SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate piektdien Jelgavas novada Vilces pagastā, uzņēmuma minerālmateriālu un asfaltbetona ražotnē Igates ABR atklāja Baltijā pirmo putu bituma gatavošanas līniju, kā arī otrreizēji izmantojamā asfalta aukstās iestrādes līniju, informē uzņēmuma pārstāvji.

Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētu projektu Bituminēto maisījumu ražošana, izmantojot putu bitumu un otrreiz izmantojamo asfaltu SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate īstenoja kopš 2015.gada 18.jūnija, kad tika noslēgts trīspusējs līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Ekonomikas ministriju (EM) un Igati par šā projekta īstenošanu.

Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomā ietvaros tika iegādāta un uzstādīta otrreizēji izmantojamā frēzētā asfalta iestrādes līnija, kā arī Baltijā pirmā putu bituma jeb siltā asfalta gatavošanas līnija ar tvaika tehnoloģiju.

Cēsu novada Rāmniekos, valsts vietējā autoceļa Durkuri-Rāmnieki (V330) posmā no pagrieziena uz Niniera ezeru līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km), šovasar ieklās vienkārtas asfalta izmēģinājuma posmu, lai vērtētu šīs tehnoloģijas turpmāku pielietošanu valsts ceļu tīklā uz grants seguma ceļiem līdztekus ar dubultās virsmas tehnoloģiju, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Vairāk nekā puse valsts ceļu Latvijā ir ar grants segumu un mazu satiksmes intensitāti. Grants ceļu stāvoklis un lietošanas iespējas ir ļoti atkarīgas no laika apstākļiem - pavasarī tie pārmitrinās, zaudē nestspēju un iestājas šķīdonis, vasarā sausā laikā tie put, bet ziemā pie nepastāvīgiem laika apstākļiem tie var būt ļoti slideni. Lai uzlabotu mobilitāti un dzīves kvalitāti, apdzīvotās vietās un pie dzīvojamajām ēkām un ēku grupām atsevišķi grants ceļu posmi tiek atputekļoti ar dubultās virsmas apstrādes metodi. Šim mērķim varētu izmantot arī vienkārtas asfalta metodi, ja eksperimentālā posma novērojumi būs apmierinoši.

Vienkārtas asfalta tehnoloģija ir risinājums zemas intensitātes autoceļiem, kad uz nesošās šķembu kārtas pamata tiek ieklāta tikai viena asfalta kārta, kas pēc savām īpašībām atbilst gan apakškārtas, gan virskārtas asfaltam. Vienkārtas asfalta tehnoloģija ir par apmēram 40% dārgāka nekā dubultās virsmas apstrādes tehnoloģija, taču joprojām ievērojami lētāka nekā asfaltbetona seguma tehnoloģija. Vienkārtas asfalta tehnoloģiju jau pielieto citās Eiropas valstīs, kā arī Latvijā uz pašvaldību ceļiem.

Jelgavas novada Vilces pagastā SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate minerālmateriālu un asfaltbetona ražotnē Igates ABR trešdien atklāja un ar asfalta ieklāšanu ražotnes laukumā demonstrēja otrreizēji izmantojamā asfalta aukstās iestrādes līniju, kā arī svinīgi atklāja Baltijā pirmo putu bituma gatavošanas līniju, informē uzņēmumā.

Ražotnes svinīgajā atklāšanā no zariem pīto «lentu» pārgrieza Igates vadītāji – Māris Peilāns un Madars Radželis, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, Ekonomikas ministrijas pārstāve S.Rancāne-Slavinska un OP Corporate Bank Plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Videi un dabai draudzīgās putu bituma tehnoloģijas pamatā ir neliela ūdens daudzuma injicēšana karstā bitumā, kas rada putu jeb burbuļošanas efektu, kas palielina bituma virsmas apjomu un samazina viskozitāti, savukārt pēc asfalta ieklāšanas un blīvēšanas ūdens klātbūtne 0,0012% apjomā asfalta kvalitāti neietekmē.

Ceļu būves firma Binders noslēgusi līgumu ar LR Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par asfalta ražošanas procesa pilnveidošanu Vangažu asfaltbetona rūpnīcā, informē uzņēmumā.

Projekta izmaksas - 1 761 723 eiro, līdzfinansējums - 501 750 eiro, līguma realizācijas termiņš - 2015.gada 3.oktobris.

Projektu līdzfinansēs Norvēģijas finanšu instrumenta programma Inovācijas zaļās ražošanas jomā 2009.- 2014. gada periodam.

Projekts paredz jaunu iekārtu uzstādīšanu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu asfaltbetona ražošanas procesā. Viens no līdzfinansējuma galvenajiem nosacījumiem bija projekta atbilstība principam - inovatīva tehnoloģija rada inovatīvu produktu, kas samazina kaitējumu apkārtējai videi.

Ceļu būves uzņēmums iecerējis pilnveidot jau esošo asfaltbetona ražotni Vangažos ar iekārtām un tehnoloģijām, kas dos iespēju modificēt bituma sastāvu un asfalta ražošanas procesā kā vienu no izejvielām izmantot nofrēzēto asfaltu, kas skaitās ražošanas atkritumi, bet kas joprojām satur asfaltam nepieciešamās komponentes.

Mainīgu laika apstākļu ietekmē uz ceļiem ar asfalta segumu var pastiprināti veidoties bedres. Īpaši tas attiecas uz ceļiem, kas ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Saskaņā ar meteorologu sniegto informāciju arī turpmākajās dienās gaidāmas gaisa temperatūras svārstības – naktī temperatūra nokritīsies zem nulles, savukārt dienā tā pakāpsies līdz pat +5 grādiem. Sākot ar piektdienu visā valstī gaidāmi nokrišņi. Šādi laika apstākļi autoceļu asfalta segumam ir īpaši nelabvēlīgi un veicina bedru veidošanos.

Kūstošais sniegs, ledus un lietus iekļūst asfalta mikroplaisās un caur tām nonāk ceļa segas konstrukcijā. Temperatūrai noslīdot zem nulles, šis ūdens sasalst un, tam izplešoties, plaisas asfaltā padara lielākas. Katrs nākamais šāds temperatūras svārstību cikls plaisas ik reizi palielina un tādējādi grauj autoceļu asfalta segumu. Plaisu dēļ segas konstrukcija kļūst neviendabīga, zūd seguma saiste un no tā ir viegli izraut sākumā sīkas, bet vēlāk jau arvien lielākas asfalta daļiņas. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pavasarī īpaši veidojas bedres.

Jelgavas novada Vilces pagastā satiksmei atklāts 350 metru garš ceļa posms, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ar jaunu eksperimentālu ceļa pārklājumu – kur bitumena modificēšanā izmantotas no nolietotām riepām izgatavotas gumijas granulas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki prognozē, ka šāds ceļa segums kalpos 2 līdz 5 gadus ilgāk, nekā asfaltbetons, kur izmanto nemodificētu bitumenu. Gumijas granulas, kā bitumena modifikators, ir konkurētspējīgs ar pašlaik izmantoto SBS (stirols-butadiēns-stirols), kā arī jaunā tipa asfaltbetons būs noturīgāks pret noguruma plaisu un risu veidošanos un ir atbilstošāks Latvijas laikapstākļiem.

Gumijas granulas no sasmalcinātām riepām tika pievienotas bitumam “Igates” bāzē Glūdā, izmantojot speciālu iekārtu modificēta bitumena ražošanai. Pie izmantotās “receptes” gandrīz pusgada garumā cītīgi strādāja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ceļu un tiltu katedras un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģiju katedras zinātnieki. Vilces asfalta rūpnīcā modificētā bituma masa, pievienojot siltā asfalta piedevu, tika izmantota asfalta ražošanai.

Ceļu būves firmas SIA «Binders» Vangažu asfaltbetona rūpnīcā (ABR) jūlijā saražota miljonā tonna asfalta. Apjoms sasniegts 11 gadu laikā, kopš darbu sāka fundamentāli atjaunotā ražotne, ko 2007.gadā uzbūvēja vecās rūpnīcas vietā.

Miljonā asfalta tonna ieklāta uz autoceļa A1 jeb uz Tallinas šosejas netālu no Svētciema, kur uzņēmums «Binders» šovasar veic ceļa seguma maiņu kopumā 33 km garā posmā no Duntes līdz Svētciemam.

Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka ar miljons tonnām pietiek, lai noasfaltētu ceļu no Vangažiem līdz Romai ar nosacījumu, ka asfalta kārta ir 4 cm bieza, bet ceļa platums ir 4 m.

Vangažu ABR maksimālā jauda ir 320 t asfalta stundā. Vidējais ražošanas apjoms gadā ir 80 000 t asfalta. Saražotā daudzuma ziņā līdz šim nepārspēts ir 2013.gads, kad produkcijas apjoms sasniedza 145 867 t.

Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir vecākā ceļu būvmateriālu ražotne Latvijā, kas tika uzbūvēta 1956.gadā. Laika gaitā tā piedzīvojusi īpašnieku maiņas, kā arī vairākas pārveides un modernizācijas, līdz 2007.gadā tika pilnībā demontēta un tās vietā uzbūvēta jauna, ko pēc uzņēmuma «Binders» speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija «AMMANN Asphalt GmbH».

Saskaņā ar laika prognozēm šonedēļ gaidāmas gaisa temperatūras svārstības – nedēļas vidū piesals, turpmāk kļūs siltāks un jau piektdien visā valstī gaidāmi nokrišņi. Šādi laika apstākļi autoceļu asfalta segumam ir īpaši nelabvēlīgi un veicina bedru veidošanos. Tas īpaši attiecas uz ceļiem, kas ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, vēsta Latvijas Valsts ceļi.

Pie gaisa temperatūras virs nulles kūstošais sniegs un ledus iekļūst asfalta mikroplaisās un caur tām nonāk ceļa segas konstrukcijā. Temperatūrai noslīdot zem nulles, šis ūdens sasalst un izplešoties plaisas asfaltā padara lielākas. Katrs nākamais šāds temperatūras svārstību cikls plaisas ik reizi palielina un tādējādi grauj autoceļu asfalta segumu. Plaisu dēļ segas konstrukcija kļūst neviendabīga, zūd seguma saiste un no tā ir viegli izraut sākumā sīkas, bet vēlāk jau arvien lielākas asfalta daļiņas. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pavasarī īpaši veidojas bedres.

Atkusnī uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem tās, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Pēdējos mēnešos starptautiskajā lidostā Rīga norisinājās vērienīgi manevrēšanas ceļu B un F seguma atjaunošanas darbi, kurus veica ceļu būves uzņēmums A.C.B., informē uzņēmuma pārstāvji.

Šogad kopējais manevrēšanas ceļu darbu apjoms bija 25 123 kvadrātmetri un to remontdarbos bija iesaistītas vairāk nekā 20 ceļu būves tehnikas un transporta vienības, ap 50 ceļu būvniecības nozares darbinieku strādājot gan dienas, gan nakts stundās, lai neietekmētu lidostas darbību.

Lidostā uzņēmums A.C.B. renovāciju veic jau vairākus gadus, šogad projekta kopējais budžets bija 900 000 eiro.

Manevrēšanas ceļu būvniecība, salīdzinot ar autoceļiem, ir krietni atšķirīgāka ar nestspēju un konstrukciju, jo lidmašīna un automašīna ir divi atšķirīgi pārvietošanās mehānismi. Lidostā pati šī konstrukcija ir daudz biezāka, jo tur manevrēšanas ceļiem slodze ir daudz lielāka. Uz šosejas asfalts ir 10 – 25 cm biezumā, atkarībā no intensitātes, arī uz manevrēšanas ceļiem asfalta biežums ir tāds pats, savukārt zemākā slāni – šķembu kārtas biezums - jau ir lielāks, un vietām zem asfalta vēl ir betona kārta, kuras biezums atšķiras katra projekta ietvaros. Šajā gadījumā manevrēšanas ceļi netika būvēti no jauna, bet gan atjaunoti, jo tur jau bija esošā konstrukcija, kura tika labota. Autoceļiem šķembas zem asfalta ir 25 – 30 cm biezumā, savukārt lidostā zem brauktuves tās ir aptuveni 50 cm līdz viena metra biezumā.

Ceļu būves firma Binders apsteigusi darbu izpildes grafiku uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene), kur šā gada 20.aprīlī tika uzsākta ceļa asfalta segas rekonstrukcija no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvei no Garkalnes dzelzceļa pārvada, informē Binders.

Šodien, 30.oktobrī, 10 km garā rekonstruētā posma brauktuves abos virzienos tiks pilnībā atvērtas autotransporta satiksmei.

Orientējoši līdz decembrim objektā vēl turpināsies atsevišķi maza apjoma darbi un labiekārtošanas pasākumi. Šajā laikā uz ceļa saglabāsies ātruma un atsevišķi satiksmes ierobežojumi.

Visu projektā paredzēto darbu izpilde pilnībā būs pabeigta orientējoši līdz 2015.gada decembrim, kaut līgumsaistības ar pasūtītāju, VAS Latvijas Valsts ceļi paredz, ka asfalta segas rekonstrukcijas darbiem objektā jābūt pabeigtiem 2016.gada ceļu būves sezonā. Līdz ar to gandrīz uz pusi samazinājies laika periods, kad autobraucējiem šajā ceļa posmā jāsastopas ar remontdarbu dēļ radītām neērtībām.

Būvniecības darbi noslēgušies Mārupes Velosolutions asfalta velotrases projektam, informē Mārupes novada dome.

Trasē ir integrēti dažādi inovatīvi elementi, tajā skaitā, unikāla asfalta bļoda (no angļu val. bowl), kas vizuāli pārtapusi par pašmāju mākslinieka Kiwie mākslas darbu – brokastu pārslām ar zemenēm.

Būvniecības darbi jaunizveidotajai aktīvās atpūtas vietai blakus Mārupes BMX trasei tika uzsākti aizvadītā gada nogalē. Jaunā infrastruktūras objekta mērķis ir radīt vidi, kur gan mazi bērni, gan pieredzējuši braucēji justos droši un spētu aktīvi pavadīt brīvo laiku, tādējādi veicinot veselīgu dzīvesveidu un vienlaikus apgūstot jaunas iemaņas un prasmes. Trases pēdējie darbi tika pabeigti šī gada maijā.

"Asfalta velotrases izbūve Mārupē ir ilgi gaidīta un nozīmīga iniciatīva. Projekts ir lieliskas sadarbības apliecinājums, kurā iedzīvotāji kopā ar pilsētas vadību un uzņēmējiem pilnveido kvalitatīva sporta un aktīvās atpūtas pakalpojuma pieejamību novadā. Šeit, Mārupes aktīvās atpūtas teritorijā, jau vairāk nekā desmit gadus norisinās sabiedrības virzīta iniciatīva daudzveidīga, visiem vecumiem pieejama parka izveidē, uzturēšanā un pilnveidošanā," komentē Guntis Ruskis, biedrības Mārupes BMX klubs valdes priekšsēdētājs.

Uz reģionālā autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) posmā no Labraga līdz Mežainei (43,2.-63,0. km) turpinās pērn aprīlī sāktie būvdarbi. Šis ir pašreiz valstī garākais remontposms, kurā ir astoņi ar luksoforiem regulēti posmi, un to izbraukšana prasa vairāk nekā stundu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu ietvaros tiek veikta segas pārbūve, sākot no pamatiem un beidzot ar divām asfalta kārtām, ūdens novades sistēmas sakārtošana un autobusu pieturvietu atjaunošana. Atjauno arī tiltus pār Saku un Karpu, tiem klājot jaunu hidroizolāciju un brauktuves segumu. Līdz šim ir paveikti aptuveni 70 % no būvdarbu apjoma. Četru kilometru garā posmā no Labraga Pāvilostas virzienā jau ir ieklātas visas asfalta kārtas un tur atlicis vien horizontālais marķējums. Ātruma ierobežojums 70 km/h tur joprojām saglabājas. Šos būvdarbus veic SIA Binders, un to līgumcena ir 10,6 miljoni eiro (ar PVN) ar ERAF līdzfinansējumu. Pilnībā darbus pabeigt plānots līdz rudenim, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Šogad avārijas bedres saremontētas gandrīz 6000 m2 platībā, un no tām 89% saremontētas februārī, informē Latvijas autoceļu uzturētājs.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu saremontēto bedru apjoms ir nedaudz pieaudzis, pērn janvārī un februārī bedres saremontētas vairāk nekā 5000 m2 platībā.

Bedru veidošanās uz melnajām segām ir tieši saistīta ar ceļa seguma vecumu. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Uz novecojuša autoceļa seguma ir mikroporas, mikroplaisas, pa kurām klātnē tiek ūdens un tas veicina ceļa sabrukšanu. Autoceļa seguma virskārta vai virsmas apstrāde ir kā jumtiņš, kas nodrošina, ka ceļa klātnē mitrums neiekļūst. Pretējā gadījumā veidojas bedres.

Līdz ar asfalta ražošanas pārtraukšanu decembra vidū, ceļu būves uzņēmums Binders pabeidzis 2015.gada būvdarbu sezonu. Turpinās darbi, kuru izpilde iespējama, pateicoties atbilstošiem laika apstākļiem. Galvenie būvniecības darbi atsāksies pēc tehnoloģiskā pārtraukuma pavasarī.

Uzņēmumam Binders šī sezona bija zīmīga ar to, ka līdztekus autoceļu rekonstrukcijas projektiem liels darba apjoms izpildīts, lai īstenotu specifiskus infrastruktūras projektus ar sevišķām prasībām darbu organizācijā un tehnoloģiju izmantošanā. Piemēram, augustā noslēdzās Biķernieku sacīkšu trases posmu rekonstrukcija, bet oktobrī ekspluatācijā tika nodota rekonstruētā Liepājas Starptautiskā lidosta.

Apjomīgs un sarežģīts darba process jūnijā noslēdzās Jelgavā - satiksmes terminālim piegulošo ielu rekonstrukcija un izbūve. Šovasar pabeigta vairāku ceļu posmu virskārtu atjaunošana, piemēram, Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai un ceļa Valka-Rūjiena posmā no Kārķiem līdz Naukšēniem u.c. Noslēgusies projektā paredzētā darba apjoma izpilde uz valsts galvenā autoceļa A2 jeb Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnei. Kopumā 10 km garā šosejas posmā abos virzienos maijā tika sākta asfalta segas rekonstrukcija, kam atbilstoši līgumsaistībām bija jābūt pabeigtai nākamajā ceļu būves sezonā.

Pašreizējos laika apstākļos, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres.

Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību, informē uzņēmums.

Šogad satiksmei bīstamās bedres ir saremontētas gandrīz 4000 m2 platībā no tām 83% saremontētas februārī. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, no 8901 km melnā seguma valsts autoceļiem tādi ir 48%. Līdz ar atkušņa iestāšos un gaisa temperatūras svārstībām ap nulli satiksmes intensitātes rezultātā veidojas neprognozējams bedru apjoms. Bedru remontu visā valsts teritorijā veic 60 ceļu uzturētāju remontbrigādes, skaidro LAU.

Vides ilgtspēja un dabai draudzīgi risinājumi ir parametri, kas pakāpeniski ienāk Latvijas būvniecības nozarē.

Arī "Binders" būvlaukumi bijuši atvērti inovācijām – kā vieni no pirmajiem, piemēram, adaptējām reciklētā asfalta izmantošanu ceļu būvniecībā Latvijā, taču pēdējā laikā nozarē ir aktuāla diskusija par pārstrādātās riepu gumijas izmantošanu asfalta ražošanā. Jāatzīst – labs, mūsdienām atbilstošs uzstādījums, taču – vai tik lēts un vienkāršs kā nereti publiski tiek pausts? Ceļu būvnieku līdzšinējā pieredze liecina, ka inovāciju ieviešanas procesā pie mums sākotnējo jautājumu ir vairāk, nekā kāds uz tiem precīzi spēj atbildēt, turklāt nav arī skaidrības – kam jautājumus uzdot, tāpēc, mūsuprāt, šo procesu vajadzētu īstenot soli pa solim un, galvenais - sadarbojoties gan nozares mērogā, gan ar vairākām ministrijām ( Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija).

Lai arī šā gada ceļu būvniecības sezona tuvojas noslēgumam, pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem uz valsts reģionālā autoceļa Ķekava – Skaistkalne (P89) posmā no Bārbeles līdz Skaistkalnei (47.- 55,8. km) turpinās pamatīgi remontdarbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ziemā būvnieki ņems tur tehnoloģisko pārtraukumu, bet 2017. gada pavasarī ceļa būvdarbi atsāksies. Līdz nākamā gada rudenim gandrīz deviņus kilometrus garais ceļa posms, kas līdz šim bija viens no sliktākajiem ceļiem valstī, būs izbūvēts pilnībā no jauna.

Lai būvnieki varētu veikt paredzētos remontdarbus, satiksme pašlaik ierobežota pa posmiem, kas nav garāki par 500 metriem vienā joslā, jo ceļu slēgt nav iespējams. Izņēmums ir Skaistkalnes centrs, kur lietus un ūdens kanalizācijas darbu dēļ bija nepieciešamība uz laiku slēgt ceļa posmu, izveidojot apvedceļu. Pašlaik satiksme caur Skaistkalni ir atjaunota.

Līdz šīs būvniecības sezonas beigām tiks demontēts vecais ceļa segums, daļēji izbūvēta jauna salizturīga ceļu klātne, ieklāts minerālmateriālu maisījums divās kārtās un daļēji uzklāta jauna asfaltbetona seguma apakškārta. Būs arī pabeigti grāvju rakšanas un tīrīšanas darbi.

Šogad ceļu un ielu tīkla sakārtošanas projektos Babītes novadā ieguldīti vairāk nekā 2 miljoni eiro, un jau gatavoti jauni projekti nākamajam gadam. Patlaban izstrādē ir divi ielu rekonstrukcijas projekti Salas pagastā (kopumā 3 km garumā) un pārbūves projekti četrām ielām Babītes ciemā, informē Babītes novada domē.

Viens no lielākajiem šī gada ceļu projektiem ir savulaik no VAS Latvijas Valsts ceļiem pārņemtais autoceļš Piņķi – Dzilnuciems trīs kilometru garumā. Autoceļu, kuru līdz šim klāja gandrīz sabrucis asfaltbetona segums, nu ir pilnībā rekonstruēts un ieguvis jaunu asfalta segumu. Turklāt aptuveni divu kilometru garumā jaunajam autoceļam ir izveidota arī gājēju ietve un apgaismojums, kas diennakts tumšajā periodā gan gājējiem, gan velosipēdistiem un automašīnu vadītājiem ļaus droši pārvietoties uz un no Piņķu centra.

Braucot no Liepājas šosejas pa atjaunoto autoceļu, Piņķu centrā pie pašvaldības administrācijas ēkas izveidots plašs automašīnu stāvlaukums, kas paredzēts gan Piņķu ūdenskrātuves un futbola laukuma, gan pašvaldības administrācijas ēkas apmeklētāju spēkratu novietošanai. Patlaban pie jaunā autostāvlaukuma norit arī gājēju ietves un tās apgaismojuma, kā arī futbola laukuma ģērbtuves būvniecība.

AS Ventspils nafta lielākais akcionārs Vitol Group (Vitol), kas arī ir, paziņojis, ka iegādāsies 50% Sargeant Marine (Sargeant) – pasaulē lielākā asfalta tirdzniecības, uzglabāšanas un transportēšanas uzņēmuma. Darījuma summa netiek atklāta, teikts paziņojumā medijiem.

Viens no Sargeant uzņēmējdarbības virzieniem ir starptautiskā tirdzniecība. Uzņēmums piegādā asfaltu klientiem visā pasaulē un diviem stratēģiski izvietotiem termināliem Nīderlandē un Rumānijā.

Paredzams, ka pēc darījuma noslēgšanas uzņēmums tirgos aptuveni 1,3 miljonus tonnu asfalta gadā. Uzņēmējdarbības centri atradīsies Floridā, Londonā un Singapūrā. Jaunā uzņēmuma rīcībā būs trīspadsmit specializētie kuģi, kas veidos pasaulē otro lielāko ISO asfalta konteineru floti. Tiks arī izmantota piekļuve Vitol asfalta ražotnēm visā pasaulē.

Komentējot darījumu, Sargeant vadītājs Daniels Seržants (Daniel Sargeant) sacīja: «Mēs priecājamies par iespēju apvienot spēkus ar Vitol. Mūsu jaunā partnerība ļaus klientiem arī turpmāk izmantot mūsu speciālistu zināšanas, turklāt viņi saņems papildu atbalstu no pasaulē vadošā enerģijas tirdzniecības uzņēmuma.»

Ceļotājs un publicists Gints Barkovskis atkal iemetis sevi ekstremālā situācijā

Guļ nu jau pāris mēnešus tikai dažas stundas diennaktī, lai nepārtrauktu soli pa solim virzīties uz priekšu. Šoreiz gan viņš neairējas kopā ar draugu Kārli Bardeli pāri okeānam, par ko krāšņi izklāstīts gan grāmatā Okeāna saviļņotie. Atklāt sevi no jauna, gan dokumentālā filmā. Viņš gluži vai pēdējiem spēkiem tuvojas mērķim «Ziemeļpolā». Precīzāk – latviešu Ziemeļpolā Zosēnos, vecāku mājās Zanderos, pie krāsns liesmas, pārdabiskā klusumā un mierā pabeidz vēl vienu grāmatu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 25. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādām personības kvalitātēm jābūt, lai izkustinātu un īstenotu šķietami neiespējamu projektu?

Gada sākums apdrošināšanas atlīdzību ziņā bijis salīdzinoši mierīgs – to skaits un apjoms nav strauji audzis, stāsta aptaujāto apdrošināšānas kompāniju pārstāvji. Izplatītākie negadījumi ir saslīdēšanas dēļ, un nereti transportlīdzekļu īpašnieki sūdzas, ka nevar iedarbināt automašīnu.

Salīdzinot ar pērnā gada decembri un arī pērnā gada janvāri, janvāra sākumā saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits nav palielinājies, stāsta AAS BTA Baltic Insurance Company Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Vidēji vienā nedēļā ziemas mēnešos BTA saņēmusi 350 atlīdzību pieteikumus par dažādiem transportlīdzekļiem nodarītiem bojājumiem. Atlīdzību apmēra amplitūda ir ļoti liela, proti, sākot no nebūtiskiem bojājumiem, par kuriem tiek izmaksāti daži simti eiro līdz pat gadījumiem, kad transportlīdzeklis tiek norakstīts. Šajā ziemas sezonā līdz šim brīdim lielākā daļa BTA klientu iesniegto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bijuši par salīdzinoši nelieliem transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, transportlīdzekļu vadītājam neievērojot distanci vai arī transportlīdzeklim saslīdot krustojumos vai ceļu līkumos slideno ceļu dēļ.

Lietuvas autoceļu direkcija izsludinājusi konkursu par elastīgāka asfalta seguma izstrādi, kas samazinātu tā dēvētās akvaplanēšanas jeb automašīnu slīdēšanas uz slapja ceļa risku, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis direkcijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Vitālijs Andrejevs, pieļaujot, ka šādu produktu Lietuva nākotnē varētu piedāvāt arī Latvijai.

Pēc viņa teiktā, direkcija gada laikā izsludina trīs līdz piecus zinātniskos konkursus, kas saistīti ar inovācijām un jaunākajām pasaules tendencēm ceļubūvē, rosinot tās pielāgot Lietuvas klimatiskajiem apstākļiem.

«Šādus darbus un pakalpojumus mēs pērkam, cenšoties racionālāk izmantot līdzekļus, kuru nepietiek pienācīgai ceļu tīkla aprūpei, tādēļ tiek meklēti veidi, kā noteiktus būvniecības procesus padarīt lētākus,» norādījis Andrejevs.

Viņš skaidrojis, ka jaunā konkursa uzdevums ir radīt elastīgāku asfalta segumu, lai samazinātu grambu veidošanos, jo līdz ar satiksmes intensitātes pieaugumu uz maģistrālajiem ceļiem jau rodas zināmas problēmas un pat seklās grambās ūdens kārtiņa rada zināmu akvaplanēšanas efektu.

Ceļu būves firmas Binders Vangažu asfaltbetona rūpnīcā noslēgusies Norvēģijas līdzfinansēta projekta īstenošana, lai pilnveidotu asfaltbetona ražotnes tehnoloģiskās iespējas. Rūpnīcā uzstādītas vairākas jaunas papildu iekārtas un ieviestas videi draudzīgas tehnoloģijas.

Kopumā Vangažu asfaltbetona rūpnīcā ieviesti trīs jauni asfalta ražošanas tehnoloģiskie veidi.

Projekts īstenots atbilstoši Binders šogad jūnijā noslēgtajam līgumam ar LR Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. To līdzfinansēja Norvēģijas finanšu instrumentu programma «Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā» 2009.-2014.gada periodam. Projekta izmaksas ir 1 761 723 EUR, līdzfinansējums – 501 750 EUR.

Viens no projekta īstenošanas ieguvumiem ir tehnoloģiskā iespēja ražošanas procesā turpmāk izmantot otrreizējo materiālu – frēzēto asfaltu, kas arī pēc noņemšanas no ceļa klājuma satur asfaltam nepieciešamās komponentes un pēc apstrādes ar speciālu tehnoloģiju to var otrreizēji izmantot ražošanā. Šīs tehnoloģijas izmantošana atrisina arī frēzētā materiāla glabāšanas un ar to saistītā vides piesārņojuma problēmu.

Šodien Garkalnē notikušajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais kravas auto Scania no aizmugures strauji pietuvojies velosipēdistu grupu pavadošajam automobilim Opel Vectra, aiz kura aizvējā braucis arī viens 12 gadus vecs zēns. Sadursmes brīdī zēns iespiests starp abām automašīnām, aģentūrai LETA pastāstīja negadījumā iesaistītā Opel vadītājs.

Kā novēroja LETA, pāris stundas pēc negadījuma notikuma vietā grāvī joprojām atradās vieglā automašīna Opel Vectra, bet pirmajā joslā stāvēja Polijā reģistrēts kravas automobilis Scania ar piekabi, aiz kuras redzamas bremzēšanas pēdas. Vieglajam automobilim bija stipri sadauzīta aizmugurējā daļa, bet kravas automašīnai bija sasists priekšējais vējstikls un plastmasas daļas. Zem kravas auto bija redzams arī sarkans velosipēds un asinis.

Notikuma vietā bija izveidojies dažus simtu metru garš sastrēgums. Avārijas vietā bija redzamas četras Valsts policijas automašīnas, kā arī abi negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi.