Strīds starp Somijas nacionālo aviokompāniju Finnair un Latvijas aviopārvadātāju airBaltic par Somijas lidsabiedrības Finncomm pārņemšanu uzņēmis jaunus apgriezienus pēc tam, kad Finncomm apstiprināja plānu pārtraukt vairākus iekšzemes lidojumus, kas Finnair varētu radīt vairāku miljonu eiro zaudējumus, atsaucoties uz Somijas izdevumu Helsingin Sanomat, ziņo BBN.

Līgums, kurš noslēgts starp abām somu kompānijām 1998. gadā, paredz, ka Finncomm vadā Finnair pasažierus no provinciālajām lidostām uz galveno lidostu Helsinkos, kur tos tālāk apkalpo Finnair. Gadījumā, ja Somijas nacionālais aviopārvadātājs zaudētu šo Finncomm pakalpojumu, Finnair īstermiņa varētu saskarties ar aptuveni 20 miljonu eiro lieliem zaudējumiem.

Finncomm norāda, ka sarunas ar Somijas nacionālo aviokompāniju par noteikumiem attiecībā uz turpmākajiem plāniem attiecībā uz pakārtoto aviosatiksmi nav nesušas vēlamos rezultātus, līdz ar ko Finncomm pārtrauc savu darbību nerentablajos maršrutos, paskaidrojot, ka turpmāk lidsabiedrība koncentrēsies uz ienesīgākiem maršrutiem. Zināms, ka patlaban Finncomm plānos ir pārtraukt lidojums uz trim provinciālajām lidostām Somijā.

Finnair satiksme, mērīta pasažieru nolidotajos kilometros, 2005. gada jūlijā palielinājusies par 10,5%. Visas Finnair Group lidsabiedrības kopā pārvadāja 703 700 pasažieru, kas ir par 10,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Plānotajā starptautiskajā satiksmē pasažieru skaits pieaudzis par 16,1%. Salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, Finnair satiksme pieaugusi par 9,8%. Pārvadāto pasažieru skaits bija 550 000 – pieaugums par 9,7%. Tūrisma satiksme pieauga par 12,3%, bet pārvadāto tūristu skaits – par 11,7%. Finnair Tallinā bāzētais meitas uzņēmums Aero AS pārvadāja 44 700 pasažieru (+405,8%) maršrutos starp Helsinkiem, Baltijas valstu galvaspilsētām un Ziemeļsomiju. Jūlijā Stokholmā bāzētā lidsabiedrība FlyNordic turpināja iegūt tirgus daļas un pārvadāja 95 900 pasažieru (+212,6%). Aero un FlyNordic rezultāti attiecīgi iekļauti Finnair Group kopējos rezultātos. 91,6% Finnair reisu 2005. gada jūlijā veikti bez kavēšanās. Visu darbību precizitāte sasniedza 89,9%. Saskaņā ar Eiropas Lidsabiedrību asociācijas statistiku Finnair reisi ir precīzākie Eiropā. Kravas satiksme palielinājās par 9,7% pēc pārvadātajām kravas tonnām. Plānotās satiksmes pieaugums bija +6,2%. Pieaugums Āzijas satiksmē sasniedza 15,9%. Eiropas satiksmes apjoms samazinājās par 3,0%.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Lidsabiedrība airBaltic protestē pret somu aviokompānijai Finnair piederošās ceļojumu aģentūras Estravel publiski izteiktajam aicinājumam neizmantot airBaltic pakalpojumus, vēsta BBN.

«airBaltic jau iepriekš ir pieredzējusi naidīgumu no Finnair puses. Visuzskatāmāk tas bija vērojams pagājušā gada vasarā, kad notika sarunas par airBaltic un Finnair darījumu. Mūs nepārsteidz, ka Finnair piederošā ceļojumu aģentūra mums uzbrūk, izmantojot Latvijas politiķu publiskās spekulācijas pirmsvēlēšanu atmosfērā,» medijam norādījis Jānis Vanags, airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents.

Lielākā daļa Estravel akciju pieder uzņēmumam Soumen Matkatoimisto Oy, kas savukārt pieder Finnair.

Pagājušā gada vasarā norisinājās strīds starp Somijas nacionālo aviokompāniju Finnair un Latvijas aviopārvadātāju airBaltic par Somijas lidsabiedrības Finncom pārņemšanu. Septembrī tika paziņots par Finncom daļas pārdošanu Finnair.

Somijas nacionālais aviopārvadātājs Finnair otrdien, 30. novembrī, atcēlis vairāk nekā 100 iekšzemes un starptautisko reisu, jo kompānijas lidmašīnu apkalpes darbinieki pieteikuši streiku.

«Mūsu prioritāte ir lidot uz galvenajiem galamērķiem, piemēram, Stokholmu, Parīzi, Briseli, Kopenhāgenu un Diseldorfu,» norādījusi Finnair pārstāve Hanna-Kaisa Nurmi, piebilstot, ka arī brīvdienu čārterreisi, visticamāk, notiks pēc ierastā grafika.

Starp atceltajiem reisiem ir lidojumi uz Sanktpēterburgu, Ņujorku, Londonu, Bankoku un Tallinu.

Finnair pārstāve atzīst, ka arī trešdien, 1. decembrī, aviokompānijai, visticamāk, nāksies atcelt tikpat daudz reisu, cik 30. novembrī, taču tas esot atkarīgs no sarunām starp kompāniju un arodbiedrību.

Streiki ietekmēs arī SAS piederošās Somijas meitas uzņēmuma Blue1 darbība, taču šī kompānija turpinās nodrošināt 60 līdz 70 % no paredzētajiem lidojumiem.

Finnair 2010. gadu noslēgs ar nelielu operacionālo peļņu, ko veicināja zemāki zaudējumi pērn pēdējā ceturksnī, atsaucoties uz Finnair paziņojumu, vēsta Economic Times.

Precīzi finanšu rādītāji par 2010. gadu kopumā gan vēl nav publicēti.

Finnair operacionālie zaudējumi pērn pēdējā ceturksnī bija 6,7 miljoni eiro, kas ir par 31 miljonu eiro mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, kā arī mazāk nekā prognozējuši analītiķi. 2010. gada pēdējā ceturksnī Finnair apgrozīja 517 miljonus eiro, kas ir par 12,9% vairāk nekā 2009. gada pēdējā ceturksnī.

Finnair gan norādīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī aviokompāniju sagaida būtiski zaudējumi, taču kopumā kompānijas apgrozījums šogad palielināšoties.

Pēc finanšu rādītāju un prognožu publicēšanas Finnair akcijas cena palielinājās pār 1,2% līdz 5 eiro.

A/S „Pasažieru vilciens” 2005.gadu noslēdza ar 374 000 latu lielu peļņu, kas ieguldīta uzņēmuma tālākā attīstībā – ritošā sastāva atjaunošanas un modernizācijas programmās. 2005.gada ietvaros uzņēmums ar vilcieniem Latvijas teritorijā pārvadājis 25,5 miljonus pasažieru, kas ir par 8,76% vairāk nekā 2004. gadā. 2005.gadā katru dienu A/S „Pasažieru vilciens” ir nodrošinājis pakalpojumus 65 tūkstošiem elektrovilcienu klientu un 8-9 tūkstošiem dīzeļvilcienu klientu. Vidēji dzelzceļu kā pārvietošanās līdzekli valsts teritorijā ir izmantojuši 6% no kopējā pasažieru skaita. Šis rādītājs atbilst vidējam Eiropas Savienības rādītājam, kas ir 6-10%. „Analizējot tendences pasažieru pārvadājumu jomā pa dzelzceļu, secinām, ka šis pārvietošanās veids kļūst arvien populārāks iedzīvotāju vidū. Par to liecina ne vien pieaugošais pasažieru skaits gadā, bet arī vidējais attālums, ko pasažieri nobrauc. Pasažieru nobrauktais attālums pa dzelzceļu kilometros ir palielinājies par 10,6%, pērn sasniedzot 786 miljonus pasažieru kilometru. Uzskatām, ka pārvadāto pasažieru skaita un pasažieru apgrozības rādītāju pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka 2005. gadā dzelzceļa pasažieru pārvadājumos saglabājām nemainīgu braukšanas maksu, salīdzinot ar autobusu pasažieru pārvadājumiem,” 2005.gada rezultātus skaidro Linda Baltiņa, A/S „Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja. Dzelzceļa priekšrocības spilgti izceļas, salīdzinot transporta veidus nevis tieši, bet ievērojot transporta ārējās izmaksas – kaitējumu dabai un sabiedrībai. No ārējām izmaksām 92% gulstas uz autotransportu, savukārt, uz dzelzceļu tikai 4%. A/S „Pasažieru vilciens” 2005. gadā nodarbināja vidēji 1 175 darbinieku, no tiem Tehniskajā departamentā (mašīnistu brigādes un citi tehniskie darbinieki) 24 % darbinieku, Pasažieru apkalpošanas departamentā (kasieri, konduktori kontrolieri, darba rīkotāji) 58% darbinieku, Administrācijas 7% darbinieku. 2005. gadā Finanšu ministrijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Vadības komiteja apstiprināja ERAF nacionālo programmu "Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu attīstība 2005.-2013. gadam.", kas paredz līdz 2008. gada modernizēt elektrovilcienu vagonus. ERAF piešķirtais finansējums (7,73 milj. Ls) un uzņēmuma līdzfinansējums (6,02 milj. Ls) elektrovilcienu modernizācijai ļauj piedāvāt pasažierim kvalitatīvāku pakalpojumu – braucienu ērtākā vilcienā. A/s «Pasažieru vilciens» izveidota 2001. gadā, no VAS «Latvijas dzelzceļš» nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. A/s „Pasažieru vilciens” ilgtermiņa darbības pamatiezīme – „Uz pasažieru vajadzībām vērsts, efektīvs uzņēmums, kurš nodrošina kvalitatīvus iekšzemes pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu.” A/s „Pasažieru vilciens” 2005. gads bija piektais darbības gads, kurš pagaidām bijis finansiāli veiksmīgākais, jo savā pastāvēšanas vēsturē pirmo gadu uzņēmums strādājis ar peļņu.

Pirmais lidojums uz Urālu notiks otrdien, 2.septembrī.

Finnair šī gada 2. septembrī uzsāk pasažieru lidojumus no Helsinkiem uz Jekaterinburgu. Lidojumi tiek plānoti 3 reizes nedēļā ar Airbus A319 lidmašīnām. Jekaterinburga ir jau trešā pilsēta Krievijā pēc Maskavas un Sankt Pēterburgas, kur Finnair veic plānotus lidojumus. No Rīgas Finnair piedāvā avio reisus uz Jekaterinburgu caur Helsinkiem.

Finnair lidojumu organizēšanā sadarbojas ar Ural Airlines. Īss gandrīz 3 stundu lidojums no Helsinkiem uz Jekaterinburgu un lieliskās Helsinki lidostas komunikācijas padara šo maršrutu konkurētspējīgu Krievijā, ziemeļvalstīs un Eiropā.

“Jekaterinburga ir kā vārti uz tādiem tāliem reģioniem kā Urāls un Sibīrija, sniedzot nebijušas iespējas darījuma cilvēkiem. Mūsu maršruts ir domāts tiem, kas no Sverdlovskas reģiona vēlas nokļūt Ziemeļvalstīs un Baltijā, un pretēji. Esam pārliecināti, ka šo maršrutu izmantos pasažieri no visas Eiropas, Ziemeļamerikas un Āzijas virzienā uz Krieviju. Plānojam, ka no Latvijas par lidojumiem uz Jekaterinburgu būs liela interese, jo tā būs jauna iespēja darījuma cilvēkiem ar komfortu nokļūt galamērķī, kā arī iespēja Latvijas iedzīvotājiem apmeklēt draugus, paziņas un radiniekus šajā reģionā”, informē Vesa Vilkkula, Finnair pārdošanas daļas vadītājs Krievijā.

Somijas nacionālā lidsabiedrība Finnair paziņojusi, ka ir atradusi jaunus vietējos akcionārus, kas Lielbritānijas zemo cenu aviokompānijas Flybe vietā darbosies ar zaudējumiem strādājošajā lidsabiedrībā Flybe Nordic, ceturtdien vēstīja Somijas sabiedriskā raidorganizācija Yle.

Flybe ir atteikusies no saviem 60% Flybe Nordic akciju, bet Finnair par partneriem piesaistījusi divus Somijas uzņēmumus - investīciju kompāniju G.W. Sohlberg un pagaidu darbiniekus piedāvājošo aģentūru StaffPoint.

Finnair jaunajā kompānijas struktūrā saglabās 40% akciju, StaffPoint piederēs 45% akciju, bet G.W. Sohlberg saņems 15% akciju. Darījumam ir jāiegūst Somijas konkurences padomes apstiprinājums.

Darījuma cena ir viens eiro.

Pagājušā gada beigās Flybe paziņoja, ka par vienu eiro savas akcijas Flybe Nordic pārdos Finnair, ja netiks atrasts cits pircējs.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Starptautiskās lidostas Rīga termināļa paplašināšana izmaksās 17,336 miljonus latu, kas īpaši neatšķirsies no 2007.gadā plānotajām. Taču paplašināšanās projekta pirmā kārta neatrisinās bagāžas zonas, reģistrācijas un drošības kontroles problēmas, tādēļ plānots arī esošā lidostas termināļa paplašināšanas nākamais attīstības posms.

Plānots, ka celtniecības darbi kopumā izmaksās 14,043 miljonus latu, tostarp vispārējie būvdarbi - 8,154 miljonus latu, iekšējie tīkli, sistēmas - 3,61 miljonu latu, ārējie tīkli un sistēmas - 1,156 miljonus latu. Pēc lidostas aprēķiniem, lifti izmaksās 194 tūkstošus latu, pasažieru tilti - 750 tūkstošus latu un labiekārtošana - 179 tūkstošus latu.

Par to ceturtdien žurnālistiem pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Būvuzraudzībai plānots atvēlēt 1% no celtniecības kopējām izmaksām jeb 140,4 tūkstošus latu. Kopumā 125,7 tūkstoši latu paredzēti autoruzraudzībai un 18 tūkstoši latu būvprojekta ekspertīzei. Bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lidostas pasažieru termināļa paplašināšanās izmaksās 14,327 miljonus latu un ar 22% PVN - 17,336 miljonus latu.

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

2006.gada 9 mēnešos kravu pārvadājumi ar autotransportu palielinājās. Ar to tika pārvadāti 40,9 milj. t kravu, kas ir par 3,7 milj. t jeb 10% vairāk nekā 2005. gada janvārī-septembrī, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Lielāko daļu (88,1%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur kopumā tika pārvadāti 36 milj. t kravu, kas ir par 7% vairāk nekā 2005. gada 9 mēnešos. Šā gada deviņos mēnešos starptautiskajā satiksmē ar autotransportu pārvadāja 4,9 milj. t kravu, kas ir par 38.5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No starptautiskajā satiksmē pārvadātajām kravām visvairāk pieauga eksporta kravu transports. Ar autotransportu pārvadāto eksporta kravu apjoms 2006. gada deviņos mēnešos bija 2,4 milj. t, kas ir 1,7 reizes vairāk nekā 2005. gada attiecīgajā periodā. Importa kravu apjoms 2006.gada 9 mēnešos bija 1.4 milj. t, kas ir par 11,2% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Ar Latvijā reģistrētajiem kravas automobiļiem ārvalstīs 2006. gada janvārī-septembrī pārvadāja 1 milj. t, kas ir par 28,9% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Šā gada pirmajā pusgadā visvairāk pasažieru no Rīgas ir devušies uz Londonu. Lielbritānijas galvaspilsētu pirmajā pusgadā izvēlējušies 145 947 pasažieri, sastādot 9% no kopējā pasažieru apjoma.

Otrs populārākais galamērķis pirmajā pusgadā ir Dublina ar 102 279 pasažieriem, jeb 6.6% no kopējā pasažieru skaita. Trešajā vietā ir Berlīne ar 96 303 pasažieriem, jeb 6.2% no kopējā pasažieru skaita. Ceturtajā un piektajā vietā pirmajā pusgadā ierindojas Stokholma ar 90 792 pasažieru, kas veido 5.8% no pasažieru kopskaita un Kopenhāgena ar 78 166 pasažieru, jeb 5% no šā gada pirmajā pusgadā apkalpotajiem pasažieriem, Db.lv informē A/S airBaltic Corporation Starptautiskā lidosta Rīga Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Šā gada pirmajā pusgadā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 1 659 185 pasažierus, kas ir par 17.4% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā pusgadā. Tallinas lidosta šā gada pirmajā pusgadā apkalpoja 900 190 pasažierus un Viļņas lidosta – 993 509. Jūnijā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 346 137 pasažierus, kas ir par 14.4% vairāk, nekā 2007. gada jūnijā.

Somijas nacionālais pārvadātājs Finnair un Finncomm Airlines ceturtdien paziņojuši, ka ir vienojušies par sadarbību attiecībā uz lidojumiem, kā arī par Finncomm daļas pārdošanu Finnair. Šī vienošanās liecina par Finnair uzsvaru pār Latvijas aviokompāniju airBaltic, kas arī «meta acis» uz Finncomm, ziņo bbn.

Saskaņā ar Finnair sniegto informāciju tā parakstījusi sākotnējo vienošanos par 20% lielas Finncomm Airlines daļas iegādi.

Finnair par to maksās 10 miljonus eiro.

Finncomm Airlines apgrozījums 2009.gadā bija 86,7 miljoni eiro.

Aviokompānijas Ryanair prezidents Maikls O'Līrijs atklāj milzīgos plānus nākotnē un stāsta par mērķi Latvijā apsteigt airBaltic.

Kāds ir vizītes mērķis Rīgā?

Es pats sev uzdevu šo jautājumu, kad šodien piecēlos no rīta. Patiesībā man ir paredzēta tikšanās ar jūsu valsts satiksmes ministru, lai pārrunātu iespējas izveidot Rīgā Ryanair bāzi. Mēs ceram, ka šajā jautājumā panāksim kādu progresu. Mēs patiesībā vēl arvien neesam līdz galam vienojušies par bāzes izveidi Rīgā - vēl arvien viss nav skaidrs par izmaksām un nosacījumiem. Tomēr es ceru, ka pārrunās ar ministru tiks panākts progress šajā jautājumā.

Kādas perspektīvas pavērtu šādas bāze izveide Rīgai un Ryanair?

Pirmkārt, mums Rīgā bāzētos 2 līdz 4 lidmašīnas. Tādējādi visi maršruti no Rīgas tiešām arī sāktos no Rīgas un pavērtu plašas iespējas jauniem maršrutiem. Mazākā bāze, kas mums šobrīd ir, gadā apkalpo divus miljonus pasažieru. Jums bāzes atvēršana nozīmētu vismaz 2,5 līdz 3 miljonus apkalpotu Ryanair pasažieru. Tas būtu milzīgs pieaugums apkalpoto pasažieru ziņā Rīgai. Un tie nebūtu tikai latvieši, kas dodas darbā uz Eiropu. Tie būs daudzi simti tūkstošu tūristu, kas dosies uz Latviju. Tādējādi tas būtu milzīgs uzrāviens Latvijas tūrismam un ekonomikai kopumā.

Somijas nacionālā aviokompānija Finnair, kas iecerējusi paplašināt darbību un atklāt jaunus maršrutus, tuvāko gadu laikā plāno pieņemt apmēram 1000 jaunu darbinieku.

Lidsabiedrība paziņojusi, ka tai būs nepieciešami stjuarti, tehnoloģiju speciālisti un citu profilu darbinieki.

Pēdējo gadu laikā Finnair štats jau palielinājies par vairāk nekā 1000 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa ir piloti un stjuarti.

Pagājušajā mēnesī Finnair paziņoja, ka pieņems darbā vairāk nekā 100 pilotu, un aicināja pieteikties gan pilotus ar pieredzi, gan pilotus, kas nesen apguvuši šo specialitāti.

Pēdējā laikā Finnair ir paplašinājusi maršrutu tīklu un plāno to darīt arī turpmāk.

Pagājušajā gadā Finnair strādāja ar 85 miljonu eiro peļņu, bet šogad iecerēts peļņu palielināt.

Jau ceturto dienu turpinās Finnair lidmašīnu apkalpes darbinieku streiks, līdz ar ko paredzētos regulāros reisus aviokompānija pilnībā nespēs nodrošināt līdz pat nākamās nedēļas sākumam, ziņo Aripaev.

Nedēļas nogalē lidsabiedrība Finnair atcēlusi visus reisus maršrutā Helsinki - Tallina.

«Lidmašīnu apkalpes darbinieku streiks turpinās, tādēļ Finnair normālu lidojumu grafiku nespēs atjaunot līdz pirmdienai. Atvainojamies visiem pasažieriem, kuru plānus iztraucējis streiks, un pateicamies par sapratni,» norāda Finnair Baltic pārstāvis Guermans Tivoniuks.

Finnair visiem pasažieriem, kuri iegādājušies aviobiļetes reisiem līdz 7. decembrim, šīs biļetes apmainīt atpakaļ pret naudu pat tad, ja konkrētais lidojums šajā laika posmā nav atcelts. Kompensācijas pieprasījums jāiesniedz vietā, kur iegādāta aviobiļete.

Pārvadāto kravu apjoms svarīgākajās transporta nozarēs šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, saglabājies teju nemainīgs – apjoma pieaugums vērojams 0,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šā gada pirmajā ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 15,8 milj. tonnu kravu, kas ir par 7,9% mazāk nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī.

Tostarp iekšzemes kravu pārvadājumi veidoja 0,3 milj. tonnu, kas ir 26,4% pieaugums gada griezumā, eksporta kravu pārvadājumi veidoja 1,4 milj. tonnu, kas ir par 0,8% mazāk nekā pirms gada, pārvadājumi no Latvijas ostām bija 0,4 milj. tonnu apmērā, kas ir 52,4% samazinājums, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, importa kravu pārvadājumi veidoja 13,3 milj. tonnas ,kas ir par 3,8% mazāk nekā pirms gada, pārvadājumi uz Latvijas ostām šā gada pirmajos trīs mēnešos veidoja 11,9 milj. tonnu, kas ir par 8,3% mazāk nekā analogā laika posmā pērn, savukārt tranzīta kravu pārvadājumu apjoms gada griezumā piedzīvoja 52,7% kritumu un veidoja 0,8 milj. tonnas.