Šā gada janvārī un februārī Rīgā tika veikts galvenokārt lielāko bedru remonts, lai novērstu avārijas situācijas.

Kopumā šajos divos mēnešos ielu un tiltu bedrīšu remonts veikts 659 kvadrātmetru platībā. Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos, bedres veidojas daudz straujāk un remonts nepieciešams daudz lielākā apmērā, informē pilsētas satiksmes departaments.

No Rīgas pašvaldības budžeta 2010. gadā ielu un tiltu bedrīšu remontam plānots finansējums 415,48 tūkstoši latu, kas ir divas reizes mazāk nekā 2009. gadā.

«Par šiem līdzekļiem būs iespējams saremontēt aptuveni 36 tūkstošus kvadrātmetru bedrīšu. Ierobežotā budžeta apstākļos bedrīšu remontu plānots nodrošināt pilsētas maģistrālajās ielās, pa kurām kursē sabiedriskais transports, un uz tiltiem. Savukārt rajona nozīmes ielās būs iespējams veikt tikai to bedrīšu remontu, kas nepieciešams avārijas situāciju novēršanai,» teica Rīgas domes Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Andris Binde.

Pērn uz valsts ceļiem labotas bedres 575 tūkst. m2 apjomā; tikai 1% bedru remontētas ar karstu asfaltbetonu pilnā tehnoloģijā.

Bedres uz ceļiem tiek remontētas daudzās valstīs, taču citiem neizskaidrojamā kārtā sanāk labāk - ceļš ir vairākkārt lāpīts, taču braucot ir sajūta, ka pārvietojamies pa jaunu, gludu ceļu. Latvijā - ja uz ceļa ir ielāps, tad nepārprotami to arī jutīsim. Viena lieta ir trūcīgs finansējums ceļu uzturēšanai, otra - izpratne par kvalitāti, kas, pēc vairāku DB aptaujāto speciālistu domām, var pieklibot visās ceļa būvprocesa stadijās.

Kā informē VAS Latvijas valsts ceļi (LVC), valsts autoceļos bedrīšu remontam asfalta segumos lieto vairākas atšķirīgas tehnoloģijas - bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu pilnā vai nepilnā tehnoloģijā, bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju nepilnā tehnoloģijā, kā arī bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltu, izmantojot nepilno tehnoloģiju. Bedrīšu aizpildīšanu ar karsto asfaltu pilnā tehnoloģijā lieto, kad labā stāvoklī esošā segumā izveidojusies atsevišķa bedre. Satiksmei bīstamo bedru aizpildīšanai sabrukušajos posmos izmanto karsto asfaltbetonu nepilnā tehnoloģijā. Savukārt aizpildīšana ar emulsiju un šķembām ir bedrīšu remonta pamatmetode - ar emulsiju tiek aizpildītas plaisas ap bedri, un tā ir ātra un arī lētāka metode, ko iespējams izmantot mitrā laikā, nelabvēlīgos laika apstākļos to var pārtraukt, tā nav piesaistīta pie asfaltbetona ražotnēm, materiālus var ilgstoši uzglabāt. Bedrīšu aizpildīšanu ar auksto asfaltu pielieto satiksmei bīstamo bedru aizpildīšanai nelabvēlīgos laika apstākļos.

Strīds starp Somijas nacionālo aviokompāniju Finnair un Latvijas aviopārvadātāju airBaltic par Somijas lidsabiedrības Finncomm pārņemšanu uzņēmis jaunus apgriezienus pēc tam, kad Finncomm apstiprināja plānu pārtraukt vairākus iekšzemes lidojumus, kas Finnair varētu radīt vairāku miljonu eiro zaudējumus, atsaucoties uz Somijas izdevumu Helsingin Sanomat, ziņo BBN.

Līgums, kurš noslēgts starp abām somu kompānijām 1998. gadā, paredz, ka Finncomm vadā Finnair pasažierus no provinciālajām lidostām uz galveno lidostu Helsinkos, kur tos tālāk apkalpo Finnair. Gadījumā, ja Somijas nacionālais aviopārvadātājs zaudētu šo Finncomm pakalpojumu, Finnair īstermiņa varētu saskarties ar aptuveni 20 miljonu eiro lieliem zaudējumiem.

Finncomm norāda, ka sarunas ar Somijas nacionālo aviokompāniju par noteikumiem attiecībā uz turpmākajiem plāniem attiecībā uz pakārtoto aviosatiksmi nav nesušas vēlamos rezultātus, līdz ar ko Finncomm pārtrauc savu darbību nerentablajos maršrutos, paskaidrojot, ka turpmāk lidsabiedrība koncentrēsies uz ienesīgākiem maršrutiem. Zināms, ka patlaban Finncomm plānos ir pārtraukt lidojums uz trim provinciālajām lidostām Somijā.

Somijas nacionālais aviopārvadātājs Finnair otrdien, 30. novembrī, atcēlis vairāk nekā 100 iekšzemes un starptautisko reisu, jo kompānijas lidmašīnu apkalpes darbinieki pieteikuši streiku.

«Mūsu prioritāte ir lidot uz galvenajiem galamērķiem, piemēram, Stokholmu, Parīzi, Briseli, Kopenhāgenu un Diseldorfu,» norādījusi Finnair pārstāve Hanna-Kaisa Nurmi, piebilstot, ka arī brīvdienu čārterreisi, visticamāk, notiks pēc ierastā grafika.

Starp atceltajiem reisiem ir lidojumi uz Sanktpēterburgu, Ņujorku, Londonu, Bankoku un Tallinu.

Finnair pārstāve atzīst, ka arī trešdien, 1. decembrī, aviokompānijai, visticamāk, nāksies atcelt tikpat daudz reisu, cik 30. novembrī, taču tas esot atkarīgs no sarunām starp kompāniju un arodbiedrību.

Streiki ietekmēs arī SAS piederošās Somijas meitas uzņēmuma Blue1 darbība, taču šī kompānija turpinās nodrošināt 60 līdz 70 % no paredzētajiem lidojumiem.

Līdz ar vasaras sezonu, Latvijas tirgū ar tiešajiem reisiem no Rīgas uz Stokholmu atgriežas Scandinavian Airlines SAS, piedāvājot starp šīm divām pilsētām līdz 18 reisiem nedēļā: trīs reisus darba dienās un līdz diviem izejošajiem reisiem brīvdienās, informē SAS reģionālā vadītāja Baltijas valstīs Rūta Juciene.

Pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas Starptautiskās lidostas ceļā uz Stokholmas Arlandas lidostu svētdien, 29.martā.

«Tiešā reisa atklāšana no Rīgas uz Stokholmu atzīmē SAS atgriešanos Latvijas tirgū: pirmā SAS lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas 1990.gadā, bet 2008.gadā aviokompānija pārtrauca tiešos reisus nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu dēļ. Kopš šī laika uzņēmējdarbības attīstība starp Zviedriju un Latviju ir uzrādījusi pozitīvu attīstības tendenci un veicinājusi pieprasījumu pēc darījumu ceļojumiem starp abām galvaspilsētām. Reaģējot uz klientu vajadzībām, SAS pieņēma stratēģisku lēmumu atsākt vasarā tiešos lidojumus starp Rīgu un Stokholmu», uzsver R. Juciene.

Lidsabiedrība airBaltic protestē pret somu aviokompānijai Finnair piederošās ceļojumu aģentūras Estravel publiski izteiktajam aicinājumam neizmantot airBaltic pakalpojumus, vēsta BBN.

«airBaltic jau iepriekš ir pieredzējusi naidīgumu no Finnair puses. Visuzskatāmāk tas bija vērojams pagājušā gada vasarā, kad notika sarunas par airBaltic un Finnair darījumu. Mūs nepārsteidz, ka Finnair piederošā ceļojumu aģentūra mums uzbrūk, izmantojot Latvijas politiķu publiskās spekulācijas pirmsvēlēšanu atmosfērā,» medijam norādījis Jānis Vanags, airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents.

Lielākā daļa Estravel akciju pieder uzņēmumam Soumen Matkatoimisto Oy, kas savukārt pieder Finnair.

Pagājušā gada vasarā norisinājās strīds starp Somijas nacionālo aviokompāniju Finnair un Latvijas aviopārvadātāju airBaltic par Somijas lidsabiedrības Finncom pārņemšanu. Septembrī tika paziņots par Finncom daļas pārdošanu Finnair.

Līdz ar pirmo atkusni atsācies arī bedrīšu remonts Pagājušajās brīvdienās Rīgā ir uzskati asfaltbetona seguma bedrīšu remonti, taču galvaspilsētas ielu brauktuves šobrīd esot apmierinošā stāvoklī, DB pastāstīja Rīgas Domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Ķēdže.

Viņa arī piebilda, ka bedrītes intensīvi veidojoties mainīgos laika apstākļos, kad brīžiem piesalst un atkal atkūst.

Uz jautājumu vai šobrīd laika apstākļi ir labvēlīgi bedrīšu «lāpīšanai» Satiksmes departaments arī norāda, ka satiksmei bīstamas bedrītes jānovērš jebkuros laika apstākļos. Tādēļ līdz ar atkušņa iestāšanos tika veikts asfaltbetona seguma bedrīšu remonts, uzlabojot situāciju uz brauktuvēm. Šogad Rīgas ielu un tiltu bedrīšu lāpīšanai pašvaldības budžetā ieplānoti 253 tūkst. Ls bez PVN.

DB jau rakstīja, ka no Rīgas pašvaldības budžeta šogad ielu un tiltu bedrīšu remontam bija plānots finansējums 415,48 tūkst. Ls, kas ir divas reizes mazāk nekā 2009. gadā.

Finansiālu problēmu nomocītā Skandināvijas lidsabiedrībai SAS izdevies noslēgt vienošanos ar arodbiedrībām, kas ļaus izvairīties no maksātnespējas, pavēstījusi aviokompānija.

SAS iecerējusi atlaist darbiniekus un samazināt savas darbības apmērus. Lidsabiedrības plānus atbalstījušas pilotu un salonu apkalpes arodbiedrības, kuru piekrišana bija nepieciešama, lai aviokompānija varētu turpināt savu reorganizāciju. Iepriekš vienošanos bija izdevies panākt ar septiņām arodbiedrībām, taču astotā atturējās dot savu atbalstu, vēsta BBC.

Pirmdienas vakarā vienošanos izdevies panākt arī ar astoto arodbiedrību, pavēstījusi SAS. Arodbiedrību atbalsts SAS reorganizācijai bija priekšnoteikums, lai lidsabiedrība varētu saņemt finansiālu atbalstu 518 miljonu ASV dolāru apmērā no Skandināvijas valstu valdībām.

Lidsabiedrība SAS Scandinavian Airlines, kurai no 2003. gada pieder 49% aviokompānijas Estonian Air akciju, vienojās ar Igaunijas valdību par savu daļu pārdošanu.

Šis lēmums tika pieņemts, balstoties uz SAS īstenoto stratēģiju Core SAS, kas paredz lielāku aviokompānijas koncentrēšanos un darbību Skandināvijas tirgū.

Šodien SAS Group un Igaunijas valdība panāca vienošanos, ka SAS piederošā akciju daļa nonāks valsts kontrolē. Igaunijas valdība nodrošinās Estonian Air akciju paketes palielināšanu 200 miljonu Zviedrijas kronu apmērā, bet SAS Igaunijas lidsabiedrības kapitālā konvertēs aptuveni 20 miljonus Zviedrijas kronu, ko Estonian Air ir parādā. Pēc akciju paketes palielināšanas Igaunijas valstij piederēs 90% Estonian Air un SAS 10%. Lidsabiedrībai SAS paliks 70 miljonu Zviedrijas kronu liels aizdevums ar atmaksas termiņu līdz 2014. gadam.

Skandināvu aviokompānija SAS plāno piedāvāt 21 jaunu lidojuma galamērķi, un jaunie lidojuma maršruti varētu tikt iesviesti nākamgad, raksta thebaltic-course.com.

Tik daudz jaunu lidojuma galamērķu piedāvājums ir daļa no SAS jaunās 4Excellence stratēģijas. «Avionozarē kopumā mēs paredzam ievērojamu to pasažieru skaita pieaugumu, kuru lidojumu mērķis ir atpūtas brauciens, un arī SAS vēlas piedāvāt vairāk lidojumu «atpūtniekiem»,» norādīja SAS izpilddirektors un prezidents Rikards Gustavsons (Rickard Gustavson).

Aviokompānija SAS jau paplašināja piedāvāto galamērķu skaitu šī gada martā, kad lidsabiedrība nāca klajā ar 17 jauniem lidojuma maršrutiem.

Laikrakstam DB tagadējais Estonian Air prezidents un bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila norādīja, ka skandināvu lidsabiedrības Finnair, SAS un Flybe Nordic attīsta agresīvu politiku Baltijas valstīs.

Somijas nacionālā lidsabiedrība Finnair paziņojusi, ka ir atradusi jaunus vietējos akcionārus, kas Lielbritānijas zemo cenu aviokompānijas Flybe vietā darbosies ar zaudējumiem strādājošajā lidsabiedrībā Flybe Nordic, ceturtdien vēstīja Somijas sabiedriskā raidorganizācija Yle.

Flybe ir atteikusies no saviem 60% Flybe Nordic akciju, bet Finnair par partneriem piesaistījusi divus Somijas uzņēmumus - investīciju kompāniju G.W. Sohlberg un pagaidu darbiniekus piedāvājošo aģentūru StaffPoint.

Finnair jaunajā kompānijas struktūrā saglabās 40% akciju, StaffPoint piederēs 45% akciju, bet G.W. Sohlberg saņems 15% akciju. Darījumam ir jāiegūst Somijas konkurences padomes apstiprinājums.

Darījuma cena ir viens eiro.

Pagājušā gada beigās Flybe paziņoja, ka par vienu eiro savas akcijas Flybe Nordic pārdos Finnair, ja netiks atrasts cits pircējs.

Finnair 2010. gadu noslēgs ar nelielu operacionālo peļņu, ko veicināja zemāki zaudējumi pērn pēdējā ceturksnī, atsaucoties uz Finnair paziņojumu, vēsta Economic Times.

Precīzi finanšu rādītāji par 2010. gadu kopumā gan vēl nav publicēti.

Finnair operacionālie zaudējumi pērn pēdējā ceturksnī bija 6,7 miljoni eiro, kas ir par 31 miljonu eiro mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, kā arī mazāk nekā prognozējuši analītiķi. 2010. gada pēdējā ceturksnī Finnair apgrozīja 517 miljonus eiro, kas ir par 12,9% vairāk nekā 2009. gada pēdējā ceturksnī.

Finnair gan norādīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī aviokompāniju sagaida būtiski zaudējumi, taču kopumā kompānijas apgrozījums šogad palielināšoties.

Pēc finanšu rādītāju un prognožu publicēšanas Finnair akcijas cena palielinājās pār 1,2% līdz 5 eiro.

AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs ar savu aviosabiedrību uzsāks lidojumus līdzīgos maršrutos, kuros jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic jo­projām tiek meklēts investors, Ziemeļeiropas aviācijas sektorā notiek pārmaiņas, kas var atstāt būtisku iespaidu arī uz Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic. DB 01.10.2012. jau rakstīja, ka savulaik kā investors par AirBaltic interesējās arī kāds AirBaltic izpilddirektora Martina Gausa labs draugs – vācu multimiljonārs Hanss Rūdolfs Vērls (Hans Rudolf Wöhrl). H.R. Vērls ir bagātas vācu tekstilindustrijas dzimtas atvase. Vērla grupai Vācijā pieder modes un sporta preču veikalu ķēde, kā arī viesnīcu bizness, bet Vērla ģimenes īpašumi 2013. gadā tika novērtēti 400 miljonu eiro vertība. H.R. Vērls pēc Manager – Magazin datiem atrodas arī 500 bagātāko vāciešu sarakstā.

Skandināvijas lidsabiedrība samazinās izmaksas par 445 miljonu ASV dolāriem, «nogriežot» vismaz 800 darbavietu, vēsta thelocal.se.

Ziņas par jostas savilkšanu lidsabiedrībā SAS izskanējušas pirmdien – pēc brīvdienās notikušās «krīzes tikšanās». SAS veiks tādus taupības pasākumus kā atteikšanos no aviācijas zemes pakalpojumiem un Norvēģijas meitasuzņēmuma. Tāpat aviokompānijā tiks samazināti 800 darbavietu, un tagad ir sākušās sarunas arī par algu samazināšanu. Tādējādi Skandināvijas lidsabiedrība cer ietaupīt 455 miljonus ASV dolāru. Lidsabiedrība cer pārdot arī aktīvus aptuveni 445 miljonu ASV dolāru vērtībā.

«Valde ir sniegusi vienprātīgu atbalstu šim plānam un iesaka arī aviokompānijas darbiniekiem atbalstīt gaidāmos pasākumus,» teikts SAS paziņojumā.

Līdz šī mēneša sākumam a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) izpildījis valsts a/s Latvijas valsts ceļi pasūtījumu, veicot plānoto A uzturēšanas klases valsts autoceļu melno segumu masveida bedrīšu remontus, vēsta uzņēmums. No gada sākuma salaboto bedrīšu kopapjoms veido nepilnus 300 tūkstošus kvadrātmetru.

Vasaras sezonas sākumā ceļu uzturētājiem lielāko darba apjomu veido autoceļu melnā seguma remontdarbi. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, masveida bedrīšu labošana uz A uzturēšanas klases valsts autoceļiem jāpabeidz līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases valsts autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases valsts autoceļiem līdz 1. jūlijam.

Šogad laika apstākļu dēļ masveida bedrīšu remonti uz valsts autoceļiem sākās vēlāk nekā pagājušajā gadā. Uz A uzturēšanas klases valsts autoceļiem bedrītes šogad salabotas 155913 kvadrātmetru platībā. Valsts autoceļu melno segumu bedrīšu remontdarbos ir iesaistītas vairāk nekā 100 LAU remontbrigādes visā Latvijā. Darbs tiek turpināts, labojot B, C un D uzturēšanas klases valsts autoceļu segumus.

Apjomīgie reorganizācijas plāni, visticamāk, Skandināvijas aviokompāniju SAS nespēs izglābt un tuvāko 12 mēnešu laikā tā beigs savu eksistenci, uzskata aviācijas eksperts.

Zviedrijas aviācijas analītiķis Anderss Lidmans (Anders Lidman) medijam The Local norādīja, ka SAS nav daudz iespēju, lai mainītu iepriekšējo gadu kursu, un kompānijas pieeja uzņēmējdarbībai ir «iesprūdusi» astoņdesmitajos gados, kad nacionālās lidsabiedrības baudīja monopolu.

«Kad jums ir monopols, jums nav jāuztraucas par izmaksām. Jūs varat pievērst galveno uzmanību pakalpojumam, un SAS šajā jomā ir ļoti laba,» klāstīja eksperts. Viņš norādīja, ka SAS ļoti lēni reaģē uz izmaiņām tirgū, kurā sevi pieteikušas zemo cenu lidsabiedrības. «Tas ir apmērām tā it kā inficēties ar kādu vīrusu un to atklāt tikai tad, kad jau ir par vēlu,» klāstīja eksperts.

Starptautiskā lidosta Rīga skandināvu aviokompānijai Scandinavian Airlines (SAS) īpašus nosacījumus, tai atgriežoties Rīgā, nav piedāvājusi, norādīja lidostā.

Komentējot SAS atgriešanās iemeslus, tiek norādīts, ka lidosta regulāri esot sazinājusies arī ar šo pārvadātāju, tāpat kā ar daudziem citiem, un pārrunājusi iespējamo lidojumu sākšanu uz Rīgu.

«Lidsabiedrība ir izvērtējusi esošo tirgus situāciju un nolēmusi atsākt lidojumus pati. Līdz šim SAS pārstāvniecību lidostā Rīga nodrošinājusi sadarbība ar airBaltic,» informē lidostā.

Kā ziņots, SAS atgriežas Latvijā un 29.martā sāk tiešos reisus no Rīgas uz Stokholmu, informēja lidsabiedrībā. Starp šīm divām pilsētām SAS nodrošinās līdz 18 lidojumiem nedēļā - trīs ikdienas reisus darba dienās un brīvdienās līdz diviem izejošajiem reisiem dienā.

Norvēģijas un Dānijas valdības ir gatavas finansiāli vairāk pabalstīt SAS nekā līdz šim, taču par šo soli šīs valstis varētu vēlēties SAS privatizēt.

Par to ziņo Reuters. Šis paziņojums sekoja pēc Zviedrijas pavēstītā, ka valsts varētu samazināt savas īpašumtiesības kompānijā SAS. Zviedrijas uzņēmējdarbības ministrs Mods Olofsons (Maud Olofsson) paziņojis, ka runa neesot par SAS tūlītēju pārdošanu, tomēr ilgtermiņā Zviedrijas valdība neredzot jēgu savā īpašumā paturēt aviokompāniju.

SAS globālā finanšu krīze skāra salīdzinoši smagāk nekā citas lidsabiedrības, jo SAS augstās izmaksas dara kompāniju mazāk konkurētspējīgu. Nozares analītiķi jau labu laiku spekulēja par SAS pārdošanu Lufthansai vai Air France KLM. Trīs Ziemeļvalstu valdības apliecināja, ka ir ar mieru ieguldīt kompānijā papildu 684 miljonus dolāru, lai sabalansētu uzņēmuma bilanci. Pašlaik Zviedrijai pieder 21,4%,, bet Norvēģijai un Dānijai par 14,3% SAS akciju katrai. Atlikušās akcijas pieder zviedru Valenbergu ģimenei, kas arī ir piekritusi papildu investīciju plānam. Ziemeļvalstu valdības SAS izveidoja 1946. gadā, lai konsolidētu Skandināvijas tirgus.

Jau ceturto dienu turpinās Finnair lidmašīnu apkalpes darbinieku streiks, līdz ar ko paredzētos regulāros reisus aviokompānija pilnībā nespēs nodrošināt līdz pat nākamās nedēļas sākumam, ziņo Aripaev.

Nedēļas nogalē lidsabiedrība Finnair atcēlusi visus reisus maršrutā Helsinki - Tallina.

«Lidmašīnu apkalpes darbinieku streiks turpinās, tādēļ Finnair normālu lidojumu grafiku nespēs atjaunot līdz pirmdienai. Atvainojamies visiem pasažieriem, kuru plānus iztraucējis streiks, un pateicamies par sapratni,» norāda Finnair Baltic pārstāvis Guermans Tivoniuks.

Finnair visiem pasažieriem, kuri iegādājušies aviobiļetes reisiem līdz 7. decembrim, šīs biļetes apmainīt atpakaļ pret naudu pat tad, ja konkrētais lidojums šajā laika posmā nav atcelts. Kompensācijas pieprasījums jāiesniedz vietā, kur iegādāta aviobiļete.

Somijas nacionālais pārvadātājs Finnair un Finncomm Airlines ceturtdien paziņojuši, ka ir vienojušies par sadarbību attiecībā uz lidojumiem, kā arī par Finncomm daļas pārdošanu Finnair. Šī vienošanās liecina par Finnair uzsvaru pār Latvijas aviokompāniju airBaltic, kas arī «meta acis» uz Finncomm, ziņo bbn.

Saskaņā ar Finnair sniegto informāciju tā parakstījusi sākotnējo vienošanos par 20% lielas Finncomm Airlines daļas iegādi.

Finnair par to maksās 10 miljonus eiro.

Finncomm Airlines apgrozījums 2009.gadā bija 86,7 miljoni eiro.

Somijas nacionālā aviokompānija Finnair, kas iecerējusi paplašināt darbību un atklāt jaunus maršrutus, tuvāko gadu laikā plāno pieņemt apmēram 1000 jaunu darbinieku.

Lidsabiedrība paziņojusi, ka tai būs nepieciešami stjuarti, tehnoloģiju speciālisti un citu profilu darbinieki.

Pēdējo gadu laikā Finnair štats jau palielinājies par vairāk nekā 1000 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa ir piloti un stjuarti.

Pagājušajā mēnesī Finnair paziņoja, ka pieņems darbā vairāk nekā 100 pilotu, un aicināja pieteikties gan pilotus ar pieredzi, gan pilotus, kas nesen apguvuši šo specialitāti.

Pēdējā laikā Finnair ir paplašinājusi maršrutu tīklu un plāno to darīt arī turpmāk.

Pagājušajā gadā Finnair strādāja ar 85 miljonu eiro peļņu, bet šogad iecerēts peļņu palielināt.

Otrdien pēc lielā lietus pamatīgi applūdusi Liepājas Pop/Rok skola, kas atrodas Republikas ielā 8. Cietuši ir skolas mūzikas instrumenti un telpas, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

To, ka skolas telpas ir pamatīgi applūdušas, skolas vadītājs Gints Purgailis konstatējis pēcpusdienā, nākot uz nodarbībām. Pamatīgais lietus ar negaisu Liepājā bija rīta pusē.

«Pāris tūkstoši ir, bet cik, to pagaidām ir grūti pateikt. Daudzi instrumenti stāvēja sakabināti pie sienām, bet daudzi bija uz zemes - bungas, klavieres, šķīvji, ģitāras, vadi,» uzskaitījis G. Purgailis. Viņš vēl neņemas spriest par nodarītajiem zaudējumiem.

«Plus vēl kosmētiskais remonts. Kas to varēja iedomāties?» piebildis skolas vadītājs, norādot, ka pirms četriem mēnešiem, kad Liepājas Pop/rok skola ievākusies telpās, tajās veikts remonts. Izmircis ir arī dīvāns, tepiķi. «Kur es to visu izžāvēšu,» savas bēdas ReKurZemei paudis G. Purgailis.

Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) visā Latvijas teritorijā sācis valsts autoceļu asfalta bedrīšu masveida remontus, un kopumā vienlaicīgi uz valsts autoceļiem strādā 99 remontbrigādes, informēja uzņēmumā.

Valsts Centrālajā reģionā strādā 25 bedrīšu remonta brigādes, Vidzemes reģionā - 23, Latgales reģionā - 25, Kurzemes reģionā - 26 brigādes.

Kā skaidro uzņēmumā, bedrīšu remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm - A, B, C, D. Uzturēšanas klases ir noteiktas, ņemot vērā autoceļu klasifikāciju un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Autoceļu melno segumu bojājumi A uzturēšanas klases autoceļos tiks saremontēti līdz 1.jūnijam, B uzturēšanas klases ceļos - līdz 15. jūnijam, bet C un D uzturēšanas klases ceļos - līdz 1. jūlijam.

Šonedēļ VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) pabeidza masveida bedrīšu remontu uz valsts autoceļiem ar melno segumu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šogad bedrīšu daudzums ir par 23% mazāk nekā pērn.

Kopš masveida bedrīšu remonta sākuma aprīlī, bedres ir salabotas vairāk nekā 345,2 tūkstošu kvadrātmetru platībā, pērn šajā pašā laika periodā – 447,47 tūkstošus kvadrātmetru.

Vienlaicīgi visā Latvijas teritorijā masveida bedrīšu remontu veica 99 LAU remontbrigādes.

Bedrītes, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Pēc tam, kad internetā ievietotais video, kurā redzama a/s Ceļu pārvalde darbinieku pavirša bedrīšu labošana, izraisījis divu uzņēmuma darbinieku atlaišanu, kā arī sašūpojis uzņēmuma vadītāja Jāņa Zauera-Zaula krēslu, a/s Ceļu pārvalde darbinieki pulcējušies, lai paustu atbalstu savam priekšniekam, kritizētu Nila Ušakova aso rīcību un skaidrotu, ka šāda bedrīšu labošanas prakse esot visā Eiropā, liecina Youtube ievietotais video.

«Esam uzrakstījuši iesniegumu Nilam Ušakovam, ka ļoti pārdzīvojam [notikumus, ko izraisījis video, kurā redzms a/s Ceļu pārvalde darbs bedrīšu labošanā],» pauž a/s Ceļu pārvalde darbinieks, norādot, ka J. Zauera-Zaula vadībā uzņēmums veiksmīgi darbojies vairākus gadus.

Tāpat darbinieks skaidro, kā pareizi avārijas situācijā tiek klāts aukstais asfalts: «Ja ziemas periodā rodas caurumi vai bedres, tās aizber ar auksto asfaltu un izlīdzina ar lāpstu,» norāda a/s Ceļu pārvalde darbinieks, aizstāvot savu nu jau bijušo kolēģu metodi bedrīšu labošanā. Kā bija redzams plašu rezonansi izraisījušajā video, a/s Ceļu pārvalde darbinieki auksto asfaltu bedrēs piemīdīja ar kājām. «Viņi pieblietēja ar kājām, jo transporta kustība bija diezgan liela,» norāda a/s Ceļu pārvalde pārstāvis, paužot, ka būtiski darba rezultātu lāpstas vai pašam savu kāju izmantošana neietekmē, jo asfaltu vēlāk pieblietē arī braucošie transportlīdzekļi. Viņš norāda, ka tā tas notiekot «visā Eiropā». Uzņēmuma darbinieks pārējo a/s Ceļu pārvalde strādājošo vārdā norāda, ka internetā ievietotajā video redzamajam nebija jābūt par iemeslu, kādēļ tiek atlaisti darbinieki.