Pēc pandēmijas tūristu skaits un to sastāvs Vecrīgā ir kardināli mainījies, tāpēc šobrīd uzņēmējiem savs piedāvājums jāorientē ne tikai uz tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un biznesu atzīmē Santa Rozenkopfa, CBRE Baltics izpilddirektore.

Pirms pandēmijas tūristi Vecrīgu apmeklēja divas reizes vairāk nekā jebkuru citu vietu galvaspilsētas centrā, kas šī reģiona uzņēmējiem attiecīgi nozīmēja arī lielāku ienākumu potenciālu, spriež S.Rozenkopfa. Šobrīd gan situācija ir citāda - izaicinājumus rada ne tikai tūristu skaits, bet arī biroju telpu pārkārtošanās un uzņēmumu lemšana par labu jaunajiem projektiem, kas piedāvā modernu vidi un plānojumu, secina CBRE Baltics izpilddirektore, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Vecrīgas uzņēmējiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai un savs pakalpojumu klāsts jāpaplašina.

Centrs vienmēr prioritāte

Ir vairāki faktori, kas ļautu atdzīvināt pakalpojumu un tirdzniecības piedāvājumu pilsētas centrā, un pie šī aspekta būtu jāstrādā ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un pašvaldībai, domā S.Rozenkopfa. “No valsts un pašvaldības puses būtu jāsakārto vismaz trīs lietas - vēsturisko ēku aizsardzības regulējums, ēku un infrastruktūras pārvaldības modelis, kā arī vide kopumā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka tirgotāji nevēlas atvērt veikalus pilsētas centrā, un jāsaka, ka tas ir gan mīts, gan patiesība. Ja runājam par pašu pilsētas sirdi – Vecrīgu un centrālos kvartālus vēsturiskajā centrā, atceroties visus gadījumus, kad pie mums ir vērsušies atpazīstami zīmoli, lai atvērtu pirmo vietu vai paplašinātu esošo tirgus daļu, nekad nav bijis gadījums, kad lokācija pilsētas centrā netiktu izskatīta. Tieši otrādi, atvērt vismaz vienu veikalu pilsētas centrā ir nereti bijusi pat dominējošā vēlme, ja būtu attiecīgs telpu piedāvājums. Šeit gan sākas problēmas - flagmaņu veikalu gadījumā lielākajā daļā ēku tehniski vai likumdošanas ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot 500 – 2000 m2 veikalu ar atbilstošu plānojumu un fasādi. Savukārt mazākiem formātiem, kam telpas būtu vieglāk pielāgot, ir nepieciešama jau gatava pircēju plūsma vai pārliecība, ka tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes, lai šāda plūsma parādītos nākotnē. Ja mūsdienīga ēku, ielu un satiksmes pārvaldes likumdošana un prakse, kas dotu pietiekamu elastību investoriem un uzņēmējiem, nepastāv, veikali jau gatavus risinājumus un pretimnākšanu saredz tirdzniecības centru vidē, kur šie jautājumi tiek risināti. Tieši tādēļ arī no mūsu projektiem, kur tomēr mums ir izdevies atvērt veikalu pilsētas centra pirmajā stāvā, tās ir lokācijas, kas vai nu pārklājas ar tirdzniecības centra pirmo stāvu vai atrodas tiešā tirdzniecības centra tuvumā,” stāsta S.Rozenkopfa.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.

Rīgas dome plāno šonedēļ pieņemt jaunus koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, kas paredz noteikt gan ātruma ierobežojumus, gan speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai.

No 1. maija koplietošanas elektroskrejriteņus un velosipēdus Vecrīgā varēs novietot tikai speciāli izveidotās vietās, kas nozīmē, ka novietošanas aizlieguma zonā būs visa Vecrīga. Savukārt no 1. jūnija šī zona tiks paplašināta līdz Elizabetes ielai un pakāpeniski tiks ieviesta visā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Jaunie noteikumi paredz, ka ātruma ierobežojuma zonā, Rīgas vēsturiskajā centrā, koplietošanas transportlīdzekļa ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km stundā. Tostarp būs aizliegts novietot koplietošanas transportlīdzekli novietošanas aizlieguma zonās, izņemot kartē norādītās mikromobilitātes rīku novietošanas vietās.

Lai virzītos uz drošu un sakārtotu pilsētvidi, iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem, tiks sākta arī mikromobilitātes rīku novietošanas zonu paplašināšana. Zonas ierīkos vietās, kur transportlīdzekļu atstāšana līdz šim radīja neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Plānots, ka tuvākajā laikā tiks izveidoti vairāki desmiti jaunu zonu.

Pieaugot energoresursu cenām, gluži saprotamas ir bažas, ka krietni palielināsies arī elektroauto uzturēšana. Vai tā tiešām ir?

Jebkurš ziņu virsraksts saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu šobrīd izraisa īstu ažiotāžu. Ja virsraksts skaļi vēstī, ka elektrības cena pilsētas uzlādes punktos augs no 15 līdz 52 centiem, vairums lasītāju neiedziļinās, ka tas, iespējams, ir attiecināms uz noteikta uzņēmuma infrastruktūru vai ir spēkā uz noteiktu periodu, un, krītoties elektrības biržas cenai, samazināsies arī auto uzlādes izmaksas. Ziņas virsraksts vēstī tikai to, ka braukt ar elektroauto būs trīsreiz dārgāk, tāpēc cilvēku bažas ir saprotamas, taču tās nav viennozīmīgi pamatotas.

Pirmkārt, vairāk nekā 90% elektroauto īpašnieku, kuri dzīvo privātmājās, savu auto uzlādē mājās. Skaidrs, ka ir neietekmējami apstākļi – ja kāps elektrības cenas, palielināsies arī elektroauto uzlādes izmaksas. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas jau pirms kāda laika ir noslēguši līgumu par elektrības pieslēgumu ar izdevīgu fiksētu tarifu. Tomēr arī elektroauto īpašnieki, kuriem nav iespējas uzlādēt savu auto mājās vai kuru izvēlētais tarifa plāns ir piesaistīts biržas cenām, var ietekmēt savus ikmēneša izdevumus par auto uzlādi – uzlāde nakts stundās, priekšroka lētākajam piedāvājumam pilsētas uzlādes punktos, tarifa plāna maiņa mājās, saules paneļi, kas ļauj padarīt mājsaimniecību energoefektīvāku un pašiem ģenerēt savu elektrību, mājsaimniecības kopējā elektroenerģijas patēriņa samazināšana. Sabiedrības rīcībā ir dažādi veidi, kā ietekmēt rēķinu par elektrību un attiecīgi – kā ietekmēt automašīnas uzlādes izdevumus. Šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto, jo degvielas cenas mēs nekādā veidā ietekmēt nevaram.

Pēc 6 gadus ilgas rekonstrukcijas 16.maijā svinīgi atklāta atjaunotā viesnīca Vecrīgā Konventa Sēta Hotel.

Viesnīcas rekonstrukcija tika pabeigta 2023. gada beigās. Tās ietvaros tika atjaunots viss vēsturiskais viesnīcas komplekss, kurā atrodas 9 ēkas, 161 augstas klases dizaina numuriņš un 4 konferenču zāles, kas piemērotas gan konferencēm, gan privātām svinībām.

Veidojot viesnīcas jauno interjeru, ieviests jauns plānojums, veikts iekštelpu kapitālais remonts, tāpat atjaunotas visu ēku fasādes un izbūvētas pandusu piekļuves cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Rekonstrukcijas laikā no jauna izbūvēti iekšējie inženiertīkli, nomainītas ārējās komunikācijas, ieviests jauns iekštelpu dizains. Vienā no viesnīcas ēkām atvērts restorāns Two More Beers, kā arī dizaina kafejnīca Cruffins. Papildu ēku rekonstrukcijai īpaša uzmanība pievērsta viesnīcas kompleksa ārtelpas labiekārtošanai, saglabājot vietas vēsturisko sajūtu un gleznainās ieliņas.

Pandēmijas ierobežojumu, inflācijas un tūristu skaita krituma dēļ pēdējo gadu laikā darbu Vecrīgā pārtraukuši vairāki desmiti uzņēmēju; izdzīvojušie saskaras ar virkni izaicinājumu.

Vecrīgas ielas brīvdienu vakaros joprojām neizskatās tā kā agrāk, atzīst vietējo kafejnīcu, restorānu, klubu un bāru īpašnieki. Lai gan daļai uzņēmēju apgrozījums atgriezies pirmspandēmijas līmenī, iepriekš piedzīvotie zaudējumi, energoresursu krīze un sabiedrības vēlme ietaupīt rada negatīvu ietekmi uz biznesa rādītājiem. Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs, uzskata, ka Vecrīgas uzņēmēji vēl nav pilnībā atkopušies no Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, tāpēc pārdzīvot energoresursu krīzi daudziem varētu būt sarežģīti.

Orientējas uz tūristiem

Pandēmijas ierobežojumi vēl nebija atcelti, kad sākās Krievijas un Ukrainas karš, kas būtiski ietekmēja tūristu plūsmu uz Latviju, atgādina J.Jenzis. “Ļoti daudz organizēto darījumu un atpūtas tūristu atcēla savas rezervācijas, un to vietā stājās individuālie tūristi ar ievērojami mazāku apjomu, nekā sākotnēji tika plānots. Daudzi Vecrīgas uzņēmēji tradicionāli ir orientēti uz tūristiem, kas automātiski nozīmē - ja nav tūristu, tad nav arī biznesa,” spriež J.Jenzis.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolīs īpašumu Eksporta ielā ar 1,7 miljonu eiro sākumcenu, kā arī atkārtoti izsolīs īpašumu Kaļķu ielā ar 2,93 miljonu eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole nekustamā īpašuma objektam Eksporta ielā 6 notiks no 2024.gada 13.februāra līdz 2024.gada 14.martam. Interesenti var pieteikties līdz 2024 gada 4.martam. Izsoles solis ir 10 000 eiro.

Objekts Eksporta ielā iekļauj domājamās daļas no zemesgabala 1650 kvadrātmetru platībā, kā arī uz tā esošo apbūvi, tostarp administratīvās ēkas ar kopējo platību 5854,1 kvadrātmetrs, bruģētu un betonētu laukumu ar kopējo platību 336,7 kvadrātmetri, kā arī inženiertehniskās komunikācijas un izbūves.

VNĪ norāda, ka šī nekustamā īpašuma labākais izmantošanas veids arī nākotnē būtu biroju telpas. Nams Eksporta ielā ir arhitektūras piemineklis, kas būvēts 1913.gadā pēc arhitekta Makša Deibnera projekta, un ir daļa no apbūves kvartāla "Forburga".

Restorāns Lido Alus sēta durvis vēris jaunās telpās Vecrīgā, no Tirgoņu ielas pārceļoties uz plašākām telpām Krāmu ielā, kur iepriekš atradās restorāns Tokyo City.

Jauno telpu iekārtošanā ieguldīti 200 000 eiro, izmantojot ilgtspējīgus un dabai draudzīgus risinājumus un maksimāli saglabājot autentiskās Alus sētas interjera elementus.

Jaunās telpas iekārtotas divstāvu ēkā ar terasi un vienlaikus var uzņemt ap 170 viesu. Jaunajās telpās strādā 20 darbinieku – gan līdzšinējie darbinieki, gan papildu personāls, kas nepieciešams, lai apkalpotu lielāku klientu skaitu.

“Līdz ar pārcelšanos piedāvāsim gan klasisko sortimentu, gan dažādus jaunumus. Kā īpašu pārsteigumu saviem klientiem piedāvāsim arī izlejamos vīnus,” stāsta AS “Lido” valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Uzņēmums “Lido” dibināts 1987. gadā un specializējas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla izveidē un apkalpošanā. AS “Lido” ir lielākais ēdināšanas uzņēmums Latvijā, kas aptaujā “TOP darba devējs 2021” atzīts par labāko darba devēju sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

Pēc trīs gadu pārtraukuma 15.aprīlī no jauna durvis vērs viena no Rīgas senākajām viesnīcām – “Metropole”. Četrzvaigžņu viesnīcā “Metropole” ir 84 numuri, kuros ir iespējams uzņemt līdz pat 159 viesiem.

“Metropole” ir viena no “Semarah Hotels” grupas viesnīcām. “Metropole” ar godu nes pilsētas senākās viesnīcas un pirmās biznesa klases viesnīcas titulu un ir bijusi galamērķis daudziem ievērojamiem Rīgas viesiem jau kopš 1871. gada. Tā atrodas pašā pilsētas sirdī, Aspazijas bulvārī 36/38, vietā, kur sākas Vecrīga, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. “Esam lepni par to, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma viesnīca “Metropole” atkal vērs savas durvis apmeklētājiem,” saka viesnīcas “Metropole” direktore Alisa Junga.

Slēdz vecāko Rīgas viesnīcu 

Uz nenoteiktu laiku no 26.oktobra tiek slēgta vecākā Rīgas viesnīca – “Metropole,”...

Viesnīcas telpās apmeklētāju apskatei būs pieejami muzeju eksponāti un mūsdienu Latvijas mākslinieku darbi. Biznesa tikšanās reizēm viesnīcā ierīkotas telpas pārrunām un sanāksmēm. Viesnīcas pirmajā stāvā atrodas bārs “De Commerce Gastro Pub 1871”.

“Ņemot vērā ārvalstu tūristu skaita pieaugumu Rīgā, šogad “Metropolē” plānojam sasniegt 2019. gada rezultātu līmeni, kad vidēji mēnesī viesnīcā nakšņoja ap 3200 viesu. Vienlaikus aktīvi turpināsim strādāt gan pie individuālu ceļotāju, gan biznesa klientu un tūristu grupu piesaistes,” turpina A. Junga, norādot, ka no jauna atvērtā viesnīca “Metropole” nodrošinājusi arī 28 jaunas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem.

Šobrīd Latvijas viesnīcu tīkls “Semarah Hotels” piedāvā kūrorta viesnīcu “Lielupe” Jūrmalā un divas viesnīcas Rīgā – pieczvaigžņu dizaina viesnīcu “Grand Poet Hotel” Raiņa bulvārī un četrzvaigžņu vēsturisko viesnīcu “Metropole” Aspazijas bulvārī.

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Elelastīgu biroju telpu risinājumu uzņēmums “Workland” paplašinās savu tīklu Baltijā, vienojoties ar Rīgā topošo biroju kompleksu “Verde” par ilgtermiņa sadarbību un kļūstot par tā ceturto enkurnomnieku.

Rezultātā šī gada rudenī Latvijas galvaspilsētā plānots atvērt kopstrādes centru “Workland Verde”, tā izveidē investējot vairāk nekā miljonu eiro.

Jaunais “Workland” centrs būs 1420 m2 plašs – tā iekārtošanai tiks atvēlēts viss “Verde” A ēkas otrais stāvs. Tur atradīsies dažāda lieluma privātie biroji, kopstrādes un atvērtās zonas, kā arī sanāksmju telpas. Centrā varēs strādāt aptuveni 180 cilvēki.

"Jau kādu laiku esam plānojuši paplašināt savu elastīgo biroju telpu tīklu Rīgā. Kad radās iespēja izveidot kopstrādes centru videi draudzīgākajā biroju ēkā “Verde”, mēs saskatījām atbilstību savām vērtībām attiecībā uz ilgtspējību un cilvēku orientētu darba vidi, tāpēc nolēmām rīkoties," vietas izvēli komentē “Workland” dibinātājs un izpilddirektors Indreks Hāls.

Pēc pārcelšanās uz jaunām telpām 25.aprīlī durvis vēris SEB Inovāciju centrs. Sākotnēji tas atklāts jau 2018. gadā un atradās Vecrīgā, bet nu pārcēlies uz pieejamākām telpām Rīgā, K. Barona ielā. SEB Inovāciju centrs izveidots ar mērķi radīt ērtu vidi, kur iesaistīt uzņēmējus, sadarbības partnerus un ikvienu sabiedrības locekli dažādās inovāciju aktivitātēs.

SEB Inovāciju centri visās Baltijas valstīs rada vidi uzņēmumu uzplaukumam – vietu, kur uzņēmēji var saņemt atbalstu, mācīties, sadarboties un sasniegt savus mērķus. Šī vide atvieglo eksperimentēšanu sadarbībā ar fintech, akadēmisko sektoru un uzņēmumiem, lai veidotu jaunas, inovatīvas partnerības.

“SEB Inovāciju komandas mērķis ir veicināt izpratni par inovāciju vadību un uzņēmējdarbību, sniegt atbalstu šīm ekosistēmām un veidot jaunas sadarbības, iesaistoties kopradē. Jaunās telpas ir palīgs ceļā uz šo mērķu sasniegšanu. Tās palīdz veidot radošu vidi, kur atrast nākotnes biznesa modeļus sadarbībai ar citiem uzņēmumiem. Kopumā Inovāciju centrs tika radīts visiem – gan bankas klientiem un darbiniekiem, gan arī sadarbības partneriem,” skaidro SEB bankas Inovāciju vadītāja Ance Āboliņa.

Ikdienas steigā bieži vien aizmirstam padomāt par atpūtu sev un saviem mīļajiem. Atpūta un nesteidzīgi pavadīts laiks kopā ar savu otro pusīti dos prieku, ļaus izbaudīt dzīves skaistumu un radīs labsajūtu. Atpūta diviem sniedz mieru, ļauj saprast, ka otrs cilvēks ir svarīgs, tā ir arī pateicība par to, ka šis cilvēks ir jūsu dzīvē.

Dāvanu Serviss ir sagādājis daudzas iespējas šādiem miera un labsajūtas mirkļiem kopā ar savu mīļoto cilvēku.

Kādu dāvanu izvēlēties Dāvanu Servisā?

Dāvanu Serviss piedāvā iegādāties dāvanā romantisku atpūtu diviem cilvēkiem ar SPA procedūru. To var izbaudīt skaistākajās Latvijas atpūtas vietās – “Hotel Jūrmala SPA”, “Silene Resort & SPA”, “Rožmalās”, Mārcienas muižā, SPA viesnīcā “Ezeri”, viesnīcā “Santa”, kā arī Lietuvā, Pakrojas muižā.

Ja dodat priekšroku klusai atpūtas vietai, var iegādāties un uzdāvināt iespēju pavadīt romantisku laiku bungalo mājiņā pie jūras, namiņā kokā atpūtas vietā “Miera osta” vai atpūtu pie ezera “Ungurmalās”.

Piemērotu telpu atrašana ārpus Rīgas uzņēmējiem ir liels izaicinājums, atsevišķās pilsētās biznesa attīstīšanai atbilstošas platības nav pieejamas vispār.

Šo problēmu var risināt divējādi - pielāgojot konceptus atbilstoši situācijai reģionos vai arī piesaistot attīstītāju vai būvnieku, kas uzbūvēs telpas atbilstoši nomnieka vai gala lietotāja interesēm - tā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe, piebilstot, ka otrs scenārijs gan izmaksās krietni vairāk. Tāpat jāņem vērā, ka tas prasīs ne tikai lielas sākotnējās investīcijas, bet arī ilgtermiņa attiecības ar telpu īpašnieku, atzīmē V.Vigupe.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu...

Reģioni ir interesanti

Iespējas atrast piemērotas telpas reģionos ir ļoti atkarīgas no konkrētās tirdzniecības ķēdes zīmola koncepcijas, domā V.Vigupe. “Lielu lomu spēlē tas, kā koncepcija tiek piemērota konkrētajam reģionam. Ja tirgotājs ir gatavs pielāgoties, iespējas vienmēr var atrast, it īpaši gadījumos, kad lēmumu pieņemšana ir elastīga. Citādi tas ir lielo grupu ietvaros, kad visās pilsētās koncepcija ir vienāda, neatkarīgi no reģiona, jo tas var radīt sarežģījumus gan platību, gan nepieciešamo investīciju ziņā. Jāsaka, ka kopumā reģioni mazumtirgotājiem ir interesanti, tomēr, lai attīstītos šajā virzienā, ir jābūt ļoti labi izstrādātai stratēģijai, kā arī rūpīgi pielāgotiem mazākiem konceptiem un sortimentam,” atzīmē V.Vigupe.

Viņa stāsta, ka lielākās tirdzniecības ķēdes, kas šobrīd ir atvērušas savus veikalus reģionos, ir Pepco, 4F, Sportland un New Yorker. “Paplašināšanās reģionos galvenokārt atkarīga no nepieciešamās telpu platības, kā arī no tā, cik lielu fiksētu nomas maksu ir gatavi maksāt tirdzniecības pārstāvji kā nomnieki, tajā skaitā nomas maksā ieskaitot arī veiktās investīcijas telpu izbūvei, ja darbus veic īpašnieks. Jāatzīmē, ka pašlaik attīstības iespējas reģionos meklē arī vairākas lielākas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ķēdes. Viena no tām ir veikals DEPO, kurš plāno attīstīt un atvērt jaunu veikalu Rēzeknē. Tāpat lēmumu paplašināties varētu pieņemt arī tirdzniecības centrs Valleta, kas atrodas Valmierā,” teic CBRE Baltics pārstāve.

Izaicinājumu netrūkst

Attīstīt savu biznesu reģionos tuvāko gadu laikā plāno arī LPP Latvia, kas pārvalda Reserved, House, Cropp, Mohito un Sinsay zīmolu veikalus Latvijā. Uzņēmuma nomas un attīstības projektu vadītājs Alberts Aigars skaidro, ka šobrīd Latvia ir 20 veikali, kas vēsturiski koncentrēti Rīgas pilsētā - tirdzniecības centros un Vecrīgā.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Rīgas kanāla slēgšana dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvdarbu laikā negatīvi ietekmēs atpūtas un tūrisma kuģīšu īpašnieku finansiālos rādītājus un reputāciju, pauda aptaujātie pakalpojumu sniedzēji.

Rīgas pasažieru kuģa apvienības (RPKA) valdes loceklis un SIA "Jaunā Vecrīga" valdes loceklis Jānis Uvarovs skaidroja, ka paziņojums no Rīgas domes par kuģošanas satiksmes slēgšanu pilsētas kanālā no ietekas pie Centrāltirgus līdz 13.janvāra ielas pārvadam saņemts īsti pirms sezonas sākuma, proti, šogad 2.martā, kad lielākā daļa uzņēmumu jau bija sagatavojušies sākt izbraucienus.

Uvarovs norādīja, ka apvienība vērsās Rīgas domē ar vēstuli, kurā tika minēts, ka organizācijas biedri neatbalsta kanāla slēgšanu, bet ir gatvi sarunām par to, kā šo situāciju varētu atrisināt, ieviešot dažādus ierobežojumus, līdzīgi kā tika darīts, kad tika nojaukta tirdzniecības centra "Titāniks" ēka, un kanāla satiksme tika sadalīta un kontrolēta ar bojām.

Viens no iemesliem, kāpēc Rīgas centrā ir tik daudz neapdzīvotu un nerestaurētu vēsturisko namīpašumu, ir tas, ka daudz namīpašnieki nosaka nepamatoti augstu pārdošanas cenu, kas tiek prasīta vairāku gadu garumā, nedodot iespēju pārdot šos īpašumus potenciālajiem pircējiem, kas būtu gatavi sākt restaurāciju, aģentūrai LETA pavēstīja nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko.

Papildu sarežģījumus rekonstrukcijas darbu veikšanai un lielu finanšu slogu vēl aizvien namīpašniekiem rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas, norāda Plaude-Stukovenko. Daudzās centra ēkās gadiem ir situācijās, kur namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu situāciju, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi vēlme un griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nenosedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Rīgas Riharda Vāgnera nama atjaunošanu par 35 874 019 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veiks pilnsabiedrība "SBSC", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pilnsabiedrība "SBSC", ko veido uzņēmumi SIA "Skonto būve" un SIA "Skonto Construction", bija vienīgais pretendents, kas iesniedza piedāvājumu iepirkumā par Riharda Vāgnera nama atjaunošanas darbiem - projektēšanu, būvdarbiem un autoruzraudzību.

Atjaunojot Vāgnera namu, kā vienu no galvenajām telpām paredzēts izbūvēt Teātra zāli, kurā plānots izmantot jaunākās un modernākās tehnoloģijas skatuves aprīkojumā, kā arī nodrošināt pasaules līmeņa speciālistu piesaisti izcilai telpas akustikas nodrošināšanai.

Vāgnera namu paredzēts atjaunot kā augsti energoefektīvu būvi, un atjaunošanas procesā jāveic pasākumi CO2 izmešu maksimālai samazināšanai, kā arī jānodrošina otrreizējās pārstrādes materiālu izmantošanu, kur tas iespējams.

Vecrīgā, Audēju ielā durvis vēris jauns vīna bārs – picērija Easy wine – vieta, kur vakara laikā var degustēt pa glāzei dažādu šķirņu vīnu, tostarp arī retus un dārgus.

Tas ir iespējams, pateicoties īpašiem aparātiem, kuros vīns atvērtā pudelē, nezaudējot savas garšas īpašības, var glabāties līdz trijām nedēļām. Tādējādi var atvērt arī dārgus vīnus un degustēt tos.

Piedāvāto vīnu sortimentu rūpīgi izvēlējies vīnzinis Romāns Komars, kompānijas Interbaltija valdes priekšsēdētājs, Latvijas Vīnziņu asociācijas līdzdibinātājs, un katru sezonu tas tiks papildināts.

“Mūsu priekšrocība ir demokrātiskas cenas un lielisks sortiments. Piemēram, divas glāzes vīna un vieglas uzkodas maksās tikai 7,50 eiro – tās ir ļoti konkurētspējīgas cenas Vecrīgai,” stāsta Alisa Eigima, valdes locekle, restorāna Easy wine direktore.

Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" (Merito) jaunas nekustamā īpašuma investīciju stratēģijas ietvaros veicis pirmos darījumus: divu vēsturisku īpašumu, daudzdzīvokļu ēku iegādi Vecrīgā – Kalēju ielā 18/20 un Pasta ielā 6.

Merito nekustamā īpašuma stratēģijas īstenošanai 2023. gadā nodibināja divus Latvijas kapitāla investīciju fondus – Merito Real Estate Special Fund I ar kopējo apmēru 1,2 miljoni eiro un Merito Real Estate Special Fund II – 1,9 miljonu eiro apmērā.

Merito Real Estate Special Fund I iegādājies īpašumu Kalēju ielā 18/20. Ēkas platība ir 3000 kvadrātmetru, zemes platība pārsniedz 820 kvadrātmetru. Ēkā ir 12 dzīvokļi un divas komercplatības. Darījumu līdzfinansē AS "Signet Bank". Kalēju ielas 18/20 ēkas atjaunošanas ideju un veidolu 1999. gadā veidoja Zaigas Gailes birojs. Merito fonds plāno veikt īpašuma fasādes atjaunošanas darbus, kā arī citus ilgtspējīgus uzlabojumus.

Būtiskākajam uzsvaram nodokļu sistēmas reformēšanā gan Latvijā, gan Igaunijā, gan arī Lietuvā jābūt vērstam uz ekonomikas palielināšanu — nodokļu bāzes palielināšanu, kam pamatā būtu investīciju piesaiste un eksportā strādājošo konkurētspēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.jūnija numurā lasi:

Statistika

Konkurences lietās aug izskatīšanas laiks

Tēma

Latvija ir pasaules līdere mirstībā un mirstības pieaugumā

Finansējums

Edgars Pīgoznis: “No kapitāla piesaistes nav jābaidās!”

Spēles noteikumi

Akciju sabiedrībām sāksies jauna ēra

Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmējdarbība Vecrīgā jāvērtē plašāk

Reitingi

Eiropa draud konkurēt kaut kur maliņā

Policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, šovakar ielauzusies "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notiek arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.Jau z

iņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu šajā bankā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses

Pie bankas ēkas šovakar stāvēja vairākas policijas automašīnas. Ieejas durvis ir izsistas, ēkas augšējo stāvu logos deg gaisma, novēroja aģentūra LETA.

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam ir apturēta, noguldījumi ir apmēram 1580 klientiem, tostarp apmēram 700 ir Latvijas rezidenti, otrdien preses konferencē sacīja komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka lielākā daļa noguldītāju saņems visu garantēto atlīdzību. Purgaile arī atzīmēja, ka patlaban FKTK meklē risinājumu, kā bankas noguldītājiem izmaksāt garantētās atlīdzības, iespējams, ka tas tiks darīts bez citas kredītiestādes starpniecības.

Tāpat viņa skaidroja, ka pagaidām tiek precizēts, kāda ir noguldījumu kopējā summa un cik daudz būs jāizmaksā garantētajās atlīdzībās. Bankas aktīvi, pēc operatīvajiem datiem, ir pietiekami, lai pēc tam Noguldījumu garantiju fondā atmaksātu izmaksātās atlīdzības.

Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas, 2.decembrī 280 "Baltic International Bank" klientiem bankas konta atlikums bija 0. Atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam valsts garantē atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem līdz 100 000 eiro. Pēc sākotnējām aplēsēm, pilnībā savus noguldījumus garantētās atlīdzības veidā saņems 1012 bankas klientu.