Neskaidrība par tehnoloģiju izvēli, iespējams, var aizkavēt fotoradaru ieviešanu. Ministru kabinets ir atbalstījis risinājuma variantu, kurā fotoradaru ieviešanu un darbību nodrošinās va/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).
Šis variants paredz pakāpeniski līdz 2017. gadam ik gadu iegādāties un uzstādīt divdesmit fotoradarus, kuru pirkšanai plānots izmantot CSDD peļņas daļas. Tieši tas, ka Iekšlietu ministrijas sagatavotajā protokollēmumā jau bija iekļauta CSDD peļņas sadale, pirms ir izstrādāti un Saeimā apstiprināti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, izraisīja premjera Valda Dombrovska neapmierinātību. Viņš uzsvēra, ka tikai pēc tam var nodarboties ar naudas dalīšanu un ieņēmumu plānošanu.
Jau iepriekš valdība uzdeva atbildīgajām iestādēm detalizētāk izvērtēt, kurus – lāzera vai doplera – tehnoloģiju radarus labāk un izdevīgāk iegādāties. Lai gan sākotnēji tika norādīts, ka tie, visticamāk, būtu lāzera tehnoloģiju fotoradari, šobrīd jau vairāk sliekšanās uz to, ka uz ceļiem varētu tikt uzstādīti doplera tehnoloģiju fotoradari, jo tos iespējams uzstādīt augstāk nekā fotoradarus, kas aprīkoti ar lāzeru, tāpēc tos nebojātu arī dubļi un sniegs.
CSDD valdes loceklis Imants Paeglītis norādīja, ka abas tehnoloģijas attīstās vienlaikus un nevar teikt, ka viena vairāk būtu atpalikusi. Abām ir gan savi plusi, gan mīnusi. Viņš pieļauj iespēju, ka Latvijā varētu tikt izmantotas abas tehnoloģijas atkarībā no situācijas. Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss tam piekrita, norādot, ka šobrīd vēl nav jāizdara galīgā izvēle. Ņemot vērā šo diskusiju, valdība uzdeva sagatavot plašāku ziņojumu tieši par abu fotoradaru tehnoloģiju atšķirībām – cik efektīvi un kā tās darbojas un kādas ir izmaksas.
