Šodien Saeima ir paredzējusi skatīt pretrunīgi vērtētos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām".
"Jebkurš uzlabojums ir progress," uzsvēra SIA Kodoliņš, Ostaškovs un partneri valdes priekšsēdētājs Artūrs Kodoliņš. Par nodokļu sodu sistēmas reformu ir runāts vairākus gadus un tagad Saeimai ir jāsper pirmais solis, lai nodokļu sodi būtu atkarīgi no nodarījuma smaguma. Tāpēc arī, viņaprāt, sagatavotie grozījumi ir vērtējami vairāk pozitīvi nekā negatīvi, jo šobrīd soda nauda tika noteikta 100 % apmērā neatkarīgi no tā, kāds bija nodarījums, tā apmērs un kaitējums. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram ir dotas tiesības samazināt šo soda naudas apmēru līdz pat 70 %. Nākamajā solī, pēc A. Kodoliņa domām, būtu jāparedz, ka, nosakot sodu, tiek ņemts vērā, vai tas ir apzināts vai neapzināts pārkāpums, ko nevar šobrīd izdarīt, jo sodu nosaka nodokļu auditors, kura pienākums ir tikai fiksēt pārkāpumus, nevis izvērtēt to rašanās iemeslus. "Lai sodu noteiktu atbilstoši nodarījuma raksturam, ir jāmaina soda uzlikšanas kārtība," uzsver A. Kodoliņš.
Pirmais solis
"Tas ir labāk kā nekas," vērtē auditorkompānijas KPMG nodokļu menedžere Gunta Kauliņa. Viņa norāda, ka tas būtu jāvērtē kā pirmais solis uz nodokļu sodu sistēmas reformu. G. Kauliņa arī cer, ka pēc grozījumu pieņemšanas situācija uzlabosies, jo soda nauda plus nokavējuma nauda tikai atsevišķos gadījumos varētu pārsniegt līdzšinējos 100%. Kā iespējamo zemūdens akmeni viņa uzskata VID interpretāciju, jo nav skaidrs, kā jaunās likuma normas tiks piemērotas praksē.
"Nākamais solis būtu nodokļu sodu izlīdzināšana," uzsver G. Kauliņa. Savu teikto viņa pamato ar to, ka veidojas situācija, kad par vienāda pārkāpuma pieļaušanu dažādu nodokļu aprēķināšanā tiks piemērota atšķirīga soda nauda un arī nokavējuma nauda, jo konkrēto nodokļu likumi paredz citus sodus. "Latvijā vajadzētu padomāt arī par situāciju, kad soda nauda vispār netiek aprēķināta, kā tas jau ir Igaunijā," norāda G. Kauliņa.
Pēc viņas domām, problēmu ar sodīšanu būtu mazāk, ja uzlabotos komunikācija starp nodokļu maksātājiem un administrāciju.Tāpat gribētos sagaidīt, lai VID vairāk sniegtu publiski pieejamus skaidrojumus, kā būtu jārīkojas neskaidrās situācijās, nevis koncentrētos uz individuālu vēstuļu gatavošanu, kurās pamatā var atrast tikai norādes uz normatīvo aktu pantiem un punktiem, kurus nodokļu maksātājs visbiežāk jau ir izlasījis pirms vēršanās pēc palīdzības VID.
Jākonsultē maksātāji
"Tas ir labi, ka tiek kaut kas darīts, lai sāktu 100 % nodokļu sodu sistēmas demontāžu, taču, manuprāt, par vienkāršiem pārkāpumiem, kuri būtiski nesamazina maksājamo nodokļu apmēru, soda nauda vispār būtu jāatceļ," uzsver metāllūžņu savākšanas un pārstrādes SIA Kuusakoski valdes priekšsēdētājs Andris Bricis. Viņaprāt, VID vajadzētu ieviest nodokļu maksātāju konsultēšanu un, jo mazākas uzliktās soda naudas, jo šiem darbiniekiem lielākas prēmijas izmaksāt. Viņš arī uzskata, ka būtu jānosaka: sīki grāmatvedības pārkāpumi nav uzskatāmi par atkārtotiem, un to dēļ nedrīkstētu pielietot būtiskas sankcijas. Savukārt, kad ātrā nodokļu strīdu izskatīšana tiesās nav iespējama, līdz tiesas lēmumam VID un citas valsts iestādes nedrīkstēs uzņēmējam liegt licenču izsniegšanu, dalību konkursos vai noteikt kādus citus ierobežojumus.
Var būt drakoniskāks
Nodokļu sodu sistēmas reforma paredz ieviest diferencētu -30 -150 % soda naudas apmēru 100% vietā, taču vienlaikus nosakot kavējuma naudu, kādas šobrīd neesot. Līdz ar to situācijā, kad nodokļu auditu veic par trijiem gadiem, nodokļu nesamaksātās summas starpībai, piemērojot nokavējuma naudu par trijiem gadiem, soda nauda plus nokavējuma nauda var pārsniegt līdzšinējos 100 % no nesamaksātās summas. Uz to norādīja arī vairāki uzņēmēji. Viņiem neesot skaidrs, kāpēc vecos grēkus valsts vēlas sodīt bargāk nekā salīdzinoši jaunākos, jo viņuprāt vajadzētu būt otrādi. Uzņēmējiem arī nebija skaidrs, ko par atkārtotu nodokļu aprēķinu pārkāpumu uzskatīs VID - tā paša nodokļa identisku pārkāpumu vai arī kādu cita nodokļa aprēķina kļūdu.
Šobrīd VID lēmums par nodokļu audita rezultātiem jāpieņem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas uzsākšanas dienas, VID augstākā amatpersona var šo termiņu pagarināt par 30 dienām. Ja nepieciešams gūt iziņas no ārvalstu nodokļu administrācijām, lēmuma pieņemšanu var pagarināt vēl līdz 30 dienām. Sagatavotie grozījumi paredz šo termiņu pagarināt līdz 60 dienām.
Draudēs vēl bargāki sodi par nodokļu pārkāpumiem
Lai gan nodokļu sodu sistēma tiek atvieglota, par pārkāpumiem draudēs kriminālprocesa vai maksātnespējas ierosināšana.
No likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumu projekta starp lasījumiem Saeimā tika svītrota norma, kas paredzēja par iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai, kas pārsniedz 10000 Ls, VID jāiesniedz materiāli krimināllietas ierosināšanai. Tas nenozīmē, ka par nodokļu pārkāpumiem kriminālprocesi netiks ierosināti. Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece skaidro, ka norma svītrota, jo bijusi pretrunā ar kriminālprocesa norisi regulējošo likumu normām, kas noteic, ka par zaudējumiem lielā apmērā uzskatāmi tādi, kas pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas jeb 4500 Ls. Līdz ar minimālās algas pieaugumu, no 2007. gada 1. janvāra par zaudējumiem lielā apmērā tiks uzskatīti tādi, kas pārsniedz 6000 Ls.
Rada nepatikšanas
Uzņēmēji atzīst: viņu rīcībā nav informācijas, kādi ir VID iekšējie nosacījumi, pie kuriem tiek ierosināts kriminālprocess vai krimināllieta, taču tās ierosināšana uzņēmējiem nozīmē nopietnas nepatikšanas - tā liedzot uzņēmējam piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus, startēt valsts un pašvaldību konkursos,iespējamas arī sankcijas no bankām - kredītdevēju puses. Turklāt pārmaksātās nodokļu summas VID neatmaksā, ja pret nodokļu maksātāju vai tā amatpersonām ierosināts kriminālprocess. Tātad kriminālprocesu var ierosināt par jebkuru pārkāpumu, tad arī nodokļu pārmaksu no VID puses varot gaidīt vien pēc uzņēmējam labvēlīga tiesas lēmuma, pieļāva vairāki uzņēmēji, ja vien to kompānijas vēl būšot dzīvas. Šāda apgalvojuma pamatā ir ziņas, ka tiesa nozīmē lietu izskatīšanu jau uz 2008. gadu. Viņuprāt, šis aspekts varot tikt izmantots kā zināma rīkste pret uzņēmējiem, kuri apstrīd pārkapumos, kuros pieķerti.
Draudēs maksātnespēja
Likumā plānots noteikt: ja nodokļu maksātājs triju mēnešu laikā nesamaksā samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu un maksājumam nebūs pagarināts nomaksas termiņš, VID var iesniegt tiesā prasību par tā maksātnespēju. Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas vadītājs Ainis Dābols iepriekš Db (27.09.) pieļāva, ka šī norma tiks vērsta pret tiem parādniekiem, kuri trīs mēnešu laikā nebūs samaksājuši kaut daļu no nodokļu parāda. Viņaprāt, VID katrā gadījumā ir jāizvērtē, vai nepieciešams pieprasīt maksātnespējas procesa ierosināšanu. Lai novērstu interpretācijas, uzņēmēji aicina Saeimu rūpīgi vērtēt sagatavotos grozījumus.