Parlamentārieši bez iebildumiem un debatēm apstiprinājuši grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas nostiprina jauno deputātu atalgojuma sistēmu – parlamentāriešu darba atlīdzība būs mazāka.

Grozījumi Kārtības rullī nepieciešami, lai saskaņotu to ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

Nākamajā gadā deputāti vairs nesaņems piemaksas par komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklējumu. Viņiem vairs netiks izmaksāta arī reprezentāciju nauda, kā arī sakaru un transporta kompensācijas.

Izmaiņas atalgojuma sistēmā paredz, ka vienīgā kompensācija, kas parlamentāriešiem joprojām tiks izmaksāta, būs apvienotā kompensācija par transporta izdevumiem un telpu īri. Saņemamā nauda tiks aprēķināta atkarībā no deputāta dzīvesvietas attāluma līdz Rīgai. Lielākā iespējamā kompensācija būs 471 lats. To varēs saņemt deputāti, kas no Rīgas dzīvo tālāk par 280 kilometriem, savukārt pierīgā dzīvojošie varēs cerēt tikai uz transporta kompensāciju.

Diskutējot par noteikumiem, kas regulētu transporta un īres kompensāciju piešķiršanu deputātiem, Saeimas Saimnieciskās komisijas deputāti šodien aizgāja līdz asumiem un netrūka arī klaigāšanas, dēvējot kolēģus par «debīliķiem».

Deputātiem, piemēram, bija domstarpības par to, vai transporta kompensācijas aprēķināšanai nepieciešamais attālums no dzīvesvietas mērāms līdz Rīgas robežai vai Saeimas durvīm.

Visaktīvāk savu neapmierinātību pret dažādiem noteikumu punktiem pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Aivars Dronka, pamatīgi sakaitinot komisijas vadītāju Ilzi Viņķeli (V). Vārdu apmaiņa kļuva aizvien asāka, un saruna novirzījās no tēmas, piemēram, Dronka ieteica pievērst uzmanību "Vienotības" deputātiem, kuri ņemot bezalgas atvaļinājumus plenārsēžu laikā.

Vairāki deputāti, klausoties aizvien emocionālākajos izteikumos, norādīja, ka «mēs sākam kļūt smieklīgi», savukārt Māris Kučinskis (PLL) izteicās, ka viņa kolēģi sākot uzvesties kā «debīliķi».

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Kāpēc pie mums ierobežojumus biznesam jau teju pusgadu no vietas ievieš citu pēc cita, bet Igaunijā tādi bija vien uz īsu laiku – kamēr no jauna saslimušo skaits bija augstāks nekā pie mums? Atbilde droši vien katram sava, un gan jau pēc laika noskaidrosies, kā bijis patiesībā. Taču pāris versiju ir tādas, kas šķiet visai ticamas. Vismaz attiecībā uz mūsu valsti.

Jau esam rakstījuši par mūsdienu tendenci Latvijā no politiķu vai valsts pārvaldē strādājošo puses pārlieku visu regulēt. Ir prasības prasību galā un arī atskaites atskaišu galā. Ne viens vien uzņēmēju organizācijas pārstāvis ir paudis, ka valsts nevis dara visu, lai stimulētu ekonomikas attīstību, bet gan, lai aktīvi apkarotu uzņēmēju vēlmi strādāt, nodarboties ar biznesu. Rezultāts – likvidēto uzņēmumu jau ilgstoši ir krietni vairāk nekā jaundibināto. Un nepietiek vien ar nemitīgi mainīgiem un aizvien sarežģītākiem spēles noteikumiem, pastiprinās arī to izpildes kontrole.

To redzam arī tagad – pandēmijas laikā. Kā tiek pieņemts kāds darbības ierobežojums, tā visus pārbaudīt uzreiz dodas ierēdņu armija, jo nevar taču pieļaut, ka kāds kaut kādā veidā tomēr mēģina kaut ko darīt, un ir taču valstij jāpelna ar soda naudām. Par to varējām pārliecināties arī pagājušajā nedēļā, kad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) lepni vēstīja, ka no 9. līdz 17. aprīlim konstatējis četrus veikalus, kuri neatļauti strādājuši pēc tam, kad 7. aprīlī stājās spēkā izmaiņas, kas daļai lielajos tirdzniecības centros esošo veikalu neļauj strādāt klātienē, kā arī izsniegt attālināti iegādātās preces. Tas, ka liegums kaut vai internetā veiktus pasūtījumus izsniegt veikaliem, kas skaitās esoši tirdzniecības centros, pats par sevi ir aplams, kontrolētājus, protams, neinteresē – parādījās iespēja vēl kādu kontrolēt un sodīt, to arī steidza darīt. Arī tas, ka šādi un tiem līdzīgi darbības aizliegumi var novest kādu uzņēmumu līdz bankrotam, šķiet, tādam PTAC nerūp – Latvijas birokrātijai vispār nav raksturīgi aizdomāties, no kurienes valsts kasē rodas nauda algu izmaksai viņiem. Arī interneta vidē ne reizi vien ir lasīts apmēram šāds viedoklis: ko tie uzņēmēji satraucas, ka nevar strādāt, – viņi taču saņems kompensāciju! Nav šaubu, ka šādiem cilvēkiem nerūp, ka, pirmkārt, nekādas kompensācijas nevar nosegt visus izdevumus un nevar pasargāt no tirgus pozīciju zaudēšanas, bet, otrkārt, ir arī skaidra sakarība – jo lielāki parādi, jo lielāks paredzams nodokļu slogs, lai tos atdotu, kas, saprotams, tieši skars uzņēmējus, nevis no budžeta finansētos. Birokrātiem svarīga ir atskaitīšanās par centību. Arī šajā gadījumā, kad ir noformēti akti par neatļautu tirdzniecību un PTAC pārstāve apliecina: "Ja komersanti turpinās darbību, Valsts policija veiks tālākās darbības to ierobežošanai." Sak, ja valsts aizliedz biznesam strādāt, tad nav ko spirināties pretī, un tos, kuri to nesaprot, var arī pavisam nomušīt – tad arī uz kompensācijām un pabalstiem valsts varēs ietaupīt.

Pērns valsts iestādes un struktūras iegādājušās vai sākušas nomāt vismaz 659 jaunas automašīnas, atsaucoties uz Baltic Screen pētījumu, ziņo Apollo.lv.

Visdārgākās automašīnas pērn atļāvusies Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecība, Valsts prezidenta Valda Zatlera vajadzībām iegādājoties 2008. gada izlaiduma Mercedes Benz S500, kas pat bāzes komplektācijā maksā vismaz 70 tūkstošus latu, un Latvijas Banka, kuras prezidenta Ilmāra Rimšēviča vizināšanai bijis nepieciešams ekskluzīvais Audi A8L, kura cena sākas no nepilniem 77 tūkstošiem eiro un var sasniegt arī 130 tūkstošus eiro.

Iegādāta arī virkne dārgu apvidus automašīnu. Latvijas Gaisa satiksme nopirkusi divus Nissan Pathfinder džipus (cena – 22 800 latu gabalā), kuri tiekot izmantoti tehnoloģiskajā procesā, skaidrojusi Latvijas Gaisa satiksme. Valsts īpašumā esošās Hipotēku un zemes bankas vadībai ar Inesi Feiferi priekšgalā nepieciešams bijis 29 900 latus vērts Volvo XC-70, bet tāds pats auto bijis vajadzīgs arī Katastrofu medicīnas centram – tieši ar šādu automašīnu esot vislabāk veikt neatliekamās medicīniskās palīdzības funkcijas.

Par Anriju Matīsu nobalso 73, tostarp ZZS un Saskaņas centra deputāti, pret nobalsoja 12 nacionālās apvienības pārstāvji.

Satiksmes ministra kandidātu atlase nav bijusi viegla, vairāki atteikušies gan atalgojuma, gan spiediena, gan nopietno risnāmo problēmu dēļ, sacīja premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Viņaprāt, līdzšinējam valsts sekretāram ir lielas zināšanas un izpratne par risnāmām sasāpējušajām problēmām – airBaltic, pasažieru vilcienu, ceļu stāvoklis, pasta pakalpoumu risināšanu, kurus A. Matīss gatavs risināt. Tāpat viņam esot liela pieredze valsts pārvaldē un labas profesionālās zināšanas. Savkārt pēc balsouma premjers norādīja, ka NA rīkojas nekoleģiāli un droši vien tas ir saistīts ar vēlmi pārdalīt amatus.

Aizvien vairāk augstu valsts amatpersonu iesaistās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieka Jura Juraša interešu aizstāvēšanā, faktiski mēģinot ietekmēt izmeklētāju darbu.

Par to ziņo laikraksts Neatkarīgā, kura rīcībā nonākusī ekonomikas ministra Arta Kampara rezolūcija ar uzdevumu Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim.

Parakstot rezolūciju finanšu ministra Einara Repšes vietā šā gada 8. jūlijā, ekonomikas ministrs A. Kampars uzdevis FM valsts sekretāram un trijiem FM departamentiem izvērtēt divus J. Juraša personīgos iesniegumus. Izvērtēšanā pavēlēts iesaistīt milzu spēkus – FM Juridisko, Tiesību aktu un Nodokļu politikas departamentus. Finanšu ministra aizdomīga interese par VID darbībām un uzsāktajiem kriminālprocesiem pret KNAB amatpersonām, pēc laikraksta domām, liecinot par politiķu iejaukšanos ierēdņu darbā un iespējamiem mēģinājumiem ietekmēt kriminālprocesu pret KNAB darbiniekiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 70 latu naudas sodu Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Cipulei.

Cipule nav ievērojusi likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteiktos amata savienošanas ierobežojumus.

Viņa no 2011.gada 31.oktobra līdz 2012.gada 17.oktobrim savienojusi valsts amatpersonas amatu ar aizliegtu valdes locekļa amatu SIA Veselības centrs Audemus un no 2011.gada 31.oktobra līdz lēmuma pieņemšanas brīdim ar aizliegtu valdes locekļa amatu SIA Māras sēta.

Kā atbildību mīkstinošs apstāklis ņemts vērā tas, ka Cipule izdarīto nožēlo, kā arī ir pārtraukusi aizliegtu amatu savienošanu. KNAB konstatēja, ka Cipule pārkāpumu izdarījusi aiz neuzmanības.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās nākamgad palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas.

Kā komisijas sēdē skaidroja komisijas deputāts Kārlis Šadurskis (V), nākamgad premjera algu paredzēts pielīdzināt Saeimas priekšsēdētāja algai, ministru - Saeimas priekšsēdētāja vietnieku darba samaksai, bet parlamenta komisiju un frakciju vadītāju - parlamenta sekretāra biedra atalgojumam.

Pašlaik deputātiem, kuri ieņem dažādus amatus Saeimā, izmaksā arī mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu un to nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot dažādus koeficientus. Saeimas komisijas priekšsēdētājam un frakciju vadītājiem šis koeficients ir 0,43, bet komisija atbalstīja priekšlikumu palielināt šo koeficientu līdz 1,39.

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Šī brīža valsts ekonomiskajā situācijā ikviens ir spiests domāt par savu tēriņu sabalansēšanu un līdzekļu efektīvu izlietojumu. Ko mēs varam darīt, lai samazinātu savus tēriņus degvielai ?

Šoreiz piedāvājam Drošas Braukšanas Skolas (DBS) ekonomiskas braukšanas izstrādātos pamatprincipus.

Distances ievērošana

Ja autovadītājs ietur distanci no priekšā braucošās mašīnas, tas dod laiku paspēt izvērtēt situāciju un paredzēt notikumu attīstību – sekojot līdzi savam braukšanas stilam, var ne tikai ietaupīt degvielu un izvairīties no stresa, bet arī paaugstināt drošības līmeni uz ceļa.

Atbilstoša pārnesumu izvēle un motora apgriezieni

Svarīga nozīme degvielas ekonomijā ir pareizai pārnesumu un motora apgriezienu izvēlei. Vismazākais degvielas patēriņš ir sasniedzams, izvēloties augstāko iespējamo pārnesumu pie minimāliem, bet stabiliem apgriezieniem.

Nākamā gada sākumā rūpnīca Amo Plant plāno papildus uzsākt sērijveida VDL Citea 12 metru zemās grīdas pilsētas autobusu ražošanu.

Uzņēmums norāda, ka VDL Citea autobusiem ir ērts pasažieru salons, lieliska vadāmība un stabilitāte uz ceļa, ergonomiska vadītāja darba vieta un degvielas ekonomija. VDL Citea autobusi auto izstādē Hannoverē ieguvuši titulu Gada Autobuss 2011. Autobusi tiek izlaisti arī hibrīdversijā.

Kā Db.lv pastāstīja Amo Plant ārējo sakaru direktors Igors Graurs, pašlaik nav plānots ražot autobusu hibrīdversiju. Tomēr, ja būs pieprasījums, uzņēmums apsvēršot arī hibrīda versijas izgatavošanu. I. Graurs arī norādīja, ka pašlaik Latvijā neesot vēl nepieciešamās infrastruktūras.

Amo Plant ārējo sakaru direktors stāstīja, ka patlaban neesot vēl veikti aprēķini cik daudz vajadzēs papildus investēt Citea autobusu ražošanā, tomēr norādīja, ka tas būs «mazliet».

Šobrīd ir eksperti, kas iesaka apsvērt pilna laika darba vietā darbiniekiem piedāvāt daļēju laika nodarbinātību. Tas noteikti ir efektīgs risinājums, ja uzņēmēji paredz, ka īsā laikā ekonomiskā situācija viņa nozarē stabilizēsies un spēs strādāt ar iepriekšējiem apjomiem. Tas nodrošinās esošo darbinieku saglabāšanu un pie apjoma pieauguma, bez papildus izmaksām atjaunot bijušos darba apjomus.

Piedāvājot darbiniekiem daļēju laika nodarbinātību darba devējam jānodrošina darbiniekam viņa darba vieta un arī daudzi no atalgojuma paketes labumiem (veselības apdrošināšana, pabalsti, utt.) saglabājas tādā pašā apjomā kā pilna laika darbiniekiem. Tas nozīmē, ka nepilna laika nodarbinātība izmaksā darba devējam dārgāk kā pilna laika nodarbinātība, jo fiksētie izdevumi uz darbinieku ir lielāki nekā pilna laika darbiniekam. Šāds risinājums ir izdevīgs, ja ražošanas vai pakalpojumu apjomi samazinās īslaicīgi, jo tas ir lētāk kā atlaist darbiniekus un pēc neilga laika atkal meklēt jaunus un tos apmācīt.

Lai kā gribētos ticēt, ka ekonomikai ir atpakaļgaita tikai īslaicīgi, ekonomiskie rādītāji saka pretējo, tāpēc ir jāmeklē citi risinājumi.

Tikai katrs simtais Latvijas iedzīvotājs vides labā nedara neko, bet sevi par videi draudzīgiem uzskata 80%, liecina SIA Neste Latvija veikts pētījums.

Vides draudzīgums izpaužas energo un ūdens resursu ekonomijā, vietējo ražotāju produkcijas patēriņā un kopējā patēriņa ierobežošanā. Vides eksperts gan skaidro, ka šāda rīcība ir saistīta ar krīzes ietekmi – resursu ekonomiju un patēriņa ierobežošanu, mazāk ar zināšanām, izpratni un atbildību pret vidi.

21% pētījuma respondentu norādījuši, ka ekonomē energo un ūdens resursus, 18% pēc iespējas vairāk patērē vietējo ražotāju produktus, 16% pārvietojas ar sabiedrisko transportu, velosipēdu vai kājām un tik pat liels aptaujas dalībnieku skaits ierobežo patēriņi, izvairoties no lieku preču iegādes.

Lielākās mājsaimniecību ietekmes uz vidi saistās ar mājokli, transportu un pārtikas patēriņu, tāpēc tieši šajās jomās videi draudzīga rīcība ir visnozīmīgākā, norāda Neste Latvija.

Viena no Ženēvas izstādes sērijveida zvaigznēm neapšaubāmi ir jaunākās paaudzes mazās klases modelis VW Polo, kurš iespējams jau augusta sākumā nonāks tirdzniecībā arī Latvijā.

Acīm redzami, ka Volkswagen Polo ir visgaidītākais jaunums. Kopš pirmais Polo pameta konveijeru 1975. gadā, vairāk nekā 10,6 miljoni šo automobiļu ir pārdoti visā pasaulē. Ieraugot klātienē jauno VW modeli var teikt, ka Ford Fiesta, Opel Corsa, Maz2 un citiem mazās klases modeļiem pavisam drīz uzradīsies sīksts konkurents.

Jaunais Volkswagen Polo dzelžaini seko jaunajai kompānijas dizaina līnijai, ko izstrādājis slavenais Valters de Silva, attiecīgi jaunais Polo izskatās ļoti līdzīgs sestās paaudzes Golf.

Automobiļa svars ir samazināts par 2,5 %. Polo piedāvājumā ir vairāki jauni dzinēji, savukārt inovatīvā divu sajūgu pārnesumkārba DSG pirmo reizi tiek uzstādīta mazās klases automobilī.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Valsts kanceleja izpētījusi, ka likums par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu aizliedz dienesta auto izmantot privātām vajadzībām. Sākot maksāt jaunieviesto nodokli, nāktos atzīt, ka likums tiek pārkāpts, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Jau aptuveni mēnesi valstī ir jauna kārtība - ja darbinieks ar darba mašīnu brauc arī privātās vajadzībās, viņam par to jāmaksā nodoklis, taču valsts amatpersonas ar nodokļa maksāšanu nesteidzas.

Valsts kancelejas direktore uzskata, ka braukšana uz mājām nebūtu uzskatāma par privātu vajadzību. Ja to atbalstīs arī citi, vairākas valsts amatpersonas varēs izvairīties no šī nodokļa maksāšanas,» norādīja raidījuma veidotāji.

No valdības nama vislielāko attālumu katru darba dienu no mājām Tukumā ar dienesta auto mēro ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņa melnais Audi A-6 tādējādi katru darba dienu nobrauc aptuveni 120 kilometrus. Ministrs raidījuma veidotājiem apstiprinājis, ka nodokli par dienesta automašīnas izmantošanu nešaubīgi maksās, tikai nezinājis, cik tas būs.

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Aizvien biežāki ir piemēri tam, ka policija un citas iestādes jo cītīgi kontrolē tos, kuri darbojas legāli, taču neliekas ne zinis par nelegālo uzņēmējdarbību, lai arī bieži vien zina par to. Ugunsgrēks hostelī Rīgas centrā tam ir ļoti spilgts piemērs.

Jau tā nelegāļi kropļo konkurenci, bet nu sanāk, ka arī valsts tam pieliek roku, cita starpā ieviešot liegumus darboties legālajam biznesam. Tikai tad, kad notiek kāda nelaime, dienesti sāk izrādīt aktīvu darbību – policija sāk kriminālprocesus, rīko kratīšanas, pratināšanas, aiztur iesaistītās personas, Rīgas būvvalde steidz apliecināt, ka sāk darbu pie hosteļu pakalpojumu apzināšanas Booking.com platformā utt. Cīnās ar sekām, tostarp arī to, ka savlaicīgi paši nav novērsuši nelaimes cēloņus. Ir jau saprotams – publikas uzmanība pievērsta konkrētam notikumam. Taču no tā arī izriet kāda būtiskāka problēma – šādas darbības ir vien tad, kad šai jomai pievērsta uzmanība. Tas nerada ticību, ka tā būs arī turpmāk, kad skandāls norims, jo nav sistēmas, lai nepieļautu nelegālu uzņēmējdarbību kā tādu.

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.