Labvēlīgās izmaiņas likumos uzkrājošajos produktos varētu ievirzīt papildu 100 miljonus latu gadā.
Tā lēsuši vairāki aptaujātie nozares eksperti, uzskatot, ka cilvēkiem būs vēl spēcīgāks stimuls veikt uzkrājumus grozītā likuma dēļ par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IeIN), kas stāsies spēkā jūnija vidū. Proti, tajā paredzēta iespēja ik gadu saņemt 25 % nodokļa atmaksu no veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumiem (ja līgums ir noslēgts vismaz uz 5 gadiem) un arī ieguldījumu fondos (šajā gadījumā atmaksu gan varēs prasīt ne ātrāk kā pēc 5 gadiem no apliecību iegādes brīža), kas nepārsniedz nevis 10 % kā līdz šim, bet jau 20 % no gada bruto algas. "Ir pilnīgi skaidrs, ka lēmums palielināt nodokļu atvieglojumiem pieejamo naudas summu līdz 20 %, "trapīs naglai pa galvu" un dos savu efektu, samazinot patēriņam pieejamos līdzekļus un novirzot tos uzkrājumiem. Efekts gan nebūs tik liels, kā iespējams, uz to tiek cerēts, politiķiem "uzburot ainiņas" par daudzu simtu miljonu vai pat miljardu noņemšanu no patēriņa, tomēr ar vairākiem simtiem miljoniem latu noteikti varam rēķināties," lēsa SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītājs Uģis Vorons. "Patēriņa samazināšana un uzkrājumu palielināšana, protams, samazinās iekšzemes pieprasījuma spiedienu uz cenām. Apskatot atsevišķus plāna pasākumus, arvien vērts atcerēties - pretinflācijas pasākumu kopums var sasniegt cerēto efektu tikai tad, ja tiek pilnībā un konsekventi īstenots. Vēl vairāk - vajadzības gadījumā papildināts, un pastiprināts," tā Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.
Mazas summas
Iepriekšējo gadu laikā strauji pieaudzis 3. līmeņa pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā iesaistījušos cilvēku skaits, pagājušā gada beigās sasniedzot ap 100 tūkst. cilvēku katrā (par daļu cilvēkiem gan iemaksas veic darba devējs). Šāds cilvēku skaits, salīdzinot ar piem., ar privātpersonām izsniegto kredītu skaitu mājokļu iegādei nav nemaz tik sliks: pēc FKTK datiem pērnā gada beigās bija izsniegti 131 575 kredīti. Tiesa, uzkrājošo produktu piedāvātāji var tikai apskaust gada laikā kredītos izsniegtos
vairāk kā 800 milj. Ls pretēji ap 30 milj. Ls ieguldītajiem latiem pērn privātajos pensiju fondos (ap 14 milj. Ls) un dzīvības apdrošināšanā (ap 16 milj. Ls). Apskaužams ir arī cilvēkiem piešķirto 584 tūkst. norēķinu karšu cipars (ar pārsnieguma iespējām, kredītkartes), kur gada laikā izsniegtā kredītu summa bijusi 66 milj. Ls. Sampo Dzīvības vadītāja Kristīne Lomanovska atzina, ka šobrīd rēķinot iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājuma veidošanu un privātajos pensiju fondos pret darbspējīgo iedzīvotāju vidējo bruto darba algu, Latvijā uzkrājumiem atvēlam vidēji 6 % no saviem bruto ieņēmumiem, vai, ņemot vērā neoficiālo ienākumu apjomu - vēl mazāk. "Tas nozīme, ka jau līdz šim neesam izmantojuši visas iespējas, ko valsts mums sniedz," tā viņa. Seesam Life Latvia vadītājs Viktors Gustsons lēsa, ka iemaksas, kurām būtu piemērojams IeiIN atbrīvojums, pēc Latvijas apdrošinātāju asociācijas vērtējuma ir tikai 4 % un varētu pieaugt maksimāli līdz 5%.
Ir cerība
Tomēr turpinot palielināties cilvēku bruto algai, arvien vairāku cilvēku dalībai un veikto iemaksu lielumam, līdz ar izmaiņām likumdošanā iemaksu apjoms varētu dubultoties, no apgrozības izņemot jau virs 60 milj. Ls. Savukārt pieskaitot iemaksas investīciju fondos, kopējais apjoms var sasniegt 100 milj. Ls, atzina K. Lomanovska, gan šauboties, vai tas notiks šogad. "Kopumā tas ir iespējams, bet jautājums, kad?" tā viņa. "Pati raugos uz šīm izmaiņām ļoti pozitīvi un tas ir man personīgs stimuls pārdomāt savu izdevumu un ieguldījumu struktūru, palielinot iemaksas dzīvības apdrošināšanā. 25 % nodokļa atmaksa ir ļoti būtisks finansiāls ieguvums," tā K. Lomanovska. Ja aptuveni 75 tūkstoši cilvēku šobrīd pilnībā izmantotu pašlaik pieejamās IeIN atlaižu kvotu - 10 % un ja šie klienti turpina izmantot visas pieejamās atlaides, bet vidējā bruto alga Latvijā tuvāko mēnešu laikā palielinās līdz 360 Ls, palielinot nodokļu atlaižu kvotu no 10 % līdz 20 %, ieskaitījumi 3. līmenī un uzkrājošajā apdrošināšanā sasniegtu 60-80 milj. Ls gadā, tas ir - uzkrājošos produktos papildus ieplūstu 30-40 milj. Ls gadā, ieskicēja Parex Asset Management vadītājs Roberts Idelsons, piebilstot, ka jāņem vērā arī jaunos klientus. Pēc viņa teiktā, redzot spēcīgo interesi par investīciju fondiem pagājušā gada beigās, šā gada sākumā, var prognozēt, ka 2007. gada laikā Latvijā investīciju fondu aktīvi šā gada laikā pieaugs par 50-75 % jeb 50-75 milj. Ls. "Kopumā uzkrājumiem labvēlīgās izmaiņas likumdošanā varētu uzkrājošajos produktos ievirzīt papildus 100 milj. Ls gadā," lēsa R. Idelsons. Tiesa, daži apdrošinātāji nav tik optimistiski. "Sākumā pieaugums nebūs divas reizes lielāks. Pēc mūsu prognozēm tas pieaugs par 25 % atttiecībā pret pašreizējo situāciju. Turpmāko 3-4 gadu laikā tam vajadzētu būt par 40-50% vairāk nekā patreiz. Šobrīd ekonomikā ir vērojama strauja patēriņa fāze. Uzkrāšanas fāze sekos pēc tam. Kā liecina pieredze, tā tas ir bijis visos finanšu tirgos," tā savukārt domā V. Gustsons. Iemaksu apjoms uzkrājošajos produktos varētu pieaugt arī saistībā ar darījumiem nekustamā īpašuma tirgū. Tie paši grozījumi IeIN likumā paredz, ka privātperonai būs jāmaksā 25 % nodoklis no peļņas, ko tā gūs no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas personas īpašumā būs mazāk nekā 5 gadi un tā nebūs deklarētā dzīves vieta pēdējos 12 mēnešus pirms pārdošanas. Tādējādi arī šie ienākumi, kas iekļausies ar nodokli apliekamā gada ienākumā līdzīgi kā bruto alga, un no kuriem tiks veiktas iemaksas uzkrājošajos produktos, var pretendēt uz nodokļu atmaksu, secināja Nodokļu un Finansu Konsultāciju Biroja valdes loceklis Uldis Bērziņš.
Banku rokās
U. Vorona skatījumā vislielāko grūdienu uzkrājumu attīstībai šobrīd dos banku aktīvā pārslēgšanās no kreditēšanas uz uzkrājumiem. "Vadošās skandināviem piederošās Latvijas bankas jau ir oficiāli paudušas konservatīvāku pieeju kreditēšanai, saprotot, ka pašas ir nozīmīgs faktors valstisko inflācijas jautājumu risināšanā. Tas noteikti atstās lielu pozitīvu iespaidu uz uzkrājumu tirgus attīstību, pat daudz lielāku nekā efekts no piešķirtajiem nodokļu atvieglojumiem," tā U. Vorons. Pašreizējos apstākļos, jebkāda veida uzkrājumu veicināšana un attīstīšana ir ļoti nepieciešama, tā K. Lomanovsa. "Varbūt pat ne tik daudz inflācijas samazināšanas dēļ, bet, galvenokārt, lai nostiprinātu iedzīvotāju finansiālo stabilitāti un drošību. Latvijas iedzīvotāju kredītu apjoms salīdzinot ar finansiālajām rezervēm, ir ļoti neliels," tā viņa. AIG Life Latvijas pārstāvniecības vadītājs Tomass Frončaks (Tomasz Frontczak) atzina: tirgos, kur dzīvības apdrošināšanas produkti vēl nav populāri (piem., Latvijā) valdības aktīvā loma radot vidi, kas veicina pilsoņu nākotnes aizsardzību, ir jāvērtē ļoti augstu - kā atbildīgu un uz nākotni orientētu.
Vairāk iztērē
Klienti, kuri noslēguši ilgtermiņa uzkrājuma līgumus parasti neslinko un iesniedz savas gada ienākuma deklarācijas VID nodaļās. Pēdējos gados VID darbība ir ievērojami uzlabojusies - būtiski uzlabojusies ir VID sadarbības ar apdrošinātājiem, praktiski ir izzudušas garās rindas un arī paši iedzīvotāji jau ir pieraduši pie deklarāciju sastādīšanas un iesniegšanas procedūras, tā K. Lomanovsa. "Tomēr mani novērojumi liecina, ka liela daļa iedzīvotāju no VID saņemto IeIN atmaksu tomēr vairāk tērē, nekā investē atpakaļ uzkrājuma līgumā. Savukārt Igaunijā prakse liecina par pretējo, klienti aktīvi iemaksā atgūtos nodokļus savos uzkrājuma līgumos. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka apdrošināšanas sabiedrības viņus vairāk mudina šādi rīkoties. Iespējams, arī Latvijas apdrošinātājiem jākļūst aktīvākiem un vairāk jāskaidro iedzīvotājiem, ka vislabāk atgūtā IeIN efektu var sajust, iemaksājot to uzkrājuma līgumā, kur tas turpina pelnīt procentus, nevis aiziet nejusts ikdienas tēriņos," tā Sampo Dzīvības vadītāja. V. Gustsons atzina, ka nav precīzas statistikas, ko cilvēki dara ar saņemto nodokļu atmaksas naudu, bet "tomēr laikam izlieto patēriņam". VID dati liecina, ak 2005. gadā cilvēki deklarējuši iemaksas pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā 5.9 milj. Ls, kas ir par 71 % vairāk nekā pirms gada. Ja teorētiski pieņem, ka šī iemaksas cilvēkiem neveidoja vairāk kā 10 % no bruto algas, kopumā VID izmaksās 25 %, kas ir 1.48 milj. Ls. Arī pērno gadu cilvēki sākuši deklarēt iemaksas un patlaban deklarētā summa ir 3.3 milj. Ls, kas vēl var pieaugt, jo cilvēki savas iemaksas var deklarēt visu gadu. VID dati arī atklāj, ka krietni lielākas ir deklarētās summas izglītības un specialitātes iegūšanai, medicīnas un ārstnieciskiem pakalpojumiem tērētās summas: 2005. gadā - 15.7 milj. Ls.
....Konkurenci tirgū izlīdzinot, komisijām jākrīt
Lai samazinātu komisijas maksas, izlīdzinot konkurences nosacījumus, dzīvības apdrošinātāji lūgs samazināt maksājumus finanšu tirgus uzraugam.
Dzīvības apdrošināšanas kompānijas (ne banku meitas uzņēmumi), lūgtas atklāt aptuveno komisijas maksu līmeni, gandrīz neviena nevēlējās to darīt. No komentāriem kļuva skaidrs, ka tās ir salīdzinoši augstas un neizdevīgākas nekā pensiju un ieguldījumu fondiem, mainīgas un prasās pēc samazinājuma. Arī Db zināmi piemēri, kad cilvēkus no uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pirkšanas ir atturējušas augstās pakalpojumu sniedzēju komisijas, kuru dēļ, piemēram, veiktās iemaksas (uz 25 gadiem) peļņu sāk nest labi ja pēc 5 gadiem, nemaz nerunājot par spēju pārsniegt augsto inflācijas līmeni.
Jāpasaka B
SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītājs Uģis Vorons atzina, ka šobrīd valstij pasakot A, vajadzētu pateikt arī B, sakārtojot nodokļu produktu tirgus nišā esošos produktu regulējumus dzīvības apdrošināšanai, ieguldījumu fondiem un pensiju fondiem.
Viņš atzina, ka Latvijas apdrošinātāju asociācija (LAA) plāno vērsties FKTK, lai atceltu dzīvības apdrošināšanai noteiktām produktu grupām esošo 1 % no prēmijām iemaksu Apdrošināto interešu aizsardzības fondā, kā arī izlīdzināto FKTK maksājumus starp nodokļu produktiem. Piem., šobrīd dzīvības apdrošinātāji maksā gandrīz 20 reizes lielāku maksājumu FKTK kā to dara ieguldījumu fondi. "Šie faktori, stājoties spēkā jaunajiem grozījumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļu likumā (IeIN), stipri kropļo konkurenci un padara cilvēkiem praktiski neiespējamu objektīvu produktu salīdzināšanu (jo ir daļa no produktu cenas). Stājoties spēkā jaunajiem grozījumiem, būs noteikts pārejas jeb adaptācijas periods, kura laikā tirgus pieregulēsies gan produktu nosacījumu, gan produktu cenu ziņā, tapēc šobrīd ir grūti veikt detalizētu produktu salīdzināšanu," tā U. Vorons. Pēc Sampo Dzīvības vadītājas Kristīnes Lomanovskas teiktā, komisijas maksu samazinājums tirgū jau ir bijis pēdējā gada laikā, bet precīzu vidējo likmi pateikt nav iespējams, jo vidējais komisiju līmenis ir saistīts ne tikai ar atsevišķu komisiju apmēru, bet arī ar uzkrājuma termiņu. K. Lomanovska minēja, ka bez atskaitījumiem no katras iemaksātās apdrošināšanas prēmijas FKTK, ir komisija par līguma noslēgšanu - var būt noteikta kā fiksēts maksājums par viena līguma noslēgšanu (piem., Sampo tie ir 40 eiro), vai arī proporcionāla plānotajam kopējo iemaksu apjomam. Vēl ir komisiju par līguma uzturēšanu, kas katru gadu tiek atskaitīta no uzkrātajiem aktīviem.Atsevišķām sabiedrībām mēdz būt arī papildu izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumu fondu daļu iegādi, fondu maiņu vai fonda daļu pārdošanu līguma termiņa laikā.
Atkarīgs no stratēģijas
"Tas, vai ieguldījums pirmajā gadā nesīs peļņu vai ne, ir atkarīgs ne tikai no komisiju apjomiem, bet arī no izvēlētā ieguldījumu portfeļa un tā darbības rezultātiem. Kā zināms, finanšu tirgos mēdz būt arī kritumi, kas paši par sevi var būt iemesls negatīvam rezultātam, pat bez jebkādiem komisiju maksājumiem. Ja klients veic ieguldījumu konservatīvos ieguldījumu fondos ar attiecīgi konservatīvu ienesīgumu, tad ir iespējams, ka pirmā gada beigās uzkrājums ir nedaudz mazāks par iemaksāto prēmiju. Savukārt, ja ir izvēlēts dinamiski ieguldījumi, kas ir sasnieguši pietiekoši labus rezultātus, tad šāda situācija ir neiespējama," tā viņa.
Izmaksas saruks
Seesam LifeLatvia vadītājs Viktors Gustsons arī atzina, ka katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir sava politika kā uzkrājumu produktos tiek iestrādāti administratīvie izdevumi un klientu piesaistes izdevumi. Pat vienas kompānijas ietvaros dažādiem produktiem tie atšķirsies. Dažas kompānijas šos izdevumus "ieceno" pirmajos līguma darbības gados, citas "izstiepj" pa visu līguma darbības periodu. "Mums pat profesionāļiem ir grūti objektīvi salīdzināt vienas vai otras kompānijas produktus, izejot no šīs pieejas. Katram kompānijai ir savs akcents ar ko tā pārliecina klientu par savu konkurētspēju. Tā tas laikam ir visur!" tā V. Gustsons. Viņš prognozēja, ka vidējā laika periodā, t.i. 4-5 gadi, līgumu (klientu) piesaistes izdevumi samazināsies, jo klientu informētības dēļ tos būs vieglāk un lētāk piesaistīt (mērketingam un reklāmai jau tiek izlietoti tie paši klientu līdzekļi). ERGO Latvija, kas komisijas neplāno palielināt, mārketinga nodaļas vadītāja Antra Ricika lēsa, ka grozījumi IeIN nodokļa likumā palielinās konkurenci starp apdrošināšanas sabiedrībām un banku sektoru, kur situācija līdz šim bijusi par labu uzkrājošajiem dzīvības apdrošināšanas produktiem, kuriem pārdošanas procesā iepriekš minētie nodokļu atvieglojumi ir kalpojuši kā viena no svarīgākajām priekšrocībām. "Tuvākajā laikā situācija var kardināli mainīties, jo no banku sektora tiek ieguldītas ievērojami lielākas investīcijas patērētāju informēšanai un pakalpojuma reklamēšanai, kā arī banku veidotie produkti varētu būt izdevīgāki klientiem, kas orientējas tikai uz uzkrājuma veidošanu, jo nesatur maksu (atskaitījumus) par riska segumu, ko savukārt produktos plaši izmantoja apdrošināšanas sabiedrības, lai nodrošinātu nodokļu atgūšanas iespējas". 3. pensiju līmenī komisijas maksas atšķiras: dažāds kompānijas tās ir savādākas privātpersonām un uzņēmumiem. Db jau rakstīja, ka vidējā kopējā komisijas maksa (to veido 4 komisijas) ir ap 3 % gadā. Turklāt šogad tā ir nedaudz mazāka, jo FKTK šogad no līdzšinējiem 0.39 % ir samazinājusi uz 0.244 % no pensiju plānu dalībnieku iemaksām. Tādējādi klientiem, kuri vēlas veidot ilgtermiņa uzkrājumus pensiju fondā, vismaz pagaidām vajadzētu izmantot valsts noteikto nodokļu stimulu, tā SEB Unipensijas speciālisti. Savukārt par komisijas maksām ieguldījumu fonds informāciju ir vēl grūtāk iegūt. Turklāt daudzi pakalpojumu sniedzēji tās nekur nav publiskojuši. Tiesa, piem., Aizkraukles bankas speciālists Leodīds Kiļs iepriekš pauda viedokli, ka kompānijas ņem lielas komisijas, jo tas atkarīgs tikai un vienīgi no alkatības, jo nodokļu atmaksa ir shēma, ko apstiprina valsts - pārvaldes kompānijām ar to nav nekāda sakara. No otras puses: tā kā naudas pietiekami maz, lai eksistētu, bizness ir zaudējumus nesošs, nākas ņemt augstas komisijas, lai atmaksātos strādāt. Ja apjomi pieaugs, komisijas var samazināties, bet nav tiešas saiknes, jo arī visi ar biznesu saistītie izdevumi dramatiski aug. Pēc SEB Unipensijas ekspertu norādītā: apgalvojums, ka "pelna visi, izņemot pašu ieguldītāju" lielā mērā ir masu mēdiju ieviests pārspīlējums, jo pensiju fondi nav domāti tūlītējas, garantētas un turklāt vēl lielas peļņas gūšanai. T.s. "salikto procentu efekts", kad nopelnītā nauda netiek iztērēta, bet līdz ar pamatsummu pati sāk pelnīt, var izpausties tikai ilgtermiņā.
