No šā gada 9.septembra prāmju kompānija Finnlines plāno palielināt līnijas Lībeka- Ventspils-Sanktpēterburga-Ventspils-Lībeka jaudu, iesaistot tajā ietilpīgāku un modernāku prāmi Finnarow.

Finnarow ir ledusklases 1A prāmis, tā garums ir 2400 līnijmetri, tajā ir 246 pasažieru vietas. Savukārt pārējās dienās līnijā kursēs Transeuropa un Transrussia (katram 3200 līnijmetri, 124 pasažieru vietas). Tātad kopā ik nedēļu katrā virzienā ar Finnlines varēs pārvadāt ap 490 kravas automašīnu un 494 pasažierus. Jaunais prāmis Finnarow Lībekas ostu atstās piektdienas reisos, kas nozīmē, ka Ventspilī tas ienāks sestdienās, lai tālāk dotos uz Sanktpēterburgu un otrdienās, lai turpinātu atpakaļceļu uz Lībeku. Finnlines prāmji Ventspils ostā ienāk četras reizes nedēļā. Otrdienās un svētdienās prāmis dodas uz Lībeku, bet piektdienās un sestdienās - uz Sanktpēterburgu.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Kompānija Finnlines nolēmusi paplašināt prāmju līniju TransRussiaExpress (TRE) ar vēl vienu pieturu – Ventspilī.

No jūlija prāmi Finnlines aizvietos prāmis Translubeca, kas līdz šim apkalpoja līniju starp Lībeku (Vācija), Sasņicu (Polija) un Sanktpēterburgu (Krievija), ar prāmi Transrussia (iepriekšējais nosaukums Finnhansa). Prāmis tikko iegādāts no Finnlines mātes kompānijas Grimaldi.

«Mēs papildus ieviesīsim piestāšanu Venstpilī un dubultosim pienākšanas Sasņicā līdz divām reizēm nedēļā,» informē Finnlines izpilddirektors Uve Bakošs.

Izmaiņas veiktas ar mērķi palielināt šī ziemeļu maršruta kapacitāti un būtiski paplašināt sasniedzamo galamērķu klāstu, norāda U. Bakošs.

Naktī uz pirmdienu, 1. novembri, Ventspils ostā ienāks viens no kompānijas Finnlines lielākajiem kuģiem – MV FINNSTAR, lai no Ventspils uz Travemindi Vācijā nogādātu pasažierus, kravas automašīnas, treilerus un citas kravas. Tas būs lielākais pasažieru prāmis, kāds jebkad apmeklējis Latvijas ostas, informē TransRussiaExpress/Finnlines.

Prāmju līnija TransRussiaExpress starp Vāciju un Sanktpēterburgu darbojas jau 14 gadus. Tās paplašināšanas nolūkos kopš šā gada augusta sākuma TransRussiaExpress prāmju satiksmē tiek iesaistīta arī Ventspils - starp Ventspili un Sanktpēterburgu divas reizes nedēļā un starp Ventspili un Lībeku arī divas reizes nedēļā kursē divi prāmji - MV TRANSRUSSIA un MV TRANSEUROPA. Tā kā prāmim TRANSRUSSIA šobrīd notiek aptuveni 3 dienu ilgi uzlabošanas darbi ar mērķi palielināt kuģa ātrumu, tas šobrīd nevar kursēt saskaņā ar grafiku. Taču, lai nodrošinātu klientiem pakalpojuma nepārtrauktību, Finnlines PLC šai braucienā MV TRANSRUSSIA aizstās ar MV FINNSTAR.

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Ja lauksaimnieciskā darbība turpmākajos gados pieaugs, vienlaicīgi pieaugot arī mēslojuma lietošanas apjomam, bet rīcības programmas nitrātu piesārņojuma samazināšanai netiks ieviestas, var prognozēt nitrātu koncentrācijas pieaugumu virszemes ūdeņos. Tas veicinās ūdenstilpju aizaugšanu un nitrātu koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos, kā rezultātā var pasliktināties arī dzeramā ūdens kvalitāte, prognozē Vides ministrija.

Starptautiska sadarbība Baltijas jūras aizsardzībā sākās jau 1974. gadā, kad 22.martā Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis - samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu.

Jaunu papildinātu konvenciju, lai paplašinātu, pastiprinātu un modernizētu tiesisko režīmu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm parakstīja arī Latvija. 1992. gada konvencija ir spēkā kopš 2000. gada 17. janvāra.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.

Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.

Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?

LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.

Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?

Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.

Polijas Valsts kases ministrija paziņojusi, ka turpinās sarunas par valsts īpašumā esošā prāmju operatora Polferries privatizāciju ar kompānijām DFDS, TT Line un Finnlines, bet Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp, kas iepriekš izteica interesi par Polijas kompāniju, savu privatizācijas pieteikumu nav iesniedzis.

«Mums nav jaunākās informācijas par procesu. Detalizētāku komentāru acīmredzot varēs sniegt konkursa organizators,» aģentūrai BNS sacīja Tallink Grupp pārstāve Lūlea Lēne.

Pagājušā gada beigās viņa BNS teica, ka «Tallink Grupp ir aktīvi sekojusi līdzi Polska Žegluga Balticka jeb Polferries privatizācijas procesam un lūgusi papildu informāciju par kompāniju. Saistošais piedāvājums nav iesniegts, un turpmākie soļi ir atkarīgi no saņemtās informācijas».

Transportam veltītais izdevums Baltic Transport Journal ziņoja, ka Polijas ministrija ir saņēmusi septiņus piedāvājumus Polferries iegādes konkursā, nosaucot DFDS, Finnlines, TT Line, Tallink, Polsteam (Unity Line), Polen Line un privātpersonu Patricjušu Gruško kā potenciālos pircējus.

Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, pirmdien, 17.septembrī, Rumānijas galvaspilsētā notiekošajā Bukarestes samitā parakstīja nodomu protokolu par Latvijas līdzdalību Trīs jūru valstu investīciju fonda izveidē, kura kopējais apjoms plānots 1 miljards eiro, liecina Altum paziņojums Nasdaq Riga.

Trīs jūru valstu investīciju fonds ir kopīga 12 Baltijas, Melnās un Adrijas jūras valstu attīstības institūciju iniciatīva ar mērķi veicināt infrastruktūras projektu finansēšanu un attīstību, kas investīciju ziņā šajā reģionā joprojām atpaliek no situācijas Rietumeiropas valstīs.

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: «No Trīs jūru fonda varēs finansēt nozīmīgus infrastruktūras projektus Latvijā, tai skaitā sniedzot tehnisko palīdzību projektu izstrādei. Trīs jūru investīciju fonds nekonkurēs ar esošajām finansēšanas iniciatīvām, bet gan būs papildu katalizators gan esošo, gan jaunu projektu attīstīšanai, īpaši sadarbībā starp publisko sektoru un privāto sektoru, kur ieguvējas ir fonda dibinātājvalstis un to iedzīvotāji.»

Zināšanas digitālajā mārketingā uzņēmējam palīdz būtiski ietaupīt reklāmas budžetam paredzētos finanšu līdzekļu. Vienalga vai tas būtu viesu mājas vai matu lakas nosaukums, vai nepacietīgi meklēts autoserviss vai zooveikals – atbildi jau ierasti sniedz interneta meklētājs Google. Digitālā mārketinga aģentūras Infinitum 8 meistarklasē "Efektīva Digitālā mārketinga optimizācija" kā jauniem, tā arī pieredzējušiem uzņēmējiem piedāvā uzzināt visjaunāko un visefektīvāko informāciju Google AdWords un Google Analytics stratēģiju izveidē.

Uz meistarklasi "Efektīva Digitālā mārketinga optimizācija" ir aicināti uzņēmumu vadītāji, mārketinga un PR speciālisti ar minimālu pieredzi darbā ar Google AdWords un Google Analytics kontiem. Meistarklase būs sadalīta divos līmeņos.

"Biznesa uzlecošās superzvaigznes" tiek aicināti jaunie uzņēmēji, kuriem ir pamatzināšanas, bet viņi vēl meklē savu mārketinga stratēģiju darbā ar Google AdWords un Google Analytics. Meistarklasē jaunie uzņēmēji varēs iegūt nepieciešamās vadlīnijas, lai interneta plašumos atrastu un pārliecināt savu klientu. Meistarklasē tik skaidrota ārējās mājas lapas optimizācija. Uzmanība tiks pievērsta Google Analytics konta galveno uzmanības punktu novērtējumam un tipiskāko kļūdu apskatei. Speciālisti stāstīs par galvenajām kļūdām, kas atbaida klientus no uzņēmuma sociālo mediju konta un citām zināšanām. Šīs un vēl citas meistarklasē iegūtās zināšanas noderēs, lai uzņēmumā realizētā mārketinga stratēģija būtu vēl veiksmīgāka.

Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki šobrīd ieguldījuši 11,39 miljardus eiro, liecina Lursoft apkoptā informācija. No tiem 1,96 miljardus eiro veido Trīs jūru iniciatīvā esošās valstis.

Trīs jūru iniciatīva dibināta 2016.gada 25. augustā, apvienojot tajā 12 Eiropas Savienības valstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Balto un Melno jūru, – Austriju, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju.

Lursoft dati rāda, ka šo valstu ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos kopš 2016.gada audzis par 82,13%.

Infografiku skatiet šeit.

Visstraujāk šajā periodā palielinājies ieguldījumu apjoms no Čehijas, kamēr lielākais kritums reģistrēts Slovākijas ieguldījumos. Vienlaikus jānorāda, ka šajā periodā par 37% sarucis gan ieguldītāju skaits, gan arī to uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos personas no Trīs jūru iniciatīvas valstīm veikušas ieguldījumus.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.

Attīstības finanšu institūcija "Altum" pievienojusies Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondam, kas ir jauns finanšu instruments infrastruktūras projektu atbalstam transporta, enerģētikas un digitalizācijas nozarēs Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

Starp "Altum" un fonda investīciju pārvaldnieku "Amber Infrastructure" parakstīts līgums, saskaņā ar kuru "Altum" investīcijas fondā plānotas līdz 20 miljoniem eiro.

"Altum" iesaisti Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondā šā gada 7.maijā atbalstīja Ministru kabinets.

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informē: "Šā gada sākumā Rīgā notiekošajā Trīs jūru fonda iepazīšanās konferencē redzējām Latvijas uzņēmumu interesi par fonda piedāvātajām iespējām, un jau konferences laikā notika vairākas uzņēmumu un fonda vadības divpusējās tikšanās par iespējamu Latvijas infrastruktūras projektu finansēšanu. Liela mēroga Latvijas projekti, tāpat kā projekti citās reģiona valstīs, aicināti pretendēt uz fonda līdzekļiem, kas papildina esošās finansējuma iespējas. "Altum" pieredze ļauj iesaistīties projektu sākotnējā novērtēšanā, lai tos tālāk nodotu pasaules līmeņa investīciju fonda "Amber Infrastructure" rīcībā."

Kopējais apgrozījums Lietuvas Nacionālajā fondu biržā šodien sasniedza 3 213 770.01 litu. Akciju tirgus indeksa Litin vērtība šodien, pakāpjoties par 4.35 punktiem, sasniedza 457.87 punktus.

Kāpuma līderies šodien bija Siauliu Bankas - akcijas cena palielinājās par 5.77 %, sasniedzot 1.10 litus. Nesliktu kāpumu demonstrēja arī Lietuvos Juru Laivininkyste - akcijas cena palielinājās par 5.26 % sasniedzot 0.20 litus, bet Klaipedos Nafta cena pakāpās par 4.82 %, sasniedzot 0.87 litus.

Lielāko akcijas cenas kritumu šodien uzrādīja Dvarcioniu Keramika - lejup par 9.09 %, līdz 4.00 litiem. Cenas samazinājās arī Apranga un Panevezio Statybos Trestas - attiecīgi par 2.44 %, līdz 8.00 litiem un par 2.34 %, līdz 1.25 litiem.

Visaktīvāk šodien darījumi tika slēgti ar Lietuvos Juru Laivininkyste akcijām - kopā biržas Centrālajā tirgū 19 darījumi. 16 darījumi tika slēgti ar Lietuvos Telekomas akcijām, bet 10 - ar Mazeikiu Nafta akcijām.

24. jūlijā Liepājas pludmales vides objektus papildinās krāsains vides mozaīku ansamblis uz betona apmales abpus takai uz jūru pie glābšanas stacijas, kurš taps sadarbībā ar maiznīcu “Druva”. Tas būs aizsākums iecerētajai “Takai uz jūru”. Pildot jūnija sākumā noslēgto līgumu ar Liepājas pilsētas domi, SIA “Fazer maiznīca DRUVA” ir pārskaitījusi 1000 Ls kopīgā vides projekta realizācijas pirmajam posmam – mozaīkas izveidei takas sākumā. Mozaīka taps no 19. līdz 24. jūlijam starptautiska jauniešu vides projekta “Vides mozaīku ansamblis Liepājā Jūrmalas parkā” ietvaros. Tas ir viens no starptautiskās vides dizaina darbnīcas iecerētajiem objektiem Jūrmalas parkā un pludmalē, informē projekta koordinatore Ilze Zariņa. Liepājas jaunieši kopā ar jauniešiem no citām valstīm un sadarbībā ar Liepājas mākslas skolas stikla māksliniecēm Solvitu Bruži un Ivetu Brenci veidos krāsainas mozaīkas uz betona apmales abpus takai uz jūru, kur parasti mīl apsēsties pludmales apmeklētāji. No 9.jūnija līdz Jāņiem (23.jūnijam) – iedzīvotāji takas būvniecībai ir kopumā saziedojuši 125 Ls, informē maiznīca DRUVA mārketinga vadītāja Inese Miķelsone. “Maiznīca DRUVA ir pārskaitījusi 1000 Ls avansā, jo iedzīvotāju saziedotie līdzekļi pagaidām vēl pilnībā nesedz mozaīkas izveidei nepieciešamo summu. Taču ceram, ka liepājnieku aktivitāte augs, un takas izbūvei tiks savākti ne tikai 3000 Ls, kā rēķinājām, bet krietni vairāk. Tas ļaus mums kopā izdarīt daudz vairāk,” uzsver maiznīca DRUVA mārketinga vadītāja Inese Miķelsone. Šī gada 9.jūnijā Liepājā tika parakstīts līgums par savstarpēju sadarbību starp Liepājas domi un maiznīcu DRUVA. Sadarbības līgums apstiprina abu pušu vēlmi kopīgiem spēkiem realizēt vides projektu “Taku uz jūru” Liepājā, Jūrmalas parkā pie glābšanas stacijas. Takas būvniecībā var piedalīties katrs liepājnieks vai Liepājas viesis. Liepājā un Liepājas rajonā (Aizputē, Grobiņas un Kalvenes pagastā) kopš 9.jūnija notiek speciāla tirdzniecības akcija. Tirdzniecības akcijas vietās – mazumtirdzniecības veikalos ir izlikti speciāli plakāti ar aicinājumu: “Būvēsim taku uz jūru”. Mazumtirdzniecības vietās, kur atrodams plakāts, tirdzniecības akcijas laikā iegādājoties jebkuru maiznīcā DRUVA cepto maizi, iedzīvotājiem ir iespēja ziedot pussantīmu takas izveidei. Tiek prognozēts, ka visas tirdzniecības akcijas laikā tiks savākti ne mazāk kā 3000 Ls. Ja tirdzniecības akcijas laikā tiks savākta lielāka naudas summa, tā visa tiks novirzīta šī vides projekta realizācijai. Liepājas dome no sava budžeta nākamgad takas ierīkošanai ir gatava atvēlēt arī 3000 Ls.Jaunās takas būvniecība ir sadalīta vairākos posmos, jo kopējās šī projekta izmaksas tiek lēstas ap 40 000 Ls. Liepājas pilsētas dome cer, ka visu projektu izdosies realizēt tuvāko gadu laikā. Liepājas pilsētas dome cer, ka, sekojot Druvas piemēram, takas būvniecībā aktīvi iesaistīsies privātuzņēmēji. Maiznīca DRUVA ir pirmie, kuri šajā projektā gatavi ieguldīt vairākus tūkstošus latu. Parakstītais sadarbības līgums starp Liepājas pilsētas pašvaldību un maiznīcu DRUVA paredz divu mazāku vides projektu realizāciju: šogad jūlijā - “Vides mozaīku ansamblis Liepājā Jūrmalas parkā”. Savukārt, nākamgad, līdz 1.septembrim - tiek plānots realizēt takas būvniecības pirmo kārtu. Takas būvniecības projekts vēl tiks izstrādāts un iespējamos risinājumi tiks piedāvāti sabiedriskajai apspriešanai.

Mārketinga sasniegumu konkursa Password 2006, kuru organizē žurnāls Baltic Marketing & Advertising, pirmā kārta tuvojas beigām. Šogad konkurss tiek organizēts sadarbībā ar Amerikas mārketinga asociāciju, kam pieder vissvarīgākais mārketinga efektivitātes konkurss, kurš tiek rīkots 30 pasaules valstīs - EFFIE. Mārketinga sasniegumu konkursā tiks izvērtētas integrētās mārketinga kampaņas saskaņā ne tikai ar to radošo risinājumu (kā reklāmas festivālos Cannes Lions, Golden Hammer u.c.), arī stratēģija un rezultāti. Tā kā Baltic Marketing & Advertising vēlas ieviest šo starptautisko konkursu arī Baltijā, Mārketinga efektivitātes konkurss šogad tiks organizēts saskaņā ar EFFIE standartiem. Konkursa struktūra: 1. KĀRTA: Nominācijas. Ikviens var pieteikt jebkuru 2005.gadā realizētu mārketinga kampaņu, kura patika un likās efektīva, inovatīva, interesanta, arī savas kampaņas vai citas kampaņas, kas tika realizētas 2005.gadā. 2. KĀRTA: Nominanti saņem speciālas formas, kuras aizpildot jāsniedz sīkāku informāciju par kampaņas mērķiem, radošo un mediju stratēģiju, rezultātiem utt. 3. KĀRTA: Ekspertu žūrija, kas sastāv no Latvijā vadošajiem mārketinga teorētiķiem un praktiķiem, izvērtē pieteiktas kampaņas un izvēlas 5 finālistus un uzvārētāju. Žūrijā šogad ir: Andris Blaka (LRA prezidents), Oksana Sivokobiļska (Hansabankas mārketinga direktore), Ieva Apsalone (Rimi mārketinga direktore), Valdis Tilgalis (Mediapool direktors), Ainārs Ščipčinskis (McCann Erickson direktors), Ginta Krivma (TNS valdes vicepriekšsēdētāja) un Inese Droiska (Dienas Bizness reklāmas nodaļas vadītāja). 4. KĀRTA: 5 finālisti prezentē savas kampaņas Mārketinga sasniegumu konferences Password 2006 ietvaros. Konference notiks 1. martā, kad arī tiks nosaukta labākā mārketinga kampaņa 2005. gadā. Mārketinga sasniegumu konkurss vienlaicīgi tiek organizēts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Latvijā tas notiek jau trešo gadu. Pagājuša gada konkursa uzvarētājs ir Nordea bankas Hipotekāro kredītu kampaņa, bet aizpagājušajā gadā pirmo vietu ieguva zīmola Stendera Ziepju Fabrika ieviešana tirgū.

The Chartered Institute of Marketing (CIM) – lielākais mārketinga institūts pasaulē. Sadarbībā ar akreditēto Izglītības centru “Latvikon” CIM sniedz iespēju Latvijas uzņēmumu, ārvalstu kompāniju pārstāvniecību speciālistiem mārketinga jomā un jebkuram citam interesantam saņemt vienu no pazīstamākajām un prestižākajām starptautiskajām mārketinga kvalifikācijām – CIM Professional Diploma in Marketing. Apmācība pēc šīs programmas sāksies februārī, bet 22. novembrī “Latvikon” ielūdz visus interesentus uz bezmaksas prezentāciju, kur būs iespēja iepazīties ar pasniedzējiem un programmas saturu.

Mācību programma sastāv no 4 moduļiem – Marketing Research and Information, Marketing Planning, Marketing Communications un Marketing Management in Practice. Starptautiska diploma iegūšanai katrā no moduļiem ir jānokārto eksāmens. Nodarbības notiek angļu valodā divas reizes nedēļā vakaros, apmācība ilgst aptuveni 9 mēnešus.

CIM programmas pasniedz vairāk nekā 80 pasaules valstīs un CIM kvalifikācijas ir labi pazīstamas darba devēju vidū visā pasaulē, piemērām, pēc CIM programmām regulāri tiek apmācīts personāls noRoyal Dutch Shell, British Airlines, Saatchi&Saatchi, Coca-Cola, Nestle, McDonald’s. Ekskluzīvo iespēju pasniegt CIM Professional Diploma in Marketing kopš 2006. gada februāra ir ieguvis Izglītības centrs “Latvikon” un pēc šīs programmas jau tika apmācīti (šo apmācību jau ir izgājuši) vadošie mārketinga speciālisti noAizkraukles Bankas, Bite Latvija, GE Money, TV3, Hotel De Rome, CIDO pārtikas grupa unRīgas Piensaimnieks.

Pirms diviem mēnešiem Aldis un Baiba Plauži atgriezās no unikālas vietas Kanādas ziemeļos, kur, bruņojušies ar jaudīgiem fotoaparātiem, viņi kopā ar pasaules profesionālākajiem fotogrāfiem, polārpētniekiem un zinātniekiem piedalījās balto lāču fotomedībās. Viņi ir vienīgie Baltijas iedzīvotāji, kas to ir piedzīvojuši.

Iespēju ielūkoties visstingrākā lieguma dabas parkā uzņēmējs, nekustamo īpašumu firmas Vestabalt īpašnieksAldis Plaudis un viņa sieva Baiba gaidīja divus gadus. Stingrā lieguma dabas parku apmeklē samērā plašs cilvēku loks, taču iespēju tā teritorijā arī dzīvot piedāvā vienīgi firma Tundra Buggy, kurai vietējā vara ir piešķīrusi īpašas tiesības. «Tie ir tikai 60 cilvēki gadā, un mums palaimējās būt starp šiem laimīgajiem,» saka Aldis.

Barošanās happy hour

Lai savām acīm ieraudzītu unikālos dzīvniekus, kuru skaits visā pasaulē sarucis līdz 20 tūkstošiem, Plaužiem bija jālido līdz Vinipegai, tad jāpārsēžas nelielā lidaparātā un jāmēro vēl divas stundas ilgs ceļš līdz apdzīvotai vietai ar nosaukumu Churchill. Kādreizējā lielākā Ziemeļkanādas graudu pārkraušanas ostas pilsēta mūsdienās ir sarukusi līdz 800 cilvēku ciematiņam, kurā atrodas vien nelielas suvenīru bodītes, baznīca un eskimosu muzejs. Tālāk ceļotāju ceļš veda tikai uz ziemeļiem, kur ledājos paslēpusies Cape Churchilla – pasaulē labākā balto ledus lāču novērošanas vieta. «Decembris ir lāču barošanās happy hour, laimīgā stunda, kad pa aizsalušo Hudzonas līča ledu dzīvnieki var doties roņu medībās,» stāsta uzņēmējs. «Tieši Cape Churchill jeb Churchill zemes ragā veidojas savdabīga piltuve – te satiekas simtiem lāču, kuri, ejot gar garo krasta līniju, meklē vietu, kur okeāns jau ir aizsalis. Šajā vietā ieplūst vairākas upes, savukārt saldūdens akvatorija aizsalst ātrāk un tādēļ okeāns pie Cape Churchill aizsalst vispirms». Tiesa, pēdējo 10 gadu laikā balto lāču skaits visā pasaulē ir samazinājies par 15%, bet ziemeļu ledus akvatorija – par 12%. Ja tā turpināsies, baltie lāči izmirs tuvāko 40 gadu laikā.

Ne pasažieru, ne kravu pārvadājumu jomā iesaistītajām pusēm šogad izaicinājumu netrūka. Un var samērā droši apgalvot, ka nākamais gads nebūs vieglāks, jo atbildes uz daudziem problemātiskiem jautājumiem palikušas neatrastas, bet viegli sasniedzamus risinājumus pie apvāršņa nemana.

Piemēram, tranzītbiznesa pārstāvji šobrīd ir tādā pašā neziņā kā gada sākumā par to, ko īsti sagaidīt Krievijas un citu NVS valstu izcelsmes kravu jomā. Kaimiņvalsts savu stratēģiju vispirms maksimāli noslogot savas ostas nav mainījusi, Krievijas dzelzceļš šī politiskā uzstādījuma dēļ spiests neapstiprināt kravu nosūtījumu pieprasījumus mūsu termināļu virzienā, līdz ar to enerģētisko kravu apjomi lielā mērā arī nākamgad būs atkarīgi no laika apstākļu un tirgus konjunktūras. Proti, kad naftas produktu un ogļu kravas kaimiņvalsts Baltijas jūras austrumu krasta ostās Krievijā nevarēs apstrādāt aizsalušo kuģu ceļu vai pārāk lielā pieprasījuma dēļ, tad arī Latvijas stividoriem un dzelzceļa operatoriem būs ko darīt.

Dzelzceļa līnijā, kas iet apkārt Baikāla ezeram tiek plānots iedarbināt retro stila vilcienu. Tūristu apkalpošanas uzlabošanai vēlas izremontēt tūrisma bāzes “Šumiha”, “Hvojnaja”, “Serebrjanij ključ” un pabeigt stacijas “Port Baikal” rekonstrukciju. Vienreizējā dzelzceļa maršruta personālam plāno sašūt īpašas formas apģērbu, bet pieturvietās uzstādīt atkritumu urnas. Dzelzceļa līnijai apkārt Baikāla ezeram, kas ir garākais muzejs pasaulē, 2003.gadā apritēja 100 gadi. Skaisti dabas skati, tuneļu un tiltu virknes spēj piesaistīt tūristus no visas pasaules. Stacijā “Sļudjanka” var apskatīt stacijas ēku – vienīgo pasaulē, kura ir celta no marmora. Vēl līdz oktobrim tiek piedāvātas brīvdienu tūres ar vilcienu no Irkutskas div- vai četrvietīgajā kupejā, ar ēdināšanu vagona restorānā, gida pakalpojumiem, ekskursijām pieturvietās līdz 1,5 stundām un nakšņošanu stacijā “Hvojnaja”, kā arī vizināšanos ar laivām, pirts un pārgājieniem gar pludmali. Tāpat tiek piedāvātas vienas dienas ekskursijas ar drezīnu (pašgaitas segtais vagons ar 15 vietām) ar pieturām jebkurā vietā pēc tūristu vēlmēm. Turpretī ziemā tiek piedāvāta vienas dienas slēpošanas ekskursija pa sliedēm no stacijas “Perejezd” uz leju pa upes ieleju līdz Baikālam. Pēc tam pa aizsalušo ezeru gar tā krastmalu. Kopējais maršruta garums ir 24 kilometri. Taču šī dabas stūrīša infrastruktūru vēl daudz prasa uzlabojumus. Avots: Eiropa.lv

Pasaules Dabas fonds (PDF), sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru – kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators palīdz izprast mājsaimniecību ietekmi uz Baltijas jūras aizaugšanu, kā arī sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt.

Viena no būtiskākajām Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām ir eitrofikācija jeb pastiprināta aizaugšana ar ūdensaugiem. Šis process bija novērojams arī šovasar. Tās rezultātā plašus jūras apgabalus smacē ziedošās aļģes, kas samazina ūdens caurredzamību un iznīcina sugas.

«Baltijas jūrā ik gadu nonāk liels apjoms vielu, kas izraisa jūras aizaugšanu. Šādi tiek ne vien apdraudēts Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis, bet arī mazināta reģiona labklājība. Jautājumu jārisina prasmīgāk plānojot jūras izmantošanu, kā arī apzinoties un nepieciešamības gadījumā mainot savu ietekmi uz Baltijas jūru,» norāda PDF Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Jaunizveidotais Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulators, kas tapis pateicoties programmas NORDPLUS Horizontal atbalstam, ļaus ikvienam iedzīvotājam praktiski aprēķināt un padziļināti izprast to, kā tādas ikdienišķas lietas kā pārtikas, mājokļa vai transporta izvēle ietekmē Baltijas jūras veselību.