Žurnāls Forbes izveidojis sarakstu ar pasaules lielākajām lidostām, kurās visbiežāk gadās reisu kavēšanās. Saraksta pirmajā vietā ierindojas Brazīlijas lidosta, kurai seko Pekinas, San Paulu un Kairas lidostas.

Forbes tops parāda, ka Brazīlijā visbiežāk notiek lidmašīnu kavēšanās.. Divās no pirmajām trim topa vietām atrodas Brazīlijas lidostas.

Izlidošanas kavētāju tops:

1. Brazīlijas starptautiskā lidosta (Brasilia International - BSB)

2007. gadā tikai katrs trešais reiss no šīs lidostas tika veikts bez nokavēšanās. Laikā no šīs lidostas izlidoja mazāk nekā 27% lidmašīnu. Tas ir samērā slikts rādītājs valsts galvenajai lidostai, kura katru gadu apkalpo vairāk nekā 10 miljonus pasažieru.

2. Pekinas starptautiskā lidosta (Beijing Capital International - PEK)

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Pasaulē ir lidostas, kurās iespējams nosēsties tikai tad, ja pilotam ir izcilas lidmašīnas vadīšanas spējas, turklāt tas prasa bezbailību no pasažieru puses. Lielākais potenciāli bīstamo lidostu skaits ir Karību jūras salās, raksta oddee.com.

1. Princess Juliana International Airport, Sentmārtinā (Karību jūras sala)

Šī lidosta atrodas uz Karību jūrā esošās salas Sentmārtinas. Šī lidosta ir slavena ar savu īso nolaišanās ceļu – tikai 2 180 metri, kas ir knapi pietiekami lielajām lidmašīnām. Šī iemesla dēļ lidmašīnas ir spiestas lidot ļoti zemu tieši virs Maho pludmales. Internetā klejo neskaitāmas bildes ar neticamiem kadriem, kuras vairumā gadījumu lasītāji atzīst par neīstām, taču tās ir reālas. Par spīti tam, ka nosēsties šajā lidostā pilotiem ir sevišķi grūti, negadījumu skaits šeit nebūt nav lielāks nekā citās lidostās pasaulē.

2. Juancho E. Yrausquin Airport, Saba (Karību jūras sala)

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Db.lv piedāvā apskatīt Foreignpolicy.com apkopotos datus par piecām pasaules lidostām, kuras cilvēku ceļojumu padara par īstu elli.

Leopold Sedar Senghor International Airport

Atrašanās vieta: Dakāra, Senegāla

No nokļūšanas lidostā Senghor grūti ir izvairīties ceļotājiem, kas dodas uz Rietumāfriku, jo tā bieži ir pārsēšanās punkts. Nonākot lidostas terminālī, nemaz nedomājiet par atpūtu. Lidostā nav krēslu, un apsardze aicinās jūs neslaistīties, ja pārāk ilgi uzturēsieties vienā vietā. Imigrantu garajās rindās var nākt nostāvēt līdz pat trīs stundām. Lai nu kā, vislabāk visu laiku ir būt kustībā, ja nevēlaties, lai jūs aplenc pārdevēji, kas mēģinās jums iesmērēt viltotas preces un mantu nesējus.

Taču ir arī labā vēsts - Senegālas valdība sola līdz 2010. gadam pabeigt darbus pie jaunās lidostas, kuras kapacitāte būs divreiz lielāka. Jāpiebilst gan, ka par to, vai jaunajā lidostā būs krēsli, nekas netiek ziņots.

Ceļotāji no visas pasaules šogad kā labāko lidostu pasaulē atzinuši Singapūras Čangi lidostu, kur ir tropiskie jumta dārzi, kinoteātri, baseins un džakuzi, vēsta Relaxnews.

Pagājušā gada uzvarētāja Inčhonas starptautiskā lidosta pie Seulas palikusi otrajā vietā.

Balsojumā par pasaulē labāko lidostu piedalījies vairāk nekā 12,1 miljons ceļotāju.

Uzvarētāja lielu pārsteigumu nerada, jo Čangi lidosta jau iepriekš ierindota starp trim vadošajām lidostām kā nozares līderis un novators. Tā, piemēram, lidosta pasažieriem piedāvā arī bezmaksas, divu stundu ekskursijas. Pirms iekāpšanas lidmašīnā pasažieri var atvilkt elpu vienā no pieciem tematiskajiem dārziem. Tāpat lidosta klientiem piedāvā arī kāju bezmaksas masāžu un citas ekstras.

Ja starptautiskā lidosta Rīga nepagarinās līgumu ar taksometru kompāniju Riga Taxi (ar lidostu gan tiešais līgums slēgts kā ar uzņēmumu SIA Apvienība Taxi), uzņēmumam radīsies zaudējumi 13 000 latu apmērā, savukārt lidostai zaudējumi būs 8 100 latu mēnesī jeb gandrīz 100 000 latu gadā, skaidro Riga Taxi valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs.

8 100 lati mēnesī tiekot maksāti tikai par to, ka ir atļauts iebraukt lidostas teritorijā.

Viņš gan uzsver, ka lidosta uzņēmumu vēl nav informējusi par to, ka līgums netiks pagarināts, tāpēc uzņēmuma vadība esot nosūtījusi vēstuli ar lūgumu pagarināt līgumu, kurš beidzas 14.septembrī, un sniegt komentāru pa izveidojušos situāciju. Par to, ka līgums netiks pagarināts, uzņēmums uzzinājis tikai no masu medijiem.

Ja uzņēmumam neļaušot lidostā strādāt, tikšot izmantotas visas likumīgās iespējas, lai to apstrīdētu. Netiek izslēgta iespēja vērsties tiesā. Uzņēmumā uzsver, ka sākusies asa konkurences cīņa, tāpat arī likumdošana nav sakārtota. «Ir skaidri redzams, ka tā ir cīņa par vietu lidostā, jo trim kompānijām, kas strādā lidotā, ir kļuvis par šauru,» uzsver uzņēmumā.

Problēmas ar taksometru pārvadātājiem starptautiskajā lidostā «Rīga» ir izveidojušās lidostas neizdarības dēļ, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Manuprāt, tas, kas ir noticis, ir lidostas neizdarība,» teica Ābrama.Viņa norādīja, ka atbilstoši Augstākās tiesas spriedumam lidostai ir jānodrošina taksometriem piekļuve tās teritorijā pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem, bet lidosta ir ļāvusi situācijai attīstīties savā gaitā, nesniedzot klientiem pietiekamu informāciju par taksometru pārvadājumiem.

«Konkurence nekad nevar būt par sākumu un iemeslu krāpšanai, bet šeit ir runa par krāpšanas gadījumiem. Krāpšana rodas tikai tad, kad patērētājs nav saņēmis pietiekamu informāciju. Vai jūs esat redzējuši kaut kur informāciju, ka taksometru tarifiem griesti ir atcelti, ka šobrīd taksometrs var prasīt samaksu gan par nobrauktajiem kilometriem, gan par iekāpšanu pēc tā izpratnes un tirgus situācijas? Daudzi patērētāji, kad kāpj taksometrā, pat nepaskatās, kas ir rakstīts uz tā durvīm. Varbūt jau uz durvīm ir rakstīts, ka iekāpšana maksā 10 eiro,» pauda Ābrama.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē lidostas "Rīga" saimnieciskās darbības ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies uz pusi, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par deviņu mēnešu periodu līdz 2020.gada 30.septembrim.

Lidostas neto apgrozījums deviņos mēnešos veidoja 23,9 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots uzņēmuma budžetā. Salīdzinot ar 2019.gadu, lidostas ieņēmumi ir samazinājušies par 51%.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 12,5 miljoni eiro, un, salīdzinot ar budžetā plānoto un iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies par 60%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi par lidlauka pakalpojumiem, kuru maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pārskata periodā ir samazinājušies līdz 11,4 miljoniem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie sarukuši par 36%, bet pret plānoto budžetu - par 37%. Ieņēmumus no neaviācijas pakalpojumiem veido telpu un zemes noma, ienākumi no autostāvvietām un citi ar lidlauka pakalpojumiem nesaistīti ieņēmumi.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Žurnāls Forbes apkopojis pasaulē labāko lidostu sarakstu. Pasažieru vēlmes ir dažādas - dažiem nav nekas pretī gaidīt un piedzīvot neērtības, ja vien tas ceļojumu padara lētāku, citiem, savukārt, nozīmīgākais ir pēc iespējas ātrāk nokļūt tur, kur nepieciešams, neņemot vērā to, ka tas maksā vairāk.

1. HONG KONG INTERNATIONAL AIRPORT

Šajā lidostā, kurā ir tikai viens terminālis, ir ļoti efektīga pasažieru plūsmas sistēma, kas padara ceļošanu ātrāku un ērtāku. No lidostas uz Honkongas centru, kā arī otrādi, pasažieri var nokļūt 23 minūšu laikā. Ja gadās ilgi gaidīt savu lidojumu, tad lidostā ir pietiekami liels veikalu un kafejnīcu klāsts, kas liks laikam paskriet nemanot. Lidostas teritorijā atrodas arī viesnīca. Liels pluss ir tas, ka lidostā pasažieriem pieejamās zonas neatrodas slēgtā telpā, gluži pretēji tā ir izkārtota kā neliela pilsētiņa.

Lufthansas stjuartu streiks, kurā aviokompānijas apkalpes darbinieki pieprasa algu paaugstināšanu 5% apmērā, atsakoties strādāt, nonācis līdz Rīgas lidostai – trešdienas rītā tika atcelts pirmais Lufthansa reiss, kas dodas uz Frankfurti.

Stjuartu streika dēļ tika atcelts Vācijas lidsabiedrības reiss no Rīgas uz Frankfurti, kas izlido no Latvijas pulksten 6:20, Db.lv apstiprināja starptautiskās lidostas Rīga pārstāve Sarmīte Rinmane.

«Ja pasažierim atcelts reiss, viņam ir jāvēršas aviokompānijā, kas tālāk risinās šo jautājumu,» viņa stāstīja. Db.lv gan trešdien neizdevās sazvanīt Lufthansa biroju Rīgā.

Lidsabiedrības stjuartu streiks sākās augusta nogalē un jau radījis pamatīgas rindas Frankfurtes lidostā. Tā, piemēram, pagājušajā piektdienā lidsabiedrība bija spiesta atcelt simtiem lidojumu. Tāpat, saistībā ar lielo gaisa kuģu skaitu, kas atradās uz zemes Frankfurtes lidostā, vietas vairs nebija lidaparātiem, kam lidostā būtu jāierodas, tādēļ tikuši atcelti arī daudzi ielidojošie reisi, raksta thelocal.de.

Jau tuvākajos mēnešos lidosta Rīga cer izvēlēties partneri, ar kuru kopīgi tiks veikta vairākus simtus miljonu eiro vērtā lidostas pārbūve un attīstība, bet jau šobrīd interese no kompānijām par šo iespēju esot liela, šodien vēsta Db.

Ar oficiālu sludinājumu publicēšanu Eiropas Savienības oficiālajā Vēstnesī Rīgas lidosta ir izsludināja konkursu par partnera atlasi kopuzņēmuma nodibināšanai ar VAS Starptautiskā lidosta Rīga.

Šī konkursa mērķis ir izvēlēties partneri - vai konsorciju, ar kuru VAS Starptautiskā lidosta Rīga veidos kopuzņēmumu saskaņā ar publiskās privātās partnerības principiem un kurš spēs lidostas Rīga attīstības projekta ātrai un efektīvai ieviešanai piedāvāt izdevīgākos līguma noteikumus. Tāpēc partnerim būs jāno­drošina lidostas Rīga attīstības projekta finansēšana un vadība, objektu būvniecība un visu infrastruktūras objektu uzturēšana un apsaimniekošana. Tas nozīmē, ka būvniecības kompānijām ir iespēja piedalīties kopā ar šī projekta finansētājiem. Taču konkursa kvalifikācijas prasības ir vienādas visiem konsorcija dalībniekiem.

Turpinot drošas un videi draudzīgas lidostas infrastruktūras attīstības projektus, lidosta “Rīga”, izmantojot ES Kohēzijas fonda finansējuma ietaupījumu, iegādāsies jaunu sprāgstvielu atklāšanas sistēmu pasažieru rokas bagāžas pārbaudei.

To paredz ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstītie līguma grozījumi par Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumu.

“Lidosta “Rīga” jau ir noslēgusi līgumu un īsteno jaunas sprāgstvielu atklāšanas sistēmas uzstādīšanu un integrāciju lidostas bagāžas apkalpošanas infrastruktūrā, lai atbilstoši jaunākajām prasībām pārbaudītu pasažieru reģistrēto bagāžu. Līdz ar līguma grozījumiem ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par trešā standarta prasībām atbilstošas sistēmas iegādi un uzstādīšanu arī rokas bagāžas kontrolei mēs būtiski modernizējam visu bagāžas kontroli lidostā,” norāda lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Līdz ar jaunās rentgena pārbaudes sistēmas uzstādīšanu, kam jānoslēdzas līdz 2023. gada beigām, tiks vienkāršots un paātrināts rokas bagāžas kontroles process, jo pasažieriem vairs nebūs nepieciešams pirms drošības pārbaudes no rokas bagāžas izņemt šķidrumus un elektrotehniku. Jaunā sistēma arī uzlabos iespējas atklāt aizliegtos priekšmetus, tā uzlabojot gan drošības pārbaužu kvalitāti, gan epidemioloģisko drošību.

Uzņēmums TAV Construction, kas tāpat kā TAV Airports ir TAV Group meitas uzņēmums un specializējas būvniecībā, oficiāli atzīts par pasaulē lielāko uzņēmumu lidostu būvniecības sektorā - šo novērtējumu TAV Construction piešķīris viens no respektablākajiem nozares izdevumiem Engineering News Record (ENR).

«Pēdējo trīs gadu laikā esam guvuši ievērojamus panākumus Persijas līča reģionā un esam īstenojuši tādus projektus kā Abū Dabī lidostas vidējās zonas termināls, Medīnas lidosta, aviokompānijas Saudi Airlines angāri Jedahas lidostā un Rijādas lidosta,» uzsver TAV Group prezidents un izpilddirektors Sani Seners (Sani Şener).

Pateicoties straujai izaugsmei Turcijā un citās reģiona valstīs, TAV Construction īsā laika posmā kļuvis par vienu no līderiem lidostu būvniecībā un šobrīd ir pasaulē lielākais uzņēmums lidostu būvniecības sektorā. 2014. gadā TAV Construction ieņēmumi sasniedza 1 245 800 000 (1,245 miljardus) ASV dolāru. Uzņēmuma līdz šim realizēto projektu kopējā vērtība pārsniedz 16,2 miljardus ASV dolāru.

Pēc iedzīvotāju sūdzībām Vācijas tiesa aizliegusi nakts lidojumus Frankfurtes lidostā, tādējādi satricinot kravu un pasažieru pārvadāšanas operācijas Vācijas lielākajā lidostā, vēsta Reuters.

Hesenes Augstākā administratīvā tiesa norādījusi, ka aizliegums stāsies spēkā 30. oktobrī, kad lidosta pāriet uz ziemas lidojumu grafiku. Tiesas lēmums izsaucis Vācijas lidsabiedrību iebildumus, kuras uzsver, ka tām nepietiks laika, lai grozītu starptautiski atzītos lidojumu grafikus.

2009. gadā tika dota atļauja Frankfurtes lidostas paplašināšanai, kuras ietvaros tika būvēts ceturto skrejceļu. Tāpat līdz septiņpadsmit tika samazināts nakts lidojumu skaits.

Tomēr vietējo apdzīvoto vietu - Rueselhaimas un Ofenahas – iedzīvotāji iesniedza tiesā prasību, norādot, ka lidostas nakts darbība ir pretrunā ar likumdošanu, kas aizsargā iedzīvotājus pret troksni.

Īstenojot Kohēzijas fonda atbalstīto projektu «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskajā lidostā «Rīga»», lidostas manevrēšanas ceļos tiks ierīkotas ass ugunis, tādejādi sperot pirmo soli, lai lidostā ieviestu «seko zaļajam» (follow the greens) gaisa kuģu vadības sistēmu.

Līdz ar to lidosta «Rīga» ir kļuvusi par vienu no pirmajām lidostām Eiropā, kas uzsāk šīs modernās gaisa kuģu vadības sistēmas ieviešanu, sacīja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

2016.gadā lidostā «Rīga» tika īstenots pilotprojekts, testējot šīs sistēmas darbību Frankfurtes un Šarla de Golla lidostas vajadzībām, kas arī gatavojas tās ieviešanai. Sistēma tiks ieviesta ciešā sadarbībā ar Latvijas Gaisa satiksmi, kas nodrošina gaisa kuģu vadību.

«Seko zaļajam» ir novatoriska vadības sistēma gaisa kuģu manevrēšanai uz zemes. Tā nodrošina lidojumu apkalpi ar individuālām vadlīnijām lidmašīnas vadīšanai lidlaukā, automātiski izgaismojot manevrēšanas ceļu centra līnijas uguņus lidmašīnas priekšā, uzrādot konkrētu gaisa kuģa maršrutu līdz stāvvietai vai skrejceļam. Tas ļauj sliktas redzamības apstākļos - miglā, intensīva sniega vai lietus gadījumā - un diennakts tumšajā laikā gaisa kuģiem ātrāk un drošāk nobraukt uz gaisa kuģu stāvvietām, atbrīvojot skrejceļu. Padarot gaisa kuģa manevrēšanu uz zemes efektīvāku un drošāku, samazināsies oglekļa dioksīda emisijas un enerģijas patēriņš, skaidro L. Karnīte.

Jau septiņus gadus pēc kārtas par labāko lidostu pasaulē nodēvēta Honkongas Starptautiskā lidosta (Hong Kong International Airport), ziņo Forbes.

Pētījumu veica kompānija SkyTrax, kas apkopoja 8.2 miljonus aptaujāto cilvēku viedokļus laika posmā no 2007. gada līdz 2008. gadam.

Katra lidosta tika vērtēta pēc 40 kategorijām, kā, piemēram, iepirkšanās iespējas, ēšana iespējas, bagāžas piegādes ātrums u.t.t.

Pasaules labākās lidostas:

1. Ķīna, Honkongas Starptautiskā lidosta (Hong Kong International Airport);

2. Singapūra, Singapūras Čangi lidosta (Singapore Changi Airport);

3. DIenvidkoreja, Seulas Incheon lidosta (Seoul Incheon Airport);

4. Malaizija Kualalumpuras lidosta;

Stājoties spēkā jaunajai ceļošanas kārtībai, kas ļauj pasažieriem pēc ieceļošanas nodotā Covid-19 testa rezultātu sagaidīt mājās, lidosta "Rīga" sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju ir optimizējusi testu nodošanas procesu, piedāvājot tiem pasažieriem, kam ir šāds pienākums, iespēju pirms robežkontroles nodot PĶR (PCR) siekalu testu, rezultātus sagaidot pašizolācijas vietā.

Jaunā ceļošanas kārtība, kas stājās spēkā 16.jūnijā, gan sniedz atvieglojumus vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, gan arī paredz, ka tie pasažieri, kuriem ir pienākums pēc ieceļošanas Latvijā nodot atkārtotu Covid-19 testu, testa rezultātu var sagaidīt mājās vai uzturēšanās vietā, ievērojot pašizolāciju.

Līdz ar to lidostai ir radusies iespēja optimizēt testēšanas procesu, izveidojot "zaļo koridoru" vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, savukārt pārējiem pasažieriem sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju piedāvājot iespēju pirms robežkontroles nodot Covid-19 PĶR (PCR) siekalu testu. Tādejādi testu nodošanas process lidostā ir kļuvis raitāks.