Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Aizvadītajā gadā reģistrēts pēdējo piecu gadu zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, savukārt likvidēto uzņēmumu skaits 2015.gadā palielinājies par 57%, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn turpinājis samazināties jaunreģistrēto uzņēmumu skaits. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2015.gadā reģistrēti kopumā 13 483 jauni uzņēmumi, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš.

Analizējot iepriekšējo gadu datus, redzams, ka jaunreģistrēto uzņēmumu skaits strauji palielinājās 2010.gadā, kad tika atviegloti jaunu komersantu reģistrācijas noteikumi, ļaujot reģistrēt SIA arī ar samazinātu pamatkapitālu. Jau no pirmajām dienām jaunā uzņēmējdarbības forma guva lielu popularitāti, kā rezultātā ik gadu vairāk nekā puse no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem bijušas SIA ar samazinātu pamatkapitālu. Līdzīga tendence saglabājusies arī 2015.gadā, kad no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem 8 060 jeb 60% bijušas SIA ar samazinātu pamatkapitālu, no kurām 62% pamatkapitāls bijis līdz 10 eiro.

Latvijā ir 1437 ciemi ar noteiktām robežām, un to kopējais iedzīvotāju skaits ir 258 tūkstoši. Šajā tūkstošgadē no jauna ir izveidojušies trīs ciemi, kuros 2000. gadā nebija neviena iedzīvotāja vai to skaits nepārsniedza 10, taču 2018. gada sākumā to ir vairāk nekā 300, liecina Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālās statistikas dati.

Dažos desmitos iedzīvotāju skaits 2000. gadā bija mērāms četros ciemos, kuros šogad to skaits pārsniedzis 300 – Lapeniekos (no 13 līdz 474, pieaugums 36 reizes), Sunīšos Garkalnes novadā (no 50 līdz 682, pieaugums 14 reizes), Jāņupē (no 57 līdz 775, pieaugums 14 reizes) un Dzērumos (no 33 līdz 438, pieaugums 13 reizes). Vētrās iedzīvotāju skaits audzis (no 96 līdz 415, pieaugums 4,3 reizes), bet Dzidriņās (no 108 līdz 876, pieaugums 8 reizes).

Ar nozīmīgu iedzīvotāju skaita pieaugumu,18 gados pārsniedzot vienu tūkstoti, izceļas Medemciems, kurā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 84 līdz 1 244 personām. Gaujā, Carnikavas novadā, lai arī strauji pieaudzis iedzīvotāju skaits, bērnu vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars ir izteikti zemāks salīdzinājumā ar citiem Pierīgas ciemiem – tikai 7%. Tikmēr senioru vecumā virs 65 gadiem īpatsvars tur ir teju dubultojies no 14% līdz 23%.

Uz 2012.gada 1.janvāri Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā bija reģistrēti 368 ciemi, kuros nav reģistrēta neviena ēka, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) informācija.

2011.gadā VZD ir nosūtījis pašvaldībām informāciju par 530 ciemiem, kuros nav reģistrēta neviena ēka. Šādi ciemi pārsvarā atrodas Latgalē.

Saskaņā ar VZD datiem vairāk nekā puse no šiem ciemiem ir apstiprināti 1999.gadā. Diemžēl pašvaldības dažādi izprot jēdzienu "ciems”, kā rezultātā ciema statuss tika piešķirts gan apdzīvotām vietām, kas sastāv no 1000 un vairāk ēkām, gan tādām, kas sastāv no vienas vai divām viensētām, norāda VZD.

Pašvaldībām ir nepieciešams izvērtēt apdzīvoto vietu atbilstību ciema statusam. Ja ciemā nav ēku vai nav atbilstošas infrastruktūras, kā arī nav iesniegtu apbūves attīstības priekšlikumu, pašvaldībai būtu jālemj par šāda ciema likvidāciju, norāda VZD.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija, un uzņēmējdarbību bremzēja dažādi ierobežojošie pasākumi, jauno uzņēmumu skaits pērn nedaudz palielinājies.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2021. gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, kas ir par 288 vairāk nekā gadu iepriekš.

Lursoft pētījis, kurās pašvaldībās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pērn palielinājies visstraujāk, kā arī skatījis, kā mainījies likvidēto uzņēmumu skaits sadalījumā pa pašvaldībām.

Līdz ar jaunreģistrēto uzņēmumu dinamikas līknes augšupeju, jaunu uzņēmumu skaits 2021. gadā audzis vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām. Lursoft izpētījis, ka pērn, salīdzinot ar 2020.gadu, vairāk jaunu uzņēmumu reģistrēts 28 pašvaldībās, savukārt Gulbenes novadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits saglabājies nemainīgs, jo gan 2021., gan arī 2022. gadā reģistrēti 70 jauni uzņēmumi.

Lai arī nemitīgi skan pozitīvas ziņas par ekonomikas izaugsmi, tomēr šogad deviņos mēnešos likvidēto uzņēmumu skaits lielāks nekā 2013. un 2012. gadā kopā, iemesli milglā tīti, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos divos gados ievērojami audzis likvidēto uzņēmumu skaits. 2013.gadā likvidēti 3949, bet 2014.gadā to skaits audzis jau līdz 6171, taču šogad, neskatoties uz faktu, ka gads vēl nav noslēdzies, likvidēts jau 7 501, liecina SIA Lursoft dati. Šie dati DB aptaujātajiem raisīja izbrīnu un pārsteigumu, jo vismaz informatīvajā telpā nekādi signāli par paaugstinātu uzņēmumu izmiršanu neesot manīti un pašlaik arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vēl neesot sajutuši plānoto izmaiņu ietekmi, lai jau šogad būtu likvidējušies.

Likvidējas piecgadnieki

SIA Lursoft pētījums rāda, ka likvidēto uzņēmumu kapitāldaļu turētāju vidū ir arī ārvalstu investori. Interesanti, ka pēdējos gados, lai arī nedaudz, tomēr ārvalstniekiem piederošo likvidēto uzņēmumu īpatsvars ir samazinājies. Lursoft aprēķini rāda, ka, piemēram, 2013.gadā no visiem likvidētajiem uzņēmumiem 14,3% gadījumu vismaz viens no kapitāldaļu turētājiem ir ārvalstnieks, savukārt šogad rādītājs samazinājies jau līdz 13,1%. «Teju 90% no visiem kapitāldaļu turētājiem, kuru uzņēmumi pēdējo četru gadu laikā likvidēti, ir no Latvijas (89,6%). Savukārt, pētot, kuriem ārvalstniekiem piederējušas daļas likvidētajos uzņēmumos, priekšplānā izvirzījušās tuvējās kaimiņvalstis – Krievija (no visiem likvidēto uzņēmumu kapitāldaļu turētājiem 2% nāk no Krievijas), Lietuva (1,5%), Igaunija (1%),» pētījuma datus analizē SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa norāda, ka vairāk nekā 27% dalībnieku, kuru uzņēmumi pēdējo četru gadu laikā likvidēti, ir kļuvuši par jaunu uzņēmumu īpašniekiem. Tas savukārt liecina, ka faktiski šie uzņēmēji nav nolēmuši turpmāk neiesaistīties uzņēmējdarbībā, drīzāk likvidējot uzņēmumu, tie ņēmuši vērā citus apsvērumus. Nenoliedzami šobrīd salīdzinoši vienkāršotais uzņēmumu reģistrācijas process ļauj uzņēmējiem piereģistrēt ātri jaunu uzņēmumu. Vairumā gadījumu likvidētā uzņēmuma īpašniekam patlaban pieder viens uzņēmums (58,9% gadījumu), savukārt vēl 35,9% gadījumu pēc uzņēmuma likvidēšanas uzņēmējs reģistrējis pat 2 – 5 jaunus uzņēmumus. Apskatot 2012.–2015.gada likvidēto uzņēmumu statistiku, redzam, ka vairumā gadījumu tiek likvidēti uzņēmumi, kuri sasnieguši vismaz piecu gadu vecumu. Pēdējos divos gados likvidēto uzņēmumu skaita īpatsvaram šajā grupā bijusi tendence pieaugt, palielinoties no 72,93% 2013.gadā līdz 76,51% šogad. Pretēja tendence redzama uzņēmumu grupā vecumā līdz 1 gadam. Pētījuma rezultāti parāda, ka šo uzņēmumu īpatsvars starp visiem likvidētajiem kopš 2012. gada sarucis uz pusi.

Pārcelšanās biznesa komersanti apšauba valsts iepirkumu godīgumu, tostarp šogad aktuālo VID «jurģu» konkursu .

Valsts iestāžu izludinātajos iepirkumos piedalīties īsti nav jēgas, jo nav pārliecības par to norises godīgumu, DB atzina vairāku pārcelšanās pakalpojumu kompāniju pārstāvji. Kā viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem tiek minēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konkurss par pārvietošanas pakalpojumu sniegšanu.

Valstij netic

«Valsts pasūtījumos nepiedalāmies,» saka Corstjens Worldwide Movers Riga pārdošanas vadītājs Māris Lapiņš, jo viņam ir šaubas par godīgu iepirkumu. Uzvarētāju piedāvātās cenas šajos iepirkumos ir neadekvāti zemas, piebilst SIA Movers valdes loceklis Kaspars Ritums, līdz ar to neesot nekādas jēgas tērēt laiku sava piedāvājuma sagatavošanai. «Tas nav reāli,» par atsevišķu pakalpojumu cenām valsts iestāžu iepirkumos saka SIA Zebra Cargo valdes loceklis Oskars Veinbergs. Savukārt SIA BCS valdes priekšsēdētājs Romāns Berseņevs norāda uz atšķirīgo pieeju dažādos iepirkumos. Piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārvietošanas (LNB) pakalpojumu konkursā BCS neesot uzvarējis tikai triju drukas kļūdu dēļ.

Gada laikā ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma minimālo darba algu vai mazāk par to, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt neliels pieaugums, salīdzinot ar 2012. gada 4. ceturksni, vērojams darba samaksas grupās 284,58–426,86 eiro un 426,87–711,44 eiro.

Līdz 284,57 eiro mēnesī pērnā gada pēdējā ceturksnī saņēma 28,8% darba ņēmēju, un tas ir par 3,8 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gada 4. ceturksnī.

Atalgojumu no 284,58-426,86 eiro apmērā pērnā gada pēdējā ceturksnī saņēma 28% iedzīvotāju, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Savukārt no 426,87-711,44 eiro pērnā gada beigās saņēma 27% darba ņēmēju, kas ir par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Atalgojumu no 711,45-14422,87 eiro saņēma 9,7%, kas ir līdzīgi iepriekšējā gada nogalei. Savukārt vismaz 1422,88 eiro lielu atalgojumu saņēma 1,6%. Šo cilvēku īpatsvars gada laikā nav mainījies.

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus.

Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Prioritāte – lai nodokļi būtu

Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas «nauda» nodokļiem. Nereti iestādes lepojas ar samaksāto nodokļu apjomu, tomēr būtībā tās vispirms no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem saņem naudu, no kuras attiecīgu daļu samaksā nodokļos vēlreiz. Patēriņa – akcīzes un pievienotās vērtības – nodokļi rodas tāpēc, ka uzņēmumi maksā algas saviem darbiniekiem un nodokļus, kurus valsts pārdala. Tālāk, saņemot pensiju, iedzīvotāji var doties un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, un atkal ir nodokļu ieņēmumi. Šo valsts labklājības algoritmu nedrīkst ignorēt, jo uzņēmumi ir valsts dzīvības asinsrite! Proti, prioritāte ir, lai nodokļu ieņēmumi vispār būtu un tikai pēc tam notiktu pārdale.

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412 vairāk nekā pērn visā gadā kopumā.

To liecina SIA Lursoft dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Šā gada desmit mēnešos tika reģistrēti 8538 jauni uzņēmumi, bet likvidēti teju trīs reizes vairāk – 21 157. Tādējādi likvidēto (mirušo) uzņēmumu skaits būtiski pārsniedza jaundzimušo uzņēmumu skaitu – par 12 619 – un par šo daudzumu samazināja arī kopējo Latvijā juridiski dzīvo uzņēmumu skaitu. Šā gada desmit mēnešos ir likvidēts vairāk uzņēmumu nekā visā 2018. gadā kopumā.

Cita situācija

Jāatgādina, ka pēdējo reizi, neskaitot 2018., 2017. un 2016. gadu, šāda situācija, kad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedza jaundibināto, bija vērojama pirms 19–20 gadiem. Proti, 1997. un 1998. gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu (SIA no 100 Ls (142 eiro) līdz 2000 Ls (2840 eiro)), ko neizdarot, tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas ekonomikas krīze, kura ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Ir gan kāda nianse, proti, savulaik likvidācija notika likuma prasības neizpildes dēļ, savukārt pēdējos gados – biznesa lēmuma un tukšo, nestrādājošo uzņēmumu «izslēgšanas» dēļ.

Likvidēto uzņēmumu skaits pērn pieaudzis par 57% un pārsniedz 10 tūkst. robežu, daudzās Latvijas pašvaldībās pērn mirušo uzņēmumu skaits pārsniedz jaundzimušo

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Pētījums rāda, ka līdz ar kopējo tendenci valstī – samazināties jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam un pieaugt likvidēto – praktiski visās Latvijas lielākajās pilsētās novērota līdzīga situācija. Izņēmums ir bijusi Daugavpils, kur pērn reģistrēto uzņēmumu skaits audzis, tiesa gan, likvidēto uzņēmumu skaits, tāpat kā citviet, palielinājies. Pētījums rāda, ka 2015. gadā visbiežāk likvidēti uzņēmumi, kuri iepriekš strādājuši mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un ēku būvniecības jomās. Pretstatā uzskatam, ka lielākoties tiek likvidēti pēdējo gadu laikā reģistrētie uzņēmumi, Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2015. gadā likvidēto uzņēmumu vecums sasniedz pat 9,5 gadus, tiesa gan, aizvadītajā gadā likvidēti arī 44 pērn reģistrēti uzņēmumi, tostarp 11 mazkapitāla SIA, savukārt 1 – reorganizēts. Turklāt no 2015. gadā likvidēto uzņēmumu dalībniekiem tikai 150 personas pēc tam ir reģistrējušas jaunus uzņēmumus. Analizējot kopējo uzņēmumu skaita bilanci lielākajās Latvijas pilsētās, Lursoft pētījums rāda, ka tikai četrās pagājušajā gadā tas bijis ar plusa zīmi. Proti, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto tikai Jelgavā, Jūrmalā, Rīgā un Valmierā. Pārējās pilsētās likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis reģistrēto vidēji par septiņiem uzņēmumiem.

Šis nav komentārs no sērijas – vaimanoloģija no iedomātā portāla visslikti.lv. Skaitļi par plaisu starp reģioniem un Rīgu runā paši un ļauj secināt, ka paralēlā Latvija sākas aiz Rīgas robežām. Tur vidējā alga «uz rokas» cilvēkam ir gandrīz 300 eiro zemāka nekā vidējā darba samaksa valstī. Algas plaisa ir gandrīz minimālās algas apjomā. Tur, atkarībā no reģiona, jauno darba vietu skaits pērn ir bijis pat piecas reizes mazāks nekā Rīgā.

Saeimas aprīlī tapušajā ziņojumā par darbaspēka nodrošinājumu Latvijā ir cipari, aiz kuriem reģionos stāv pagasti, ciemi, skolas, dzimtas un ģimenes. Saeimas statistikas dati rāda, ka pērn Rīgā ir radušās 3080 jaunas darba vietas, bet Zemgalē – tikai 589. Ekonomikas un Finanšu ministrijas ziņo, ka Latvijas IKP ir labi rādītāji un valstī ir izdevusies nodokļu sistēma, jo ieņēmumi valsts budžetā aug.

Situāciju salīdzinu ar vēža pacientu, kuram nesaka viņa slimību, jo vēlas viņu pasargāt. Tā darīja padomju laikā, kad uzskatīja, ka pacienta psihe ir pārāk trausla, lai viņam teiktu taisnību. Tā dara arī šodien, ja tuvinieki domā, ka taisnība slimo sagraus. Jautājums, kādēļ ilgtspējīgā valsts attīstības programmā mānīt sevi ar veiksmes stāstiem par reģioniem, ja lauki kļūst tukšāki. Varbūt vienkārši pateikt taisnību un netērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu. Pateikt, ka ārpus Rīgas un dažām lielākajām valsts pilsētām Latvija ir un būs vasarnīcu rajons. Citādi situācija izskatās kā pasakā par kailo karali, kur pavalstnieki majestātei melo, ka ir tapis skaists tērps, un tikai bērns atļaujas pateikt taisnību, ka karalis ir kails.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirmo reizi publicējusi datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā, kas ir alternatīvs rādītājs esošajām administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām – pilsētām un ciemiem. Blīvi apdzīvota teritorija ir no administratīvā un teritoriālā iedalījuma neatkarīga, nošķirta teritorija – apmešanās vai darba vieta, kurā viens otram kaimiņos vai netālu dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji.

Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. Piemēram, visa Audriņu un Naujenes pagastu teritorija ir sadalīta ciemos. No 1 438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā deviņos ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 410 to ir mazāk par 50, norāda CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš.

2019. gadā Latvijā ir 1 319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50, taču tajās strādā vismaz 50 nodarbināto. Šādu teritoriju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies visos statistiskajos reģionos: visvairāk – Latgalē un Vidzemē (par 25 %), vismazāk – Pierīgā (par 2 %). Latgalē un Vidzemē teritoriju skaita samazināšanās ir saistīta ar depopulāciju, savukārt Pierīgā pretēji – ar apdzīvotības pieaugumu, vairākām teritorijām laika gaitā saplūstot.

Krasās atšķirības no pārējiem reģioniem ir uzpūstas – citur dzīvojošie Latgales personā ir atraduši peramo sunīti, latviskās saimes melno avi

Mežizstrāde kā vienīgais iztikas avots un ģimeņu balstītājs, dzeršana un tukši pusnoplīsuši dzīvokļi vai mājeles, kuru īpašniekiem nav izdevies no tām atbrīvoties, sēstoties lidmašīnā savās peļņas gaitās ārpus Latvijas. Lauki un meži, ko kā pilnas iepirkumu somas no Latvijas iznesuši ārzemnieki. Tā nav tikai Latgale.

Latgali no pārējās valsts nešķir Berlīnes mūris, un arī stereotipos novalkātās puspatiesības drīzāk atgremo gadus divdesmit vecas ainiņas, nekā rāda, kas īsti notiek Latgalē. DB, pošoties uz Latgali, uzrunātais a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts strikti atteicās no intervijas, piebilstot, ka presē valda uzskats – «cilvēki Latgalē tikai nupat nokāpuši no kokiem», un ironiski piebilstot, ka «tā arī jāturpina rakstīt».

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 851,809 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,8% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada septembra sākumā bija 394,398 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 3,1% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 293,769 miljonus eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 163,643 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,6%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.septembrī veidoja 61,7% no kopējās parādu summas jeb 525,599 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,446 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Pūļa finansējuma vietnē Projektu banka uzsākta līdzekļu vākšana fotogrāfes Elīnas Kursītes un publicistes Elīnas Kolātes grāmatai Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi, kurā tiks apkopoti Latvijas pierobežas ciemos dzīvojošo cilvēku stāsti un fotogrāfijas.

Līdzekļi grāmatas Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi izdošanai tiek vākti Latvijas pūļa finansējuma vietnē projektubanka.lv. 40 dienu laikā iecerēts savākt 3300 eiro grāmatas ražošanas izmaksu segšanai, savukārt apmaiņā pret ieguldījumu varēs saņemt pašu grāmatu un citus labumus. Grāmatas izdošana paredzēta nākamajā gadā.

Topošās grāmatas autores uzsāka ceļojumus gar Latvijas sauszemes robežu šī gada maijā. Pierobežas ciemos abas autores meklē nedaudzos atlikušos iedzīvotājus, uzklausa viņu stāstus un iemūžina fotogrāfijās. Lielākā daļa ceļa veikta vasaras mēnešos, bet kopumā iecerēts apmeklēt aptuveni 60 pierobežas ciemus.

Covid-19 pandēmijas un pieaugošo izmaksu rezultātā krogu skaits Anglijā un Velsā sarucis līdz vēl nepieredzēti zemam līmenim.

2022.gada pirmajā pusē krogu skaits nokrities zem 40 000, kas ir par 7000 mazāk nekā pirms desmit gadiem.

Aizvērtie krogi tiek vai nu nojaukti, vai pārbūvēti par dzīvojamajām mājām vai birojiem, teikts nekustamo īpašumu nozares konsultāciju uzņēmuma "Altus Group" pētījumā.

Pētījuma autori norāda, ka tos krogus, kas spējuši pārdzīvot pandēmiju, tagad apdraud augstā inflācija un strauji augušās energoresursu cenas.

"Lai gan krogi pandēmijas laikā demonstrēja vērā ņemamu dzīvotspēju, tagad tie pieredz jaunas problēmas, cīnoties ar uzņēmējdarbības izmaksu krīzi, ko rada pieaugušās enerģijas cenas, inflācijas spiediens un nodokļu celšana," uzsver "Altus Group" Lielbritānijas nodaļas vadītājs Roberts Heitons.

Nespējam savu valsti reformēt, bet atspērušies velkam kuģi kaut pa smiltīm uz priekšu

Turpinot sabiedrībā iesakņojušos drūmo domu teju par striķi, ziepēm un tabureti, arvien grūtāk būs atrast vietu labu ideju radīšanai. Skumjākais ir tas, ka nespējam savu valsti reformēt, bet atspērušies velkam kuģi kaut pa smiltīm uz priekšu. Pasažieri lec pār bortu, bet mēs tik velkam un stumjam, jo nespējam saskatīt, ka jaunie apstākļi prasa citu pārvietošanās līdzekli. Kāda, aizverot acis, īsti rādās vīzija par Latvijas nākotni? Tukši ciemi reģionos, slēgtas skolas un slimnīcas, apklusušas rūpnīcas vai tomēr kādas iedvesmojošākas ainas?

Nevis tāpēc, lai kultivētu bezcerīgumu, bet gan ar domu rosināt diskusiju decembra beigās DB rakstīju par Latvijas un Krievijas vienlīdz švako izaugsmi, vērtējot IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes. Tomēr noprotu, ka daudzi lasītāji neļāvās uzvedināties uz pārdomām par to, kādu iemeslu dēļ mūsu valsts savā ekonomiskās attīstības ceļā brīžam atgādina lielo demokrātijas cirku aiz Latvijas un ES austrumu robežas, nevis radniecīgajās valstis tepat Baltijā. Komentāru naski pārkopēja virkne krieviski rakstošu mediju, pasniedzot to savā mērcē. Neierakstīšanās gaidītajos izaugsmes tempos ir neraža valsts tautsaimniecībai, bet (precizēšu Latvijas un Krievijas IKP salīdzinājuma kontekstā) ne valstij kā nacionālai idejai.

Rucavas novada dome plāno ieviest nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Papes un Nidas ciemā, aģentūru LETA informēja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta (Mūsmājas).

Piekrastes ciemi Pape un Nida Rucavas novada teritorijas plānojumā 2013.-2025.gadam ir noteikta kā īpašā režīma zona transporta līdzekļu iebraukšanai. Īpaša režīma zonas noteikšanas mērķis ir mazināt negatīvo ietekmi, ko rada lielais tūristu pieplūdums, proti, teritorijas piegružošanu, tūrisma infrastruktūras bojāšanu, kāpu izbraukāšanu u.tml. Lai organizētu teritorijas apsaimniekošanu un uzturēšanu, plānots ieviest sezonālu iebraukšanas maksu tūristiem un teritorijas apmeklētājiem, skaidroja Šusta.

«Šos līdzekļus plānojam izlietot, lai salabotu ceļus, ierīkotu jaunas autostāvvietas, labiekārtotu pludmali un glābšanas staciju. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka vēlamies, lai mūsu pludmalē nākotnē plīvotu Zilais karogs,» pastāstīja Šusta.

Vietējās varas Ziemeļīrijā likušas izveidot viltotas veikalu fasādes un aizklājušas pamestās ēkas ar milzīgiem plakātiem, lai paslēptu ekonomiskās grūtības, ar kurām saskaras pilsētas un ciemi netālu no golfa kūrorta, kur šomēnes tiksies G8 valstu vadītāji, vēsta CNBC.

Ziemeļīrijas valdība pēdējo divu gadu laikā iztērējusi 2 miljonus māciņu, lai risinātu pamesto ēku problēmu, daļu ēku nojaucot, bet citas uzlabojot, lai padarītu teritoriju pievilcīgāku.

Nauda iedalīta arī vietējām pašvaldībām Fermenas grāfistē, kur no 17. līdz 18. jūnijam norisināsies ikgadējais G8 līderu samits. Uzlaboti vairāk nekā 100 īpašumi.

Ciematā Belcoo izmaiņas ir galvenokārt kosmētiskas. Bijušajā gaļas veikalā uzlīmes uz logiem attēlo gaļas letes un rada iespaidu, ka bizness zeļ. Līdzīgi uzfrišināts cits īpašums turpat pāri ielai.

Sjerraleones iedzīvotājiem radies jauns palīgs cīņā ar nelikumīgu zvejniecību, ko pie valsts krastiem izvērš ārvalstu kuģi. Ar Londonas kompānijas Environment Justice Foundation (EJF) palīdzību piekrastes ciemati izveidojuši speciālu novērošanas sistēmu.

Ar EJF atbalstu un piešķirtajām 50 tūkstošiem britu mārciņu 23 Sjerraleones piekrastes ciemi aprīkojuši laivu ar novērošanas, kuģu identifikācijas un videoieraksta sistēmām, kuras izmantojot viņiem izdevies atpazīt desmit ārvalstu kuģus, kas valsts ūdeņos nodarbojušies ar nelikumīgu zvejniecību. Ciematu iedzīvotāji kopumā konstatējuši 252 nelikumīgas zvejniecības gadījumus, raksta laikraksts The Guardian.

Kuģu attēli un atrašanās vietas pēc tam tikušas nodotas Eiropas Savienības (ES), Āfrikas valstu, ostu un citu piekrastes ciematu rīcībā. Deviņiem no desmit zvejas kuģiem bijusi atļauja noķertos lomus vest uz ES valstīm.

Sākusies Saulkrastu novada teritorijas plānojuma 2012.–2024.gadam pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana, kas ilgs līdz šā gada 9.maijam.

To izstrādā mērniecības un teritorijas plānošanas uzņēmums Metrum, sadarbojoties ar Saulkrastu novada domi un Saulkrastu teritorijas plānojuma darba grupu. Plānojuma izstrādes termiņš paredzēts līdz 2012.gada augustam.

2011.gadā izstrādāta un publiski apspriesta Saulkrastu novada attīstības koncepcija, kas kļuva par pamatu teritorijas plānojuma pirmās redakcijas izstrādei, informē Metrum plānošanas projektu vadītāja, arhitekte Māra Kalvāne.

Atbilstoši darba uzdevumam ir izstrādāta vienota teritorijas atļautās izmantošanas veidu klasifikācija visā Saulkrastu novada teritorijā, ņemot vērā valstī sagatavotās vienotās klasifikācijas projektu. Īpaša uzmanība veltīta apdzīvojuma struktūras attīstībai novadā un izvērtējuma rezultātā ir precizētas Saulkrastu pilsētas un Zvejniekciema robežas. Pārējās apdzīvotās vietas – vasarnīcu apbūves teritorijas – tiek saglabātas kā atsevišķi vasarnīcu apbūves ciemi, saglabājot to sezonālo raksturu.

Ik pēc četriem gadiem Brazīlijā visas ielas tiek izrotātas dzeltenzaļās krāsās, gaidot savas valstsvienības spēles Pasaules kausa (PK) finālturnīrā futbolā. Jo tuvāk ir PK sākums, jo vairāk tas redzams ielās. Šogad, kad PK finālturnīrs pēc 64 gadu pārtraukuma atkal notiks Brazīlijā, vietējo iedzīvotāju entuziasmam būtu jākļūst vēl lielākam, taču realitātē viss ir tieši otrādi, vēsta laikraksts Diena.

Pirmo sajūsmu par PK rīkošanas tiesību saņemšanu pakāpeniski nomainījusi piesardzība, pēc kuras nu jau iestājusies pesimisma stadija. Pēdējos pētījumos par PK rīkošanu Dienvidamerikas lielākajā valstī ir tikai mazliet vairāk nekā 30% iedzīvotāju, informē laikraksts.

Par to lielā mērā esot «jāpasakās» rīkotāju izšķērdībai. Visu laiku dārgākais Pasaules kauss futbola vēsturē Brazīlijai izmaksājis trīsreiz vairāk, nekā pirms četriem gadiem PK rīkošanai iztērēja DĀR. Ņemot vērā arī gatavošanos vasaras olimpiskajām spēlēm Rio 2016. gadā, valsts ekonomika pašlaik piedzīvo ļoti grūtus laikus. Dzīves sadārdzināšanās tikai palielināja graustos dzīvojošo iedzīvotāju skaitu, bet labāka iespaida radīšanai viņus izliek ārā no pagaidu mājām. Un viņi dodas uz nākamajām pagaidu mājām, veidojot jaunas graustu pilsētas. Jo nekur citur, kur iet, jau viņiem nav, raksta Diena.