Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu.

Lielu daļu no darījuma summas Ziemeļvalstu IT kompānija Visma Group (turpmāk Visma), kura ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas, ir samaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem. Līdzšinējā FMS vadība ir ieinteresēta darbību turpināt, DB intervijā stāsta FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

Par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software?

Mēs vienojāmies summu neatklāt. Darījumā ir iesaistīti FMS un Visma akcionāri un pat, ja gribētu summu atklāt, tad pārkāptu vienošanos. Summa ir pietiekami solīda.

Vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, vai arī ir nosacījumi, ka jums uzņēmumā jāstrādā vēl pāris gadu?

Latvijas IT uzņēmuma SIA FMS akcionāri pieņēmuši lēmumu par biznesa restrukturizāciju. Sākot ar šī gada jūliju tiek veidota FMS uzņēmumu grupa, nodalot IT produktu izstrādi un projektu ieviešanas un konsultāciju pakalpojumus, Db.lv informēja SIA FMS Group mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Bojāre.

Pārmaiņas saistītas ar uzņēmuma straujo izaugsmi un jaunām biznesa attīstības perspektīvām. Tuvākajos gados FMS grupa plāno savu darbību mērķtiecīgi izvērst divos galvenajos virzienos: modernas un daudzfunkcionālas vadības risinājumu platformas izstrādē, kas tiks attīstīta uz Latvijā pazīstamās programmatūras APVĀRSNIS bāzes; kā arī – projektu vadības un konsultāciju, tajā skaitā – grāmatvedības un finanšu konsultāciju biznesā.

"Jaunā biznesa struktūra ļaus mērķtiecīgi investēt programmatūras produktu attīstībā, lai ātri un kvalitatīvi nodrošinātu atšķirīgās un mainīgās klientu vajadzības. Projektu vadības un konsultāciju biznesā viena no FMS lielākajām vērtībām ir mūsu konsultantu IT risinājumu izmantošanas pieredze dažāda mēroga un vertikālo tirgu biznesos," uzsver FMS Group Valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs. Viņš arī neizslēdz iespēju, ka nākotnē grupas darbībā var tikt attīstīti arī citi biznesa virzieni.

Latvijas informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumu grupa FMS pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2010.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 31.jūnijam, strādāja ar 3,38 milj. Ls apgrozījumu. Tas ir par 20% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu, kad FMS grupas apgrozījums bija 2,82 milj. Ls.

Gandrīz pusi jeb 43% veido ieņēmumi no FMS grupas sabiedrības SIA FMS Software izstrādāto produktu Horizon un Horizon Start pārdošanas un uzturēšanas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ieņēmumi šajā pozīcijā ir pieauguši par 27%.

FMS pērn īstenojis vairāk nekā 50 jaunu IT risinājumu ieviešanas projektus valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apgrozījums no projektu vadības, konsultāciju un klientu atbalsta pakalpojumiem ir pieaudzis par 19%. Tāpat par 10% palielinājusies IT risinājumu izstrāde pēc pasūtījuma.

«Pirmo reizi pēc trīs gadu stagnācijas ir atsācies apgrozījuma pieaugums. Arī šajā finanšu gadā plānojam kopējā apgrozījuma pieaugumu par vismaz 20%,» atzīmē FMS grupas valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs.

Viena no lielākajām informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijām Ziemeļvalstīs Visma Group 2015.gada janvārī Rīgā atvērs pakalpojumu centru, informēja IT risinājumu kompānijas SIA FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

«Plānots, ka pirmajā gadā Visma pakalpojumu centrā sāks strādāt 50 darbinieki, bet 2016.gada laikā plānots pieņemt vēl aptuveni 150 darbiniekus,» sacīja Bergs. Visma pakalpojumu centrs no Rīgas apkalpos uzņēmuma klientus Ziemeļvalstu tirgū.

Viņš norādīja, ka patlaban lielu starptautisku kompāniju ārpakalpojumu centru izvietošana Rīgā ir kļuvusi populāra un arī Visma savu pakalpojumu centru no Norvēģijas pārceļ uz Rīgu. «Darbaspēka izmaksas te ir četras līdz piecas reizes zemākas nekā Norvēģijā, bet mentalitātē esam līdzīgi un arī potenciālo darbinieku zināšanas ir augstā līmenī,» sacīja Bergs.

FMS vērsīsies tiesā, lai apstrīdētu Konkurences padomes (KP) noteikto 64 tūkstoši eiro naudas soda piemērošanu FMS Software. Uzņēmums paziņojumā medijiem norāda, ka KP pieņemtais lēmums ir ne tikai nepamatots un liecina par IT tirgus neizpratni, bet apdraud arī citus Latvijas IT tirgus dalībniekus.

Uzņēmums vērsīsies tiesā pēc saņemtā KP lēmuma, kas norāda uz pārkāpumiem FMS grupā ietilpstošā SIA FMS Software izstrādātās resursu vadības sistēmas Horizon un Horizon Start izplatīšanā. FMS uzskata, ka KP argumenti liecina – lēmuma pieņēmēji nav iedziļinājušies Latvijas IT tirgus struktūrā, ir nepareizi definējuši attiecības tās dalībnieku starpā un piemērojuši sodu, neņemot vērā uzņēmuma vairākkārtējus skaidrojumus.

«Mēs Konkurences padomes lēmumam nepiekrītam un uzskatām to par nepamatotu. IT tirgū pats būtiskākais ir programmas gala lietotājs. Tādēļ, lai nodrošinātu atbilstošu kvalitāti, izplatītāji nereti vēršas pie programmu izstrādātājiem ar jautājumiem, kas skar tehniska rakstura konsultācijas vai atlaižu piešķiršanu. Tā ir nozares specifika, kuras mērķis ir sniegt labumu klientam, nevis deformēt konkurenci, kā to kļūdaini secina KP. IT tirgus ne visiem ir zināms, tādēļ esam vairākkārt vērsušies KP ar skaidrojumiem un aicinājuši analizēt un pārbaudīt ekonomisko kontekstu. Diemžēl mūsu argumenti tā arī nav ņemti vērā,» savā paziņojumā skaidro FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs, piebilstot, ka FMS nav saņēmis arī KP argumentus, kādēļ uzņēmuma sniegtie skaidrojumi ir noraidīti.

Pagājušā gada nogalē Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu piemērot sodu 45 000 latu (64 000 eiro) apmērā vienam no lielākajiem grāmatvedības programmu izstrādātājiem Latvijā SIA FMS Software.

Kā norāda KP, uzņēmums vairāk nekā piecus gadus ierobežoja konkurenci starp izplatītājiem, kas visā Latvijā tirgo grāmatvedības programmas Horizon (iepriekš Apvārsnis) un Horizon Start (iepriekš Uvis), tā liedzot klientiem – uzņēmumiem un valsts iestādēm – gūt labumu no izplatītāju sāncensības.

Pārbaudot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto informāciju, KP konstatēja, ka SIA FMS Software līgumos ar izplatītājiem iekļāvusi nosacījumu, kas ierobežo to iespējas savstarpēji konkurēt par klientiem. Ja viens izplatītājs bija uzsācis sarunas ar potenciālo klientu, tas šo klientu uz noteiktu laiku «rezervēja» un SIA FMS Software ierobežoja citu izplatītāju iespējas uzrunāt konkrēto klientu.

Resursu vadības programmas Horizon un citu biznesa IT risinājumu izstrādātājs SIA FMS ir kļuvis par vienas no lielākajām Ziemeļvalstu IT kompānijām – Visma Group - daļu. Tā iegādājusies visas SIA FMS un SIA FMS Software akcijas.

«Mēs jau kādu laiku meklējām investoru, kas uzņēmumam palīdzētu attīstīties, nodrošinot pieeju jaunām tehnoloģijām, zināšanām un plašākam tirgum. Tāpēc uzsākām sarunas ar Norvēģijas uzņēmumu Visma Group un beidzot varam ar prieku paziņot, ka darījums ir noslēgts,» sacīja SIA FMS izpilddirektors Jānis Bergs. Viņš uzsver, ka uzņēmums nu ir daļa no starptautiski spēcīgas IT kompānijas, kas turpmākajos gados varēs veikt nozīmīgus ieguldījumus uzņēmuma attīstībā. Arī SIA FMS vadības komanda ir motivēta turpināt darbu Visma Group sastāvā.

Īpašnieku maiņa neietekmēšot uzņēmuma ikdienas darbu un attiecības ar klientiem, kompānija turpinās darbu kā iepriekš.

FMS pārdošana norvēģu Visma, Latnet un Stream Networks apvienošanās, nedaudz piparu, kā arī datu pārraides uzvaras gājiens

Tādi ir lielākie šā gada notikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Kā lielākais šā gada notikums, pēc DB apsekojuma, ir IT uzņēmuma FMS nonākšana ziemeļvalstu IT kompānijas Visma Group īpašumā. Proti, Visma Group ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas. Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu, tā DB intervijā pēc darījuma noslēgšanas sacīja FMS izpilddirektors Jānis Bergs. Lielu daļu no darījuma summas Visma ir nomaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem.

Jānis Bergs plāno pusgadu atpūsties, un pēc tam viņš varētu iesaistīties jaunās biznesa aktivitātēs.

«Tuvāko pusgadu gribētu atpūsties, kopumā bijis intensīvs darba cēliens,» DB saka uzņēmējs un bijušais IT uzņēmuma Visma Enterprise (iepriekš FMS) izpilddirektors Jānis Bergs. Jāatgādina, ka pirms pāris dienām Visma Enterprise izplatīja informāciju medijiem, ka, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, līdzšinējais izpilddirektors J. Bergs ir atstājis savu amatu.

Konkrētu plānu šobrīd vēl nav – ir citi biznesa projekti, kuros esmu iesaistīts, piemēram, Mobilly, Lietuvā – mācību firma, kā arī vairāki startup projekti. Laiku varētu aizpildīt ar esošajiem projektiem, taču esmu ieinteresēts jaunos uzņēmumos, lai virzītu jaunas idejas. «Esmu to darījis un turpināšu darīt,» uzsvēra J. Bergs. Vērtējot savu aiziešanu no Visma Enterprise, J. Bergs norāda, ka parasti šādos gadījumos, kad mainās uzņēmuma īpašnieks un zīmols, seko izmaiņas vadībā. Pērn DB intervijā (16.07.2014.) J. Bergs uz jautājumu, par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software, viņš atbildēja, ka vienošanās paredz – summa netiek atklāta, taču tā ir pietiekami solīda. Uz DB jautājumu, vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, J. Bergs atbildēja, ka liela daļa no summas tika samaksāta uzreiz un būs nākotnes rezultāti, kas ietekmēs darījuma summu nākotnē.

Iesniegtajā gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka SIA FMS neto apgrozījums pērn pieaudzis par 24% un ir 10,3 milj. EUR. Uzņēmuma vadība apgrozījuma kāpumu skaidro ar visu sistēmu pielāgošanu eiro ieviešanas prasībām. Finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar peļņu 35,370 tūkst. EUR apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, FMS peļņa ir sarukusi par 62,3%, liecina informācija vietnē klientuportfelis.lv.

SIA FMS pamatdarbība ir vadības un procesu automatizācijas IT risinājumu ieviešana, projektu vadība un konsultatīvu pakalpojumu sniegšana. Šā gada jūnijā FMS kapitāldaļas iegādājās viens no lielākajiem Ziemeļvalstu IT uzņēmumiem – Visma Group.

SIA FMS vadība plāno nākotnē Latvijas klientiem piedāvāt uzņēmumu vadības produktus no FMS jaunā īpašnieka Visma Group produktu klāsta un pakāpeniski uzsākt dažādu mākoņskaitļošanas risinājumu piedāvāšanu saviem klientiem.

Mana darba vērtējums no kolēģu puses bija viens no lielākajiem ieguvumiem, piedaloties konkursā.

Tā DB pauž Marlēna Rasa, IT tehnoloģiju uzņēmuma SIA FMS biroja administratore, kas pērn uzvarēja Officeday Latvia, laikraksta Dienas Bizness un radio Star FM rīkotajā konkursā Biroja administratore. Konkursam viņu pieteica kolēģi. Pirms tam Marlēna bija redzējusi reklāmas internetā, kaut ko par konkursu bija dzirdējusi arī radio, tomēr bijusi pārsteigta, ka piedalīsies arī pati. Sākumā Marlēna esot bijusi skeptiska par konkursu. Bijušas bažas, vai tajā netiks vairoti stereotipi par sekretārēm vai tajā nebūs vairāk skaistuma konkursa elementu, nevis profesionālu biroja administratoru lietu. Tomēr bažas izrādījušās nepamatotas. «Man šķiet svarīgi, lai konkursa rīkotāji arī turpmāk spētu pieturēties pie šīs latiņas, ka jāvērtē biroja vadītājam būtiskās prasmes,» viņa rosina.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Ar Latvijas kompānijas FMS integrāciju grupā Visma ir apmierināta, izskata iespējas ieguldīt Latvijā un reģionā

2014. gadā Norvēģijas IT kompānija Visma iegādājās Latvijas FMS, un Visma grupas vadītājs Oistens Moans (Øystein Moan) ir apmierināts ar Latvijas uzņēmuma iekļaušanos grupā. Šobrīd tam tiek nodots diezgan daudz atbildības, kompānija strādā gan vietējā tirgū, gan sadarbojas ar «māsām» citās valstīs. Vairāk par Visma pieeju uzņēmumu iegādē un vērtējumu par Latvijas un Baltijas IT nozari viņš stāsta intervijā DB.

Vai Latvijas Visma iekļaušanās grupā saskan ar jūsu gaidām?

Jā. Darbība citās valstīs un Latvijas resursi, kas ir pieejami citām Visma grupas kompānijām, nebija FMS biznesa daļa tajā brīdī, kad pārņēmām uzņēmumu. Tas, cik ātri notika attīstība šajā jomā, bija pozitīvs pārsteigums.

Latvijas IT konsultāciju uzņēmums FMS nākamā pusotra gada laikā ieviesīs vienotu finanšu un grāmatvedības vadības sistēmu Apvārsnis (kas ārpus Latvijas tiek izplatīts ar zīmolu Horizon) Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs, informē SIA FMS Group.

Noslēgtā līguma kopējā summa ir 1,758 miljoni latu. Līguma ietvaros paredzēta pārēja uz vienotu grāmatvedības finanšu vadību, budžeta izpildes kontroli, ietverot darba algu aprēķināšanu, vienotu materiāli tehnisko līdzekļu uzskaiti un transporta vadību. Projekta ietvaros paredzēta arī risinājuma Apvārsnis integrācija ar citiem – trešo pušu izstrādātiem risinājumiem, tajā skaitā – integrācija ar NATO informācijas sistēmām.

Pašlaik Aizsardzības sistēmas struktūrvienības izmanto dažādus un decentralizētus tehnoloģiskos risinājumus. Savukārt risinājuma Apvārsnis ieviešana būtiski uzlabos līdzšinējo datu uzskaiti un analīzi, nodrošinās lielāku grāmatvedības kontroli visas aizsardzības struktūras ietvaros, arī - iespēju ieviest vienotu datu drošības politiku, būtiski samazinās administratīvās izmaksas, nodrošinās labāku un caurskatāmāku grāmatvedības datu kvalitāti, ērtas analītiskās atskaites par līdzekļu izlietojumu.

Finanšu ministrijas IT centralizācijas iepirkumā uzvarējis FMS, ziņo Dienas Bizness.

Finanšu ministrijas (FM) slēgtajā konkursā par centralizētu finanšu vadības, grāmatvedības un personāla uzskaites risinājuma ieviešanu un uzturēšanu ministrijā un tās padotības iestādēs par uzvarētāju ir atzīts IT uzņēmums FMS, liecina Iepirkuma uzraudzības biroja dati. DB jau rakstīja (14.10.2010.), ka krustugunīs nonācis un asas diskusijas ir raisījuši tieši FM un Zemkopības ministrijas IT centralizācijas konkursi. Kopumā šajā FM iepirkumā bija pieteikušies trīs pretendenti, tostarp FMS ar piedāvājumu 199,5 tūkst. Ls apmērā un IT uzņēmums HansaWorld Latvia ar 94,5 tūkst. Ls vērtu piedāvājumu.

Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers pārsteidzis lietuviešus, visu savu uzrunu Lietuvas neatkarības dienas svētkos sakot lietuviešu valodā, mūs informē kolēģi no Lietuvas biznesa portāla Verslo Zinios.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur notika neatkarības dienas atzīmēšana, bija ieradušies Latvijas, Igaunijas un Polijas prezidenti, kas svētku laikā uzrunāja Lietuvas iedzīvotājus un valdības pārstāvjus. Igaunijas prezidents runu teica angļu valodā, Polijas - poļu valodā, savukārt Latvijas prezidents Valdis Zatlers visu savu runu norunāja lietuviešu valodā.

Visi klātesošie esot bijuši ļoti pārsteigti, taču vispārsteigtākā bija tulkotāja, kura V. Zatlera runu sāka tulkot no lietuviešu valodas uz lietuviešu valodu. Vēlāk gan viņa attapās un ļāva V. Zatleram brīvi runāt.

Atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, kuriem liels fokuss ir uz to, kā investēt un nopelnīt, Latvijā bieži vien ir sajūta, ka vairāk ir fokuss uz to, kā skaisti iztērēt. Bet no kurienes tā nauda nāks, un kas par to maksās? Nozarē ir izteikts vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, kā arī veikts pārāk maz investīciju, kas tagad ir jāatgūst. Un tam ir tieša saistība ar to, kādos mājokļos cilvēki dzīvo, kādos birojos viņi strādā, kādas mums ir ražošanas un loģistikas platības.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Fragments no intervijas

Lai gan pieprasījums ir liels, mājokļu būvniecībā kā aktivitātē, tā cenās atpaliekam no Tallinas un Viļņas. Kas kavē straujāku jaunu mājokļu attīstību Latvijā?

Mājokļu tirgus ir atdzīvojies pēdējos divos, trīs gados. Būtu akadēmiskas intereses vērts jautājums, kāpēc bija tā, ka Lietuvā katru gadu uzbūvēja 5000 dzīvokļu, Rīgā - 1500. Arī tagad. Nupat izskatās, ka šogad Rīgā būs kādi 2000 dzīvokļu uzbūvēti. Nav vienas atbildes uz šo jautājumu. Ja parunā ar bankām, tad vēl nesen trešdaļa vai pat puse atteikumu kredītam bija tāpēc, ka cilvēki nespēj pierādīt ienākumu legālu izcelsmi. Kā jau minēju, arī vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, ko ārvalstu investori veiksmīgi aizpilda ar lietuviešiem un igauņiem līderībā. Bet tirgus pamazām atdzīvojas, uzņem apgriezienus.

#Ja Latvijā dominē divas lielās veikalu ķēdes, igauņiem un lietuviešiem ir vairākas, arī savi veikali, kas ir ieinteresēti vietējo produktu tirgošanā.

Izpētot dārzeņu cenas Latvijas un abu kaimiņvalstu lielākajos veikalos, Agroresursu un ekonomikas institūts nule kā secinājis – Latvijā vairumā gadījumu dārzeņu cenas vidēji ir augstākas, pat neskatoties uz samazināto PVN. Būtiski dārgāki nekā Lietuvā ir gan kartupeļi, gan šampinjoni, āboli, sīpoli un pat burkāni. Savukārt Latvijas ķiploki dārgāki par Lietuvas ķiplokiem tieši divas reizes – attiecīgi 5,01 un 2,51 eiro par kilogramu.

Te gan rodas jautājums – ar ko tik ļoti atšķiras abu kaimiņzemju garšaugu audzēšanas izmaksas un tirdzniecības uzcenojumi, ka valda tik liela cenu atšķirība? Par ķiploku ražas atšķirībām pagaidām skaidrības nav, bet tas, ka lielais mitrums pagājušā gada rudenī nodarīja skādi pašmāju dārzeņiem, lielai daļai burkānu un kartupeļu paliekot uz lauka, ir neapstrīdams fakts. Un viens no iemesliem, kāpēc, tuvojoties pavasarim, dārzeņu un kartupeļu cenas vēl var augt.

Valdības lēmums par labu eiro ieviešanai nesīs ne tikai būtiskas pārmaiņas ekonomikai, bet arī dažādu nozaru uzņēmējiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, kurām būs jāgatavojas šai pārejai, secinājuši eksperti.

Diskusijā Pāreja uz eiro – izaicinājumi un iespējas IT nozares speciālisti, banku un klientu apkalpošanas eksperti secinājuši, ka tas, kā katrs uzņēmums un iestāde izjutīs pāreju uz eiro, ir atkarīgs no tā darbības jomas, skaidras naudas izmantošanas apjoma, IT sistēmu iesaistes un citiem faktoriem, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka eiro ieviešana ietekmēs ikvienu.

Eiro ieviešana būtiski ietekmēs uzņēmumu informācijas sistēmu darbu – gan IT sistēmas, kas tieši saistītas ar valūtu, gan iekārtas, kas atbild par finanšu informācijas apstrādi, piemēram, kases aparātus.

«Latvijas IT nozarei pietiks resursu un zināšanu, lai atbalstītu IT sistēmu pielāgošanu eiro, tomēr 2013. gada otrajā pusē uzņēmumi būs pārslogoti, tādēļ, lai izvairītos no problēmām, darbi jāpasūta laicīgi,» sacīja FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs. Viņš arī norādīja, ka uzņēmums jau tagad strādā, lai saviem klientiem nodrošinātu Horizon pielāgošanu eiro.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģistrēti 264 jauni subjekti (uzņēmējsabiedrības), kas ir par 4 mazāk, kā pirms nedēļas. No kopējā skaita visvairāk jeb 232 bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 28 - individuālie komersanti, u.c. subjekti, Db.lv informēja UR.

Lielākais reģistrētais komersants pēc pamatkapitāla pagājušajā nedēļā - SIA General Managing Group, kuras pamatkapitāls ir 6 760 000 latu. Lielākie reģistrētie komersanti pēc pamatkapitāla:

1. SIA General Managing Group - Ls 6 760 000

2. SIA FMS Group - Ls 230 000

3. SIA Senlejas Parks - Ls 84 000

4. SIA FMS Software - Ls 33 300

5. AS Rīgas izsoļu nams - Ls 25 500

Iepriekšējā nedēļā likvidēti 267 uzņēmumi, kas ir par 49 mazāk nekā pirms nedēļas.

Pagājušajā nedēļā reģistrēti 31 laulāto mantisko attiecību līgums, kas ir par 1 vairāk nekā pirms nedēļas. Visvairāk jeb 26 laulāto mantisko attiecību līgumi reģistrēti Rīgā.

Veselības ministrija (VM) plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām, pastāstīja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Ja valsts galvotie kredīti tiek apmaksāti no valsts budžeta par sporta būvēm, tad to varētu darīt arī par tādām iestādēm kā slimnīcas, kas sniedz valsts nozīmes pakalpojumus, norāda Zvidriņa. Viņa pauda viedokli, ka iepriekšējie VM valsts sekretāri varēja šo situāciju sākt risināt ātrāk, tomēr acīmredzot viņi to nav izvirzījuši par prioritāti. Zvidriņa norādīja, ka psihoneiroloģiskajām slimnīcām īpaši grūti ir atmaksāt valsts galvotos aizdevumus, jo tās tikpat kā nepelna pašas, bet saņem valsts finansējumu pakalpojumu veikšanai.

Jau ziņots, ka valsts kopš 2002.gada 11 Latvijas slimnīcām galvojusi aizdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, no kuriem slimnīcām saviem aizdevējiem vai bankām vēl jāatdod vairāk nekā 182 miljoni eiro, liecina VM apkopotā informācija. Vairāk nekā pusi no valsts galvotajiem aizdevumiem saņēmušas trīs Latvijas universitāšu slimnīcas. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2007.gadā saņēmusi 66 021 000 eiro lielu aizdevumu. Līdz gadumijai Stradiņa slimnīca aizdevējam bija atmaksājusi 6 389 129 eiro. Slimnīcai kopējā summa aizdevējam FMS Wertmanagement AOR jāatmaksā līdz 2042.gadam.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Visma pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Rancāns. Visma ir Ziemeļvalstu biznesa IT uzņēmums, kas Latvijā pazīstams kopš 2014.gada, kad iegādājās vienu no tobrīd lielākajiem IT uzņēmumiem – SIA FMS. Uzņēmuma attīstības pamatā ir gan dabīgais pieaugums, gan uzņēmumu pirkšana un iekļaušana Visma grupā. Pēdējos gados Visma vidēji gada laikā iegādājusies 10-15 uzņēmumus, atklāj J. Rancāns.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Lielākoties tā ir bijusi laimīgu gan nejaušību, gan notikumu sakritība. 1994.gadā, kad kā 1.kursa students tiku uzaicināts strādāt uzņēmumā, kuru tolaik sauca Fortek – cauri vairākiem uzņēmuma pirkšanas-pārdošanas līkločiem nonācu līdz Visma.

Lai arī jau vairāk nekā gadu veicam Rīgas domes finanšu uzskaites procesu reorganizācijas projektu, tikai oktobra beigās saņēmām TV3 raidījuma Nekā personīga interesi par šo projektu. 2019.gada 3.novembrī raidījumā tika izplatīta selektīvi atlasīta, iespējams, maldinoša informācija par šo projektu. Sižets radīja iespaidu, ka iepirkuma procedūrā ir pieļauti būtiski pārkāpumi, kas nav taisnība.

Mūsu līgumattiecības par šī projekta realizāciju ar Rīgas Domi sākās 2017.gadā. Atklāta konkursa rezultātā mēs pierādījām sava produkta Acto ERP spēju nodrošināt Rīgas domes reorganizējamo finanšu un grāmatvedības uzskaites procesu atbalstu. Acto saimes produkti tirgū tiek piedāvāti jau vairāk nekā 5 gadus un jau 2016.gadā Valsts reģionālās attīstības aģentūras rīkota atklāta konkursa kārtībā, izturot pretendentu atlasi, tika iekļauti aģentūras uzturētā Elektronisko iepirkumu sistēmā. Savukārt, 2018.gadā Rīgas dome Elektronisko iepirkumu sistēmā veica Acto ERP produkta pilnapjoma ieviešanas pasūtījumu, kas šobrīd veiksmīgi tiek realizēts un darbosies vismaz 10 gadus.

Līdz 2014.gadam Latvijā ieviesīs e-izziņas, tādējādi uzņēmējiem vairs nebūs jāpiestrādā par pastniekiem - nēsājot papīrus starp valsts iestādēm, raksta Dienas bizness.

Līdz 2012.gada nogalei Eiropas Parlaments un Padome vienosies par jaunu tiesisko regulējumu, kurā būs noteikta prasība pilnībā pāriet uz elektroniskiem iepirkumiem, DB pastāstīja Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktore Solvita Zvidriņa. Pēdējā pieejamā informācija liecina, ka regulējums dalībvalstīm var tik piemērots no 2015 vai 2016.gada.

Pirmais solis ceļā uz pilnīgu e-iepirkumu sistēmas ieviešanu, ir trīs jaunu sadaļu e-izziņas, e-izsole un e-konkurss attīstība. Īpaši liela vērība tiks pievērsta e-izziņām, jo tādējādi uzņēmējiem tiks atvieglota dalība valsts iepirkumos, kad viņiem vairs nevajadzēs iet no vienas valsts iestādes pie otras, lai iesniegtu visas nepieciešamās

Aizsardzības un Tieslietu ministriju, kā arī Tiesībsarga biroja 2009. gada pārskati sniedz patiesu priekšstatu par iestādes finansiālo situāciju, taču tajos ir nepilnības un kļūdas grāmatvedības uzskaitē un tās iekšējā kontrolē, secinājusi Valsts kontrole.

Aizsardzības ministrijā konstatēti vairāki trūkumi un nepilnības, kas saistītas ar Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām specifisku uzskaites prasību ieviešanu vienotajā resursu vadības sistēmā, kuru ministrija sāka ieviest 2008.gadā. Grāmatvežu konsultācijām par neskaidrajiem jautājumiem, ieviešot minēto sistēmu, 2009.gadā izlietoti 76 tūkstoši Ls, tostarp konsultācijām par jautājumiem, kuri bija iekļauti darbiniekiem organizētajās apmācībās.

Konstatēts, ka konsultanti vienā dienā vairākiem vienas iestādes grāmatvedības darbiniekiem snieguši viena veida konsultācijas, kā arī viena veida konsultācijas ir atkārtoti sniegtas visā pārskata gada laikā. Līdz pat 2009.gada septembrim ministrija neizvērtēja, cik pamatota ir tās padotībā esošo iestāžu izteiktā nepieciešamība piesaistīt konsultantus, līdz ar to pastāv risks, ka 76 tūkstoši Ls nav izlietoti ekonomiski.