Foto: pexels.com / mali maeder

Pieprasījums pēc sporta pulksteņiem arvien pieaug. Tos iegādājas ne vien profesionāli sportisti un sporta entuziasti, bet arī cilvēki, kuri vēlas pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Šobrīd tirgus līderi ir Apple un Garmin ražotie sporta pulksteņi. Taču, nonākot izvēles priekšā, kuram no zīmoliem dot priekšroku? Vairāk par sporta pulksteņiem un to funkcijām uzzini raksta turpinājumā!

Sporta pulkstenis kā motivators: kā izvēlēties īsto?

Pexels.com / blue bird

Neatkarīgi no tā, vai fiziskās aktivitātes ir neatņemama jūsu dzīves sastāvdaļa, vai tikai apsverat domu pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, sporta pulkstenis mudina kustēties vairāk un biežāk. Raksta turpinājumā salīdzinām svarīgākos faktorus, ko ņemt vērā, iegādājoties šādu viedierīci.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri lems par tās galveno jumtorganizāciju Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu vienā veselā. Kāpēc šis process ir nepieciešams, un kā sporta veidu federācijas izdzīvo apstākļos, kad marta vidū no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) joprojām nav saņemts 2024. gada finansējums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta LSFP viceprezidents un Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis.

Fragments no intervijas

LOK pašlaik apvieno olimpisko sporta veidu federācijas, bet LSFP - pilnīgi visu sporta veidu atzītās federācijas. Ko tas praksē nozīmē tev kā LSFP viceprezidentam un LaMSF prezidentam?

Motosporta federācijai, līdzīgi kā lielākajai daļai citu neolimpisko federāciju, tas nozīmē, ka LSFP un IZM ir vienīgie tiešie mūsu sadarbības partneri, kamēr olimpiskajām federācijām sadarbības partnere ir arī LOK - jautājumos, kas saistīti ar dalību spēlēs, augstu sasniegumu sportu, Latvijas Olimpisko vienību. Kad aktīvāka bija Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, komandu federācijām bija vēl arī tā. IZM un Valsts kontrole savulaik norādīja, ka labāk un saprātīgāk, ja valsts budžeta izlietošanu administrē viens avots. Tieši tāpēc arī no šī gada vienīgais finansējuma avots ir Izglītības ministrija.

Baltijas nekustamo īpašumu attīstītājs Linstow Baltic iepazīstinājis ar Sporta 2 kvartāla attīstības koncepciju.

Tā paredz veidot daudzfunkcionālu, mūsdienīgu un ilgtspējīgu pilsētvides kvartālu starp Hanzas, Vesetas un Sporta ielu, apvienojot laikmetīgā dizaina elementus ar apkārtnes vēsturiski autentiskajām iezīmēm.

Par 10,5 miljoniem eiro pārdots Sporta 2 kvartāls 

Nekustamo īpašumu attīstītāja Baltijā Linstow Baltic (LB) grupas uzņēmums iegādājies Sporta...

“SPORTA 2 kvartāla attīstības koncepcija atspoguļo Linstow Baltic vīziju par mūsdienīgu un ilgtspējīgu pilsētvidi, kurā cilvēki jūtas ērti un vēlas dzīvot, strādāt un satikties. Ir svarīgi kvartāla attīstības iecerē integrēt ne tikai nākotnes tendences, bet arī saglabāt šīs vietas unikālā vēsturiskā rakstura iezīmes. Esmu pārliecināts, ka šis kvartāls jau tuvākajos gados kļūs par vienu no Rīgas pievilcīgākajām un mūsdienīgākajām vietām,” stāsta Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds

SPORTA 2 kvartāla attīstības koncepcija paredz dinamisku un dzīvīgu vidi, kurā savijas šīs vietas unikālais vēsturiskais raksturs un nākotnes tendences – saglabājam esošās iezīmes un papildinām ar mūsdienīgu dizainu, radot augstākajiem ilgtspējas standartiem atbilstošu vidi. Kvartāla plašā teritorija iemiesos pilsētas un ielu dzīves esenci – tā būs ērti pieejama un atvērta ikvienam, un tās rosīgā dzīve šeit būs jūtama visas dienas garumā. SPORTA 2 kvartāls kļūs par vietu, kur strādāt un dzīvot, vietu, kur mācīties un piedzīvot ko jaunu, vietu, kur izklaidēties un tikties ar domubiedriem.

SPORTA 2 kvartāls piedāvās visu nepieciešamo ērtam, veselīgam un aizraujošam dzīvesveidam, sākot no ikdienas ērtībām un beidzot ar izsmalcinātu pieredzi.

Plānotajā 62 000 m2 lielajā apbūves platībā būs ilgtspējīgi A klases biroji, mūsdienīgi dzīvokļi, pasākumu telpas, restorāni, kafejnīcas, veikali un, iespējams, viesnīca. Ikdienā būs iespēja iepirkties bioloģisko produktu veikalā un iknedēļas zemnieku tirgū vai baudīt brīnišķīgu maltīti kādā no kvartāla restorāniem. Kvartāls modinās radošo enerģiju, piedāvājot pasākumus, koncertus un mākslas izstādes.

Šodien, 28. maijā plkst.11.20 portālos diena.lv un db.lv bija vērojama žurnāla Sporta Avīze rīkotā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatu kandidātu tiešraides diskusija. Diskusiju vadīja sporta žurnālists Normunds Melderis.

Diskusijā piedalījās visi pieci LOK prezidenta amata kandidāti - Jānis Reirs, Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš, Raimonds Lazdiņš un Ansis Dāle.

Diskusija notika tieši nedēļu pirms 4. jūnijā gaidāmās LOK Ģenerālās asamblejas pārskata - vēlēšanu sesijas, kurā uz četru gadu termiņu tiks ievēlēts jauns organizācijas prezidents un notiks arī ģenerālsekretāra vēlēšanas.

Latvijas Olimpisko komiteju pēdējā laikā moka turbulences vēji. Pērn maijā amatu atstāja tā brīža organizācijas prezidents Žoržs Tikmers, kura vietā tika ievēlēts Jānis Buks. Kaut arī Buks jau tolaik paziņoja, ka amatā būs tikai līdz šogad plānotajām kārtējām vēlēšanām, LOK biedri noraidīja viņa virzītos grozījumus par organizācijas un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu un iesniedza prasību prezidenta vēlēšanas rīkot vairākus mēnešus agrāk nekā plānots.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra programmā "Prototech" atbalstu prototipa izstrādei saņēmuši 30 uzņēmēji un ideju autori.

Trīs no tiem izstrādāti viedo materiālu jomā, radot īpašu kamanu prototipu, stiklašķiedras armatūras ražošanas iekārtas 3D modeli un iepakojuma plēvi no biodegradējama brūnaļģes materiāla.

"Viedie materiāli klasiskajā izpratnē ietver dažādus funkcionālus elektronikas materiālus un kompozītmateriālus. Jebkādu jaunu materiālu izstrāde šajā jomā ir ļoti dārga. Atšķirībā no informācijas tehnoloģijām, kur inovācijas var radīt teju jebkurš, kam ir dators, viedo materiālu jomā ar jaunu risinājumu izstrādi nodarbojas augstskolas. Taču inovācijas šajā jomā iespējamas, kad augstskolas licencē savus izgudrojumus uzņēmumiem, kuri ir gatavi tos attīstīt tālāk," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

SIA "Veselības centrs 4" sācis darbu pie medicīnas kvartāla celtniecības Rīgā, kur blakus esošajām iestādes ēkām taps daudzfunkcionāls medicīnas centrs, aģentūra LETA noskaidroja ārstniecības iestādē.

Kā stāstīja "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, centrā tiks paredzētas diagnostikas, ārstniecības un rehabilitācijas iespējas, vairākas operāciju zāles, intensīvās terapijas nodaļa, kā arī tajā tiks integrēta slimnīcas sadaļa.

Tāpat uz jauno centru plānots pārcelt vairākas citas "Veselības centra 4" struktūrvienības, kas šobrīd izkaisītas pa Rīgu. Piemēram, varētu pārcelties arodveselības nodaļa, citu esošo klīniku daļas, diagnostikas centrs. Ēkas platība tiek lēsta 14 500 kvadrātmetru apmērā.

Rēvalds minēja, ka jaunajā daudzfunkcionālajā medicīnas centrā varētu koncentrēt maksas pakalpojumus, savukārt esošajā ēkā, kas atrodas Krišjāņa Barona ielā 117, - valsts apmaksātus pakalpojumus.

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Fragments no intervijas

Kas DEAC ir šodien? Vai darba specifika ir tā pati, kas bija pirms 24 gadiem?

Kopumā, protams, uzņēmuma iespējas ir gājušas vairumā, tomēr pati uzņēmuma darbības būtība gan nav mainījusies. Tā būtība visiem datu centriem vai hostinga biznesam ir viena – tā ir centralizēta datu uzturēšana, apstrāde un IT pakalpojumu sniegšana klientiem. Datu centrs ir kā saule, ap kuru viss griežas datu pasaulē. Runājot līdzībās, datu centru ir daudz, gluži kā zvaigznes tie ir visapkārt, un stari ir kā komunikāciju līnijas, kas visus savieno.

Arvien biežāk ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi tiek integrēti uzņēmumu attīstības stratēģijā un darba procesos, nosakot konkrētus darbības virzienus un mērķus. Ilgtspējas pamatprincipi paredz atbildīgu uzņēmējdarbību: rūpes par vidi, sociālo atbildību par darbiniekiem un sabiedrību kopumā, kā arī atbildīgu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību.

Ilgtspējas pamatprincipu ievērošana ikdienas darba procesos sekmē uzņēmuma reputāciju, tā ekonomisko izaugsmi un inovācijas sociālās atbildības un vides jautājumos.

Lai īstenotu ilgtspējīgu uzņēmuma stratēģisko virzību, VAS Latvijas Loto savā ikdienas darbībā ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas pamatprincipus, vienlaikus īstenojot aktivitātes trīs ilgtspējas virzienos – vides ilgtspējā, sociālajā labklājībā un uzņēmuma pārvaldībā.

Atbildīga pārvaldība Latvijas Loto paredz uzņēmuma darbības procesu vadību un finanšu plūsmas caurskatāmību. Latvijas Loto kā valsts kapitālsabiedrības peļņa ir finanšu resurss, kas nodrošina pievienoto vērtību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas Loto ir nacionālais loteriju uzņēmums, kas īsteno valsts mēroga izlozes sabiedrības labā un ir viens no nozīmīgiem valsts budžeta papildinātājiem. Pēc neauditētiem datiem Latvijas Loto aprēķināto nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu kopsumma 2023. gadā bija 20,4 miljoni eiro. Tādējādi lielākā Latvijas Loto ieņēmumu daļa atgriežas atpakaļ sabiedrībā un kalpo dažādu iniciatīvu īstenošanai. Latvijas Loto nodrošina atbildīgu korporatīvo pārvaldību un rūpes par sabiedrības labklājību, īstenojot dažādas iniciatīvas sabiedrības vajadzību piepildīšanā.

Lietuvas mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Narbutas” birojs un izstāžu telpa turpmāk atradīsies investīciju fondam “Baltic Horizon Fund” piederošajā “Meraki” biznesa centrā Viļņā, un tas būs lielākais šī centra partneris.

Jaunais astoņstāvu biroju centrs “Meraki Business Home” Viļņā pēdējā laikā ir veiksmīgi attīstījies, piesaistot tādus uzņēmumus kā globālais autonomas gigants “Hertz”, būvniecības kompānija “HSC Baltic” un Lietuvas loģistikas uzņēmums “Vlantana”, sasniedzot 90% noslogojumu.

“Situācija biroju telpu tirgū joprojām ir saspringta, un arvien lielāka nozīme ir komunikācijas kultūrai, elastībai un spējai apmierināt biznesa vajadzības, nodrošināt pievienoto vērtību. Tie ir aspekti, kuriem “Baltic Horizon Fund” sadarbībā ar partneriem piešķir galveno nozīmi. Esam gandarīti par rezultātiem: ar “Narbutas” noslēgtais sadarbības līgums par 3200 kvadrātmetru platību ir šajā gadā lielākais darījums biroju līzinga sektorā Lietuvā,” stāsta “Baltic Horizon Fund” vadītājs Edvīns Karbausks.

Bistro BALTS sagaida apgrozījuma rekordus, un ver vaļā jauno tirdzniecības lokāciju tirdzniecības centrā Spice, informē uzņēmums.

Sabiedriskā ēdināšana jau kādu laiku ir uzmanības centrā, galvenokārt nodokļu politikas jautājumu dēļ. Šī ir vērtējama kā pozitīva ziņa, jo nozare tiek sakārtota un uzņēmējdarbība kļūst caurspīdīgāka. Izkristalizējas konkurētspējīgi ēdināšanas koncepti, un ir iespēja saprast patiesās pieprasījuma un piedāvājuma attiecības. Vēl viena pozitīva tendence ēdināšanas segmentā ir klientu izvēles par labu veselīgām maltītēm apvienojumā ar to ātru pieejamību, novērojis uzņēmums.

“Abus aspektus apstiprina fakts, ka veselīga uztura bistro BALTS komandu uzrunā arvien vairāk telpu iznomātāji. Tiek saņemti piedāvājumi atvērt jaunas tirdzniecības vietas gan biroju kvartālos, gan tirdzniecības centros kā atbildes uz nomnieku un klientu vēlmēm pēc veselīgām maltītēm. Arī esošajās bistro BALTS tirdzniecības vietās apgrozījums aug, un 2023. gadā tas sasniedza 1,4 milj. eiro, kas ir par 44% vairāk kā 2022.gadā. Katrs gads ir labāks par iepriekšējo, un 2024.gadā arī sagaidāmi jauni apgrozījuma rekordi, jo tiks atvērts jauns bistro Balts tirdzniecības centrā Spice, komentē bistro BALTS vadītāja Liene Kuplā.

Parakstīts līgums par Latvijas energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīga projekta – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" izbūvi un ražošanas bāzes pārbūvi.

Eiropas Savienības līdzfinansētā nacionālo interešu objekta īstenošana ļaus iegūt Eiropas fiziskā drošuma un funkcionalitātes prasībām atbilstošu dispečeru vadības un datu centru, no kura pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu tiks veikta energosistēmas balansēšana un sistēmas frekvences regulēšana.

"Ceļā uz Baltijas energosistēmu neatkarību un spēju darboties patstāvīgi esam bijuši ļoti efektīvi, projektu īstenošanai piesaistot līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, tostarp 64% apmērā dispečeru vadības un datu centra izbūvei. Pozitīvi vērtējama ir būvuzņēmēju salīdzinoši lielā interese piedalīties šī nacionālo interešu objekta būvniecības iepirkumā, kvalifikācijas kārtai piesakoties astoņiem pretendentiem. Mūsu līdzšinējā pieredze, sadarbībā ar dažādiem būvuzņēmējiem realizējot tādus lielus un sarežģītus projektus kā Kurzemes loks, Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums, Valmieras-Tartu un Valmieras-Tsirgulinas līnijas rekonstrukcija, ir apliecinājums AST komandas profesionalitātei un dod pārliecību par šī energosistēmas drošībai svarīgā projekta kvalitatīvu paveikšanu termiņā," uzsver AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Šī gada jūlijā Rīgā, tirdzniecības centra “Galleria Riga” 5. stāvā durvis vērs lielākais kopstrādes biroju centrs “Workland Galleria Riga”. Šis ir jau trešais starptautiskās grupas “Workland Group” kopstrādes telpu projekts Latvijas galvaspilsētā un pirmais kopstrādes biroju centrs, kas izvietots kādā no tirdzniecības centriem Rīgā.

Kopstrādes telpu ierīkošana tirdzniecības centros ir jauna tendence, kas kļūst arvien populārāka. Tas ļauj optimizēt darba grafiku un ietaupīt laiku, jo zem viena jumta atrodas gan darba vieta, gan ikdienā nepieciešamie pakalpojumi - pārtikas veikals, sporta zāle utml.

“Workland Galleria Riga” platība pārsniegs 3000 kvadrātmetrus, piedāvājot aptuveni 350 pilnībā aprīkotas darba vietas multifunkcionālā vidē, kas ļaus apvienot darbu un ērtu piekļuvi restorāniem, veikaliem, sporta zālei un citiem pakalpojumiem. Investīciju apjoms jaunajās kopstrādes telpās sasniedz 3 miljonus eiro.

"Iepriekšējo gadu ekonomiskie satricinājumi un nenoteiktība ir mudinājuši uzņēmumus pārskatīt savu ierasto darbību un izdevumus. Mainīgajā un nepastāvīgajā situācijā par vienu no svarīgākajiem izvēles kritērijiem kļūst elastīga pieeja B2B pakalpojumu jomā. Attālinātā un klātienes darba apvienošana ir palielinājusi pieprasījumu pēc pilna servisa biroju centriem ar elastīgiem nosacījumiem, tas ir koncepts, kādu piedāvā kopstrādes telpu veidotāji. Ne tikai jaunuzņēmumi, bet arī lieli starptautiski uzņēmumi, piemēram, „Nasdaq” vai “VISA”, izvēlas šādus birojus, jo tie spēj ātri pielāgoties mainīgajām vajadzībām, piedāvājot elastīgus biroju nomas noteikumus un papildu pakalpojumus, piemēram, sanāksmju telpas. Šī elastība ne tikai apmierina tūlītējas vajadzības, bet arī palīdz optimizēt biroju nomas izmaksas. „Workland” rūpīgi seko līdzi pieaugošajam pieprasījumam pēc kopstrādes un pilna servisa birojiem. Mūsu Rīgas kopstrādes biroju centru – „Workland Telepgraph” un „Workland Verde” – vidējais aizpildījums ir 90%, tādēļ mēs ar prieku paziņojam par mūsu trešā centra atvēršanu Rīgas centrā šī gada jūlijā, kas tapis ar „East Capital Real Estate” atbalstu. Turklāt mēs paplašinām savu klātbūtni visā Baltijas reģionā, šoruden atverot jaunus kopstrādes centrus arī Tallinā un Viļņā, tādējādi palielinot „Workland” piedāvāto darba vietu skaitu par 30%," komentē Indreks Hāls (Indrek Hääl), „Workland Group” dibinātājs un izpilddirektors.

Izvēloties biroju ēku, 68% aptaujāto uzņēmēju svarīgākais kritērijs ir tās atrašanās vieta pilsētā, secināts Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāja “Realco” veiktajā aptaujā. Savukārt, lai veicinātu darbinieku labbūtību birojā, svarīgākie faktori ir ērta darba vieta (70%), optimāls iekštelpu mikroklimats (64%) un dabiskā dienas gaisma (55%).

Lai atbilstu šīm un citām augstākās klases biroja prasībām, “Hero” biznesa centrs ir projektēts un tiek būvēts Viļņas Centrālajā biznesa rajonā.

Papildus tam, 74% aptaujāto respondentu norādīja, ka biznesa centrs ir ļoti svarīgs aspekts uzņēmuma tēlam, bet 26% aptaujāto norādīja, ka tas ir vidēji svarīgs. Tai pat laikā neviens respondents nenorādīja, ka biznesa centrs, kurā atrodas uzņēmumi, neietekmētu tā tēlu.

Centrālais biznesa rajons (CBR) ir Viļņas prestižākā biroju lokācija, kur pēdējo 20 gadu laikā gan pilsēta, gan uzņēmumi veikuši ievērojamas investīcijas. Šaiā rajonā būvētie biznesa centri ir premium klases līmeņa un nodrošina infrastruktūru plašai uzņēmumu kopienai.

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” ir noslēdzis nozīmīgu sadarbības līgumu ar “Apollo Group” par Tallinas izklaides centra “Coca-Cola Plaza” telpām. Jaunais ilgtermiņa darījums ir parakstīts ar Baltijā lielāko izklaides uzņēmumu “Apollo Group”, kā arī ir pagarināti vairāki sadarbības līgumi par blakus esošā tirdzniecības centra “Postimaja” telpām, tā nodrošinot “Baltic Horizon Fund” piederošā kompleksa pilnu noslogojumu.

“Mūsu lielākā sadarbības partnera kinoteātris “Apollo Cinema” radīs spēcīgu sinerģiju ar citiem “Coca-Cola Plaza” telpās mītošajiem izklaides un sabiedriskās ēdināšanas zīmoliem, integrējoties Tallinas dzīvesveida ritmā. Šī mijiedarbība līdz ar blakus esošo tirdzniecības centru “Postimaja” nodrošinās izcilu mazumtirdzniecības, pakalpojumu un izklaides klāstu, apmierinot visas klientu vajadzības. Ir sākusies šī kompleksa jaunā ēra,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotams.

5200 m2 lielo kinoteātri “Coca-Cola Plaza”, kurā ir 11 kinozāles, šobrīd apsaimnieko “Apollo Cinema”. Gan “Apollo Group”, gan “Apollo Cinema” ir noslēguši ilgtermiņa līgumus un darbosies “Coca-Cola Plaza” vismaz desmit gadus.“|Apollo Group” plāno “Coca-Cola Plaza” telpās atklāt izklaides vietas, restorānus un grāmatnīcu. “Kā uzņēmums mēs pastāvīgi meklējam jaunas attīstības iespējas, lai saviem klientiem piedāvātu jaunu un unikālu pieredzi. “Coca-Cola Plaza” ir iespēja kļūt par unikālu vietu Tallinas centrā. Mēs ar nepacietību gaidām šo sadarbību un tai sekojošās pārmaiņas,” stāsta “Apollo Group” padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins.

Gremdēšanās filozofijā, runājot par sporta precēm, var norādīt uz to, ka arī šādu rakstu autoriem vajadzētu vairāk sportot un mazāk domāt. Vingrošanas riņķis atmet mūs atpakaļ bērnībā, kad sacentāmies skolā vai pagalmā, kurš vingrošanas riņķi spēs apgriezt ap gurniem vairāk reizes. Un tik pat apaļš kā bērnības atmiņu cikliskais ceļojums ir šis vienkāršais un jautrais izgudrojums. Ciklisks tas ir tāpēc, ka bieži vien daudzi pieaugušie atgriežas pie vingrošanas riņķu lietošanas.

Darbošanās ar vingrošanas riņķi ir jautra, bet pats riņķis nebūt nav rotaļlieta, kas ir paredzēta tikai bērnu dzimšanas dienas ballītēm. Šo izgudrojumu izmanto gan ikdienas sporta piekritēji, gan profesionāli atlēti, kas nodarbojas ar mākslas vingrošanu. Šī nodarbe notiek pat Olimpisko Spēļu līmenī! Kāpēc tik daudzi pieaugušie atgriežas pie šīs bērnības “rotaļlietas”?

Viens no jautrākajiem sporta veidiem ar daudzām priekšrocībām

Protams, visi zinām, ka vingrošanas riņķa griešana sadedzina kalorijas kā jau visas fiziskās aktivitātes. Bet kādas ir citas tā priekšrocības?

Vingrošana ar riņķi palīdz uzturēt veselu sirdi un asinsvadus, nodrošinot asinsvadu sistēmu ar papildus skābekli. Vingrošanas riņķis palīdz trenēt dažādas muskuļu grupas, kā piemēram sēžamvietas muskuļus, vēdera preses muskuļus un pat grūti trenējamos iegurņa muskuļus. Papildus, tas trenē arī muguras lejasdaļu, kas daudziem sēdoša darba strādātājiem ir milzīgs klupšanas akmens.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) Ģenerālajā asamblejā 27.martā nobalsoja pret izmaiņām statūtos un reorganizāciju, kas ļautu apvienoties ar Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP).

Tā kā LOK nobalsoja pret apvienošanās procesu, vēlāk paredzētajā LSFP kopsapulcē par to nemaz netiks lemts.

Lai LOK varētu pārņemt visas LSFP saistības, tās statūtos būtu nepieciešams apstiprināt izmaiņas ne tikai biedru sarakstā un statusos, bet arī to tiesībās. No 99 delegātiem par izmaiņām statūtos nobalsoja 39, bet pret bija 60.

Mazāk kašķējoties, panāksim daudz vairāk 

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri...

Savukārt par reorganizāciju tika atdotas 35 balsis, pret - 60, bet viens biļetens bija nederīgs.

Lai juridiski iesāktu apvienošanās procesu, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam starp LOK un LSFP ir jānoslēdz rakstveida reorganizācijas līgums, kas pirms tam ar divām trešdaļām klātesošo biedru balsu jāapstiprina abu minēto organizāciju biedru sapulcēs.

Šobrīd izstrādātais plāns paredz, ka apvienošanās process ar pieteikumu Biedrību un nodibinājumu reģistrā par reorganizācijas līguma stāšanos spēkā noslēdzas 12.jūlijā. Reorganizācijas procesa rezultātā LSFP visas savas saistības un mantu nodod LOK un beidz pastāvēt.

Tiek uzsvērts, ka reorganizācija paredz atvērtākas, spēcīgākas un vienotākas organizācijas izveidi, kas sastāvētu no 101 biedra, tajā skaitā 26 asociētajiem biedriem. Vienotas organizācijas izveide palīdzētu risināt efektivitātes jautājumus, samazinot administratīvās izmaksas un veicinot laika resursu ekonomiju starp amatpersonām un biedriem, kā arī sadarbībā ar valsts institūcijām, kurām turpmāk komunikācija noritētu ar vienu sarunu partneri.

Ir paredzēts, ka turpmāk LOK prezidents būs LOK Izpildkomitejas priekšsēdētājs un vadīs tās darbu, savukārt ikdienas LOK darbību vadīs ģenerālsekretārs un divi valdes locekļi, kas visi kopā veidos LOK Valdi. LOK Izpildkomitejā turpmāk būs 20 locekļi - LOK prezidents, desmit olimpisko sporta veidu federāciju pārstāvji, četri LOK biedru pārstāvji, Asociēto sporta veidu federāciju pārstāvis, Atlētu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un Starptautiskās Olimpiskās komitejas loceklis.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatam pieteikti pieci pretendenti, aģentūru LETA informēja LOK.

Uz LOK prezidenta amatu nepretendē pašreizējais organizācijas vadītājs Jānis Buks, bet pieteikts ilggadējais valdošās partijas "Jaunā vienotība" politiķis Jānis Reirs.

Reiru amatam pieteikusi Latvijas Kamaniņu sporta federācija, Latvijas Burāšanas savienība pieteikusi Ansi Dāli, Latvijas Hokeja federācija - Viesturu Koziolu, Latvijas Vieglatlētikas savienība - Arni Lagzdiņu, bet iepriekš dažādos politiskajos procesos iesaistītajam Raimondam Lazdiņam esot 16 dažādu federāciju atbalsts.

Kopumā LOK vēlētajiem amatiem izvirzītas 87 kandidatūras. No šobrīd 39 LOK biedru statusā reģistrētajām olimpisko sporta veidu federācijām tiesības izvirzīt kandidātus izmantojušas 37.

Visā Igaunijā tiks izveidots "krīzes veikalu" tīklu, lai palielinātu sabiedrības noturību krīzes situācijās, ceturtdien nolēma valdība.

Šajos veikalos varēs iegādāties pārtiku, pirmās nepieciešamības preces un medikamentus, kā arī tiks garantēta skaidras naudas izsniegšanas bankomātu darbība elektroapgādes pārtraukuma gadījumā, liecina Igaunijas valdības atbalstītais likumprojekts.

Valdības preses dienestā paskaidroja, ka šim nolūkam Valsts rezervju centrs (EVK) izveidos elektroģeneratoru krājumu 110 veikaliem. Savukārt mazumtirgotājiem būs jānodrošina norēķinu pakalpojumu darbība, pārtikas preču piegādes loģistika un jābūt gataviem ģeneratoru pieslēgšanai.

Ģeneratorus piegādās uz konkursa kārtībā izraudzītiem veikaliem ar iekārtām, kas būs gatavas tūlītējai lietošanai. Ģeneratori būs uz riteņiem, kas ļaus tos nepieciešamības gadījumā pārvietot. Tas būtu nepieciešams, ja, piemēram, kāds veikals tiek slēgts un tuvākajā apkaimē ir jāatver jauns "krīzes veikals".

Biznesa centra "Novira Plaza" attīstītājs SIA "Marijas 2" ceturtdien sācis jaunu obligāciju publisko piedāvājumu līdz 42,775 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Publiskā obligāciju piedāvājuma laikā "Marijas 2" piedāvās investoriem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iegādāties līdz 42 775 obligācijām ar nominālvērtību 1000 eiro par vienu obligāciju ar dzēšanas termiņu viens gads un gada fiksēto kupona likmi 10%, ar izmaksu reizi ceturksnī. Parakstīšanās ir pieejama gan profesionāliem, gan privātiem investoriem. Pašreizējiem investoriem tiks piedāvāts apmainīt esošās obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir 2024.gada maijs.

Obligāciju publiskais piedāvājums noslēgsies 22.maijā.

Obligācijas tiks nodrošinātas ar pirmās kārtas hipotēku uz A klases biroju ēku "Novira Plaza", kas atrodas Marijas ielā 2 un 2A, pretī Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai.

Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums “Eagle Hills” Rīgā atklājis vizionāru krastmalas attīstības projektu “Riga Waterfront”.

Tā vīzija, iecerētie mērogi un apbūves ieceres uzskatāmos maketos apskatāmi Rīgas Pasažieru ostā izveidotajā projekta prezentācijas centrā, kas turpmāk būs atvērts ikvienam apmeklētājam un interesentam.

Projekts ir stratēģiski novietots Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vēsturiskā centrā, netālu no jūgendstila rajona un vecpilsētas.

"Eagle Hills Properties" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Mohameds Ali Alabbars komentēja, ka "Riga Waterfront" atspoguļo stratēģisko vīziju, kuras mērķis ir attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru.

Ar kopējo ieguldījumu 3 miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala 5 kilometru garumā veidota tā, lai būtu dzīvīga un dinamiska, pārvēršot Andrejsalas teritoriju par plaukstošu centru, no kura paveras tiešs skats uz ūdeni.

Liepājā 11.aprīlī darbu sāks mēbeļu tirgotāja "IKEA" filiāle, informē uzņēmumā.

Šī būs otrā klientu apkalpošanas vieta Latvijā. Savukārt Baltijas valstīs šī būs astotā klientu apkalpošanas vieta, jo vēl četras atrodas Lietuvā un divas - Igaunijā.

Jau ziņots, ka Liepājā "IKEA" filiāle strādās kā plānošanas un preču pasūtīšanas centrs, lai klientiem palīdzētu plānot, pasūtīt un saņemt individuāliem mērījumiem, vajadzībām un vēlmēm pielāgotus telpu iekārtojuma risinājumus.

Plānots, ka "IKEA" plānošanas un preču pasūtīšanas centra platība Liepājā būs 1000 kvadrātmetru. Klientu apkalpošanas vieta atradīsies Ezermalas ielā.

Rīgā "IKEA" veikals un tiešsaistes veikals atvērts kopš 2018.gada.

"IKEA" pārvaldītājs Latvijā SIA "Paul Mason Properties" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.septembra līdz 2023.gada 31.augustam, strādāja ar 93,566 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka divas reizes - līdz 8,656 miljoniem eiro.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Piektdien, 12.aprīlī, darbu sāks biznesa centrs "Novira Plaza", kurā ieguldīti 70 miljoni eiro, informē ēkas attīstītāja pārstāvji.

Biznesa centrs nodots ekspluatācijā februārī.

Par savu mājvietu jauno A klases biznesa centru ir izvēlējušies tādi uzņēmumi kā "GoCardless", "PwC Latvia", "Wolt Latvia", "Eversheds Sutherland Bitāns", "Zalaris", "Newsec" un daudzi citi. Biznesa centrā "Novira Plaza" atradīsies arī "premium" klases kopstrādes telpas "Spaces".

"Novira Plaza" attīstītāji ir "Evernord Asset Management", licencēta Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kas šobrīd pārvalda četrus slēgtus ieguldījumu fondus un darbojas visās trīs Baltijas valstīs, un "Novira Capital", viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā. "Evernord Group" šobrīd pārvalda klientu aktīvus vairāk nekā 250 miljonu eiro apmērā.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot sešas, sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalot divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.

Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.

“Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.