Lēto aviosabiedrību parādīšanās nenoliedzami ir izdarījusi apvērsumu avio tirgū, taču apgalvot, ka zemo cenu kompānijas ir aviācijas nākotne, nevar. Lēto aviokompāniju galvenā priekšrocība: tās piedāvā klientiem elastīgu cenu struktūru, proti – tie maksā tikai par to, ko vēlas saņemt. Savukārt tradicionālās aviosabiedrības šobrīd iestrēgušas, «piedāvājot visu», bet zemo cenu kompānijas dod iespēju pirkt biļeti par pārdesmit eiro, par to saņemot sēdvietu lidmašīnā, savukārt maksājot vairāk, pasažieri var pasūtīt sev ēdienu u.t.t. Paplašina lidojumu tīklu Lētās aviosabiedrības ir panākušas jaunu lielu tirgu rašanos tur, kur tas netika uzskatīts par iespējamu, it sevišķi Eiropas iekšzemes lidojumos. Mēneša sākumā EasyJet paziņoja, ka paplašina savu lidojumu tīklu no Parīzes, atklājot jaunus lidojumus uz Milānu, Barselonu un Marseļu, papildus jau trim esošajiem maršrutiem, kas tiek apkalpoti četras reizes dienā. Tikmēr no bankrota gruvešiem atjaunotā Šveices nacionālā aviokompānija Swiss paziņojusi, ka rudenī samzinās maršrutu skaitu par ceturto daļu. Piemēram, EasyJet šobrīd piedāvā 105 virzienus Eiropā, Ryanair no deviņām bāzes lidostām Eiropā veic ap 100 maršrutiem Eiropas iekšienē. Šo kompāniju piedāvātās cenas ir visnotaļ dažādas: bieži reklāmas akcijas piedāvā lidojumu no viena Eiropas gala līdz otram par padsmit mārciņām, taču ikdienā plānots ceļojums ar EasyJet, piemēram, no Kopenhāgenas uz Londonu turp virzienā maksās 20 mārciņas, savukārt atpakaļ 70 mārciņas. Taču lēto aviokompāniju klupšanas akmens lielākoties ir faktā, ka tām savā darbībā jāpaļaujas uz veiksmi. Lai spētu nodrošināt zemās cenas, kompānijas darbības izmaksām jābūt vēl zemākām. Tāpēc tās nevar atļauties rezerves lidmašīnas un operatīvu tehnisko apkopi. Ja lidmašīnai rodas tehniska problēma pāris stundu pirms pacelšanās, tad tas nozīmē, ka pasažieri droši var doties uz tuvāko ostu, dzelzceļa staciju vai citas aviokompānijas kasi, jo lētajām kompānijām rezerves lidmašīnu nav. Tādējādi brauciens var izvērsties ne tikai dārgāks, nekā iecerēts, bet arī dārgāks, nekā lidojot ar veco un dārgo kompāniju. Protams, kļūme var arī nenotikt. Dilemmas priekšā Kamēr tradicionālās Eiropas aviokompānijas norāda, ka vēl jāpaiet laikam, lai redzētu, kurš izdzīvos, kurš ne, cita pēc citas tās paziņo par jaunu cenu politiku un izmanto svētkus, lai piedāvātu zemākas cenas. Piemēram, British Airways britu laikraksta The Guardian veiktajā aptaujā par lētāko aviosabiedrību Lielbritānijā ieņēma pirmo vietu — acīmredzot, reklāmas poltika par cenu struktūras maiņu ir bijusi veiksmīga. Turklāt gandrīz visas Eiropas aviosabiedrības pirms pāris gadiem izveidoja savus meitas uzņēmumus – lētās aviokompānijas, lai uzsāktu novēlotu konkurenci ar lētajiem censoņiem. Iedvesmojušās no EasyJet, Ryanair un Virgin Express spējas gadā ievērojami palielināt pārvadāto pasažieru skaitu, tradicionālās aviokompānijas pirms pāris gadiem sāka strādāt abās frontēs. Vācu aviokompānija Lufthansa izveidoja lēto meitas uzņēmumu German Wings, SAS izveidoja Snowflake, arī Swiss paziņoja par lētās aviokompānijas izveidi. Savukārt British Airways pagājušajā gadā pārdeva savu jau krietni senāk izveidoto lēto atvasi Go. Aviokompānijas Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas ģenerālmenedžeris Robins Heiss skaidro, ka šāda kompānijas struktūra atzīta par aplamu. «Tas nozīmē, ka ar laiku mēs sākam konkurēt paši ar sevi. Tas ir destruktīvi,» viņš norāda. Ja tradicionālā aviokompānija ir nodibinājusi zemo cenu meitas uzņēmumu, tā var rēķināties, ka šādas kļūmes gadījumā pasažieri dosies uz biļešu kasi un prasīs apmainīt, piemēram, Go biļeti pret British Airways biļeti atpakaļceļam. Tas kaitē imidžam, secinājuši tradicionālo aviokompāniju pārstāvji. Nenovērtēja konkurentu R. Heiss uzskata, ka šobrīd komplicētajos tirgus apstākļos vainojami paši lielie avio tirgus veterāni, nepievēršot īpašu uzmanību jaunajiem lētajiem censoņiem to rašanās brīdī. Speciālisti atzīst, ka lēto aviosabiedrību radītās pārmaiņas tirgū ir lielākās un ietekmīgākās, kopš brīža, kad Eiropā sāka darboties b
.jpg)
