No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Lielbritānijai atņēmusi prestižo AAA kredītreitingu, samazinot to līdz AA+, savu lēmumu skaidrojot ar sliktākām valsts ekonomikas un fiskālajām prognozēm.

Reitingu aģentūra norāda, ka Lielbritānijas valdības parāds 2015. – 2016. gadā sasniegs 101% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un samazināties sāks tikai 2017. – 2018. gadā. Iepriekš Fitch lēsa, ka laika posmā no 2015. līdz 2016. gadam, Lielbritānijas parāds sasniegs 97% no IKP.

Tāpat aģentūra norādījusi uz augstāku nekā iepriekš prognozēts budžeta deficītu, kas liecina par Lielbritānijas vārgulīgo izaugsmi pēdējo gadu laikā. Tam par iemeslu lielākoties bijusi eirozonas krīzes ietekme.

Fitch skaidro, ka, neskatoties uz Lielbritānijas finanšu elastīgumu, kuru veicinājis fakts, ka valstij ir pašai sava valūta, tomēr «fiskālā telpa», kas nepieciešama, lai amortizētu finanšu satricinājumus, nav savienojama ar AAA reitingu.

Eiropas Komisija (EK) apsver aizliegt reitingu aģentūrām publiskot kredītreitingu novērtējumus tām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas piedzīvojušas finansiāla rakstura grūtības, atsaucoties uz Vācijas laikrakstu Financial Times Deutschland, vēsta AFP.

ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra Mišela Barnjē izstrādātais priekšlikums ļaus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei «uz laiku aizliegt» reitingu aģentūrām publiskot savas analīzes par finanšu nedienās nonākušo valstu maksātnespēju. Minētā laikraksta rīcībā esot nonācis priekšlikuma melnraksts.

M. Barnjē uzskata, ka valstu reitingu publiskošana «nepiemērotā brīdī» valstij, kas aizvada sarunas par starptautiskas palīdzības iegūšanu, var izraisīt «negatīvus efektus tās valsts finanšu stabilitātei, kas tālak destabilizē globālo ekonomiku».

Starptautiskās reitingu aģentūras, kā, piemēram, Moody’s, Standard & Poor’s un Fitch nereti tiek apsūdzētas nepareizā atsevišķu valstu finansiālās situācijas izpratnē, kas finanšu krīzi saasina vēl vairāk.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Trīs reitingu aģentūras no Ķīnas, Krievijas un ASV, izlēmušas kopīgi mest izaicinājuma cimdu esošajai globālo reitingu sistēmai, kurā patlaban dominē trīs ASV milži – Fitch, Moody’s un Standard & Poor’s (S&P).

Ķīnas Dagong Global Credit Ratings Co., ASV Egan-Jones Ratings un Krievijas RusRating kopīgi veidos jaunu reitingu aģentūru Universal Credit Rating Group. Jaunā aģentūra atradīsies Honkongā un tiks izveidota nākamo sešu mēnešu laikā. Patlaban nav vēl īsti izlemts investīciju apmērs, bet paredzēts, ka visām trim dalībniecēm tajā būs vienādas daļas.

Dagong vadītājs Guans Jianžongs (Guan Jianzhong) preses konferencē norādīja, ka interesi par jaunās institūcijas izteikušas daudzas citas pasaules kompānijas, tomēr Universal Credit Rating Group nekādā gadījumā nedrīkstēs darboties neviena no trijām lielajām aģentūrām. Tas esot saistīts ar atšķirīgām pozīcijām un izpratni, atsaucoties uz G. Jianžonga teikto, vēsta AFP.

Eiropas Savienības (ES) plāni ieviest stingrākus noteikumus, lai regulētu starptautisko reitingu aģentūru darbību, ir bīstami, jo tie ietekmēs reitingu noteikšanas kvalitāti un neatkarību, šodien paziņojusi starptautiskās reitingu aģentūras Moody's Investors Services vadība.

Es to redzu kā apsēstību apstrīdēt reitingu noteikšanas procesu kā tādu un vainot aģentūras eirozonas parādu krīzē. ES priekšlikumi nevar atjaunot investoru uzticību un atvieglot sabiedrības un Eiropas valstu piekļuvi kredītu tirgum,» skaidro Moody’s prezidents Maikls Madelains.

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nākusi klajā ar plāniem noteikt stingrākus starptautisko kredītreitingu aģentūras regulējošos noteikumus. Plānots, ka aģentūru lēmumu pieņemšanas procesam būs jākļūst caurspīdīgākam, un tām nāksies atbildēt par savām kļūdām. Tāpat ES projekta mērķi ir mazināt finanšu iestāžu aklo paļaušanos tikai uz kredītreitingiem ieguldījumu veikšanā, veikt biežāku kredītreitingu izvērtēšanu. Tiek arī paredzēts, ka emitentiem būtu ik pēc trim gadiem jāmaina aģentūras, kas tos novērtē. Turklāt sarežģītiem strukturētiem finanšu instrumentiem būs nepieciešami divi reitingi no divām dažādām kredītreitingu aģentūrām, un vienas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam nebūs ļauts vienlaicīgi būt citas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pazeminājusi Grieķijai piešķirto reitingu no CC līdz «selektīvai maksātnespējai». Tādējādi šī valsts kļuvusi par pirmo eirozonas dalībnieci, kurai piešķirts šāds reitings.

S&P «ir samazinājusi [Grieķijas] CC ilgtermiņa un C īstermiņa kredītreitingus līdz SD (selektīva maksātnespēja),» norādīja reitingu aģentūra, vēsta AFP.

Aģentūra skaidro, ka reitings samazināts ņemot vērā Grieķijas vienošanos ar parāda vērtspapīru īpašniekiem par tā norakstīšanu. S&P norādīja, ka, Grieķijas parāda restrukturizācijas procesam beidzoties, aģentūra pārskatīs valsts reitingu no jauna un, iespējams, to paaugstinās līdz CCC. Tiek prognozēts, ka līdzīgi rīkosies arī citas reitingu aģentūras, ieskaitot Moody’s Investors Service un Fitch Ratings.

Grieķijas valdība norāda, ka šāds solis bija gaidīts un tas neietekmēs banku nozari. «Šim reitingam nav nekādas ietekmes uz Grieķijas banku sistēmu,» uzsvēra valsts finanšu ministrija.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 13 Itālijas bankām, kā arī vairākām kompānijām un pašvaldībām piešķirtos reitingus.

Moody’s reitingu samazinājums tostarp skāris divas Itālijas lielākās bankas – Intesa SanPaolo un Unicredit, kurām piešķirtie reitingi samazināti no A3 līdz Baa2, turklāt tiem noteikta negatīva nākotnes perspektīva.

Reitingu aģentūra samazinājusi Itālijas elektroenerģijas operatoru un gāzes kompānijas, kā arī 23 pašvaldību, tostarp Milānas un Neapoles reitingus.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Moody’s par divām atzīmēm samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, uzsverot Grieķijas iespējamo aiziešanas no eirozonas un Spānijas banku problēmu ietekmi uz Romu.

Itālijas reitingu Moody’s samazinājusi no A3 līdz Baa2, kā arī brīdinājusi par iespējamu reitingu tālāku «apcirpšanu», norādot, ka valsts, iespējams, piedzīvos straujāku aizņemšanās izmaksu kāpumu un zaudēs piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.

Starptautiskās reitingu aģentūras Standard & Poor’s (S&P) lēmums samazināt Francijas un astoņu citu Eiropas valstu reitingus liecina par Eiropas Savienības (ES) izvēlētās stratēģijas nespēju apturēt parādu krīzes izplatīšanos, raksta ASV plašsaziņas līdzekļi, vēsta AFP.

«S&P piektdienas lēmumam par deviņu valstu, tostarp Francijas, Itālijas un Spānijas, reitingu samazināšanu jākalpo kā atgādinājumam Eiropas līderiem, ka to izvēlētā ekonomikas stratēģija, kura balstās taupības pasākumos, nedarbojas,» redakcijas slejā raksta The New York Times. «Pēc neskaitāmiem glābšanas plāniem, Eiropa joprojām ir visai tālu no krīzes atrisināšanas,» piebilst laikraksts.

Savukārt izdevums The Wall Street Journal (WSJ) uzsver, ka Francijai draudošais reitingu samazinājums «iespējams, bijis sliktāk glabātais finanšu noslēpums». «Līdzīgi kā tas bija ar ASV reitinga samazināšanu aizvadītajā vasarā, reitingu aģentūras nepasaka pasaulei vai tirgiem kaut ko jaunu,» raksta WSJ, piebilstot, ka S&P rīcība ilustrē, ka Eiropas darbības vienotās valūtas glābšanai nav apturējušas finanšu infekciju – bet gan tikai pastiprinājušas.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's pazeminājusi bankai Citadele piešķirto ilgtermiņa depozītu reitingu no Ba3 līdz B2 līmenim. Aģentūra bankai saglabājusi līdzšinējo bankas finanšu stipruma reitingu E+ un arī īstermiņa reitingu Not Prime.

Moody's reitinga pazemināšanu saista ar zemo kapitāla līmeni, ko izraisījuši problemātiskie kredīti un relatīvi zemais uzkrājumu līmenis. Aģentūra prognozē, ka turpmāki ieguldījumi no valsts puses ir maz ticami, ja vien nebūs ļoti nepieciešami.

«Nestabilajā Eiropas valstu ekonomikas situācijā, kad virknei valstu un lielu uzņēmumu tiek pazemināti reitingi, ir loģiski, ka reitingu aģentūras ir piesardzīgas savos vērtējumos un reaģē atbilstoši tam, kas notiek tirgos Eiropā,» norāda bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, piebilstot, ka kopumā bankas Citadele darbības rādītāji atbilst bankas restrukturizācijas plānam, un vairākās pozīcijās ir labāki par plānotajiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investor Service samazinājusi kredītreitingus Itālijai, Portugālei un Spānijai, bet Francijas, Lielbritānijas un Austrijas reitingiem mainījusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.

Reitingu aģentūra samazināja arī piešķirtos reitingus mazākām eirozonas valstīm – Slovēnijai, Slovākijai un Maltai. Savu lēmumu Moody’s skaidro ar parādu krīzes izraisītiem izaicinājumiem un reģiona vājo ekonomikas attīstības perspektīvu, kas izraisa spiedienu uz finanšu tirgiem, vēsta Bloomberg.

Itālijas reitings tika samazināts no A2 uz A3, Spānijas – no A1 uz A3, Portugāles – no Ba2 uz Ba3, Slovākijas un Slovēnijas – no A1 uz A2, bet Maltas – no A2 uz A3.

«Visiem šiem reitingiem ir piešķirta arī negatīva nākotnes perspektīva,» norādīja Moody’s. Negatīva nākotnes perspektīva nozīmē, ka Moody’s saskata vismaz 40% iespējamību, ka valsts reitings tuvāko 18 mēnešu laikā varētu tikt samazināts.

Vācijas un Francijas valdības ir samierinājušās ar domu, ka pienācis beigām laikmets, kad vadošās eirozonas valstis izbaudīja augstākos kredītreitingus. Tomēr reitinga samazinājums Parīzi var ietekmēt spēcīgāk nekā Berlīni.

Decembra sākumā starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pavēstīja, ka pārskatīs eirozonai piešķirtos reitingus. Savu lēmumu S&P skaidroja ar bažām par monetārās savienības ilgstošo parādu krīzi.

Ekonomisti norāda, ka finanšu tirgu reakcija gadījumā, ja AAA reitingu zaudēs Francija un Vācija nebūs katastrofāla, bet saglabāsies apmēram tādā pašā līmenī, kāda bija pēc ASV reitinga samazināšanas.

Tomēr lielākas problēmas var rasties, ja Francijas reitings tiek samazināts agrāk nekā Vācijas reitings, kā to ir pieļāvusi aģentūra Fitch. Šajā gadījumā var sabrukt vienlīdzīgi apstākļi, kas valdījuši starp abām Eiropas lielākajām ekonomikām.

Reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi kredītreitigu 12 Lielbritānijas finanšu kompānijām, ieskaitot Lioyd TBS, RBS, Nationwide un Santander UK, vēsta BBC.

Moody’s uzskata, ka pastāv pavisam neliela iespējamība, ka Lielbritānijas valdība atbalstītu šīs finanšu iestādes, ja tās nonāks grūtībās.

Bankas, kuru reitings tika samazināts, paziņojušas, ka reitinga samazinājums neliecina par kopējās banku sistēmas finansiālo vājumu.

Banku akciju vērtība kopš reitinga paziņošanas ir samazinājusies – sākotnēji RBS akciju vērtība piedzīvoja samazinājumu par 3,8% un Lioyds - par 3,4%.

Savā paziņojumā par banku reitingu samazinājumu Moody’s norādīja: «Moddy’s Investors Service samazinājis reitingu 12 Lielbritānijas bankām, balstoties uz vides atbalsta pārvērtēšanu – tagad ir zudis sistemātisks valdības atbalsts septiņām mazākām institūcijām, kā arī piecām daudz lielākām un nozīmīgākām finanšu institūcijām.»

Uz Dienas biznesa žurnālista jautājumiem atbild Swedbank First Securities galvenais ekonomists Oslo Haralls Magnuss Andreasens.

Kas tagad notiek pasaulē – sākas jauna globāla lejupslīde vai vienkārši ir neliela pavasara depresija?

Kad es runāju ar klientiem par ieguldījumiem, man galvenais jautājums ir, vai jūs apzinieties, ka ikvienā tirgū ir kāpumi un kritumi. Vienalga, vai mēs runājam par akcijām, nekustamo īpašumu vai jebkuru citu ieguldījuma veidu. Galvenais jautājums ir, vai cenas ir vai nav par augstu, ja mēs tās salīdzinām ar vēsturi, vai ilgtermiņa ienākumiem, vai kredīta iespējām. Vienīgais, kas ir jāsaprot – kāda būtu normāla cena? Piemēram, kāda ir normāla zemes cena Rīgā, ja mēs domājam par pilsētas izvietojumu, citiem raksturlielumiem. Protams, vienmēr būs rajoni, kuros dzīvos bagāti cilvēki un tāda būs arī zemes cena tajos, taču jāskatās ir uz kopējo situāciju. Vai arī, padomājiet kāda būtu normāla maksa par būvdarbiem konkrētā ekonomiskā cikla laikā. Kad jūs veicat šo ļoti vienkāršo analīzi, tad ļoti bieži atklājas, ka cilvēki vienkārši gremdējas sapņos, nevis skatās uz lietām reāli. Tas ir tāpat kā paziņot, ka mūs gaida fantastiska vasara pēc vienas saulainas nedēļas, vai arī steigties pirkt biļetes uz tālu kūrortu pēc vienas lietainas nedēļas. Mēs, cilvēki, ļoti bieži nespējam nošķirt īstermiņa parādības no ilgtermiņa prognozēm.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s samazinājusi Francijas kredītreitingu, jo uzskata, ka valsts prezidenta Fransuā Holanda īstenotajai politikai neizdosies veicināt izaugsmi un uzlabot valsts finanses, raksta Bloomberg.

Valsts ilgtermiņa ārvalstu un vietējās valūtas reitings pazemināts par vienu pakāpi no AA+ līdz AA, bet reitinga perspektīva noteikta stabila. Augstāko reitingu Francija zaudēja pērnā gada janvārī.

Reitinga pazeminājums norāda uz Eiropas otras lielākās ekonomikas atveseļošanās bremzēšanos finanšu krīzes un recesijas rezultātā.

Francijas prezidents nav spējis mazināt Francijas konkurētspējas kritumu ar izmaiņām darbaspēka likumos un nodokļos, jaunākajā ziņojumā norādījusi arī Eiropas Komisija.

«Reitinga pazeminājums atspoguļo mūsu uzskatu, ka Francijas valdības pašreizējā pieeja budžeta un strukturālajām reformām, kas attiecas uz nodokļiem, pakalpojumu un preču, kā arī darba tirgu, nespēj veicināt Francijas vidēja termiņa izaugsmes perspektīvas,» norādījusi reitingu aģentūra. «Tāpat Francijas fiskālā elastība ir ierobežota un mēs redzam, ka valdība nespēj ievērojami samazināt kopējos tās tēriņus,» norāda aģentūra.

Kaut arī ASV politiķi pēdējā brīdī panāca vienošanos par parāda griestu paaugstināšanu un valdības darba atsākšanu, tas pagaidām ir tikai īslaicīgs problēmas risinājums un finansējums valdībai atkal beigsies nākamā gada 15. janvārī, bet parāda griesti tiek paaugstināti tikai līdz 7. februārim.

Gandrīz divas nedēļas ilgās diskusijas ir veicinājušas bažas tirgū par iespējamu ASV kredītreitinga samazinājumu. Otrdien jau Fitch Ratings paziņoja, ka tā var samazināt ASV parāda reitingu, tiesa gan, Fitch Ratings un Moody’s pagaidām ASV ir saglabājušas augstāko kredītreitingu – AAA un Aaa. Savukārt Standard&Poor’s ASV reitingu 2011. gada augustā samazināja līdz AA+.

Kā liecina portāla 24/7 Wall St. apkopotā informācija, pēdējo divu gadu laikā trīs lielo valstu reitingu ir samazinājusi vismaz viena starptautiska kredītreitingu aģentūra – tās ir ASV, Lielbritānija un Francija. Piešķirot valstij reitingu, aģentūras ņem vērā vairākus faktorus, ieskaitot valsts politisko vidi. 24/7 Wall St. apkopojis 11 valstis ar vislabāko kredītreitingu – AAA - visās starptautiskajās reitingu aģentūrās. Lielākajā daļā no šīm valstīm ir stabila politiskā vide, bagātas ekonomikas ar augstu IKP uz iedzīvotāja līmeni.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.

Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.

Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Jau tika gaidīts, ka Lielbritānijā notikušā referenduma rezultāts varētu likt starptautiskajām reitingu aģentūrām pazemināt valsts kredītreitingu un nu tas ir noticis, raksta portāls 24/7 Wall St.

Reitingu aģentūra Standard&Poor’s pazeminājusi Lielbritānijas reitingu no AAA līdz AA, piemērojot negatīvu nākotnes reitingu.

Aģentūras eksperti uzsver, ka reitinga pazeminājums atspoguļo viņu uzskatus, ka referenduma rezultāts vājinās valsts prognozējamību, stabilitāti un politikas īstenošanas efektivitāti, kā arī ietekmēs tās ekonomiku, IKP izaugsmi un fiskālo līdzsvaru.

Brexit rezultāts var novest pie Lielbritānijas ekonomikas situācijas pasliktināšanās, tostarp, finanšu pakalpojumu sektora samazinājumu.

Tāpat, ja Skotija balsos par neatkarību no Lielbritānijas, tas var novest pie ievērojamas krīzes.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s mainījusi Eiropas Savienībai (ES) piešķirtā AAA reitinga perspektīvu no stabilas uz negatīvu un brīdinājusi, ka tas var tikt samazināts.

Aģentūra norāda, ka šāds solis atspoguļo iepriekš notikušo reitingu perspektīvas samazināšanu valstīm, kas veic lielākās iemaksas ES budžetā, vēsta BBC. Iepriekš Moody’s noteica negatīvu perspektīvu Vācijas, Francijas, Nīderlandes un Lielbritānijas reitingiem. Moody’s skaidroja, ka minētās valstis ir pakļautas eirozonas parādu krīzes ietekmei.

Starptautiskā reitingu aģentūra skaidro, ka gadījumā, ja minētās ES dalībvalstis atkāpsies no saviem pienākumiem, tas atstās negatīvu ietekmi uz visas savienības maksātspēju.

Vācija, Francija, Nīderlande un Lielbritānija kopā veic iemaksas, kas līdzvērtīgas 45% no ES budžeta ieņēmumiem. Moody’s brīdināja, ka šo valstu reitinga samazināšana būs pamatīgs sitiens pa kopējo ES reitingu.