Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Oktobrī kravas automašīnu ražotājs DAF Trucks Barselonā prezentēja jauno LF kravas automašīnu sēriju (pilna masa no 7,5 līdz 19 tonnām), kā arī uzlabotos kravas automašīnu CF un XF modeļus, kurus pirmo reizi tirgum kompānija parādīja šā gada pavasarī.

Raksts tapis sadarbībā ar DAF

Liels pieprasījums pēc pilsētas kravas automašīnām LF tiek gaidīts Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un Ungārijā. Nākamajā gadā tiek plānots saražot vairāk nekā 11 000 DAF LF sērijas kravas automašīnu. Savukārt šajā gadā uzņēmums plāno pārdot 10 500 kravas automašīnu. Vislielākais pieprasījums starp DAF kravas automašīnām, tajā skaitā Latvijā, ir pēc XF sērijas modeļiem, kas ir šī segmenta etalons tālu maršrutu pieveikšanai. Šīs kravas automašīnas aprīkotas ar lielu dzīvojamo platību, darba un bagāžas telpu salonā. DAF XF ir labākās guļamvietas nozarē, un sēdvietas vadītājam nodrošina maksimālu komfortu automašīnas vadīšanai.

Zviedrijas autoražotājs Volvo Trucks novembrī testa braucienos Spānijā iepazīstināja ar jaunajām kravas automašīnām, kas darbojas ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), kas ļauj pazemināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu atmosfērā par 20–100%. Tādējādi Volvo Trucks ideja ievērojami samazināt smago transportlīdzekļu kaitīgo ietekmi uz klimatu ir kļuvusi par realitāti. Volvo Trucks prezentēja sešas kravas automašīnas, kas darbojas ar dabasgāzi kombinācijā ar dīzeļdegvielu (5%). Jaunie kravas automašīnu modeļi Volvo FH LNG un Volvo FM LNG var strādāt ar biogāzi, samazinot kaitīgo CO2 izmešu emisiju līdz 100%, kā arī ar dabasgāzi, kas samazina izmešu apjomu līdz 20%, salīdzinot ar gāzes un dīzeļa dzinēju. Tāpat salīdzinājumā ar kravas automašīnām, kas strādā ar dīzeļdzinēju, jaunās kravas automašīnas izmanto 15–25% mazāk degvielas, un, izmantojot LNG, salīdzinot ar dīzeļdzinēju, ietaupījums veido 40%. Volvo Trucks pārstāvji uzsver, ka kravas automašīnas, kas izmanto LNG, ar pilnu tvertni var mērot no 550 līdz 1000 kilometriem atkarībā no transportlīdzekļa modeļa un 1 kg LNG rada tikpat daudz enerģijas kā 1,39 litri dīzeļdegvielas.

LNG patlaban lielākoties izmanto ražošanas nozarē, taču tā ir arī ļoti laba iespēja palielināt konkurētspēju degvielas jomā un samazināt apkārtējās vides kaitīgo piesārņojumu, norāda Volvo Trucks pārstāvji. Kā zināms, šā gada maijā Eiropas Komisija pieņēma regulu, kas liek kravas automašīnām samazināt kaitīgo CO2 izmešu apjomu. Volvo Trucks šajā regulā saskata iespēju, kā paplašināt LNG izmantošanu tirgū. “Mūsu vīzija ir kaitīgo izmešu apjoms nulles līmenī, tiesa gan, tam nederēs viens vienkāršs risinājums, bet gan vesels risinājumu komplekss,” stāsta Volvo Trucks apkārtējās vides un inovāciju direktors Larss Martensons.

“Es uzskatu, ka gāze ir dzīvotspējīgs veids dīzeļdegvielas nomaiņai kravas automašīnām, kas brauc tālajos maršrutos,” norāda Volvo Trucks produktu menedžeris Matss Frenzens. Viņš uzsver, ka, lai arī biogāzi ražo ierobežotā daudzumā, ilgtermiņā dabasgāzes pieejamība ir lieliska perspektīva. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm attiecībā uz enerģētikas attīstību 21. gadsimtā dabasgāze kļūs par galveno enerģijas avotu pasaulē. To izmantos dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, komunālo pakalpojumu sektorā un, protams, transporta sektorā, kas ir īpaši perspektīvs virziens starptautisko pārvadājumu izaugsmes dēļ, ņemot vērā šķidrās degvielas pieejamību un nosacījumu samazināt toksisko izmešu apjomu atmosfērā.

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Eiropas Komisija pieņēmusi "lidostu paketi", kur trīs galvenie jaunumi ir: priekšlikums direktīvai par lidostu nodevām, paziņojums par lidostu jaudu, efektivitāti un drošību Eiropā un paziņojums par lidlauka pakalpojumu direktīvas īstenošanu, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Galvenā uzmanība pievērsta lidostu lomai turpmākajā attīstībā un Eiropas iekšējās aviācijas tirgus konkurētspējai, un tā iezīmēs Eiropas nākotnes lidostu noteikumus, nodrošinot regulējuma konverģenci starp dalībvalstīm.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Žaks Baro, kas atbild par transportu, teica: "Atbilstoši Lisabonas programmas mērķiem, Eiropas lidostām ir būtiski svarīga loma, nodrošinot ekonomisko un sociālo konkurenci Eiropā. Līdz šim Eiropas lidostām bija jārisina dažādas likumdošanas, komerciālas un ārējas problēmas, piemēram, jauda, finansējums, vide. Jauno pasākumu mērķis ir piedāvāt vienādus noteikumus, ko vienādi īsteno visā Eiropā. "Šīs paketes sagatavošanā ieguldīts daudz pārdomu, ideju un konsultāciju, un es tiešām ticu, ka tā ir pagrieziena punkts visas Eiropas lidostu noteikumu sistēmas radīšanā," viņš piebilda.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību vadītāji ir atbalstījuši satiksmes ministra Aināra Šlesera priekšlikumu apvienot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu vienā uzņēmumā ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", tām kļūstot par meitas uzņēmumiem. Pilsētu vadītāji vēstulē ministram atzīst, ka šāda lidostu apvienošana sekmēs stabilu to attīstību un kvalitatīvu aviācijas pakalpojumu pieejamību.

Lai organizētu lidostu apvienošanos, izveidota darba grupa, kurā iekļauti Satiksmes ministrijas, Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību un lidostu pārstāvji. Darba grupas kompetencē ir izstrādāt lidostu apvienošanās kārtību, aprēķināt plānoto investīciju apjomu, noteikt finansējuma avotus reģionālo lidostu infrastruktūras sakārtošanai un citu saistīto jautājumi

"Reģionālo lidostu attīstība ir būtiska tautsaimniecībai kopumā, jo tā radīs jaunas darba vietas, veicinās uzņēmējdarbību, kas saistīta ar aviācijas nozares tehnoloģiju apgādi, kā arī nodrošinās lidostas zemes atjaunošanu, palielinot to pievienoto vērtību. Tāpat samazināsies maģistrālo autoceļu noslogojums un uzlabosies reģionālā pieejamība. Liepājas piemērs rāda, ka lidostas straujā izaugsme pēc starptautisko reisu atvēršanas kļuvusi par stimulu visa Liepājas reģiona attīstībai", uzsver A.Šlesers.

Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību vadītāji ir atbalstījuši satiksmes ministra Aināra Šlesera priekšlikumu apvienot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu vienā uzņēmumā ar VAS Starptautiskā lidosta Rīga, tām kļūstot par meitas uzņēmumiem, Db.lv informēja Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pilsētu vadītāji vēstulē ministram atzīst, ka šāda lidostu apvienošana sekmēs stabilu to attīstību un kvalitatīvu aviācijas pakalpojumu pieejamību.

Lai organizētu lidostu apvienošanos, izveidota darba grupa, kurā iekļauti Satiksmes ministrijas, Liepājas, Ventspils un Daugavpils pašvaldību un lidostu pārstāvji. Darba grupas kompetencē ir izstrādāt lidostu apvienošanās kārtību, aprēķināt plānoto investīciju apjomu, noteikt finansējuma avotus reģionālo lidostu infrastruktūras sakārtošanai un citu saistīto jautājumi

''Reģionālo lidostu attīstība ir būtiska tautsaimniecībai kopumā, jo tā radīs jaunas darba vietas, veicinās uzņēmējdarbību, kas saistīta ar aviācijas nozares tehnoloģiju apgādi, kā arī nodrošinās lidostas zemes atjaunošanu, palielinot to pievienoto vērtību. Tāpat samazināsies maģistrālo autoceļu noslogojums un uzlabosies reģionālā pieejamība. Liepājas piemērs rāda, ka lidostas straujā izaugsme pēc starptautisko reisu atv��ršanas kļuvusi par stimulu visa Liepājas reģiona attīstībai'', uzsver A.Šlesers.

Pat realizējot šobrīd iecerētos uzlabojumus un pasākumus rindu mazināšanai uz Latvijas - Krievijas robežas, jūtamus rezultātus tas, visticamāk, nedos.

Db aptaujātie šoferi, robežsargi un nozares eksperti norāda, ka rindu jautājumu nākotnē neizdosies atrisināt ar pašreizējām iecerēm, tāpēc Latvijas - Krievijas robežu vēl ilgu laiku rotāšot kravas automašīnu rindas. Satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lancmanis norāda, ka situācija uz robežām nākotnē būtiski neuzlabosies, jo kravu apjoms starp Eiropas Savienību un Krieviju tikai pieaugs, bet Latvijas tranzītceļš būs galvenais šīs plūsmas nodrošināšanai. Db devās uz Terehovu un pārliecinājās, ka galvenais rindu iemesls uz Latvijas - Krievijas robežas ir Krievijas robežsargu gausais darbs - laukums starp Latvijas robežkontroles punktu un Krievijas robežkontroles punktu bija pārpildīts, un līdz ar to Latvijas robežsargi vairs nespēja apkalpot kravas automašīnas, jo tās nebija kur novietot neitrālā zonā. Latvijas robežsargi norāda, ka Krievijas kolēģi strādājot «pēc garastāvokļa» - dažkārt viņi pārbaudot un apkalpojot 20 kravas automašīnas stundā, bet bieži arī tikai 10 un mazāk.

Šajās dienās kompānija DAF Trucks Barselonā prezentēja pēdējas paaudzes ar vairākām inovācijām papildinātos 2016. gada DAF kravas automašīnu modeļus, kuriem ir zemāks degvielas patēriņš un ekspluatācijas izmaksas, mazāka ietekme uz vidi un rezultātā transporta kompānijai lielāka atdeve no katra nobrauktā kilometra

Jaunajām DAF kravas automašīnām ir īpašs klusuma režīms, kas ļauj tām pārvietoties pilsētvidē, netraucējot iedzīvotāju naktsmieru.

Izaugsme Eiropā

DAF Trucks NV ietilpst vienas no lielākajiem kravas automašīnu ražotājiem pasaulē ASV kompānijas PACCAR Inc., grupā. DAF Trucks NV turpina uzlabot savas pozīcijas Eiropas kravas automašīnu tirgū. DAF Euro 6 CF, XF modeļi tiek ražoti Nīderlandē, savukārt LF– Lielbritānijā. 2015. gadā DAF Trucks tirgus daļa segmentā virs 16 tonnām Eiropas kravas automašīnu tirgū pieauga līdz 14,6%. Šajā segmentā DAF ir tirgus līderis Nīderlandē, Lielbritānijā, Polijā un Ungārijā. Pērn DAF Trucks nodemonstrēja apjoma pieaugumu Vācijā (10,8% tirgus daļa), Lielbritānijā (23,9%), Spānijā (11,3%), Polijā (18,9%), Nīderlandē (29,4%) un Čehijā (17,2%), Francijā (12,0%) un Itālijā (10,2%). Savukārt vieglajā segmentā DAF Trucks piedāvā LF modeli, kura Eiropas tirgus daļa pērn pieauga vairāk nekā par 5%, sasniedzot pārdošanas apjomu 49 tūkstošus. Piemēram, Lielbritānijā LF tirgus daļa sasniedz 36% vieglo kravas automašīnu segmentā.

Aizejošais gads loģistikas nozarē iezīmējās ar daudziem izaicinājumiem, ko radīja gan pandēmija, gan karš Ukrainā, kā arī smago automašīnu šoferu trūkums, kas kļūst aizvien lielāks visā Eiropā un Latvijā.

Lai nozare 2023. gadā spētu stabilizēties un attīstīties, jāņem vērā trīs būtiski aspekti: diversifikācija, turklāt, ne tikai sadarbības valstu jomā, bet arī kravu veidos; atjaunojamās enerģijas jaudas pastiprināšana, t.sk. arī komerctransporta nozarē; investīcijas infrastruktūrā.

2022. gads nozarei nebija viegls – visa gada garumā bija lielāka vai mazāka nestabilitāte, ko radīja inflācija, sankcijas, izejvielu cenas un ģeopolitiskā situācija. Covid-19 un karš Ukrainā destabilizēja daudzas sadarbības, bet vēl daļu vienkārši pārtrauca, tāpēc nozarē aktīvi tika meklētas jaunas iespējas sadarbībai – gan loģistikas risinājumu ieviešanai, gan sadarbībai starpvalstu līmenī. Ņemot vērā, ka Latvijā dominējošais transporta veids ir tieši sauszemes transports, mēs izteikti izjutām cenu pieaugumu, taču, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, situāciju izdevās saglabāt vairāk vai mazāk stabilu.

Zemo cenu lidsabiedrība Ryanair vēl nav noslēgusi jaunu līgumu ar Rīgas lidostu un no marta var arī no Rīgas aiziet, ņemot vērā šīs lidsabiedrības visai neordināros lēmumus arī citās lidostās, norāda lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

«Nosacījumi Ryanair ir skaidri - viņi zina, kādus līgumus par aviācijas pakalpojumu sniegšanu lidosta var slēgt, jo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Varam, protams, skatīties, kāds ir pakalpojumu apjoms, kuru pērk lidsabiedrība, jo ne visi pērk vienādu pakalpojumu grozu,» skaidro lidostas vadītājs.

Grūti esot vērtēt Ryanair pozīciju, jo lidsabiedrības rīcība esot visai neordināra. Tehniskajā līmenī lidsabiedrība lidostai ir pieprasījusi jautājumus par pakalpojumu apjomu un cenu. «Esmu piesardzīgi optimistisks, ka atradīsim iespēju potenciālai sadarbībai arī turpmāk. Ja nē, tad Wizz Air ir gatavi paplašināties. Viena lidmašīna tai jau ir bāzēta Rīgā, un tā varētu turpināt attīstību nākamajā gadā. Arī airBaltic var pārņemt daļu no pasažieriem,» uzsver Liepiņš.

Latvija nav apmierināta ar Eiropas Parlamenta (EP) apstiprināto regulējumu kravas autotransporta nozares reformai, jo uzskata, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) klimata, ceļu satiksmes drošības un vienotā tirgus politikām, aģentūrai LETA pauda Satiksmes ministrijas pārstāve Vineta Kleine.

Viņa skaidroja, ka regulējuma pārskatīšanas sākotnējais mērķis, ko atbalstīja arī Latvija, bija precizēt un pilnveidot spēkā esošo regulējumu, tostarp autovadītāju sociālos standartus, kā arī nodrošināt autotransporta sektora efektivitāti un ilgtspējību. Tā pārskatīšanas mērķis bija arī īstenot vienmērīgu un efektīvu ES vienotā tirgus funkcionēšanu, atceļot atsevišķu dalībvalstu ieviestos nacionālos ierobežojumus.

Diskusiju laikā par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem Latvijas nacionālo interešu aizstāvība notika visos līmeņos un formātos.

Kleine norādīja, ka Latvija nav apmierināta ar apstiprināto regulējumu, jo tas ir pretrunā ar vairākām ES politikām - klimata, ceļu satiksmes drošības, vienotā tirgus un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka EK ir apsolījusi veikt ietekmes novērtējumu diviem pakotnes elementiem - pienākumam transportlīdzeklim ik pēc astoņām nedēļām atgriezties reģistrācijas valstī un ierobežojumiem kombinēto pārvadājumu veikšanai. Šie jautājumi nebija EK sākotnējā priekšlikumā un tiem nav veikts ietekmes novērtējums. Kleine skaidroja, ka atkarībā no tā, kāds būs EK izpētes rezultāts, tā pieļauj iespēju nākt klajā ar grozījumiem šajos divos elementos.

“Daimler Truck AG” ģenerālpārstāvis Latvijā SIA “Domenikss” ir atklājis lielāko kravas automobiļu tirdzniecības un servisa centru Latvijā, kura izveidē investēti divi miljoni eiro.

Līdz ar jaunā centra atvēršanu Pierīgā SIA “Domenikss” plāno kāpināt pārdoto kravas automobiļu apjomu, kā arī vairākkārt palielināt servisa darbu apjomu kravas automašīnu un autobusu segmentā - līdz 2025. gadam par 300%.

Jaunais kravas automobiļu tirdzniecības un servisa centrs, kā arī lielgabarīta automašīnu mazgātava, atrodas Sauriešos un ir izvietots divās ēkās ar kopējo platību 2560 m2 . Vienā no ēkām atrodas kravas automašīnu tirdzniecības salons, servisa telpas, un kravas automašīnu rezerves daļu noliktava. Otrā darbojas kravas automašīnu mazgātava.

“Jaunā centra atvēršana ir stratēģiski nozīmīgs solis SIA “Domenikss” biznesa paplašināšanā gan kravas auto tirdzniecībā, gan pēcapkopē. Šo paplašināšanās projektu mēs esam plānojuši ilgstoši, bet kopš 2018. gada rūpīgi pievērsušies tā īstenošanai. Ieguldījumus centra izveidē turpinājām, neskatoties uz pandēmijas radīto ekonomisko krīzi. Uzskatām, ka ieguldījumi ir pamatoti, ņemot vērā skaidro prognozi pieprasījuma kāpumam iekšzemes komerctransporta nozarē. Piemēram, 2020. gadā “Domenikss” vairāk nekā trīs reizes palielināja pārdoto kravas automašīnu skaitu, bet kopā ar partneriem šis skaits attiecībā pret 2019. gadu bija 10 reizes lielāks. Īstermiņā - pārvadājumu un piegādes autoparka paplašināšanu ietekmē Covid-19 viestās izmaiņas preču apritē, proti, pieaug vajadzība uzturēt un atjaunot esošo autoparku, jo jaunu auto piegāde ir ierobežota. Savukārt ilgākā termiņā - Eiropas Savienības prasības, vides politikas tendences pasaulē un globālās auto industrijas attīstības tendences liks izmantot videi draudzīgākas automašīnas arī Latvijā, kam sekos nepieciešamība veikt liela gadagājuma autoparka nomaiņu. Līdz ar to šajā segmentā redzam augstu potenciālu un priekšrocības “Domenikss” līderpozīciju attīstīšanai,” saka SIA “Domenikss” padomes priekšsēdētāja Benita Danilenko.

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

PVD Sanitārā robežinspekcija iznīcināšanai nosūtīs 15 kravas jeb 271 tonnu dažādu gaļas produktu, kuriem beidzies derīguma termiņš. Augustā Grebņevas robežkontroles punktā Sanitārās robežinspekcijas kontrolei tika uzrādītas 15 izejošā tranzīta kravas ar dažādiem gaļas produktiem. Kopumā kravās bija 6 tonnas Kanādas izcelsmes cūku aknu, 261 tonna Ķīnas izcelsmes cūkgaļas, 3 tonnas ASV izcelsmes liellopu aknu un 1 tonna Brazīlijas izcelsmes vistu gaļas. Kravas Eiropas Savienības teritorijā ielaida caur Klaipēdas ostas kontroles punktu Lietuvā, kur tās pārbaudīja atbildīgie dienesti. Pēc Kopējā veterinārā ievešanas dokumenta saņemšanas kravas tranzītā devās cauri Latvijai, lai tālāk izbrauktu no Eiropas Savienības teritorijas uz Krieviju un tranzītā brauktu uz Moldovu, Uzbekistānu un Kazahstānu. Grebņevas robežkontroles punktā sanitārie robežinspektori izejošās tranzīta kravas pārbaudīja atbilstoši tranzītkravu kontroles procedūrai, tas ir – pārbaudīja, vai nav nomainītas Lietuvas kolēģu uzliktās plombas un vai kravās ir tie paši produkti, kas norādīti Lietuvā izsniegtajā dokumentā. Padziļināta kontrole, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, šādām kravām nav jāveic un visas kravas tika noformētas izvešanai no Eiropas Savienības teritorijas. Oktobra sākumā kravu īpašnieks devās pie Sanitārās robežinspekcijas, lai informētu, ka Krievija kravas atsakās ielaist savā valstī un izteica vēlmi tās vest uz Ukrainu. Tikai tad atklājās, ka kravas nemaz nav pametušas Grebņevas robežkontroles punktu un visu šo laiku stāvējušas muitas zonā. „Muitas zona, kurā vienlaicīgi mēdz stāvēt vairāki desmiti kravu, ir muitas uzraudzībā un mums nav zināms, kādēļ tā nebija pamanījusi, ka kravas nav izbraukušas no robežkontroles punkta”, stāsta Sanitārās robežinspekcijas priekšnieka vietniece veterinārajos jautājumos Sandra Smuļko, „Tiklīdz uzzinājām, ka kravas valsti nav atstājušas, nekavējoties sākās izmeklēšana un kravu padziļināta pārbaude, jo, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tranzītkravām Eiropas Savienības teritorija ir jāpamet 30 dienu laikā”. Padziļinātās kravu kontroles laikā atklājās, ka vismaz 10 kravās bez gaļas atrodas arī Norvēģijas un Islandes izcelsmes zivis, kopumā 20 tonnas. Gaļas un zvejas produktus vienā kravā pārvadāt nedrīkst. Visiem gaļas produktiem bija beigušies derīguma termiņi, tie bija atkusuši, jo, kamēr kravas stāvēja uz vietas, tajās netika ievēroti vajadzīgie temperatūras režīmi. Tā kā kravu saturs potenciāli apdraud patērētājus un vidi, visas kravas tiks nosūtītas iznīcināšanai. Informācija par 15 aizturētajām kravām ir iesniegta Eiropas Komisijai, visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī tranzītkravu saņēmējvalstu atbildīgajiem dienestiem.

Lidsabiedrība Lufthansa ir palielinājusi tiešo lidojumu skaitu no/uz trijām Baltijas valstīm kopumā par vairāk nekā 3400 sēdvietām katru nedēļu. Visos jaunajos un esošajos maršrutos Lufthansa ieviesīs pavisam jaunu Eiropas Biznesa klasi, kurā pasažieru ērtībām netiks izmantota, tātad paliks tukša, vidējā sēdvieta. Rīga Tika atklāts jauns maršruts no Rīgas uz Minheni. Pirmais lidojums būs 7:00 rītā no Rīgas uz Lufthansa lidostu Minhenē. Atpakaļ no Minhenes lidmašīna izlidos 19:55 un Rīgā ielidos 23:10. Jaunais maršruts Rīga-Minhene būs viegli savienojams ar lidojumiem uz Vāciju, Eiropu, Ziemeļameriku, Kanādu un Āziju. Šo maršrutu apkalpos lidmašīna AVRO ar 93 sēdvietām. Minhenes lidostā ir speciāls lidsabiedrību savienības Star Alliance termināls, kur ir visas modernās iekārtas, kas padara viegli atrodamu savu ceļu un vairs nepieciešamas tikai 30 minūtes. Lufthansa saglabās arī tiešo maršrutu no Rīgas uz Frakfurti, kas izlido no Rīgas 13:45 un 15:10 ielido Frankfurtē ar atgriešanās laiku Rīgā 12:50 un izlidošanu no Frankfurtes 09:20. Divu Lufthansa lidostu kombinācija Vācijā – Minhene un Frankfurte padarīs daudz vieglāku ceļošanu Baltijas pasažieriem. No šā brīža, viņiem vairs nav jāpārnakšņo Frankfurtē, bet caur Minheni viņi var atgriezties mājās tajā pašā dienā. Tallina Pirmajā aprīlī Lufthansa uzsāks ikdienas lidojumus starp Tallinu un Frankfurti, izlidojot no Tallinas 16:55 un ierodoties Frankfurtē 18:20 – labā laikā, lai paspētu uz tālajiem reisiem, piemēram, Bangkoku, Singapūru un Johannesburgu. No Frankfurtes lidmašīna izlidos 12:15 un Tallinā ieradīsies 15:40. Ar šo lidojumu grafiku ir iespējams sasniegt visas Eiropas pilsētas tajā pašā vakarā un ierasties Tallinā tikai ar vienu apstāšanās punktu. Maršrutā lidos 72 vietīga lidmašīna Canadair Regional JetViļņa Viļņai būs četri papildus reisi nedēļā uz Frankfurti, līdzās vienam esošajam, kas atstāj Viļņu 13:30 un ierodas Frankfurtē 14:35. No Frankfurtes lidostas lidmašīna izlido 09:25 un 12:25 ierodas Viļņā. Rīta lidojums no Frankfurtes piedāvā ērtu savienojumu ar iekškontinentālajiem lidojumiem. Papildus lidojumi pirmdienās, trešdienās, piektdienās un sestdienās būs lieliski savienojami ar ārzemju lidojumiem, kas atiet no Frankfurtes lidostas vakaros un joprojām ļaujot pavadīt pilnu darba dienu Viļņā, izlidojot no Viļņas 18:10 un 19:15 ierodoties Frankfurtē. No Frankfurtes Lufthansa lidmašīna izlidos 12:50 ar ierašanos laiku Viļņā 15:45. Pirmajās nedēļas dienās maršrutā lidos Boeing 737 lidmašīna ar 103 sēdvietām, piektdienās un sestdienās – Airbus 319 modeļa lidmašīna. Lufthansa Baltijas menedžeris Roberts Karls saka: “Mēs esam ļoti priecīgi, ka spējam nodrošināt šos jaunos pakalpojumus Baltijas reģionam. Es no sirds ticu, ka Lufthansa ar mūsu divām lidostām – Frankfurti un Minheni - pašreiz nodrošina labākos sakarus Eiropā un pārējā pasaulē.” Avots: Lufthansa

Daimler prezentē jaunu Mercedes-Benz Actros modeli un organizē tūri pa astoņām Centrālās un Austrumeiropas valstīm.

Jaunā Mercedes-Benz kravas automobiļu modeļa Actros starptautiskās iepazīšanās tūres laikā kravas automobiļu karavāna apceļos astoņas Centrālās un Austrumeiropas starptautisko pārvadājumu valstis, veicot jaunā automobiļa prezentācijas, Db.lv informē Inga Melngalve, SIA Domenikss mārketinga nodaļas vadītāja.

Actros kravas automašīnu kolonna devās ceļā no Igaunijas, 25. jūnijā sasniedzot Latviju un Lietuvu. Pēc tam plānots apceļot citas Centrāleiropas valstis – Poliju, Čehiju, Ungāriju, Rumāniju un galamērķi sasniegt 17. jūlijā Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā.

Jauno kravas automobiļu ar pilno masu virs 16 tonnām tirgus rādītāji astoņās apceļotajās valstīs 2007. gadā sasniedza jaunus pārdošanas rekordus, kopumā tika pārdotas apmēram 55 000 vienības. Salīdzinot ar 2006. gada rādītājiem, kad kopējais pārdoto kravas automobiļu skaits sasniedza 35 100 vienību, vērojams pieaugums par vairāk nekā 56%.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" saņēmusi jaunākās paaudzes tehnoloģiju kravas lidmašīnu A321-200 P2F. Šī ir pirmā kravas lidmašīna Latvijā, kurai piešķirts Latvijas gaisa kravas kuģu operatora sertifikāts.

Uzņēmums līdz gada beigām plāno saņemt vēl 6 šī modeļa kravas lidmašīnas, tādējādi kļūstot par vadošo A321F operatoru Eiropā un nostiprinot Latvijas lomu Eiropā kravu gaisa pārvadājumos.

“SmartLynx” sasniedzis vēl vienu pagrieziena punktu, jo pirmo reizi lidostā “Rīga” nolaidusies aviosabiedrības Airbus A321F lidmašīna, kas ir pilnībā pārveidota un aprīkota ar jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem automatizētai kravas iekraušanai un izbraukšanai. “SmartLynx Airlines” vadītājs Zigimants Surints (Žygimantas Surintas) stāsta: "Īpaši jāizceļ A321F gaisa kuģa izcilie degvielas efektivitātes rādītāji, kas padara šī tipa kravas lidmašīnu par ilgtspējīgo izvēli mūsdienu kravas pārvadājumu tirgū. Tiešās ekspluatācijas izmaksas ir līdz pat 30 % zemākas salīdzinājumā ar klasiskajiem Boeing B757-200 un 737 modeļiem, padarot to par visrentablāko risinājumu mūsu klientiem."

Zemo cenu aviokompānija Ryanair piedāvā jaunu lidojumu galamērķi uz Vāciju no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas.

Turpmāk Ryanair piedāvās arī lidojumus no Viļņas uz Karlsrūi Vācijā. Lidojumi šajā maršrutā notiks trīs reizs nedēļā. Palaban Ryanair no Viļņas piedāvā sešus lidojumu galamērķus – Dublinu, Londonu, Milānu, Romu, Barselonu un Brēmeni.

Jau vēstīts, ka Īrijas zemo cenu aviokompānija, sākot no 26. oktobra, piedāvā lidojumus no Rīgas uz Bādenbādeni, Karlsrūi. Tiesa gan no šī datuma ir iespējams iegādāties biļetes, bet lidojumi sāksies nākamā gada martā. No Rīgas ar Ryanair patlaban ir iespējams lidot uz 17 lidostām – Brēmeni, Bristoli, Šarleroijas lidostu, kas atrodas netālu no Briseles, Vīzi lidostu netālu no Diseldorfas, Dublinu, Frankfurtes lidsotu, Pretvikas lidostu netālu no Glāzgovas, Karlsrūi, Līdsu, Liverpūli, Londonas Stanstedas lidostu, Milānas Bergamo lidostu, Ridži lidostu netālu no Oslo, Ciampino lidostu netālu no Romas un Stokholmas Skvastas lidostu, kā arī uz Tamperi. Savukārt no Tallinas lidostas tiek piedāvāti 11 lidojumu maršruti, ieskaitot Barselonu, Edinburgu un Londonas Lutonas lidostu.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Šī gada pirmajos piecos mēnešos VAS Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums SIA LDz Cargo ir pārvadājis 23.38 miljonus tonnu kravu, kas ir par 0.4 procentiem vairāk nekā pagājušajā gadā šajā periodā.

Pagājušajā gadā šajā laika posmā pārvadāts 23.29 miljoni tonnu kravu. Kravu pārvadājumu apjoma palielināšanās notikusi pateicoties importa kravu pārvadājumu pieaugumam. Tie ir palielinājušies par 5.6 procentiem, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo laika periodu.

«Laikā, kad pasaules tirgos pēdējos mēnešos vērojams zems energoresursu cenu līmenis un pieprasījums pēc izejvielām ir nestabils, ir iepriecinoši, ka LDz Cargo spēja palielināt tieši šo produktu pārvadājumu apjomu,» sasniegtos rezultātus komentē LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs.

Pavisam nedaudz ir samazinājušies dzelzceļa eksporta pārvadājumi, transportējot 951 tūkstoti tonnu, kas ir par vienu procentu mazāk nekā 2008.gada piecos mēnešos.

Hansabuss AS meitas uzņēmums Latvijā SIA Tukuma Auto ir iegādājies 100 procentus akciju Latvijas autotransporta uzņēmumā SIA Ludzas ATU, kas nodrošina autobusu pārvadājumus Ludzā un tās apkārtnē, teikts paziņojumā medijiem.

Darījuma rezultātā Hansabuss tirgus daļa Latvijā konkurencei atvērto sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera pārvadājumu nozarē pārsniegs 10 %.

Hansabuss AS valdes loceklis Nēme Tammis (Neeme Tammis) norādīja, ka ar šo darījumu uzņēmums būtiski nostiprina savu pozīciju Baltijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgū. «Ludzas ATU darījums ir ceturtais pārņemšanas darījums, ko Hansabuss īstenojis Baltijā pēdējo 18 mēnešu laikā, un trešais Latvijā. Tas ir nākamais solis, gatavojoties Latvijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgus atvēršanai 2020. gadā. Mēs plānojam turpināt paplašināt savu klātbūtni sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera autobusu pārvadījumu tirgos Baltijā atbilstoši situācijai tirgū,» informēja N.Tammis.