Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

UAB Impuls LTU, viens no lielākajiem fitnesa nozares spēlētājiem Baltijas tirgū un vadošā fitnesa klubu ķēde Lietuvā, paplašina darbību, tuvākajā pusgadā atverot budžeta klases sporta klubu tīklu Latvijā, liecina tās sniegtā informācija.

2016. gada pirmajā pusē apmeklētājiem tiks atvērti divi budžeta klases sporta klubi Lemon Gym. Lai nodrošinātu tīkla paplašināšanos Latvijā un Lietuvā Impuls LTU šogad plāno investēt 3 miljonus eiro. 2016. gadā kompānija papildu investēs vēl 2 miljonus eiro, lai turpinātu īstenot biznesa paplašināšanos.

Impuls LTU izmanto divus atšķirīgus zīmolus Impuls un Lemon Gym. Impuls klubi ir premium klases sporta klubi, kas saviem klientiem piedāvā pilna servisa pakalpojumus. Šobrīd zem šī zīmola Lietuvā darbojas 11 sporta klubi. Savukārt, Lemon Gym ir pirmā budžeta klases sporta klubu ķēde Baltijā, kas savas durvis vēra 2015.gadā. Šobrīd Viļnā darbojas četri šāda veida sporta klubi. Lemon Gym klientu skaits salīdzinoši īsā laika periodā esot sasniedzis 4000, taču kopējais Impuls un Lemon Gym fitnesa klubu apmeklētāju skaits Lietuvā patlaban ir 25 000.

AS "My Fitness" savā īpašumā ieguvis otro lielāko fitnesa klubu tīklu Lietuvā - SIA Gym Plius (Gym+) no tās akcionāriem Airidas Kondratas un SIA INVEFINA.

Gym+ ir otrs lielākais fitnesa klubu operators Lietuvā un savu darbību īsteno kopumā 10 klubos Lietuvā, no kuriem seši klubi ir Viļņā, trīs klubi ir Kauņā un viens klubs - Panevēžā.

"Mēs sekojām Gym+ attīstībai jau pāris gadus. Paredzam tuvāko 12 mēnešu laikā atvērt vismaz septiņus jaunus fitnesa klubus Baltijā. Mūsu mērķis ir uzlabot standartus, ieviest jaunākās tendences, veicināt fitnesa attīstību un motivēt vairāk cilvēku dzīvot veselīgāk. Tagad mēs varam to nodrošināt vēl lielākā mērogā visā Baltijā," teic MyFitness izpilddirektors Erki Torns (Erkki Torn).

Pēc jauno klubu ieguves MyFitness apvieno jau 47 fitnesa klubus un vairāk nekā 100 000 dalībnieku visā Baltijā.

Latvijas sporta klubu tīkls «People Fitness» nākamgad plāno atvērt klubus Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Itālijas pilsētā Milānā un Apvienotās karalistes galvaspilsētā Londonā, pastāstīja «People Fitness» mārketinga direktore Aleksandra Dembo.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma ieskatā minētie tirgi ir ļoti perspektīvi «People Fitness» sporta klubiem, jo Helsinkos, Milānā un Londonā ir ļoti augsts pakalpojuma pārklājuma rādītājs, kas, savukārt, nozīmē, ka tur ir lielāks potenciālo klientu skaits. «Mēs uzskatām, ka divi klubi katrā Baltijas valstu galvaspilsētā ir pietiekami. Šobrīd mums ir 10 000 aktīvo klientu un pakalpojuma pārklājuma līmenis Baltijas valstu tirgū šodien neļauj atvērt lielāku mūsu formāta fitnesa klubu skaitu. Turklāt mēs testējām modeli divus gadus un novērojām veiksmīgus rādītājus, tāpēc ticam šim modelim,» sacīja Dembo.

«People Fitness» pārstāve skaidroja, ka, domājot par darbības paplašināšanu, vērā tika ņemts arī tas, ka, piemēram, «People Fitness Riga Center» sporta klubā jau sasniegta maksimālā zāļu noslodze, turklāt visi ekonomiskie uzņēmējdarbības rādītāji apliecina tā sekmīgu darbību.

Lai neiznīcinātu sporta un fitnesa nozari Latvijā un vienlaikus nesamazinātu sportiskās aktivitātes, kas ir būtiskas sabiedrības veselībai, Latvijas veselības un fitnesa asociācija aicina valdību pārskatīt lēmumu par sporta nodarbību aizliegšanu, diferencējot ierobežojumus gan pēc sporta veidiem, gan pēc sporta nodarbību veidiem.

Sporta klubi pilnībā atbalsta nepieciešamību Latvijā ieviest uz faktiem balstītus ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, uzsver Latvijas veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs Gints Kuzņecovs. Vienlaikus šobrīd noteiktie ierobežojumi ir nesamērīgi un pretrunīgi, kā arī nenovērš virkni reālo risku.

Tādēļ LVFA ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, aicinot pārskatīt noteiktos ierobežojumus un atļaut grupu nodarbības sporta klubos un zālēs, ja sporta nodarbība notiek bezkontakta veidā un tiek ievērotas valstī noteiktās distancēšanās, pulcēšanās un dezinfekcijas prasības.

Fitnesa klubu tīkls Baltijā My Fitness pirmdien atvēris savu pirmo fitnesa klubu Lietuvā, ieguldot tajā 1,3 miljonus eiro.

«Pagājušajā gadā Igaunijas un Latvijas fitnesa klubu apmeklējumu skaits bija vairāk nekā trīs miljoni,» stāsta My Fitness valdes priekšsēdētājs Erkki Torns (Erkki Torn), piebilstot, ka klubam šobrīd ir vairāk nekā 55 000 biedru Igaunijā un Latvijā un paredzēts, ka šis skaits nākamajos gados strauji pieaugs. «Mums ir svarīgi katrā apmeklējuma reizē nodrošināt mūsu kluba biedrus ar nemainīgi augstu treniņu kvalitāti un aprīkojumu, kā arī ar elastīgiem līguma nosacījumiem,» uzsver E.Torns.

Vairāk nekā 1,3 miljoni eiro tika ieguldīti 140 kvadrātmetru lielajā klubā, kas tika atvērts vienā no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas aktīvākajām ielām. Saskaņā ar Erkki Torna teikto, ienākot jaunā tirgū, atrašanās vietai ir ļoti nozīmīga loma. «Pieprasījums un interese par veselīgu dzīvesveidu un trenēšanos acīmredzami pieaug gan pie mums, gan citviet. Arī atrašanās vieta un cilvēku pieredze kļūst arvien svarīgāka,» paskaidro E.Torns, apsolot, ka nākamajos gados Lietuvā tiks atvērti vēl vairāki fitnesa klubi ar My Fitness modernākajām tehnoloģijām.

«Russkaja fitness gruppa» (RFG), kas vada fitnesa klubu World Class tīklu Krievijā, Kazahstānā, Kirgīzijā un Monako, parakstījusi vienošanos par sadarbību ar uzņēmumu People Fitness Management (Latvija). Dokuments paredz pirmo divu World Class fitnesa klubu atvēršanu Latvijā 2018. gadā: pa vienam Rīgā un Jūrmalā.

Abi klubi tiks piedāvāti premium segmentā.

Ģimenes formāta fitnesa klubs World Class Rīgā būs izvietots 2 500 kvadrātmetru platībā. Papildu trenažieru zālei un grupu nodarbību zālēm, tajā atradīsies arī peldbaseins. Arī otrs fitnesa klubs World Class Jūrmalā ar 1 500 kvadrātmetru platību būs paredzēts ģimeņu auditorijai.

«Lēmums par premium zīmola World Class ieviešanu Latvijas tirgū ir saistīts ar augošo pieprasījumu pēc fitnesa pakalpojumiem, kā arī ar faktisko spēlētāju trūkumu premium segmentā,» norāda uzņēmuma People Fitness Management vadītajs Georgijs Guseļņikovs.

Investīcijas projektā veido aptuveni 6 miljonus eiro, šajā summā ietilpst būvniecības izdevumi, sporta aprīkojuma iegāde, baseina un Spa zonas ierīkošana. Uzņēmums neizslēdz turpmāku World Class fitnesa klubu atvēršanu Lietuvas un Igaunijas teritorijā.

Eiropas vadošo futbola klubu vērtības reitingā pirmajā vietā ierindojas Spānijas Real Madrid un Lielbritānijas Manchester United, katra futbola kluba vērtībai sasniedzot 2,9 miljardus eiro.

Savukārt trīs vadošo futbola klubu (Real Madrid, Manchester United un Barcelona) vērtība veido aptuveni trešdaļu no visu 32 vadošo Eiropas futbola klubu kopējās vērtības, kas ir 26,3 miljardi eiro, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas nozīmīgāko futbola klubu vērtības pētījums Futbola klubu vērtējums: Eiropas elite (Football club’s valuation: The European elite).

KPMG Baltics SIA partneris Ondrejs Fikrle: «Eiropas profesionālo futbola klubu analīze parāda mainīgo ekonomisko situāciju futbolā. Lai gan futbola klubi ir starp pasaulē visatpazīstamākajiem zīmoliem ar ļoti lielu līdzjutēju skaitu visā pasaule, tomēr to finansiālā vērtība ir salīdzinoši maza. Tikai 9 no 32 pārskatā iekļautajiem klubiem vērtība pārsniedz 1 mljrd. EUR. Protams, būs arī interesanti novērot, vai Francijā notiekošais Eiropas futbola čempionāts Euro 2016 ienesīs izmaiņas kopējā futbola klubu novērtējumā.»

Šogad jau otro gadu pēc kārtas Latvijas Fitnesa un veselības veicināšanas nozares asociācija (LFVVNA) organizē projektu Esi aktīva, Latvija!, kura ietvaros būs iespēja bez maksas apmeklēt fitnesa klubus.

Pasākums notiks laika posmā no 22. līdz 25.septembrim un tajā piedalīsies vairāk nekā 30 Latvijas fitnesa klubi, un pirmo reizi līdzīgas aktivitātes plāno organizēt arī vairāki Lietuvas un Igaunijas klubi.

Projekta mērķis esot veicināt iedzīvotāju interesi un palielināt zināšanas par fitnesu un veselīgu dzīvesveidu, motivējot cilvēkus vairāk pievērsties fiziskām aktivitātēm ikdienā, kā arī mazināt sabiedrībā valdošo priekšstatu, ka fitnesa klubi ir piemēroti tikai jauniem un skaistiem cilvēkiem.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija informē, ka nozares apgrozījums 2021.gadā ir samazinājies par 90% un zaudējumi sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro mēnesī, kas jau ir sarkanā gaisma luksoforā.

Tā atgādina, ka sports un sporta klubi ir viena no retajām nozarēm, kuras darbība tika pilnībā pārtraukta kopš decembra, un tās darbība bijusi ierobežota praktiski visu laiku kopš pandēmijas sākuma valstī.

“Sliktāk vairāk nav kur! Runājot veselības ministra žargonā, sporta nozares luksoforā jau no gada sākuma ir ieslēgusies sarkanā lampiņa. Tas nozīmē, ka ir jāsāk apsvērt, vai nav vieglāk slēgt sporta centrus un sporta klubus, nevis mēģināt izdzīvot laikā, kad redzams, ka valdībai nav cita plāna, kā tikai sagaidīt pandēmijas beigas pasaulē. Varbūt valdība to var atļauties, bet mēs kā nozare to nevaram, jo valsts atbalsts ir nepietiekams. Valdībai ir steidzami jāpieņem lēmums – sekot citu valstu pieredzei un ļaut sportam pastāvēt. Pasaules piemēri ir pierādījuši, ka arī pandēmijas apstākļos var nodrošināt gudru un vienlaikus drošu sportošanu gan iekštelpās, gan ārā,” norāda asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Mūsdienu digitālajā pasaulē tehnoloģijas turpina attīstīties. Starp visām tehnoloģijām mūsdienās arvien populārāki kļūst tieši viedpulksteņi, tos var iegādāties gan klātienes, gan internetveikalos, kā https://www.notino.lv/fitnesa-piedrumi/viedie-pulkstei-un-rokassprdzes/. Bet kas īsti ir viedpulkstenis un kādus brīnumus tas slēpj savā elegantajā, kompaktajā dizainā?

Kas ir viedpulkstenis?

Viedpulkstenis ir mini dators, ko nēsā uz rokas. Tam parasti ir skārienjūtīgais ekrāns, un tajā var instalēt lietotnes, līdzīgi kā telefonā. Viedpulksteņi bieži tiek nevainojami integrēti ar viedtālruni, piedāvājot neskaitāmas funkcijas tieši uz Jūsu rokas.

Kādas ir viedpulksteņu funkcijas?

Dažādiem viedpulksteņiem ir dažādas funkcijas, bet lielākoties tās ir:

• Laika uzskaite: Viedpulkstenis savā būtībā joprojām ir pulkstenis, lai gan ļoti uzlabots. Ar gludu displeju un pielāgojamām pulksteņa tematikām tie ne tikai rāda laiku, bet arī ļauj Jums to personalizēt atbilstoši savam stilam un noskaņojumam.

• Paziņojumi acu uzmetienā: Lai pārbaudītu paziņojumus, vairs nav jāķeras pie tālruņa. Viedie pulksteņi nodrošina jums savienojumu, parādot zvanu, ziņojumu, e-pasta vēstuļu un lietotņu brīdinājumus tieši uz Jūsu rokas. Tas ne tikai racionalizē Jūsu darba procesu, bet arī nodrošina, ka Jūs nekad nepalaidīsiet garām svarīgās ziņas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pērn Latvijas tirgū ienāca Lietuvas fitnesa klubu ķēde Impuls group ar budžeta klases sporta klubu ķēdi Lemon Gym; ar līdzšinējiem rezultātiem kompānija ir apmierināta, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs aizvien turpinām savu attīstību, meklējam jaunas un labas vietas un mērķējam uz tirgus līdera pozīciju saglabāšanu Baltijā – gan kā budžeta sporta klubu ķēde, gan kā lielākā uzņēmumu grupa, kas strādā ar sporta un fitnesa klubu darījumiem,» saka Vidmants Šugždinis (Vidmantas Šiugždinis), fitnesa klubu ķēdes Lemon Gym pārvaldītāja Impuls LTU valdes priekšsēdētājs un SIA Gym LV valdes loceklis.

«Latvijā turpināsim darboties Rīgā, kur vēl aizvien redzam daudz iespēju un atrašanās vietu. Rīgā 2017. gadā tiks atvērti divi līdz trīs jauni Lemon Gym klubi. Mūsu klubi kļūst lielāki – iepriekš to platība bija aptuveni 1000m², bet mūsu jaunākais atvērtais klubs ir gandrīz 1300m² liels. Mūsu jaunie klubi būs līdz pat 1500m² plaši,» saka V. Šugždinis.

Zīmola "MyFitness" radītājs un "My Fitness" AS līdzīpašnieks Erki Torns (Erkki Torn) Rīgā ieradies, lai Ziepniekkalnā atvērtu piecdesmito fitnesa klubu. Viņš lēš, ka tas būs viens no modernākajiem sporta klubiem, tajā ir investēts aptuveni viens miljons eiro.

Erki Torns žurnālam "Dienas Bizness" prognozē, ka pēc pieciem gadiem "My Fitness" AS būs divas reizes lielāks klubu un aktīvo biedru skaits. Fitnesa klubi būs gan lielākajās Latvijas pilsētās ārpus Rīgas, gan arī ārpus Baltijas valstīm.

"Treniņi ir kā zāles, nevajag iet uz aptieku un pirkt medikamentus imunitātes stiprināšanai, bet kļūt fiziski aktīvākiem. Jāsaprot, ka nevis vīruss nogalina, bet imūnsistēma. Daudzi cilvēki tieši krīzes laikā sāka vingrot, izmantojot tiešsaistes programmu. Viņi sāka justies daudz labāk. Nav jābūt atlētam, lai nāktu uz sporta klubu. Tie ir paredzēti ļoti dažādiem cilvēkiem.

Fitnesa bizness ir motivēšanas bizness. Mūsu lielākais konkurents ir nevis citi fitnesa klubi, bet dīvāns. Ir tik vilinoši tajā iegulties, ēst popkornu un skatīties filmas," viņš saka.

Pašmāju sporta inventāra ražotāja “Akurat Racks” radītā fitnesa siena “Akurat Wall” nominēta Vācijas Dizaina balvai, kas ik gadu tiek pasniegta inovatīvākajiem dizaina risinājumiem.

Latvijā radītā fitnesa siena izvirzīta balvai kategorijas “Izcils produkta dizains” apakškategorijā “Universālais dizains”.

Starptautiskajai dizaina balvai nominētā “Akurat Wall” ir fitnesa siena, kas ļauj veikt dažādus vingrinājumus: tā piemērota gan vingrošanai, gan spēka treniņiem, fitnesam, parkūram, fizikālai terapijai u. c. Fitnesa siena, kuras autors ir dizainers Miks Pētersons (“NORDI furniture”), izgatavota no Latvijā ražota 40 mm bieza bērza saplākšņa.

FOTO: Ne stūrī, bet uz plaukta 

Edgars Staune kopā ar tēvu un brāli radījuši funkcionālu sporta inventāra uzglabāšanas risinājumu...

“Nominācija Vācijas Dizaina balvai ir ļoti augsts mūsu darba novērtējums un kārtējais apliecinājums tam, ka Latvijā var tapt globāli konkurētspējīgi produkti ne tikai funkcionalitātes, bet arī dizaina ziņā. Radot mūsu “Akurat Wall” fitnesa sienu, domājām gan par to, lai tā būtu vienkārši un ērti uzstādāma un lietojama, gan par to, lai tā papildinātu interjeru telpā, kurā tiks uzstādīta. Tas, ka produkts ir funkcionāls, nenozīmē, ka tas nevar būt estētisks, un mūsu fitnesa siena ir tam labs piemērs,” norāda “Akurat Racks” zīmola izveidotājs Edgars Staune.

Vācijas Dizaina balvu piešķir Vācijas Dizaina padome – eksperts zīmola un dizaina jomā Vācijā. Balva iedibināta 1969. gadā, lai attīstītu dizainu ar pievienoto vērtību. Laika gaitā šis apbalvojums kļuvis par starptautisku dizaineru, arhitektu u. c. darba novērtējumu. Šobrīd Vācijas Dizaina balva nosaka starptautiskos standartus inovatīvai dizaina attīstībai globālajā tirgū. Šo balvu iegūst tikai dizaina risinājumi, kas atzīti par būtiskiem Vācijas un starptautiskā mērogā. Balvai iesniegtos darbus ik gadu vērtē starptautiska žūrija – vadošie eksperti visās dizaina disciplīnās.

Globālais futbolistu tirgus 2014. gadā uzstādījis jaunu rekordu, jo par spēlētāju iegādi klubi samaksājuši vairāk nekā 3,5 miljardus eiro, liecina trešdien publicētais Starptautiskās futbola federāciju asociācijas (FIFA) ziņojums.

Anglija ar tās premjerlīgu ir lielākie investori, bet Brazīlijas futbolisti - visvairāk kārotie.

Gada laikā apmēram 13 000 spēlētāji mainījuši klubus par kopējo pārejas naudu 3,57 miljoniem eiro, kuros nav iekļauta komisijas maksa, ko saņem futbolistu aģenti, kuri savus kontus papildinājuši par 208 miljoniem eiro.

Eiropas klubi sadalījuši 87 procentus no spēlētāju pārejām iegūtās naudas, bet par pārejām starp Eiropas klubiem samaksāti 78 procenti kopējās naudas.

Lielākie tērētāji pasaulē bijuši Anglijas klubi ar vienu miljardu eiro. Savukārt Spānijas klubi ar 587 miljoniem izrādījušies lielākie ieguvēji pārdodot spēlētājus.

Migrācija, imigrācija, kā ari imigranti tās ir tēmas, kuras Latvijas sabiedrība pēdējā laikā uztver

saasināti un arvien negatīvāk. Ar katru gadu migrācijas tēma kļūst aktuālāka un dažreiz

sabiedrība saskaras ar to, ka informācija, kas izskan plašsaziņas līdzekļos, nav pārbaudīta, ir

neprecīza vai pat sagrozīta. Rodas pārpratumi, neizpratne un maldīgi priekšstati. Plašsaziņas

līdzekļi Latvijā bieži pauž negatīvo, steriotipisku viedokli par migrāciju un imigrantiem. Visai

bieži, lai saasinātu tēmu, tiek izrautas frāzes no intervijām, diskusijām un apjomīgiem

rakstiem, tādejādi zūd to sākotnējā nozīme un vēstījuma mērķis. Izveidojas nepareizais

priekšstats par migrācijas tēmu.

Viena no aktuālākajam tēmām, kas pēdējos mēnešus ir bijusi Eiropas un visas pasaules

Latvijas fitnesa klubu tirgus dalībnieks Atlētika pārtraucis savu 12 gadu ilgo pastāvēšanu un turpmāk bijušajās Atlētika telpās Rīgā Imantā, Zolitūdē un Barona Centrā sporta klubu pakalpojumus nodrošinās MyFitness, informē uzņēmumā.

Šovasar MyFitness jau ir atvēris divus sporta klubus, un, pievienojot šos trīs klubus, līdz 2017. gada decembrim MyFitness Rīgā kopā būs 11 klubi.

«Nesen veiksmīgi tika parakstīti ilgtermiņa nomas līgumi ar iznomātājiem, kur līdz šim darbojās Atlētika. Mūsu vēlme ir uzlabot MyFitness klubu pieejamību Rīgas rajonos, tāpēc mēs neapstāsimies pie sasniegtā un turpmākajos 2 gados atvērsim vēl vismaz 5 jaunus klubus Rīgā,» skaidro MyFitness Valdes priekšsēdētājs Erkki Torn.

«Novembrī mēs uzsāksim zīmola maiņu un veiksim nepieciešamos uzlabojumus klubos, tādēļ jau no 1. decembra visi trīs klubi sāks darboties ar nosaukumu MyFitness,» stāsta MyFitness Latvia vadītājs Ēriks Nadziņš.

Baltijas fitnesa klubu operators My Fitness atvēris Eiropā pirmo sporta zāli, kas atrodas Tallinas lidostas pasažieru zonā, informē My Fitness valdes priekšsēdētājs Erki Torns (Erkki Torn).

Sporta zāle ir bezmaksas un tā atrodas tieši blakus lidostas iekāpšanas vārtiem. «Šāda Pop Up sporta zāle noteikti ir lieliska iespēja pasažieriem izkustēties laikā, kamēr jāgaida lidojums. Ja laika nav daudz, tā var būt vien 10 minūšu pastaiga uz mehāniskā skrejceliņa vai pāris piegājieni uz trenažiera,» saka E.Torns. Viņš piebilst, ka lidostas arvien vairāk līdzekļu iegulda tieši pasažieru izklaidei, tāpēc drīzumā līdzīgas sporta zāles visticamāk tiks atvērtas arī citu Eiropas lielāko pilsētu lidostās.

Lidostas sporta zālē pieejami tādi trenažieri kā mehāniskais skrejceliņš, eliptiskais trenažieris, airēšanas trenažieris, velotrenažieris un kāpņu trenažieris. Visi trenažieri ir aprīkoti ar ekrānu un interneta savienojumu. Tāpat ir pieejami četri trenažieri, kas paredzēti pēdu, plecu, krūškurvja un muguras vingrinājumiem.

Pēdējos divus gadus visi Latvijas sporta klubi un fitnesa centri strādājuši ar būtiskiem zaudējumiem, valsts atbalsts nav spējis uzņēmējiem kompensēt pat pusi no zaudētā.

To DB norāda Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs. Viņš uzsver, ka, lai gan šobrīd sporta klubu klienti pamazām atgriežas zālēs, attīstības ziņā šī nozare ir atmesta apmēram desmit gadus atpakaļ.

Līdz 2019. gadam mēs piedzīvojām dinamisku izaugsmi, taču šobrīd situācija ir kritiska – sporta klubi cieš milzīgus zaudējumus, bet daļa fitnesa treneru ir spiesti strādāt pelēkajā zonā, teic G. Kuzņecovs.

Daži slogu neiztur

Sporta klubu uzkrātie zaudējumi pēc grantu izmaksas šobrīd vidēji ir 80%, bet atsevišķiem uzņēmējiem tie sasniedz pat 97%, atzīmē G. Kuzņecovs. “Šis periods ir bijis ļoti sarežģīts, un redzam, ka izaicinājumi joprojām turpinās. Šobrīd intensīvi strādājam ar Ekonomikas un Finanšu ministriju, lai uzņēmēji varētu saņemt papildu atbalstu, jo apgrozījuma kritums ir bijis ļoti būtisks. Līdz šim saņemtais valsts atbalsts nav kompensējis pat pusi no zaudētā, taču tajā pašā laikā jāatzīst, ka, ja tā nebūtu pavisam, izdzīvot būtu bijis daudz grūtāk, sevišķi pandēmijas sākumā. Kopumā pēdējo divu gadu laikā sporta zāles vairāk ir bijušas ciet nekā vaļā. Ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, nevar noliegt, ka mūsu valstī ierobežojumi ir bijuši ļoti stingri, piemēram, sporta klubiem tika atļauts atsākt darbu ievērojami vēlāk nekā citās valstīs – tikai īsi pirms Līgo svētkiem. Tā kā vasara bija ļoti karsta, klientu skaits bija niecīgs – klubu piepildījums proporcionāli noteiktajiem ierobežojumiem 15 kvadrātmetri uz vienu personu sasniedza vidēji 15–20%, šobrīd labākajā gadījumā tas ir 80%. Ja salīdzina šos ciparus ar laiku, kad sporta klubiem nebija noteikts klientu skaita ierobežojums uz kvadrātmetriem, tad piepildījums ir vēl ievērojami mazāks – maksimums 30 līdz 40%. Tas nozīmē, ka pirmspandēmijas līmenis vēl ne tuvu nav sasniegts,” secina G. Kuzņecovs.

Latvijā sports joprojām nav pamatvajadzību sarakstā, tomēr cilvēki fiziskajām aktivitātēm pievēršas vairāk

Tas izriet no speciālistu aptaujas. «Pieprasījums pēc pakalpojumiem ir 2012. gadā nedaudz pieaudzis un tas vieš cerību, ka laika gaitā spēsim panākt arī citas valstis, kur procentuāli ir daudz vairāk iedzīvotāju, kuri ikdienā regulāri sporto. Ļoti gribētos, lai Latvijas iedzīvotāji būtu aktīvāki. Iespējams, mums vairāk jāpievērš uzmanība sabiedrības informēšanai par regulāru sporta aktivitāšu pozitīvo ietekmi ne tikai uz pašsajūtu, veselību un izskatu, bet arī finansiāli – vēlāk samazinot nepieciešamību pēc zālēm. Nav nepieciešami vairs piemēri un salīdzinājumi starp cilvēkiem, kuri sporto visu mūžu un kā tagad jūtas, un starp tiem, kuri neko nedara lietas labā,» norāda Ēriks Nadziņš, City Fitness valdes loceklis.

Fitnesa klubu tīkla īpašnieks uzņēmums MyFitness saņēmis SEB bankas finansējumu 750 tūkstošu eiro apmērā, ko plānots ieguldīt biznesa attīstībā. Uzņēmums investēs līdzekļus jauna fitnesa centra izveidē Rīgā, kā arī apgrozāmā kapitāla finansēšanā, informēja kredītiestāde.

MyFitness izpilddirektors Erki Torns (Erkki Torn) uzsver: «Mūsu mērķis ir stiprināt savas pozīcijas Latvijā.»

Savukārt SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts norāda, ka SEB banka un MyFitness jau ilgstoši sadarbojas Igaunijā.

Uzņēmums MyFitness apvieno 18 fitnesa klubus Latvijā un Igaunijā. Rīgā šobrīd darbojas seši MyFitness sporta klubi, bet nākamgad apmeklētājiem durvis vērs septītais fitnesa centrs.

Kopš 2013. gada brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība «Bānīša Draugu klubs» sadarbībā ar SIA «Pindstrup Latvia» uzsāka Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu un atjaunošanu, lai to pārveidotu par darbojošos muzejdzelzceļu.

Baložu kūdras bānīša eksistences liktenīgais pavērsiens bija 2013. gadā, kad tika nolemts tam pielikt punktu pilnībā un tikai apstākļu sakritības dēļ tas vēl nebija izdarīts, kamēr biedrība «Bānīša Draugu klubs» meklēja sadarbības iespējas ar uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia». Šāda iespēja tika rasta, un 2013. gada augustā tika parakstīts sadarbības līgums par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.

Pats dzelzceļš patiesībā pārstāja funkcionēt nedaudz agrāk – 2011. gadā. Sliežu ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī, pamatīgi aizauguši, koka gulšņi sapuvuši, vietām nozagtas sliedes, tāpēc entuziastiem priekšā bija liels darbs, lai dzelzceļu atjaunotu.

Slēgts sporta un fitnesa klubs "Reaktors", kas bija viens no celmlaužiem svaru zāļu jomā, apliecināja "Reaktors" vadītāja Annija Reskāja.

Rīgas Maskavas priekšpilsētā bijušajās kluba telpās joprojām ir trenažieri, taču paredzēts, ka nākotnē tos varēs izmantot tikai ēkā mītošā uzņēmuma "ELKO Grupa" darbinieki.

"Tā būs privāta zāle, tas nebūs "Reaktors", un nebūs pieejams cilvēkiem no malas," skaidro Reskāja.

"Plānojām slēgt klubu 2.aprīlī. Tas bija paredzams, taču procesi valstī paātrināja procesu," saka "Reaktors" vadītāja, piebilstot, ka kluba darbība tika apturēta 18.martā.

"Iemesli tam bija vairāki. Galvenais, ka tāpat kā visiem biznesiem, nepieciešamas investīcijas. Sporta klubiem vajag attīstīties un piedāvāt kaut ko jaunu. Mūsu nostādne tāda laikam vairs nebija, un arī sākotnējais entuziasms bija noplacis," viņa piebilst.

Sporta klubi pielāgojas situācijai un piedāvā nodarbības tiešsaistē; par atsaucību nesūdzas.

"Mēs esam pārorientējušies. Es nevarētu sūdzēties, ka mēs bēdājamies un mums iet slikti. Pagaidām esam labi tikuši pāri šai situācijai un piedāvājam treniņus internetā," biznesa portālam "db.lv" saka Kārlis Sprukts, "KSMR Fitness" līdzīpašnieks.

Viņš atzīst - jau kādu laiku domājis, ka varētu pamēģināt piedāvāt tiešsaistes treniņus, bet līdz šim komanda tam īsti neredzēja iemeslu. Tagad, kad sākās ārkārtas situācija, šī ideja atdzima un to nekavējoties īstenoja.

K. Sprukts secina, ka šāda līmeņa pārmaiņām ir vajadzīgs spēcīgs pamudinājums, kas šajā gadījumā ir pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, kuras laikā ir slēgti sporta klubi un daudzi cilvēki atrodas pašizolācijā.