Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāriem būs jālemj, ko darīt ar iepriekš no aviokompānijas atdalītajiem uzņēmumiem, atzina airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).
Viņš sacīja, ka līdz šim izveidotā uzņēmumu struktūra ap airBaltic ir ļoti sarežģīta. «Mēs gandrīz esam izgājuši šim procesam cauri. Teiksim tā – bija radīts pamatīgs sajukums. Lielākā daļa stratēģisko lēmumu par to, kā mums rīkoties tālāk, ir pieņemti. Daži jautājumi vēl ir atvērti, un tam ir sakars ar banku finansējumu. Taču mēs pašlaik kontrolējam lietas, kuras mēs darām kā aviosabiedrība. Mēs skaidri esam pateikuši, ka mēs esam aviokompānija un mēs slēdzam līgumus, kas ir noderīgi aviokompānijai. Es neesmu ieinteresēts nodarboties ar nekustamo īpašumu vai virszemes apkalpošanu. Tas ir akcionāra jautājums, ko tas darīs tālāk. Mēs savukārt esam izteikuši rekomendācijas, kuras daļas mēs vēlētos integrēt aviokompānijā un kādus pakalpojumus mēs vēlamies piesaistīt no ārpuses,» pastāstīja lidsabiedrības izpilddirektors.
Gauss norādīja, ka uzņēmumu izvērtēšanas process vēl notiek un «ne visas transakcijas ir pabeigtas, jo ir iesaistīti dažādi akcionāri – valsts, Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), dažkārt pat kāds no ārpuses, līdz ar to process nav vienkāršs». «Tomēr mums ir skaidrs, ko vēlamies darīt mēs,» teica airBaltic vadītājs.
Viņš minēja, ka, piemēram, airBaltic vēlas redzēt Baltic Taxi kā spēcīgāko taksometru zīmolu valstī. «Mēs to atbalstām, kaut vai ziņojot par iespējām izmantot šos taksometrus reisu laikā, par ko ir noslēgti līgumi. Taču tas nav mūsu uzņēmums, un mēs arī negribam vadīt taksometru uzņēmumu. Tai ir jābūt atsevišķai kompānijai, ar kuru mēs sadarbojamies uz līgumu pamata gluži tāpat kā ar jebkuru citu uzņēmumu. Tiem ir jābūt godīgiem darījumiem, un šādām iespējām ir jābūt atvērtām konkurencei. Tikai tad, ja iespējas ir atvērtas konkurencei, mēs varam cerēt uz nākotnes attīstību. Ekskluzīvu līgumu iespējas ir ļoti limitētas,» uzsvēra Gauss.
Pēc viņa paustā, airBaltic struktūrā būtu jābūt tiem uzņēmumiem, kas ir saistīti ar aviosabiedrības funkciju nodrošināšanu. «Piemēram, mēs gribam savu grāmatvedību. Mēs gribam paši nodrošināt pārdošanu. Es nevēlos izmantot grāmatvedību vai pārdošanu kā ārpakalpojumus. Taču mums, piemēram, nav nepieciešama kompānija, kas lidmašīnas apkalpo uz zemes. Kādēļ lai es būtu akcionārs šādā uzņēmumā? Aviokompānijai tas rada tikai ierobežojumus, jo tā nevar izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju,» paskaidroja Gauss.
airBaltic izpilddirektors atzina, ka airBaltic faktiski ir ieguvis to, ko vēlējās. «Daži jautājumi vēl tiek risināti, bet kopumā mums pašlaik ir tas, kas mums ir vajadzīgs. Ir nepieciešama nopietna iedziļināšanās visos līgumos. Turklāt līgumi ne vienmēr ir tikuši slēgti pēc principa, ka galvenās ir aviokompānijas intereses, un dažkārt ieguvēja ir otra puse, un varbūt dažkārt šis ieguvums ir pārlieku liels un tas noticis, aizskarot aviokompānijas intereses. Arī mūsu zaudējumi ir skaidrojami ar daudziem darījumiem, kuri aviokompānijai nav bijuši labvēlīgi. Tādēļ – jā, tās ir problēmas, ar kurām mums ir bijis jāsaskaras,» pastāstīja Gauss.