas Centrālās bankas prezidenta Žana Kloda Trišē paziņojums, ka eiro zonas finanšu sistēma atrodas «barga sasprindzinājuma» stadijā, un reitingu aģentūra Fitch izteica satraukumu par Austrijas AAA kredītreitingu.

Pērn pēdējā ceturksnī ASV banka Citigroup strādājusi ar 7.6 miljardu ASV dolāru lieliem zaudējumiem, kas saistīti ar bankas apņemšanos atmaksāt valsts atbalsta programmas ietvaros saņemtos līdzekļus, raksta Financial Times.

Ja neskaita valstij atmaksātos līdzekļus, ko Citigroup aizņēmās no ASV, lai cīnītos ar finanšu krīzes sekām, banka 2009. gada pēdējā ceturksnī strādāja ar 1.4 miljardu dolāru lieliem zaudējumiem. 2009. gada pirmos trīs ceturkšņus Citigroup strādāja ar peļņu.

2008. gada pēdējā ceturksnī ASV bankas zaudējumi bija 17.3 miljardu dolāru apmērā.

Lai pārdzīvotu finanšu krīzi Citigroup no ASV aizņēmās kopumā vairāk nekā 20 miljardus ASV dolāru.

Pastāv 90% liela iespēja, ka Grieķija nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā pametīs eirozonu, tādējādi izraisot satricinājumus visā eirozonā, prognozē ASV finanšu korporācija Citigroup.

Iepriekš Citigroup iespēju, ka Grieķija pametīs eirozonu, vērtēja 50 līdz 75 procentu apmērā. Taču tagad bankas analītiķi to saredz augstāku. Tāpat Citigroup prognozē, ka starptautisko palīdzību lūgs Itālija un Spānija, vēsta Reuters.

Nākamo divu līdz trīs gadu laikā eirozonā valdīs sajaukums starp Grieķijas izstāšanās sekām, parādu pārstrukturizācijām un starptautiskajām palīdzībām, uzskata Citigroup. Banka prognozē arī, ka no AAA reitingiem šķirsies Vācija un Lielbritānija, bet ASV piemeklēs tālāks kredītreitinga kritums.

Db.lv jau vēstīja – izskanējušas ziņas, ka Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien, 10.oktobrī, pasludinājusi ka Latvijā bāzēto Islandes kapitāla aviokompāniju «PrimeraAir Nordic» par maksātnespējīgu, liecina «Firmas.lv» pieejamā informācija.

Par maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vents Lamsteris.

«PrimeraAir Nordic» pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza pagājušā nedēļā. Tiesa pieteikumu vērtēja rakstveida procesā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «Primera Air» finanšu problēmu dēļ no 1.oktobra pārtraukusi reisus.

«Ši ir skumja diena visiem »Primera Air« darbiniekiem un pasažieriem. Pēdējo mēnešu laikā kompānija neatlaidīgi centās nodrošināt ilgtermiņa finansējumu lidsabiedrībai. Nespējot vienoties ar mūsu banku par īstermiņa finansējumu, mums nebija citas iespējas kā iesniegt bankrota pieteikumu,» atzina «Primera Air».

Aviokompānijā skaidroja, ka «pēdējos divos gados vairāki neparedzēti neveiksmīgi notikumi būtiski ietekmēja »Primera Air« finanšu stāvokli. 2017.gadā uzņēmums bija spiests pārtraukt izmantot vienu lidmašīnu nopietnu korozijas problēmu dēļ un bija spiests segt visas atjaunošanas izmaksas, tādēļ ciešot vairāk nekā desmit miljonu eiro zaudējumus».

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 13. decembrī Rīgā sagaidīja 24. un 25. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuriem YL-AAX un YL-AAY, tādējādi noslēdzot 2020. gadā plānotās piegādes.

Abas lidmašīnas ir daļa no airBaltic kopējā 50 Airbus A220-300 lidmašīnu pasūtījuma. Papildus tam airBaltic saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Pandēmijai nemazinoties, airBaltic nauda varētu beigties septembrī 

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā...

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Kopš 2016. gada, kad airBaltic uzsāka Airbus A220-300 lidmašīnu izmantošanu, lidsabiedrība ar tām pārvadājusi vairāk nekā 5 600 000 pasažieru. Līdz šim visvairāk pasažieru pārvadāti uz tādiem galamērķiem kā Amsterdama, Parīze, Londona un Maskava. Kopumā airBaltic ar Airbus A220-300 lidmašīnām veikusi gandrīz 60 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 141 000 stundu.

airBaltic filiāles izveide Lietuvā saistīta ar vēlmi lidot uz Kijevu 

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" lēmums reģistrēt filiāli Lietuvā ir saistīts...

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Airbus A220-300 augstas kvalitātes gaisa filtrēšanas sistēma ir aprīkota ar augstas efektivitātes daļiņu gaisa (HEPA) filtru, kas nodrošina labāko filtrācijas līmeni, kāds šobrīd pieejams recirkulētam lidmašīnu kabīņu gaisam, sākot no brīža, kad pasažieri iekāpj lidmašīnā, visu lidojuma laiku un līdz pat pasažieru izkāpšanai. Gaiss lidmašīnu kabīnē tiek rūpīgi kontrolēts un tiek recirkulēts tik bieži, lai nodrošinātu pilnīgu gaisa nomaiņu 20-30 reizes stundā.

airBaltic iesniegusi risinājumu valsts ieguldījuma atgūšanai 

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij...

Turklāt jaunā lidmašīna ir arī ievērojami klusāka – tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks. Šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo Airbus A220-300 ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.