Šīs dienas aktuālākais temats gan savstarpējās sarunās gan mediju telpā, protams, ir 13. janvāra vakara grautiņi Vecrīgā, par kuriem nupat savu viedokli šķiet izsaka ikviens. Un šobrīd, atskatoties uz notikušo un izvērtējot sabiedrības reakciju uz tiem, rodas daži secinājumi un jautājumi.

"Tur bija tikai daži desmiti policistu”

Kā liecina laiku pa laikam publicētā informācija par notikumiem ārzemēs, publisku pasākumu pārvēršanās grautiņos nav nekas neparasts. Turklāt salīdzinot ar tiem pašiem grautiņiem Francijā mūsu Vecrīgā notiekošie tādi ziediņi vien ir. Un es šaubos, vai mūsu policijas vadība, Iekšlietu ministrijas amatpersonas to neapzinās...

"Tur bija tikai daži desmiti policistu, vēlāk vairāki simti," tā, komentējot policijas klātbūtni grautiņu laikā, Db atzina iekšlietu ministrs Mareks Segliņs.

http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=f1e477c3-cfde-4a8b-a744-08d2b5f216ca

Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža pavēle par Ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām paredz arī policistu rotāciju un liegumu policistiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro.

Ķuzis pagājušā piektdienā VP gada pārskata sanāksmē īsi paziņoja, ka šogad būtiski tiek mainīta Ceļu policijas darba organizācija, proti, tās ekipāžu galvenie divi uzdevumi būs satiksmes negadījumu formēšana un atrašanās vietās, kurās izveidojušies sastrēgumi. Saskaņā ar jauno kārtību ātruma kontrole vairāk tiks veikta ar fotoradariem un netrafaretajām automašīnām.

VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka VP priekšnieka pavēle patiesībā ir daudz plašāka un tā attiecas uz diviem jautājumiem - ceļu policijas un patruļdienesta darba organizāciju un pretkorupcijas risku mazināšanu šajās struktūrās.

Nevēloties zaudēt naudu atlūgumus iesnieguši 140 Valsts policijas darbinieku. VP vadība informē, ka nākotnē policijas darbinieku skaits tiks krietni samazināts.

Pagaidām atlūgumus esot iesnieguši 140 policijas darbinieki, taču šis skaits varot būt vēl lielāks, jo neesot saņemti visi dokumenti no reģionālajām iestādēm, stāstīja VP priekšnieks Valdis Voins.

Atlūgumus iesnieguši tie policisti, kas sasnieguši jau izdienas pensijas vecumu. Tiek uzskatīts, ka uz šādu soli tos pamudinājuši izstrādātie likuma grozījumi, kas paredz, ka atvaļinoties policijas darbinieks saņemtu tikai vienas mēnešalgas lielu atvaļināšanās pabalstu. Šobrīd tas ir trīs mēnešalgu liels.

Darbu policijā šajās dienās pamet Organizētās noziedzības un apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Leonīds Bogdānovs un pārvaldes priekšniece Līga Cīrule. Darbu pametuši arī Valkas, Kuldīgas un Alūksnes policijas pārvalžu priekšnieki.

Ņemot vērā vairāk nekā 300 policistu ieteikumus, autoražotājs Carbon Motors ir izveidojis jaunu ASV policistu auto, kura ražošanas starts ir paredzēts 2012. gadā.

Kopumā Carbon Motors būs jāuzbūvē 10 tūkstošus jaunos policistu vāģus, kuri tiks izmantoti visā valstī. Šobrīd ASV policisti izmanto novecojušos un benzīna rijīgos ģimenes limuzīnus Ford Crown Victoria.

Pēdējos gados ASV policisti arvien biežāk esot sūkstījušies, ka šāds auto vislabāk noderētu bērnu vešanai no skolas un atpakaļ, taču, piemēram, noziedznieku tvarstīšanai tas esot pārlieku lempīgs un lēns.

Carbon Motors speciāli izstrādātais projekts vieš cerības, ka ASV policistu rīcībā būs daudzsološs un spējīgs sabiedrotais. Klasiskās piedziņas policistu modelim Carbon E7 būs uzstādīts taupīgs trīs litru dīzeļmotors, kura maksimālais ātrums sasniegs 250 km/h, bet paātrinājumu līdz 100 km/h atzīmei veiks 6.5 sekundēs. Paredzams, ka jauno modeli ASV policisti sākšot saņemt 2012. gadā.

Alžīrijā pirmdien notikušas policistu sadursmes. Aptuveni 12 tūkstoši kopienas policistu pulcējās valsts galvaspilsētā Alžīrā, pieprasot lielāku valsts atbalstu, vēsta Reuters.

Kopienas policija nodrošina kārtību valstī aptuveni desmit gadus. Protestējošos kopienas policistus pirmdien notikušo protestu laikā centās nomierināt par protestu kārtību atbildīgā policija. Mītiņa laikā kopienas policistus mēģināja izkliedēt, izmantojot ūdens strūklu, daži no kopienas policistiem metuši akmeņus protestu kārtību uzraugošo policistu virzienā. Vairāki no kopienas policistiem tikuši ievainoti un aizturēti.

Kopienas policisti no valdības pieprasīja lielākas sociālas un profesionālas tiesības, un vismaz pieci tūkstoši kopienas policistu vēlējās doties uz prezidiju.

Ceļu policistiem par 99 103 eiro tiks piegādātas pie apģērba piestiprināmas videokameras.

Valsts policijas (VP) iepirkumu komisija šonedēļ nolēmusi līgumu slēgt ar AS «Inkomerc Holding», kuras piedāvājums atbildis visām iepirkuma prasībām un bijis saimnieciski izdevīgākais.

Paredzēts, ka kameras ekrāns būs vērsts pret personu, ar kuru komunicē policists. Kameras darbības laikā potenciālajam pārkāpējam būs redzama indikācija, piemēram, ieslēgts displejs, mirgojoša diode par to, ka notiek video ieraksts.

Filmēšana varēs notikt arī zema apgaismojuma apstākļos, piemēram, krēslā.

Paredzēts, ka uzņēmums nodrošinās pasūtītāja personāla apmācību darbam ar kamerām un programmnodrošinājumu piecās vietās: Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā un Valmierā.

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Grieķijas iedzīvotāji valsts finanšu nedienās vaino ārpasauli, nevis pieņem to, ka ar viņu valsti kaut kas nav kārtībā un ir nepieciešamas «rūgtas zāles» tās ārstēšanai, raksta Reuters.

«Vienkāršie cilvēki nesaprot situācijas nopietnību, ne tikai Grieķijā, bet arī visā pasaulē,» norāda HIS Global Insight analītiķi. Vardarbīgi protesti pret valdības taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu starptautisko finanšu palīdzību, tiek apvienoti ar politiskiem cīniņiem, kas spēcīgi baida starptautiskos tirgus.

Grieķijas sabiedrība pilnībā neatver situācijas dramatismu, kas liek investoriem bažīties par to, ka politiskās ķildas un opozīcija taupības pasākumiem var likt valstij bankrotēt. Kamēr tādas valstis kā Latvija, kas pieņēma «Starptautiskā Valūtas fonda zāles», īsu brīdi mocijās, bet tagad jau sāk atgūties, Grieķija aizvien vairāk sāk atgādināt Argentīnu, kas bankrotēja 2001. gadā un joprojām ir «izmesta» no finanšu tirgiem, secina aģentūra.

Ticība banku sistēmai strauji kritusies, jo dažu cilvēku asinīs ir pārāk daudz testosterona, - tādu finanšu krīzes iemesla versiju piedāvā The Times.

Kā norāda The Times, finanšu sistēmā dominē tieši vīrieši. Viņi slēguši līgumus un bāzuši kabatās lielāko bonusu daļu, kas, kā pieļauj pat Lielbritānijas premjers Gordons Brauns, bija krīzes sakne.

Ja finanšu institūcijas vadītu sievietes, viņas vairāk domātu par savu lēmumu sekām, kā tas skars cilvēkus, nevis par to, cik viņām samaksās, raksta The Times.

Tāpat darījumu centros būtu vairāk bērnudārzu un mazāk bāru, kur slaistītos akciju pārdevēji, lai palielītos ar kārtējo darījumu. Tirgi, kurus uzkarsējis testosterons būtu atvēsināti ar estrogēna devu.

Eiropas policijas arodorganizācija EuroCop apsver iespēju rekomendēt Briselei Latvijas izslēgšanu no Šengenas zonas.

Martā EuroCop valde apmeklējis Latviju un lielākais šoks tai bijis par faktu, ka ap 300 policistu noformējuši sev trūcīgās personas statusu, raksta Neatkarīgā. Vasarā paredzēta atkārtota vizīte, lai pārliecinātos, kā Iekšlietu ministrija pildījusi organizācijas rekomendācijas. Ja progresa nebūs, EuroCop varētu rosināt izslēgt Latviju no Šengenas zonas. Protams, šāds rosinājums nebūtu obligāti saistošs, turklāt Eiropas Savienībai nemaz nav izstrādāts juridisks mehānisms Šengenas līgumvalstu izslēgšanai.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone šīs arodbiedrību aktivitātes sauc par «absolūti abstraktu pļāpāšanu». «Policijas darba apstākļi ir nacionālā atbildība. Protams, mēs esam sarūgtināti, ka šobrīd nav iespējas investēt un pacelt algas. Taču tas nevar izraisīt kādas starptautiskas juridiskas sekas,» skaidro valsts sekretāre.

Jaunie fotoradari būtiski atvieglos ceļu policijas darbu – ceļu policistu darbs varētu smazināties pat par 90%, Db.lv norādīja Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Ceļu policistu, darbs, ķerot ātrumpārkāpējus, būtiski samazināsies, tādēļ ceļu policistu spēki tiks novirzīti gājēju un velosipēdistu kontrolei, stāstīja E. Zivtiņš. Darba vietu skaits ceļu policijā netiks būtiski samazināts, toties spēki tiks novirzīti citos virzienos, viņš norādīja.

Fotoradari tiks uzstādīti aptuveni 200 vietās uz Latvijas autoceļiem, turklāt 30 no tiem atrašanās vieta tiks mainīta. Par daļu no fotoradariem iepriekš brīdinās speciālas ceļazīmes.

Fotoradari detektēs arī tos braucamlīdzekļu vadītājus, kuriem nav civiltiesiskās apdrošināšanas un kuriem nav izieta tehniskā apskate. Radari ir spējīgi darboties temperatūrās no mīnus 30 līdz plus 45 grādiem pēc Celsija. Radaru darbība varētu būt apgrūtināta lietusgāzes laikā vai sniegputenī, kad būs apgrūtināta redzamība.

Viens no kandidātiem uz KNAB priekšnieka amatu Artūrs Zvejsalnieks 13. janvārī kopā ar Latvijas Apvienoto policistu arodbiedrību piedalījies drošības uzraudzīšanā 13. janvāra mītiņa laikā Doma laukumā.

A.Zvejsalnieks jau iepriekš sadarbojies ar šo policistu arodbiedrību kā advokāts, ziņo Latvijas radio. Tomēr laikrakstam Diena policistu arodbiedrības vadītājs Agris Sūna atzinis, ka par viņu “galvu ķīlā neliktu.” A.Zvejsalnieks atzinis, ka no 1998. līdz 2002. gadam bijis sava tēvoča Saeimas deputāta Osvalda Zvejsalnieka palīgs, kas uzskatāms par ētikas pārkāpumu, taču tolaik tā bijusi normāla prakse. A.Zvejsalnieks noliedzis viņa sievas Ievas saistību ar tā dēvēto Rēzeknes burtnīciņu skandālu, kur lietas materiālos figurēja Rēzeknes gaļas kombināta direktora Gunta Piteronoka telefona sarunas ar Ievu Zvejsalnieci. Savukārt otram KNAB priekšnieka kandidātam Normundam Vilnītim pārmet to, ka viņš studē Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā. Viņa kolēģis Latvijas Policijas akadēmijā, Rīgas domes deputāts Andrejs Vilks Dienai norādījis, ka tas viņā neizraisot nekādas bažas, jo tā esot viena no spēcīgākajām augstskolām tiesību jomā. Zīmīgi, ka abi KNAB priekšnieka kandidāti bijuši saistīti ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, tikai N.Vilnītis šobrīd darbību tajā apturējis. Kandidāti arī atzinuši, ka tuvākajā laikā par sevi uzzinās daudz ko jaunu – gan bijušu, gan nebijušu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s, iespējams, ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli tirgū. Eiropas Komisijas uzsākusi izmeklēšanu.

Vērtspapīru starptautiskie identifikācijas numuri ir Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) izveidots standarts, kas ļauj pārrobežu darījumos identificēt vērtspapīrus. Šie numuri saskaņā ar atbildīgās iestādes lēmumu tiek piešķirti katrā valstī atsevišķi.

S&P vada Amerikas Savienoto valstu atbildīgo institūciju, kas ir vienīgā, kas šajā valstī vērtspapīriem var piešķirt identifikācijas numuru. Turklāt, saskaņā ar Eiropas Komisijas rīcībā esošo informāciju ASV ISIN numuri ir vienīgā universālā identifikācijas metode ASV vērtspapīriem un tie ir vitāli nozīmīgi ikdienas darījumiem, tajā skaitā arī Eiropas Savienības uzņēmējiem un investoriem.

Iegāza remontdarbu plānošana un kontrole; darbu izpildītāji norāda, ka aizkavēšanās notikusi no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ

Gan kājāmgājēju, gan autobraucēju neapmierinātību jau vairākus mēnešus raisa Rīgas ielu remontu radītie satiksmes sarežģījumi un reizēm pat cilvēku dzīvībai bīstamie apstākļi. Iedzīvotāji sociālajos medijos ik dienas ironizē par Rīgas domes nespēju pieskatīt darbu organizāciju un kvalitāti. Dome vaino darbu veicējus, bet tie norāda, ka radušies dažādi šķēršļi, kāpēc darbi iekavējušies, kā arī atzīmē, ka darba grafiks ir saspringts un termiņi noteikti teju neiespējami. Līdz ar to iesaistītajām pusēm ir arī atšķirīgs viedoklis par to, vai vainojams ir regulējuma trūkums vai tā ieviešana dzīvē.

FOTO: Parīzē velosipēdu joslas vaino sastrēgumos

Lai ari sarunās, kas notika pēc ekonomikas ministra Arta Kampara aicinājuma starp uzņēmuma valdi un Swedbank pārstāvi Ansi Grasmani tika panākta mutiska vienošanās par turpmāko situācijas risināšanas plānu un sadarbības modeli, tomēr banka turpinot bloķēt uzņēmumu saimnieciskās darbības veikšanu un ražošanas procesu, uzsver Saga Group Juridiskā dienesta juriste Daina Drela.

Viņa skaidro, ka mutiska vienošanās paredzēja novērst bankas pieļauto prettiesisko rīcību uzņēmumu rūpnīcās Tukumā un Mālpilī. Diemžēl Saga Group nācies konstatēt, ka, neskatoties uz 22.09.09. norunāto vienošanos, bankas pozīcija palikusi izvairīga un nekonstruktīva, turpinot izvirzīt iepriekš neatrunātas un formālas prasības, attiecīgi turpinot bloķēt uzņēmumu saimnieciskās darbības veikšanu un ražošanas procesu, kā arī neatceļot prettiesiski uzlikto fizisko apsardzi un bloķējot izejvielu piegādes uzņēmumiem un preču piegādi klientiem, joprojām neuzrādot likumisku pamatojumu. Bankas pārstāvji un valde, aizbildinoties ar formalitātēm, kavē paziņojumu par konkrētu jautājumu risinājumu termiņu, skaidro D. Drela.

Bijušais investīciju bankas Morgan Stanley viceprezidents Ričards Garaventa tiek vainots 2.5 miljonu dolāru nolaupīšanā, ziņo lenta.ru.

Pēc apsūdzības datiem, minēto summu R. Garaventa ir nolaupījis laikā no 2001. gada 5. septembra līdz 2008. gada 24. decembrim. Zagto naudu viņš esot tērējis, pērkot dārgus auto, juvelierizstrādājumus un ceļojot. Nauda esot nolaupīta, izrakstot čekus kādai R. Garaventam piederošai kompānijai.

R. Garaventa tika arestēts šī gada 11. februārī Ņūdžersijā. Ja R. Garaventa vaina tiks pierādīta, viņam draud cietumsods līdz 25 gadiem.

«Mēs ļoti strikti skatīsimies uz tiem gadījumiem, kur policisti ir pieķerti, vai tiek turēti aizdomās par kukuļņemšanu, ētikas normu neievērošanu un citiem pārkāpumiem,» Latvijas Radio norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Viņa norādīja, ka ar policijas vadību tiek strādāts pie tā, lai uzlabotu likumus. «Ir ļoti daudz juridiskas nianses, kāpēc cilvēku nevar atlaist no darba, pat tad, ja viņš ir aizturēts par kukuļņemšanu. Šobrīd likums šādus cilvēkus ļoti stingri aizstāv, bet mēs atradīsim metodi kā bez ierunām atlaist no darba cilvēkus, kuri nevēlas strādāt un pārkāpj likumu,» uzsvēra L. Mūrniece.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

No nākamā gada darbu pārtrauks Latvijas Policijas akadēmija, paredz šodien pieņemtais valdības rīkojums.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Jaunais laiks) vēlmi likvidēt šo augstskolu pauda jau pirms vairākiem mēnešiem, tomēr akadēmijas mācībspēki pret to kategoriski iebilda un Policijas akadēmija pat izsludināja studentu uzņemšanu jaunajam mācību gadam.

Iekšlietu ministre L. Mūrniece Policijas akadēmiju raksturo kā «milzīgu monstru», kurā «puse Latvijas piestrādā par vieslektoriem» un kuru viņas vadītā ministrija vairs nevēlas uzturēt.

Policijas akadēmijas pasniedzējiem esot bijušas pārlieku lielas algas, piemēram, augstskolas rektora tik tikko esot izdevies pierunāt samazināt savu algu līdz 2 700 Ls mēnesī, sacīja ministre.

Žurnālists Leonīds Jākobsons uzskata, ka cilvēki, kuri vakar viņam uzbruka, vēlas apturēt viņa profesionālo darbību.

Mērķis bijis vai nu viņu iebiedēt, vai nogalināt, kolēģiem Latvijas Radio 4 ar īsziņu palīdzību teicis žurnālists.

Jākobsons patlaban no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ir pārvests uz Stomatoloģisko institūtu. Viņš fiziski nespējot parunāt, bet uz īsziņām varot atbildēt. Žurnālists atzina, ka vakar zaudējis daudz asiņu, uz sejas viņam esot aptuveni astoņus centimetrus gara rēta. «Knapi paliku dzīvs,» rakstījis žurnālists.

Vaicāts, vai policija atradīs vainīgos, Jākobsons kolēģiem rakstījis, ka policija turpinot cīņu ar viņu. Četri policisti par viņu slimnīcā smējušies un ņirgājušies, viņi esot skatījušies filmas, kā arī runājuši, cik labs mērs ir Nils Ušakovs (SC).