Pēdējo divu gadu laikā valsts sistemātiski nodarbojas ar kaitniecību aviokompānijai, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks. Pēc viņa aplēsēm, nevienlīdzīgā tarifu politika Rīgas lidostā un ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) izteikumi kopumā ir nodarījuši līdz 40 milj. Ls lielus zaudējumus.

B.Fliks intervijā Neatkarīgajai arī norāda, ka airBaltic saņēmis izdevīgus piedāvājums par lidmašīnu iegādi, taču viņš nezina, vai tie vēl ir spēkā pēc saceltās ažiotāžas. Viņš atzīmē: «Ja nav, tad pienāks brīdis, kad kompānijai būs jāprasa diezgan liela kompensācija no valsts.»

Savukārt Rīgas lidosta kopš 2004. gada maksā Latvijas Gaisa satiksmei (LGS) par īru aviokompānijas Ryanair saņemtajiem aviodispečeru pakalpojumiem. airBaltic šādu labvēlību no lidostas puses nebaudot un maksājot par LGS pakalpojumiem – 11 milj. Ls kopš 2004. gada.

B.Fliks arī atzīmē, ka Finanšu ministrija šogad bez jebkāda airBaltic akcionāru lēmuma nolēmusi no uzņēmuma valstij izmaksāt dividendes. Viņš kritizē valsts nespēju piedalīties uzņēmuma kapitāla palielināšanā, jo privātais akcionārs šogad lidsabiedrības pamatkapitāla avansā esot ieguldījis 12 milj. eiro.

Savukārt apgalvojumi par Aināra Šlesera lobēšanu un īpašām privilēģijām airBaltic neatbilst realitātei. «Tas tiešām ir tā, ka tajā līgumā nekādas īpašas privilēģijas nav. Tas ir gandrīz precīzi tas pats līgums, kas precīzi tādā formā, kā bija dibināšanas līgums ar SAS. Kompānijā ir kompetenti, nevis politiski vēlami cilvēki,» uzsver B.Fliks.

Piebilstot, ka var diskutēt, ka jāpārskata līgums, kurš pagājušā gada aprīlī noslēgts, bet tad jāpārskata arī citi punkti. Ir viens jauns punkts, kas nebija līgumā ar SAS. Tas, ka airBaltic nevar pārcelt savu bāzi uz Viļņas lidostu. Pašlaik Viļņas lidosta ieguvusi labāku kategoriju nekā Rīga, kur kapacitāte esot izsmelta. Rīgas lidostai vairs neesot augstākā pakāpe, jo pēc skrejceļa pagarināšanas tika aizmirsts izveidot drenāžas sistēmu un pretapledošanas apstrādes laukumus.

«Valsts kanceleja publiski trešdien iztirzājusi jaunāko, 2010.gada aprīlī slēgto airBaltic akcionāru līgumu. Nav pieņemami, ka slēgtā valdības sēdē pieņemtais konfidenciālais dokuments tiek publiski izķengāts. Ļoti žēl, ka aviokompānija cieš no politiska strīda starp V.Dombrovski un A.Šleseru,» uzsver airBaltic vadītājs.

Tomēr viņš bilst, ka akcionāru līgums nav svēta lieta un nebūtu apspriežama, bet abpusēji, izņemot ārā ierobežojumus arī par bāzes pārcelšanu, kā arī par kaitējumu, ko valstij sistemātiski izdevies radīt pēdējos divos gados.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra