Nodokļi

Ģ. Trencis: zemju nomnieki ir parādā domei 1.3 miljonus

Andrejs Vaivars, Db, 16.10.2008

Jaunākais izdevums

Esošā Jūrmalas domes sasaukuma laikā šī pilsēta ir piedzīvojusi nu jau trešo mēru, šoreiz - bezpartejisko Ģirtu Trenci. Intervijā Db Ģ. Trencis nepārtraukti sūdzas par savu priekšteci R. Munkevicu, norādot, ka viņš gribējis nodot privatizācijai pat Jūrmalas kapus.

Kāpēc bija nepieciešama varas maiņa Jūrmalas domē, ņemot vērā, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšaām palicis mazāk par gadu?

Pirmām kārtām ir tīri cilvēcīgi jārunā par iepriekšējā domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica darba stilu, par to, kā viņš vadīja domi - notika viņa viedokļa pasludināšana par vienīgo pareizo. Munkevica kungam bija arī izteikta necieņa pret likumu.

Tas ir smags apvainojums. Vai varat nosaukt kādu konkrētu piemēru, kā tas izpaudās?

Munkevica kungs stājās mēra amatā pirms diviem gadiem, un tajā laikā pret viņu tiesā bija divas krimināllietas. Stājoties amatā, viņš kļuva par domes pārstāvi un vienlaikus arī bija atbildētājs abās lietās. Būdams domes pārstāvis, tātad prasītājs, viņš ierosināja tiesā šīs lietas skatīšanu pret sevi kā atbildētāju beigt. Tādējādi viņš faktiski pārtrauca divas krimināllietas pats pret sevi, kas jau ir savdabīgs fakts. Tāpat no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ir saņemti aptuveni 40 aizrādījumi, ka tiek pārkāpta likumdošana, ka tiek pieņemti nepareizi, nelikumīgi lēmumi, ka netiek izpildītas prasības publiskot domes informāciju utt. Munkevica kungs arī daudzus mēnešus nevēlējās sniegt domes deputātiem informāciju par to, cik likumīgi ir bijuši iepriekšējā mēra Jura Hlevicka laikā slēgtie zemes nomas līgumi. Šāda informācija netika sniegta 14 mēnešus, lai gan reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs to pieprasīja darīt kategoriskā formā. Deputātiem divus gadus arī nebija nekādas informācijas par notiekošo pašvaldību uzņēmumos. Burtiski dažas dienas pirms sēdes, kurā R. Munkevics tika atstādināts no mēra amata, vairāki deputāti bija pieprasījuši sasaukt ārkārtas sēdi, lai izskatītu saimnieciskus jautājumus, tostarp par līdzekļu piešķiršanu ERAF projektam veloceliņa ierīkošanai posmā Dubulti - Vai-vari. Šā projekta apstiprināšanas gadījumā ERAF varēja piešķirt līdz 900 000 latu lielu līdzfinansējumu. R. Munkevics šo sēdi nesasauca un rezultātā šis projekts simtprocentīgā apmērā naudu vairs nedabūs. Savukārt pērn R. Munkevics necaurspīdīgā ceļā bija plānojis nodot privatizācijai visus pašvaldības uzņēmumus, ieskaitot Jūrmalas kapus.

Par Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu iespējamo privatizāciju publiskajā telpā ir ticis spriests vairākkārt. Kāds ir jūsu skatījums šajā sakarā?

Ekonomiskās krīzes laikā veikt privatizāciju ir absolūti bezjēdzīgi, jo iegūt pienācīgu naudas summu par uzņēmumiem šādos apstākļos faktiski nav iespējams. Tādējādi es šādas privatizācijas idejas neatbalstu. Vienā gadījumā mums gan ir tiesas lēmums, ka pakāpeniski privatizācijai jānodod uzņēmums Jūrmalas namsaimnieks. Skatīsimies, ko tur var iesākt, jo es esmu pret privatizāciju šādos apstākļos.

Jūs esat solījis veikt tīrīšanas vairākos pašvaldības uzņēmumos. Par kuriem uzņēmumiem un kādām tīrīšanām ir runa?

Kā jau minēju, divus gadus domes deputātiem nebija informācijas par notiekošo pašvaldības uzņēmumos. Tagad ir pieprasīts, lai nākošnedēļ visos uzņēmumos tiktu sasauktas dalībnieku sapulces un uzrādīti finansiālās darbības rezultāti šā gada pirmajos divos mēnešos. Ir jāredz, kāda ir to peļņas - zaudējumu bilance, un, balstoties uz šo informāciju, tad arī tiks izvērtēts, kā uzņēmumi ir strādājuši.

Konkrēti - kuri Jūrmalas pašvaldības uzņēmumi šādi tiks izvērtēti?

Visi. Man informācijas trūkst par visiem pašvaldības uzņēmumiem. Atkarībā no rezultātiem tad arī varētu tikt pieņemti kādi tālākie lēmumi.

Jūs pieminējāt faktu, kas atklājās pagājušā gada vasarā, ka ne viens vien vērtīgs zemes gabals Jūrmalā ticis iznomāts burtiski par santīmiem. Vai plānojat kaut ko mainīt šajā jomā?

Tas ir ļoti interesants jautājums. Šajā jomā var teikt, ka dzīvei tiešām piemīt zināma ironija. Vairākas firmas un arī privātpersonas savulaik bija panākušas to, ka viņiem par santīmiem, par dažiem procentiem no kadastrālās vērtības tiek iznomāti zemes gabali. Tajā laikā kadastrālā vērtība bija ļoti zema, jo tā nebija aktualizēta daudzus gadus. Tādējādi bija izdevīgi maksāt par nomu 10 % no kadastrālās vērtības gadā par zemes gabalu, kas atrodas ļoti labā vietā. Turklāt bija vienalga, cik laba ir tā atrašanās vieta, jo bija skaidrs, ka izmaksas tāpat būs zemas. Taču šā gada janvārī mainījās zemes kadastrālā vērtība un šobrīd vietām tā ir pat lielāka nekā attiecīgā zemes gabala tirgus vērtība. Tie, kas savulaik bija saslēguši ļoti izdevīgus zemes līgumus, nu ir nonākuši situācijā, ka zemes gabalus apbūvēt ir grūti, jo bankas vairs nedod kredītresursus, turklāt cilvēki arī vairs tik strauji nepērk dzīvokļus, bet nomas maksas par zemi būtiski pieaug. Ir, piemēram, zemes gabali, par kuru nomu šobrīd gadā ir jāmaksā pusmiljons latu. Rezultātā šobrīd ir izveidojusies situācija, kad daudzi lielie zemes nomnieki nomas maksu nemaksā, kopumā pa šo gadu vien jau uzkrājot 1.3 miljonus latu lielu parādu. Ir jau sagatavoti un tiks virzīti materiāli, lai no nomniekiem piedzītu šos parādus. Tuvākās nedēļas vai mēneša laikā būs prasība tiesā, ka lūdzam izmaksāt neizmaksāto nomas maksu.

Vairākkārt izskanējusi ideja par iebraukšanas maksas divkāršošanu Jūrmalā. Kāds ir jūsu skatījums šajā jomā?

Šis lēmums ir jāizvērtē ļoti rūpīgi. Pērn tas tika virzīts bez sagatavošanas, tāpēc netika arī izskatīts. Mums ir jāizvērtē, kā uz šāda soļa iespējamību varētu reaģēt pilsētas viesi.

Droši vien negatīvi…

Droši vien. Ja maksa par iebraukšanu Jūrmalā tiks palielināta, tad tikai tādā veidā, ka sezonas laikā tā varētu būt lielāka nekā pašreiz, bet visā pārējā laikā - nebūt vispār. Šāds solis varētu piesaistīt pilsētai viesus periodā, kad nav tūrisma sezona. Turklāt domāju, ka mūsdienu inflācijas apstākļos starp vienu un diviem latiem atšķirība vairs nav tik liela.

Jūs mantojumā esat saņēmis budžetu ar aptuveni 4 miljonu latu lielu deficītu. Vai plānojat to pārskatīt, lai šo deficītu varētu samazināt?

Šobrīd jau notiek aktīvs darbs pie šā jautājuma - jau šīs nedēļas beigās to izskatīs domes deputāti. Pieļauju, ka līdz oktobra beigām tiks veikti tie darbi, kas ļautu sabalansēt budžeta deficītu, samazinot neefektīvos tēriņus.

Valstī kopumā šobrīd daudz tiek runāts par nepieciešamību realizēt taupības politiku. Kas ir tās pozīcijas, uz kuru rēķina, jūsuprāt, būtu iespējams ekonomēt līdzekļus Jūrmalā?

Mums ir «jānoīsina» dažādi nevajadzīgie izdevumi, kuru patiesībā ir diezgan daudz. Runa ir par izdevumiem sabiedriskajām attiecībām, komandējuma naudām utt. Jau tagad varu pateikt, ka ir atcelti divi komandējumi, tādējādi ietaupot aptuveni 4 000 latu. Nedomāju, vai ir jēga braukt nedēļu ilgā ekskursijā uz Japānu. Tāpat nedomāju, ka ir pareizi veikt ielu remontus decembrī, kad ir jau uzsnidzis sniegs - tad jau labāk to darīt nākošgad. Jāpiebilst, ka lielas nudas summas R. Munkevics tika virzījis savas publicitātes nodrošināšanai, faktiski tādējādi rūpējoties par savu atpazīstamībju. Pērn tika apstiprināts šā gada budžets sabiedriskajām attiecībām apmēram 300 000 latu apmērā. Man ir arī neoficiāla informācija, kas šobrīd tiek pārbaudīta, ka šīs publicitātes nodrošināšanai tika novirzītas naudas summas arī no līdzekļiem, kas bija paredzēti citiem mērķiem.

Tās tika novirzītas sabiedrisko attiecību kompāniju pakalpojumu apmaksai?

Jā. Tādējādi tika iztērēti ļoti nopietni līdzekļi. Domāju, ka pilsētas iedzīvotāji man piekritīs - ekonomiskās krīzes apstākļos 300 līdz 500 tūkstošus latu tērēt sabiedriskajām aktivitātēm, publicitātei ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tāpat vienpersoniski ir ticis virzīts jautājums par 3 miljonu latu vērtas sociālās mājas būvniecību, par ko domes deputātiem nebija zināms - kādi ir iepirkumu konkursa rezultāti, kā tas ir noticis utt. Tagad mēs zinām, ka lētākā piedāvātā cena ir palikusi otrajā vietā.

Šis projekts tiks apturēts?

Tas tiks izvērtēts un iespējams, ka arī apturēts. Ir jāizvērtē, cik likumīgi ir noticis attiecīgais iepirkums. Ļoti iespējams, ka būs jāveic jauns iepirkums.

KNAB jums ir noteicis aizdomās turamā statusu krimināllietā, kurā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu apsūdzēts bijušais pašvaldības SIA Jūrmalas slimnīca valdes priekšsēdētājs Juris Tračums. Kāda ir jūsu loma šajā lietā?

Varu izstāstīt šīs lietas būtību, un tad lai katrs pats vērtē, kas ir kas. Latvijā ilgstoši bija izveidojusies situācija, kad likumdošanā netika atrunāta kārtība, kādā tiek piešķirtas prēmijas dažādu uzņēmumu vadītājiem, kuriem nereti vienīgajiem bija paraksta tiesības. Tādējādi uzņēmumu vadītāji nereti nonāca interešu konfliktā, paši parakstīdami lēmumus par sevis prēmēšanu. J. Tračuma gadījumā situācija bija identiska. Bija izveidota piemaksu sistēma, kad ne tikai J. Tračumam, bet visiem slimnīcas darbiniekiem tika izmaksātas prēmijas no līdzekļiem, kas tika gūti no uzņēmuma sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Naudu saņēma visi, savukārt tiesas process tika ierosināts pret Tračuma kungu vienu pašu, pamatojoties uz minēto formālo pārkāpumu, kuru viņš pats arī nenoliedz. Jā, viņš ir parakstījis lēmumus par paša prēmēšanu. Pagājušā gada septembrī aktualizējās jautājums par Jūrmalas domes atlaišanu, ko aktualizēja vides ministrs Raimonds Vējonis. R. Munkevics, sajuzdams, ka vairs nav labi, ar lielu «troksni» atcēla no amata J. Tračumu, paskaidrojot, ka viņš ir zaudējis mēra uzticību utt. Viss jau būtu ļoti labi, bet? Domes deputāts J. Hlevickis tobrīd jau bija notiesāts pirmās instances tiesā un atradās apcietinājumā, taču vēl trīs mēnešus skaitījās minētā uzņēmuma valdē un saņēma par to atalgojumu, kaut gan reāli vairs nekādus pienākumus pildīt nespēja. Viens valdes loceklis tika atstāts amatā, kaut gan reāli nespēja pildīt savu darbu, otrs - tikai uz aizdomu pamata par pārkāpuma izdarīšanu zaudē amatu. Darba likumā tomēr ir minēta tāda lieta kā atšķirīgas attieksmes aizliegums. Tālāk Jūrmalas slimnīca vērsās tiesā pret J. Tračumu par piemaksu atmaksāšanu, bet viņš vērsās tiesā pret uzņēmumu, par, viņaprāt, netaisnīgo atlaišanu no darba. No J. Tračuma piedzenamā summa ir no 23 līdz 29 tūkstošiem latu, un man nav pārliecības, ka tā no viņa pilnībā tiks piedzīta. Varbūt šādos apstākļos labākā iespēja būtu mierizlīgums, un jautājums ir par tā summu - abas puses piekrita summai 11 000 latu apmērā.

Bet kāda ir jūsu loma šajā stāstā?

Es uzskatīju, ka ir jābūt domes lēmumam par šo mierizlīguma summu. Tāpat es uzskatu, ka mierizlīgums varētu stāties spēkā tikai tad, ja tam piekristu tiesa.

Kādu drošības līdzekli KNAB jums īsti ir piemērojis?

Par šo jautājumu es nevaru izteikties.

Jūs esat pozicionējis sevi kā bezpartejiskais deputāts. Vai līdz pašvaldību vēlēšanām plānojat pievienoties kādai partijai?

Es labprāt saglabātu bezpartejiska politiķa statusu, bet tas nozīmētu, ka pēc 8 mēnešiem man būtu jābeidz sava politiskā karjera. Bet par to es domāšu pēc vairākiem mēnešiem.

Jautāšu citādāk - kura no politiskajām partijām jums simpatizē visvairāk?

Uzskatu, ka man būtu jādarbojas kādā no labējām partijām. Konkrētāk es šobrīd negribētu atbildēt.

Šīs sarunas laikā jūs uzskaitījāt pietiekami daudz darāmo darbu. Kā plānojat to visu paspēt jums atvēlētajos 8 mēnešos?

Budžeta jautājumi ir jāsakārto katru gadu - to izdarīt ir iespējams. Pavirzīt uz priekšu attīstības plānošanas dokumentus arī ir iespējams - ir jāaktivizē darbs pie attīstības plāna izstrādes. Mazos pilsētas attīstības darbus ir iespējams paveikt, piemēram, sakārtot pilsētas publiskās tualetes. Savukārt lielos darbus - bērnudārza celtniecību, skolu remontu, sporta halles būvniecību utt. - tiešām pilnībā realizēt nav iespējams, taču tos var vismaz iesākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Budžets ar 4 milj. Ls deficītu, nomas maksu parādi, tiesvedības, kurām gals nav redzams,- tā ir tikai daļa no bijušajām un esošajām Jūrmalas pašvaldības problēmām. Par aktuālo Jūrmalas domē pēc 100 dienām amatā intervijā Db stāsta Jūrmalas mērs Ģirts Trencis.

Manuprāt, galvenais ir tas, ka vairums domes deputātu spēja strādāt vienoti, kopīgi gan izskatot, gan pieņemot ļoti būtiskus lēmumus. Kopīgā darbā arī spējām sabalansēt 2008.gada pašvaldības budžetu. Gadu pabeidzām ar piecu miljonu latu lielu pārpalikumu, kaut arī vēl 2008.gada septembrī budžetā bija četru miljonu latu liels deficīts. Šī piecu miljonu rezerve mums ļaus 2009.gadā izdzīvot.

Neparakstīju 35 līgumus, ko iepriekšējais mērs Munkevics bija sagatavojis. Vairums no šiem līgumiem bija par 9999 latiem un vairāk, bez pārredzamas iepirkumu procedūras. Kopējā visu līgumu summa ar PVN pārsniedza 930 tūkstošus latu. Šo summu 2009.gada budžetā varēsim izmantot sociālo pabalstu izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis atsaucis prasību Jūrmalas pilsētas tiesā pret Jūrmalas pilsētas domi par savu nelikumīgo atstādināšanu no domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāja amata 2008.gada martā un atlaišanu no darba 2008.gada jūlijā.

„Man ir ļoti rūgti to darīt, jo es apzinos, ka tiesā būtu uzvarējis. Taču situācija ir mainījusies, esmu kļuvis par domes priekšsēdētāju, tādēl turpināt tiesāties, manuprāt būtu neētiski,” skaidro Ģ.Trencis.

2008.gada septembra sākumā Ģ.Trencis, vēršoties Jūrmalas pilsētas tiesā, norādīja, ka atlaišana no Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāja amata notika lielā steigā, ar acīmredzamiem darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem. Jūrmalas pilsētas tiesa Ģ.Trenča prasību pieņēma izskatīšanai, un pirmo tiesas sēdi nozīmēja 2008.gada oktobra vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra uzrādījusi apsūdzību Jūrmalas mēram Ģirtam Trencim. Apsūdzība uzrādīta par dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanu.

DB jau rakstīja, ka KNAB uzskata, ka Trencis kā amatpersona rīkojusies pretēji saviem uzdevumiem un pienākumiem, tostarp Jūrmalas pašvaldības uzticētajam pienākumam kā Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājam pārvaldīt pašvaldības kapitālsabiedrības un pieņemt pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumus, nepārkāpjot tiesību aktos noteiktās robežas. KNAB Trenci vaino 12 660 latu lielu zaudējumu radīšanā kūrortpilsētas budžetā.

Apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas. Par to draud brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KNAB rosina saukt pie kriminālatbildības Jūrmalas domes mēru Ģirtu Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Viņa rīcības dēļ pašvaldības budžetam kopumā radīti zaudējumi ne mazāk kā 12 660 latu apmērā.

Kriminālprocesa ietvaros noskaidrots, ka Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs Ģ. Trencis, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA „Jūrmalas slimnīca” un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto.

Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008.gada martā SIA „Jūrmalas slimnīca” dalībnieku ārkārtas sapulcē Ģ. Trencis kā pašvaldības (SIA kapitāla daļu turētāja) vienīgais pārstāvis pieņēmis lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA valdes priekšsēdētāja noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai – SIA „Jūrmalas slimnīca” nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, samazināta pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmā kompensācija līdz 11 000 latu, tādējādi SIA Jūrmalas slimnīca un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ģ. Trencis nedienās vaino bijušo mēru Munkevicu

Agrita Aune, Db, 04.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas mērs Ģirts Trencis uzskata, ka pret viņu uzsāktā krminālvajāšana ir gāztā mēra Raimonda Munkevica mēģinājums noturēties amatā, izmantojot KNAB kā ieroci.

„Es ļoti labi zinu, kā tapa šī lieta. Pēc tam, kad 26. septembrī Munkevicam tika iesniegts astoņu deputātu parakstīts iesniegums par neuzticības izteikšanu Munkevicam un manis amatā iecelšanu, jau 29. un 30. septembrī viņa kabinetā viesojās KNAB izmeklētāji. Viņi apspriedās, lai būtu pamats man pasludināt aizdomās turamā statusu,” skaidro Jūrmalas mērs Ģirts Trencis. Viņš uzskata, šis ir ļoti labi inscinēts politisks process. „Šis ir Munkevica mēģinājums jebkuriem līdzekļiem noturēties amatā, diemžēl, izmantojot KNAB kā ieroci,” tā Ģ.Trencis.

Ģ.Trencis domā, ka SIA Jūrmalas slimnīcas bijušā vadītāja Jura Tračuma pārkāpums ir formāls līdzīgi kā tas bijis citām amatpersonām ( kā piemēru min dakteri Lasmani), kuru lietas beigušās bez nozīmīgiem sodiem. Identiski beigšoties arī šī lieta. „Domes kā cietušā pārstāvis ir izpilddirektors Gatis Truksnis, un es tur nekādā veidā nejaukšos,” turpina Ģ.Trencis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valdības parāda attīstība un riski

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Visa pasaule iestigusi parādos … kam?

Leonīds Aļšanskis, Dr.Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis, 21.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piedāvājums plašs «uz papīra»

Ingrīda Drazdovska, 21.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Motoklubs Vēja brāļu ordenis tūkstošiem eiro investējis degvīna ražošanā, kas sākta pērn septembrī un ar kuru šogad plānots iepazīstināt plašāku publiku, atklāj motokluba prezidents Aivars Freimanis jeb Frīdis.

Kā stāsta A. Freimanis, vēja brāļiem jau kādu laiku ir pašiem savs degvīns VB40, ko ražo pēc kluba biedru izvēlētas receptes tepat Latvijā un ko var iegādāties 0,5 litru tilpumā gan plastmasas, gan stikla pudelē.

Degvīna, kuram savu vārdu piešķīris slavenais motoklubs un kas ir 40% grādu stiprs, ražošana sākta 2013. gadā septembrī, Rīgā, SIA Yellow Stone dzērienu ražošanas rūpnīcā, stāsta viens no degvīna izplatītāja SIA Tris-A īpašniekiem Artūrs Trencis.

Degvīns pagaidām pieejams aptuveni 20 tirdzniecības vietās un bāros. Kā skaidro A. Freimanis, uz lielajiem tirdzniecības tīkliem, kā Maxima vai Rimi, viņi neejot, jo iznākot vairāk finansiāli zaudēt, lai tikai tiktu tur iekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikko kā Tautas Partija uzņēma savās rindās Jūrmalas mēru Ģirtu Trenci. Jūrmalas domē viņš ievēlēts no Jaunā laika, bet vairākus gadus strādāja kā bezpartejiskais deputāts.

Jūrmalas domē , kurā ir 15 deputātu vietas, jau strādā divi TP domnieki, miljonārs Agris Kalnciems un bijušais Jūrmalas domes izpilddirektors Zigurds Starks. Visticamāk, ka pašvaldību vēlēšanās Ģ.Trencis startēs ar pirmo kārtas numuru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunievēlētajam Jūrmalas mēram piemēro aizdomās turamā statusu

, 14.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunievēlētais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis savas gaitas jaunajā amatā uzsāk kā aizdomās turamais krimināllietā.

Jaunais Jūrmalas mērs KNAB birojā sniedzis atbildes uz biroja darbinieku jautājumiem un viņam piemērots aizdomās turamā statuss krimināllietā, kurā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu apsūdzēts bijušais pašvaldības SIA Jūrmalas slimnīca valdes priekšsēdētājs Juris Tračums. Ģ. Trencis raidījumā 900 sekundes norāda, ka J. Tračums, iespējams, sev pretlikumīgi piešķīris 23 000 latu. Savukārt ar domi iepriekš bija noslēgts mierizlīgums par 11 000 latiem.

Izlīgums starp Jūrmalas domi un J. Tračumu tika apstiprināts 6.maijā un pirmās instances tiesa uzskatīja, ka kriminālprocess līdz ar to ir izbeidzams. Vēlāk apelācijas protestu par šādu lēmumu iesniedza prokuratūras pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Elemental Business Centre" būvnieks "Merks" nodevis biroju ēku kompleksu attīstītājam "Kapitel", tādējādi noslēdzot būvniecības posmu, kas tika uzsākts 2021.gada septembrī.

Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 60 miljonus, un tas sastāv no divām ēkām ar 21 000 m2 kopējo iznomājamo platību. Šobrīd nomai vēl pieejami 5000 m2 biroju platību, savukārt teju 75% ir jau iznomāti. Pašlaik jaunās biroja telpas tiek nodotas pirmajiem desmit nomniekiem, kuru kopējais darbinieku skaits biroju ēku kompleksā būs aptuveni 500. Pirmie nomnieki darbu "Elemental Business Centre" sāks jau oktobra beigās.

"Elemental Business Centre" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka Skanstē tapušās biroju ēkas ir gatavas un tuvākajā laikā tās apdzīvos vairums to nomnieku.

"Ar lielu prieku paziņojam, ka aktīva darba rezultātā, līdz ar biroju centra nodošanu ekspluatācijā, telpas varam nodot desmit uzņēmumiem, kuru darbinieki sāks tās izmantot jau no oktobra beigām. Nākamie desmit nomnieki savas jaunās telpas sāks apdzīvot nākamā gada pirmajā ceturksnī, kad arī gaidāma pusdienu restorāna "Restart" un fizioterapijas centra "Fiziocentrs" atvēršanas svētki. Prieks redzēt, ka ēkā izmantotās tehnoloģijas uzrāda iecerēto efektivitāti, jau šobrīd ēkas apkurei tiek izmantoti ģeotermālie siltumsūkņi, kā arī ēkā tiek nodrošināts augstākās klases mikroklimats. Ar ēkas nodošanu ekspluatācijā esam izpildījuši visus solījumus nomniekiem, kuri mums uzticējās būvniecības gaitā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk saskarsmē ar parādnieku parādu piedzinējam aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus, tam jāatklāj samaksas par parāda piedziņu, un no 2013.gada būs jāsaņem licence ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai.

To paredz Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas no šodienas stājas spēkā, Db.lv uzzināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tas norāda, ka jaunais likums ir nozīmīgs solis pastāvošo problēmu risināšanā, jo līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas paredzētu ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā rezultātā patērētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām un parāda piedzinēju patvaļību.

Sagaidāms, ka likuma spēkā stāšanās būtiski paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, palielinās tirgus uzraudzības ilgtermiņa efektivitāti, samazinās negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu sniedzēju pieļauto pārkāpumu skaitu, tādejādi nodrošinot caurskatāmu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu kopumā. Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts PTAC. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, ir agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nevēlas pieļaut invazīvu svešzemju sugu iekļūšanu Eiropā

Žanete Hāka, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis jaunus noteikumus, lai nepieļautu invazīvu svešzemju sugu — dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu — iekļūšanu Eiropas Savienībā vai ierobežotu to nodarītos kaitējumus ekosistēmām vai ekonomikām, informē EP.

Tiesību akti aizliedz sugas, kas definētas kā sugas, kuras rada bažas ES, un pieprasa labāk koordinēt dalībvalstu sadarbību ar tām saistīto problēmu risināšanā.

Invazīvas svešzemju sugas ES ik gadu nodara kaitējumu vismaz 12 miljardu eiro apmērā, un daudzas dalībvalstis jau tagad iegulda ievērojamus līdzekļus, lai risinātu šo problēmu, norāda deputāts Pavel Poc (S&D, Čehija), kurš virzīja likumprojektu Parlamentā. Viņa sagatavoto ziņojumu deputāti apstiprināja ar 606 balsīm par, 36 pret un 4 atturoties.

Dalībvalstu centieni ierobežot kaitējumi ne vienmēr ir bijušas efektīvi tieši tāpēc, ka šo sugu izplatība nebeidzas uz dalībvalstu robežām. Tāpēc ES līmeņa sadarbība ir būtiska. Likumdošanas sarunas par šo regulu bija ļoti sarežģītas un mums bija ierobežots laiks, lai panāktu vienošanos, viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas kapitālsabiedrībām jāsamazina izdevumi

Agrita Aune, Db, 21.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. un 30. janvārī Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu vadītājiem jāiesniedz domei priekšlikumi par izdevumu daļas samazinājumu šī gada budžetā.

Notiks visu pašvaldības uzņēmumu dalībnieku sapulces, kurās to vadībai būs jāatskaitās par parādiem, kā arī jāiesniedz priekšlikumi algu un tarifu samazinājumiem. Jūrmalas mērs uzvēra, ka kapitālsabiedrībām nāksies samazināt iepirkumus. Viņš prognozē, ka parādi varētu būt lielākajiem pašvaldības uzņēmumiem Jūrmalas siltumam, Jūrmalas namsaimniekam un Jūrmalas ūdenim.

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis atzina, ka vislielākās problēmas ir Jūrmalās siltumā, kur iepriekšējā valdes esot izpārdevusi pašvaldībai piederošos īpašumus, kā arī palielinājuši sev algas, neierēķinot algu paaugstinājumu tarifā. Trencis uzskata, ka tas ir traģiski, ka Jūrmalā par 60 līdz 80 m2 lielu dzīvokli komunālie maksājumi sasniedz 200 latus mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdienas pēcpusdienā Jūrmalas domē iesniegts astoņu deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu sasaukt ārkārtas domes sēdi, kurā deputāti balsotu par mēra Raimonda Munkevica atstādināšanu no amata un jauna pilsētas galvas ievēlēšanu.

Par neuzticības izteikšanu līdzšinējam Jūrmalas mēram parakstījušies abi TB/LNNK domnieki Aigars Tampe un Juris Griķis, divi TP domnieki Zigurds Starks un Agris Kalnciems, kā arī Dainis Urbanovičs (LSDSP), Andrejs Kondratjuks (ievēlēts no LPP), Jānis Kuzins (ievēlēts no Dzimtene) un Ģirts Trencis (b/p).

DB jau vairākkārt rakstīja par kūrortpilsētas deputātu vēlmi mainīt domes vadību, taču līdz šim tas nav izdevies. Kā galvenos iemeslus vadības maiņai šoreiz deputātu vairākums min problēmas ar darba organizāciju domē. Iepriekšējais mēģinājums nomainīt mēru beidzās ar to, ka domnieks Ilmārs Ančāns saņēma amatu vienā no pašvaldības uzņēmumu valdēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatus zaudē ar eksmēru Munkevicu saistītās personas

Pēc dalībnieku sapulcēm, kurās pašvaldības uzņēmumu valdes atskaitījās par uzņēmumu finansiālo darbību, vairākos no tiem nomainīta vadība.

Db jau vairākkārt rakstīja par Jūrmalas domnieku cīņām par amatiem pašvaldības uzņēmumos un kapitāldaļu pārraudzīšanu. Tās notika kopā ar domes vadības maiņu, katrs nākamais mērs atcēla iepriekšējā nozīmētās amatpersonas.

Vislielākās izmaiņas skar pašvaldības SIA Jūrmalas siltums un Jūrmalas attīstības projekti, kur valdes sastāvs mainījies gandrīz pilnībā. "Jūrmalas siltumā atgriezies tā ilggadējais direktors Uģis Vīksna. Diemžēl starp šī uzņēmuma bijušo valdi un domi bija izveidojusies savstarpēja neuzticēšanās, mums nebija nekādas informācijas par tur notiekošo," situāciju skaidro Jūrmalas mērs Ģirts Trencis. Ar Jūrmalas attīstības projektu darbību deputāti bijuši neapmierināti. "Vadība nevarēja atskaitīties par iztērētajiem līdzekļiem, notikušajiem iepirkuma konkursiem, kurus rīkoja pašu izveidota komisija. Tagad meklēsim tādu valdes priekšsēdētāju, kam ir jau pieredze pašvaldības mājokļu būvniecībā un iegādē," turpina Ģ.Trencis un neslēpj, ka "pēc speciālistiem skatīsies Rīgas virzienā". Amatu saglabās arī deputāts Ilmārs Ančāns, kurš to saņēma pēc sava paraksta atsaukšanas no iesnieguma par neuzticības izteikšanu Munkevicam. "Ne es viņu amatā iecēlu, ne noņemšu, lai tikai strādā," tā Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģ.Trencis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apspriež Jūrmalas investīciju plānu

Agrita Aune, Db, 04.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Jūrmalas deputāti apvienotajā domes komiteju sēdē izskatīs pašvaldības investīciju plānu laikam no 2009. līdz 2012. gadam.

2008.gadā Jūrmalas investīciju plānā paredzēti bija 21 miljons 173 tūkstoši latu, un domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis prognozē, ka nākamgad šī summa būs līdzīga vai nedaudz mazāka.

Lielākie projekti, kuriem pašvaldībai līdz šim nav nepieticis naudas, ir mols pie Lielupes ietekas jūrā ( 25 līdz 30 miljoni latu), jaunais tilts pār Lielupi Jaundubultos ( ap 100 miljoniem latu).

Visvairāk naudas iecerēts tērēt izglītībai Pumpuru vidusskolas un Slokas pamatskolas rekonstrukcijai, bērnudārza Katrīna būvniecībai, varbūt arī Ķemeru vidusskolas remontam.

Kā lielākos nākamā gada projektus Ģ.Trencis min ielu remontus ( 700 tūkstoši latu,- Turaidas ielas, Meierovica prospekta, kā arī Tērbatas un Tallinas ielu rekonstrukcijas), Majoru kultūras nama remontdarbus ( 600 tūkstoši latu), iekšpagalmu labiekārtošana ( 400 tūkstoši latu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Itālijas parāda nasta un iespējas to samazināt

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bukovska, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai iespējams amerikāņu defolts? (2)

Leonīds Aļšanskis, Dr.Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis, 15.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Skandāls: Jūrmalas dome nepakļaujas ministrijai

Agrita Aune, 27.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA LB Īpašumi nav iespēju ierakstīt ēkas pamatus zemesgrāmatā uz sava vārda un privatizēt pašvaldības zemi, jo Jūrmalas dome noraida viņu rosināto adreses maiņu.

Vairākkārt Jūrmalas domē atliktais jautājums Par adreses noteikšanu daudzfunkcionālu viesnīcu un biroju ēku kompleksam (pamati) Jūrmalā, Dārzkopības ielā 19 arī šoreiz nav guvis labvēlīgu deputātu balsojumu.

Šis ir pašvaldībai piederošs zemesgabals, ko uz 99 gadiem SIA BL Īpašumi iznomāja eksmēra Jura Hlevicka vadītā dome. Vēlāk izvērtēšanas likumību izvērtēt advokātiem lūdza nākamā sasaukuma dome. Toreiz advokātu birojs Liepa, Skopiņa/ Borenius secināja, ka nomnieks nav izpildījis savu apņemšanos viena gada laikā kopš līguma noslēgšanas brīža iesniegt domē saskaņošanai būvprojektu, turklāt saistības nav izpildītas paša nomnieka vainas dēļ. Vēl J.Hlevicka vadītā dome 2005. gada 9. februārī savā pēdējā domes sēdē paspēja pieņemt lēmumu Par apartamentu viesnīcas un biroju kompleksa būvniecības ieceri zemesgabalam Dārzkopības ielā 19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 33% – vidējais 1 ha lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020. gadu (2023. gada martā – 43%; februārī – 43%, janvārī – 41%);
  • 165 EUR/ ha – adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī -183 EUR/ ha; martā – 183 EUR/ ha; februārī – 183 EUR/ha; janvārī – 178 EUR/ha);
  • 330 EUR/ha – augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī - 330 EUR/ha; martā 330 EUR/ha; februārī – 330 EUR/ha; janvārī – 330 EUR/ha).

Komentāri

Pievienot komentāru