Pabeigta 56 metrus augsta skursteņa demontāža Atlasa ielā 7, Rīgā, blakus "Rīgas Miesniesks" ražotnei.

Demontāžas darbus veica nojaukšanas pakalpojumu uzņēmums "Demontāža.lv", pasūtītājs - būvfirma "Jumis HB".

Īpašu būvju nojaukšana Rīgā, kuru demontāžā nepieciešams pielietot individuāli izstrādātu pieeju, nenotiek bieži. "Šādi demontāžas darbi prasa īpašu tehnoloģiju - sākotnēji ar roku darbu skurstenis tiek pazemināts līdz 30 metru atzīmei, un tad, izmantojot 60 tonnas smagu ekskavatoru ar 30 metru strēli, tiek pabeigti nojaukšanas darbi," stāsta Mārtiņš Mālnieks, Demontāža.lv direktors.

Demontāžas darbu līguma summa ir 45 000 eiro + PVN.

"Kopumā šī demontāžas projekta ietvaros tika nojaukta administratīvā ēka un 56 metrus augsts skurstenis. Šīs būves jau bija savu laiku nokalpojušas un atradās avārijas stāvoklī," skaidro SIA "KSM Partner" atbildīgais būvdarbu vadītājs Igors Serjogins.

Valmierā pagājušā gada nogalē pabeigts pirmais no diviem projektiem industriālās teritorijas izveidē bijušā gaļas kombināta teritorijā, īstenojot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Industriālo teritoriju attīstība Valmierā - 1.kārta", informē pašvaldība.

Sākotnēji projektā bija paredzēta īpašumu Rūpniecības ielā 1 un Dzelzceļa ielā 9 sakārtošana, Dzelzceļa ielas pārbūve, Eksporta ielas un laukumu izbūve. Būvniecības iepirkuma rezultātā ietaupītie līdzekļi tika izmantoti, projektā iekļaujot arī Zāļu ielas pārbūvi, posmā no Rūpniecības ielas līdz Lodes ielai 1A, tādējādi papildus uzlabojot piekļuvi revitalizētajai rūpnieciskajai teritorijai.

2021.gadā tika pabeigti projektā paredzētie ēku demontāžas darbi bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorijā, Rūpniecības ielā 1 - nojauktas teritorijā esošās ēkas, kas bija sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī veikta betona elementu - kanalizācijas priekšattīrīšanas ietaišu demontāža, demontēts betona žogs un drāšu pinuma žogs, tamponēti artēziskie urbumi, demontētas teritorijā esošās nelietojamo komunikāciju akas, sadrupināti un aizvesti būvgruži, nolīdzināta teritorija esošo augstuma atzīmju robežās. No jauna izbūvēta lietus kanalizācija, kā arī izbūvēta Eksporta iela un Dzelzceļa iela līdz asfaltbetona apakškārtai, daļēji pabeigta publiskā asfaltētā stāvlaukuma izbūve Eksporta ielā 8.

Krāslavā uzsākta par bīstamu atzītas daudzdzīvokļu ēkas demontāža - četru stāvu daudzdzīvokļu ēka Raiņa ielā 4 par bīstamu tika atzīta pirms diviem gadiem, kad pēc būvspeciālistu atzinuma tika pārtraukta tās ekspluatācija un iedzīvotāji izmitināti citviet.

Nojaukšanas pasūtītājs ir Krāslavas novada dome, demontāžas darbus ir paredzēts pilnībā pabeigt līdz 2019. gada 16. jūlijam. Šobrīd nojaukšanas pakalpojumu uzņēmums Demontāža.lv ir uzsācis ēkas demontāžas darbus.

Daudzdzīvokļu māja, kurā ir 44 dzīvokļi, celta 1960. gados. 2017.gada vasarā tika pārtraukta tās ekspluatācija līdz brīdim, kamēr tiks novērsti bojājumi. Speciālisti konstatēja, ka ēkā ir plaisas, kā arī mākslīgi izveidotais paugurs, uz kura tā uzbūvēta, pamazām sācis noslīdēt.

«Šāda tipa ēkas Latvijā kopumā pašlaik ir satraucošs jautājums, jo tautā saukto «hruščovku» oficiāli noteiktais kalpošanas laiks ir 70 gadi, kas būs nu jau pēc drīz aizritējuši,» uzsver Mārtiņš Mālnieks, uzņēmuma Demontāža.lv direktors.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā sākta Valmieras drāmas teātra trešā stāva jumta demontāža vietā, kur paredzēta “black box” zāle.

Demontāžas darbus jaunās zāles izbūves vietā paredzēts veikt līdz martam, lai turpinātu jaunizbūvējamo konstrukciju izbūvi,” atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Valmieras drāmas teātra energoefektivitātes paaugstināšanas projektu pilnsabiedrība SBSC uzsāka 2021.gada oktobrī. Līdz šim teātrī ir veikti plaši demontāžas darbi: pagrabstāvā demontētas grīdas un starpsienas, pirmajā stāvā demontēta piebūve, pabeigta divu kāpņu telpu konstrukciju demontāža, sešu stāvu augstumā. Uzsākta konstrukciju stiprināšana kā arī uzsākta pāļu izbūve un veikti citi sagatavošanās darbi jaunu konstrukciju izbūvei.

“Esam pateicīgi, ka izdevās vienoties ar VNI un būvniekiem, un būvdarbu norise nav apturējusi aktieru mēģinājumus un teātra izrāžu norisi, jo daļā teātra ēkas mēs varam turpināt darbu. Kopš janvāra izrādes mājās atkal var notikt teātra Apaļajā zālē, kaut skatītājiem jārēķinās ar zināmām neērtībām un ieeju gandrīz cauri būvlaukumam – šī organizēšana ir izaicinājums ikvienam iesaistītajam, un prasa lielu sapratni un pietāti vienam pret otra darbu. Es ceru, ka galarezultāts 2023. gada sākumā mūs visus iedvesmos – vispirms jau skatītājus, kas mūs nepamet arī vissarežģītākajos laikos”, norāda Valmieras drāmas teātra direktore Evita Ašeradena.

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas pamatos trešdien tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Laika kapsulu pērn 21.septembrī, Eiropas dzelzceļa dienā, sagatavoja Baltijas satiksmes ministri kopā ar "Rail Baltica" projekta ieviesējiem. Kapsulā ievietots trīs Baltijas valstu satiksmes ministru parakstīts kopējs vēstījums un šim laikam raksturīgas liecības nākamām paaudzēm.

Vēstījums pauž, ka "Rail Baltica" ir Eiropas Savienības gadsimta projekts satiksmes nozarē, kas atkal savienos Baltiju ar Eiropas transporta sistēmu.

Kapsulā ievietots arī pilnsabiedrības "BeReRix" vēstījums, 20.jūlija avīze "Diena", kā arī "Rail Baltica" organizētā bērnu konkursa uzvarētāju zīmējumi, kuros vizualizētas bērnu prognozes, kā izskatīsies "Rail Baltica" vilciens Rīgā nākotnē.

Uzsākti Jaunā Rīgas teātra (JRT) vēsturiskās mājvietas pārtapšanas rekonstrukcijas darbi Lāčplēša ielā 25.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» jau ziņoja, ka šobrīd ir veikta iekšpagalma ēku daļēja demontāža, kā arī tiek veikta saudzīgā demontāža teātra ielas ēkā, kas ietver saliekamo dzelzsbetona pakāpienu, vēsturiskā parketa, skatītāju podestūras, pagraba starpsienu, durvju, apkures sistēmas demontāžu. Pirms restaurācijas darbu uzsākšanas ir veikta objekta 3D skanēšana, sienu un griestu vēsturiskās apdares atsegšana. Saskaņā ar plānu, tuvākie darbi būs nulles cikla izbūve, režģžoga betonēšana, kā arī turpināsies saudzīgās demontāžas darbi.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem – būvniekiem jāiztiek bez būvlaukuma, kāds ir lielākajā daļā tradicionālu būvobjektu. To nav iespējams izveidot, jo būvobjekts atrodas pašā pilsētas centrā un Lāčplēša ielā ir pastāvīga cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Uzņēmums “Demontāža” uzsācis Šķirotavas cietuma ēku kompleksa demontāžu. Kopējā nojaucamo būvobjektu platība ir 15138,3 kvadrātmetri, kopējais apbūves laukums 16131,5 kvadrātmetri.

Nojaukšanas darbu pasūtītājs ir Baltijas lielākais farmācijas uzņēmums "Grindeks", kas bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā plāno jaunas rūpnīcas celtniecību.

Plānots, ka dažādas nozīmes būvju objekta (uzraudzības dienesta un administratīvā ēka, katlu māja, noliktava, nojume, kopmītņu ēkas, klubs-ēdnīca, uzraudzības dienesta ēka, pirts, auto darbnīca, soda izolators, cehs, garāža, ūdenstornis, sūkņu stacija, artēziskā aka un citas neklasificētas būves) demontāžas darbi ilgs četrus mēnešus.

Grindeks būvēs jaunu ražotni  

Zāļu ražotāja AS "Grindeks" koncerna attīstības stratēģija līdz 2025.gadam paredz ievērojamu...

Šķirotavas cietuma, Krustpils ielā 63, teritorija aizņem 92 584 kvadrātmetrus, tā izbūve veikta 20. gs. otrajā pusē. Kopumā ir saglabājies viss Šķirotavas cietuma sākotnējais būvju apjoms, kas laika gaitā papildināts ar mazāka mēroga būvēm un konstrukcijām (sargu posteņi, akas, transformatoru apakšstacijas utml.).

“Pamatā ēku fasādes veidotas ar silikātķieģeļu apdari. Mitruma iedarbības rezultātā konstrukcijās ir daudz plaisu un citu bojājumu, būtiski bojāts jumtu norobežojošais segums. Ņemot vērā objekta specifiku, piemēram, logu metāla drošības režģus lielākajā daļā ēku, demontāžas darbos iesaistītas vairākas tehnikas vienības, kas aprīkotas ar speciālu demontāžas aprīkojumu - demontāžas šķērēm, hidrauliskajiem āmuriem. Tāpat objektā strādā īpašs 60 tonnas smags ķēžu ekskavators- demolātors ar 26 m garu strēli,” stāsta “Demontāža” valdes loceklis Rihards Muižnieks.

Grindeks peļņa pieaugusi par 42%, sasniedzot 19 miljonus eiro 

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu...

Db.lv jau ziņosjis, ka zāļu ražotāja AS "Grindeks" koncerna attīstības stratēģija līdz 2025.gadam paredz ievērojamu jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu klāsta paplašināšanu, kā arī jaunas ražotnes būvniecību.

"Mūsu projekts paredz izveidot jaunu pasaules līmeņa farmaceitisko ražotni, kas nesīs lielu atdevi arī Latvijas ekonomikai un veicinās valsts eksporta pieaugumu," skaidroja "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Okupācijas muzeja pārbūves un «Nākotnes nama» būvniecības gaitā pabeigta tehniskā pārbaude vēsturiskajai muzeja ēkai Strēlnieku laukumā, Rīgā, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Vēsturiskajā daļā notiek jumta demontāža un uzsākta fasādes vara plākšņu demontāža, savukārt jaunajā daļā darbi notiek ātrāk nekā paredzēts.

Jau vēstīts, ka Okupācijas muzeja pārbūves un «Nākotnes nama» būvniecības gaitā šaubas radīja padomju laikā būvētā muzeja konstrukciju drošība, un tika izlemts veikt papildu tehnisko pārbaudi.

«Būvējam Okupācijas muzeja ēku ar pārliecību, ka tai jākalpo nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu, tādēļ apņemamies veikt visus nepieciešamos darbus, lai būtu pilnībā pārliecināti par ēkas konstrukciju drošību. Plānots, ka, pamatojoties uz tehniskās pārbaudes atzinumā norādīto, mēneša laikā taps nepieciešamās būvprojekta izmaiņas. Esošā situācija liecina, ka papildu darbu īstenosim paralēli būvniecības gaitai un iekļaujoties kopējā projekta budžetā. Pārbūvēto Okupācijas muzeju un «Nākotnes namu» VNĪ plāno nodot ekspluatācijā nākamā gada pavasarī,» norādīja VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Šonedēļ sākti sagatavošanās darbi Brasas tilta demontāžai Duntes ielas pusē, pārvada vienas puses demontāža aizņems apmēram trīs mēnešus.

Demontāžu plānots sākt nākamnedēļ, kuras laikā paredzēta trīs П veida siju un starp tām uzstādīto plātņu novākšana, kā arī ietves bloku demontāža.

Minēto darbu vietā saglabāsies esošā transportlīdzekļu satiksmes organizācija, transporta plūsmu novirzot pār pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvi pie Brasas pārvada. Tramvaju satiksme tiks organizēta pa pārceltajiem sliežu ceļiem saglabājamajā pārvada daļā, un maksimālais tramvaju kustības ātrums demontāžas darbu laikā un pēc to pabeigšanas būs 20 km/h. Nepārtraukti tiek veikta pārvada drošības un dinamisko svārstību novērtēšana. Gadījumā, ja demontāžas laikā tiks konstatētas bīstamas svārstības, iespējama pārvada operatīva slēgšana.

Šodien Jaunā Rīgas teātra (JRT) vēsturiskās mājvietas pārtapšanā uzsākts jauns posms - pāļu urbšana, kas balstīs topošo teātra ēkas daļu, informē projekta pasūtītājs – VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

«Strauji virzāmies uz priekšu ar JRT būvniecīb. Šobrīd ir daļēji pabeigti ēkas demontāžas darbi, un tiek uzsākti būvdarbi - pāļu urbšana, kas balstīs jauno teātra ēkas daļu. Rūpējoties gan par teātra gara un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, gan par arhitektes Zaigas Gailes redzējuma kvalitatīvu īstenošanu, šim projektam būvuzraudzību veicam paši,» atklāj R. Neimanis.

Šobrīd ir veikta iekšpagalma ēku daļēja demontāža, kā arī tiek veikta saudzīgā demontāža teātra ielas ēkā, kas ietver saliekamo dzelzsbetona pakāpienu, vēsturiskā parketa, skatītāju podestūras, pagraba starpsienu, durvju, apkures sistēmas demontāžu. Pirms restaurācijas darbu uzsākšanas ir veikta objekta 3D skanēšana, sienu un griestu vēsturiskās apdares atsegšana. Saskaņā ar plānu, tuvākie darbi būs nulles cikla izbūve, režģžoga betonēšana, kā arī turpināsies saudzīgās demontāžas darbi.

2020. gada 15. februārī Rīgas pilsētas centrā, Riga Port City teritorijā uzsākta dzelzceļa sliežu demontāža. Jau šodien ir pilnībā demontētas sliedes posmā no to sākuma Andrejostas dienvidu daļā, tai skaitā dzelzceļa pārbrauktuvi šķērsojošās sliedes, informē projekta Riga Port City attīstītāji.

Rezultātā šobrīd un turpmāk ir nodrošināta brīva piekļuve teritorijai gājējiem, riteņbraucējiem, transportam, teritorijas nomniekiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Turpmāk cilvēku un transporta tiešu iekļūšanu teritorijā un izkļūšanu no tās neapgrūtinās dzelzceļa sastāvu kustība.

Ir saskaņots sliežu nojaukšanas projekts arī pārējai teritorijas daļai, ar mērķi pilnībā atbrīvot to no visiem 20 km dzelzceļa sliežu. Darbi 2020. gadā tiek plānoti pakāpeniski, atbilstoši loģistikas pārkārtojumiem kravu apkalpošanā uz Eksportostu un Kundziņsalu.

Šo aktivitāšu mērķis ir sagatavot teritoriju turpmākai attīstībai, vienlaikus samazinot piesārņojuma riskus un trokšņa līmeni, kā arī uzlabot vides kvalitāti Riga Port City un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem.

Latvijas ekonomiskā izaugsme ir bijusi viena no visstraujākajām Austrumeiropā līdz 2008. gada recesijai, bet pēc tam ekonomikas motoram kaut kā uzrāvienam ir pietrūcis.

Tā dēļ kaimiņvalstis Igaunija un īpaši Lietuva aizsteigušās priekšā. Tam cēloņus vieglāk izteikt, citējot Raini: «Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams.» Tāds ir rezultāts, ja politika ir vien ņemt virs mēra, – beigās nekam vairs nepietiek. Šādu atpalicības ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja LDDK. Šokējoši vai varbūt likumsakarīgi – Latvijā ir otra vājākā izaugsme jauno ES dalībvalstu vidū, kamēr šī čempionāta uzvarētāja ir Malta ar 219,4% lielu pieaugumu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu. Rumānija, Bulgārija, Slovākija, Slovēnija, Kipra, Čehija, Ungārija uzrāda augstāku rezultātu nekā Latvija. Te nepalīdz atziņa, ka Latvijas sniegums 136,7% ir nedaudz augstāks nekā vidēji ES – 124,8%, jo Latvijai kā vienai no «jaunajām» ES dalībvalstīm zemās starta pozīcijas dēļ izaugsmes līmenim jābūt daudz augstākam. Tomēr tas ir teju visvājākais.

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Rīgas domes pagaidu administrācija šodien lēma atzīt par spēku zaudējušu Rīgas domes 2007.gada lēmumu "Par vieglo taksometru stāvvietām", tādējādi paredzot likvidēt 50 taksometru stāvvietas Rīgas apkaimēs.

Līdz ar to turpmāk šīs bezmaksas autostāvvietas uz maģistrālajām ielām varēs izmantot vietējie iedzīvotāji.

Taksometru stāvvietas tiks saglabātas Rīgas centra ielās un maģistrālajās ielās pie ārstniecības iestādēm.

"Šāds lēmums pieņemts, jo taksometru tirgus ir mainījies un taksometru stāvvietas apkaimēs visbiežāk netiek izmantotas un stāv tukšas," lēmumu pamato domē.

Kā informē Rīgas domes Satiksmes departaments, taksometru stāvvietu ceļa zīmju demontāža tiks sākta pēc lēmuma stāšanās spēkā.

Latvijas Leļļu teātrī gadu desmitu laikā novērots būtisks tehniskā stāvokļa nolietojums, kuru lietotājs ir mēģinājis risināt ar paša resursiem, taču būtiski uzlabojumi ir iespējami vienīgi ar visaptverošu ēkas pārbūvi.

“Gadu mijā Latvijas Leļļu teātrī K. Barona ielā 16/18, Rīgā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā uzsākti plaši demontāžas darbi, lai sagatavotu ēku atjaunošanas un energoefektivitātes projekta īstenošanai. Demontāžas laikā konstatētais norāda uz nepieciešamību rast papildu risinājumus tiem, kas jau ir paredzēti būvprojektā, paplašinot jumta konstrukciju nomaiņas apjomu, tādējādi nodrošinot ēkas ilgmūžību,” informē VNĪ NĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Vēsturiskajā 1911. gadā celtajā divstāvu ēkā 2021. gada nogalē VNĪ vadībā būvuzņēmējs uzsāka plašus demontāžas darbus. Secināts, ka būtiski uzlabojumi ir iespējami vienīgi ar visaptverošu ēkas pārbūvi, tādēļ sākotnēji plānotās ēkas energoefektivitātes uzlabošanas aktivitātes, kuras tiek finansētas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tika papildinātas ar nepieciešamajiem projektēšanas risinājumiem, kas paredz ieguldījumus ēkas būvkonstrukcijās un iekštelpu remontā, piesaistot valsts budžeta finansējumu.

GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija šobrīd ir modernākā Baltijā.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS Gaso (GASO) Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija ir pirmā, kas Baltijas valstīs saņēmusi vairākus augsta līmeņa ISO sertifikātus, kas ļauj tai darboties ne tikai Latvijā, bet arī piedāvāt savus pakalpojumus Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem. Laboratorija piecu cilvēku sastāvā nodarbojas ar visa veida gāzes uzskaites mēraparātu jeb skaitītāju verifikāciju un kalibrēšanu. GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorijas vadītājs Vasilijs Romaņenkovs norāda, ka šī laboratorija ir arī ļoti universāla: "Tajā iespējams pārbaudīt teju visu veidu gāzes skaitītājus. Verifikācijas tehnisko daļu veicam uz vietas, taču visi pārējie darbi tiek uzticēti mūsu sadarbības partnerim SIA V&V VentMet laboratorija, ar kuru GASO noslēdzis līgumu par verifikācijas datu precizitātes pārbaudi un verifikācijas sertifikātu izsniegšanu," teic V. Romaņenkovs.

Pabeigti demontāžas darbi Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvei un Nākotnes nama būvniecībai, tādējādi noslēdzot nozīmīgu būvniecības posmu. Šodien būvnieki Skonto Būve uzsāk pāļu izbūvi, informē projekta pasūtītājs VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Projekta darbu ietvaros ir jau veikta mūra un betona konstrukciju demontāža aptuveni 1540 tonnu apmērā. Lai nodrošinātu pēc iespējas mazāka materiālu daudzuma nonākšanu izgāztuvēs, otrreizējai pārstrādei nodotas aptuveni 50 tonnas metāla konstrukciju, kā arī lielākā daļa mūra un betona konstrukciju.

«Okupācijas muzeja pārbūve un Nākotnes nams būvniecība ir valstiski nozīmīgs projekts un viena no VNĪ prioritātēm. 2017. nogalē darbu sākot jaunajai VNĪ valdei sadarbībā ar projekta uzraudzības padomi, projekta virzība pēc 11 gadu ieilgušas plānošanas un saskaņošanas īsā laikā ir nonākusi līdz būvniecībai. Vienlaikus tas ir arī ļoti tehniski sarežģīts projekts, tādēļ būvuzraudzību veicam paši. Tas mums ļauj sekot līdzi būvniecības procesa norisei un dod papildu pārliecību, ka būvdarbi tiks veikti termiņos un kvalitātē, kā esam solījuši sabiedrībai,» uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, norādot, ka līdz šim būvniecības darbi norit pēc plāna un tiek veikti atbilstošā kvalitātē.

Saistībā ar ielas seguma atjaunošanas darbiem tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Marijas un Aleksandra Čaka ielā, posmā no Merķeļa ielas līdz Pērnavas ielai, informē Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Ierobežojumi būs spēkā no 8.jūlija līdz 18.novembrim.

Ielas seguma atjaunošanu par 3,71 miljonu eiro veiks AS "A.C.B".

Uz mēnesi autotransportam slēgsTērbatas ielu  

No nākamās piektdienas, 17. jūlija, Rīgas pilsētas pašvaldība eksperimenta veidā pirmo reizi...

Būvdarbi tiks uzsākti A.Čaka un Marijas ielas kreisajā pusē virzienā no centra. Ielas remontdarbu laikā gājējiem, velobraucējiem un autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

Ietvju seguma nomaiņas laikā gājējiem tiks nodrošināta ērta pārvietošanās pa brauktuves segumu pa pagaidu gājēju tuneli, kurš būs nodalīts no brauktuves un darbu zonas ar barjerām.

Darbu veicējiem uzdots nodrošināt transportlīdzekļiem apbraucamo ceļu un ceļa zīmju izvietošanu, transportlīdzekļu kustības organizāciju ar satiksmes regulētājiem vai luksoforiem, kā arī iedzīvotāju un uzņēmumu (kuri atrodas minētajos ielu posmos) transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma.

Db.lv jau vēstīja, ka projekts paredz veikt ielas seguma atjaunošanu Marijas un Aleksandra Čaka ielu posmā no Merķeļa ielas līdz Pērnavas ielai. Seguma atjaunošanas laikā brauktuvei tiks atjaunots asfaltbetona segums, ietvēm nomainīs nolietoto asfaltbetona virskārtu pret bruģakmeņiem, kā arī tiks atjaunotas brauktuves apmales, nomainītas komunikāciju aku lūkas un uzklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, saglabājot līdzšinējo ielas ģeometriju. Velojoslas izbūvi projekts neparedz.

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeo-polimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga gar grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus.”: stāsta Mihkel Vaidlo, URETEK Baltic Pārdošanas un projektu vadītājs.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas gaisma iepirkumā par Rīgas Ziemassvētku apgaismojuma LED dekoru montāžu, uzturēšanu pilsētvidē uzvarējusi ar Māri Martinsonu saistītā kompānija SIA Lucidus.

Konkursā tika saņemts viens piedāvājums un tā līgumcena sasniedz 358,82 tūkstošus eiro ar PVN.

Darbos ietilpst lietotu LED dekoru uzstādīšana kokos, uz apgaismojuma līniju balstiem un uz ielu apgaismojuma līniju trosēm, pieslēgt tos pie ielu apgaismojuma elektriskā tīkla. Visi darbi bija jāveic līdz 9.decembrim.

Tāpat iepirkumā ietilpst dekoru demontāža orientējoši 2019.gada februārī.

SIA Lucidus juridiskā adrese ir Rīga, Kārļa Ulmaņa gatve 140. Kompānijas darbības veids ir mēbeļu, paklāju un apgaismes ierīču vairumtirdzniecība, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 3360 eiro.

Jaunā Rīgas teātra pārbūves gaitā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pabeigta plānotā pāļu izbūve jaunajam teātra ēkas apjomam - dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas nodrošinājušas kaimiņu ēkām maksimāli saudzīgu dziļo pamatu iestrādi, teātra pagalmā sākta pazemes darbnīcu izbūve, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šā gada vasarā atsāktā JRT jaunās ēkas pāļu iestrāde pagalma zonā sekmīgi īstenota. Darbu veikšanai atšķirībā no tradicionālajām pāļu urbšanas metodēm tika izvēlēti risinājumi, ko vairāk nekā 40 valstīs un 6 kontinentos jau iepriekš ir īstenojusi viena no pasaulē vadošajām specializētām ģeotehnisko darbu celtniecības kompānijām "Keller": pāļu iestrādei vienlaikus tika pielietotas 3 atšķirīgas dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas – DSM (grunts stabilizācija), VDW (sekantu urbpāļi) un Jet Grouting (cementa – ūdens maisījuma injekcijas).

"Kopš būvlaukuma nodošanas jūlijā būvuzņēmēja "SBSC" galvenais uzdevums bija saudzīga pāļu risinājuma izstrāde un izpētes darbu veikšana. Nemitīgi uzraugām darbu veikšanu, lai apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāte un blakus esošo vairāk nekā 100 gadus veco celtņu drošība neciestu. Šobrīd redzam, ka risinājums ir sekmīgs un pāļu iestrāde ir pabeigta. Izaicinājumu netrūkst arī tālākajā projekta gaitā, tostarp uzsākot pazemes daļas uzbūvi, kur paredzētas modernas teātra darbnīcas. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot ieceri "teātris – māja", paredzot, ka visu teātra izrādei vajadzīgo, sākot ar dekorācijām un beidzot ar gatavu izrādi, varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku un laika resursus,", norāda R.Griškevičs.

Pieminekļa Uzvaras parkā demontāža varētu izmaksāt līdz pat pāris miljoniem eiro, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).

Pašlaik tiek izstrādāts pieminekļa demontāžas projekts, tiek aptaujāti būvuzņēmēji, kas varētu veikt pieminekļa demontāžu. Līdztekus tiek gaidīti Saeimas veiktie grozījumi likumā, kas vienkāršotu objekta novākšanas procedūru. Tiek vērtēts arī iespējamais objekta demontāžas veids.

Pašvaldība nekavēsies sākt demontāžas darbus, tomēr ir arī sarežģījumi, jo objekts ir "milzīgs betona klucis, kuru nevar ar āmuru apgāzt vienā dienā", teica V.Ķirsis.

Grūtības varētu sagādāt nepieciešamās tehnikas nodrošināšana, jo objekts ir liels, un, iespējams, tā būs jāmeklē ārzemēs. Pašreizējais plāns paredz demontēt pilnīgi visu pieminekļa kompleksu, turklāt pastāv vairāki varianti, kur vēlāk nogādāt demontētās pieminekļa sastāvdaļas.

Noslēgušies Livonijas ordeņa Siguldas pils vēsturiskā mūra atjaunošanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Pirmie ārkārtas remontdarbi tika uzsākti jau 2023.gadā pavasarī, kad pēc straujās klimata maiņas ziemā tika konstatētas plaisas un nestabili akmeņi Livonijas ordeņa pils dienvidu torņa ārējā mūrī. Lai novērstu risku pilsdrupu apmeklētājiem, tika izbūvēts koka drošības tunelis. Eksperti, apsekojot mūri, konstatēja nestabilu un kustīgu akmeņu mūra posmus, lāstekas torņa logu ailās, kā arī to, ka plašās mūra zonās mūrjava kļuvusi stipri irdena un zaudējusi saistvielu.

Tāpēc pašvaldība pieņēma lēmumu veikt visa dienvidu torņa mūra ārkārtas restaurāciju, un steidzamības kārtā tika izstrādāts torņa mūru ārkārtas atjaunošanas darbu plāns, lai novērstu lietus ūdeņu iekļūšanu torņa mūra konstrukcijās, stabilizētu un nostiprinātu mūra čaulu, kā arī aizpildītu mūra izskalojumus ar kaļķa bāzes injekciju javu.