Pašreizējie NRTP locekļi strādās līdz savu pilnvaru beigām. Jaunus locekļus Saeima ievēlēs, kad NRTP locekļu skaits būs mazāks par pieci, lēmusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Šim nolūkam izstrādāti jauni pārejas noteikumi Radio un televīzijas likumā, kas paredz tiesisku mehānismu locekļu skaita samazināšanai, vēstī informācija Saeimas majaslapā.

Saskaņā ar Radio un televīzijas likumu NRTP veido deviņi locekļi, taču jau ilgāku laiku padomē strādā tikai astoņi, turklāt šogad pilnvaru laiks beigsies vēl diviem padomes locekļiem. Tādējādi turpmāk līdz jaunām padomes vēlēšanām, kas plānotas 2011.gada 8.oktobrī, NRTP strādās seši locekļi.

Saeima aizvadītajā nedēļā jau atbalstīja priekšlikumus grozījumiem Radio un televīzijas likumā, kas paredz iespēju atļaut NRTP saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu nodot koncesijā citai personai (raidorganizācijai) sabiedriskās raidorganizācijas atsevišķas programmas veidošanu un sākotnējo izplatīšanu. Šādu apraides atļauju paredzēts izsniegt uz koncesijas līguma darbības laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. Valsts nodeva par to nebūs jāmaksā.

airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam piederošais uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas aviokompānijai veicis pirmo maksājumu 3,6 miljonu latu apmērā par ariBaltic un vēl vairāku preču zīmju iegādi, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).

K.Gerhards neprecizēja, kad bija plānots pārskaitīt pārējo darījuma summu.

Darījuma kopējais apmērs ir 13 milj. eiro. Baltijas aviācijas sistēmas ir airBaltic mazākuma akcionārs, bet šīs lidsabiedrības kontrolpakete pieder valstij.

Auditorkompānija Ernst & Young novērtējusi airBaltic un ar to saistīto preču zīmju vērtību 13 milj. Ls apmērā. Tādējādi ir divi varianti, kā risināt jautājumu par Baltic Taxi un citu zīmolu izmantošanu. Proti, Baltic Taxi varēja slēgt līgumu ar airBaltic un maksāt par preču zīmes izmantošanu, bet uzņēmuma valde lēmusi, ka labākais risinājums ir pārdot šīs preču zīmes.

Latvijas Televīzijas (LTV) pērnā gada naudas plūsma bijusi ar mīnusa zīmi — LTV izdevumi par 500 tūkstošiem latu pārsnieguši ieņēmumus, to šodien secinājusi Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP).

LTV kurators NRTP Sergejs Kārītis Diena.lv stāsta, ka NRTP sēdē mīnusus LTV vadība skaidrojusi ar gada nogalē veiktiem avansa maksājumiem.

Diena jau rakstījusi, ka parādos LTV nebūšot jāslīgst, tāpēc ka iepriekšējos gados izveidots peļņas uzkrājums. Toreiz NRTP locekle Ingrīda Brigita Stroda laikrakstam norādīja, ka LTV «barojas no veciem taukiem». Pēc viņas domām, LTV pērn nestrādāja gana saimnieciski.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) neizskatīs iespēju atstādināt no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), bet virzīs likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, otrdien žurnālistiem sacīja Gerhards.

LETA jau rakstīja, ka pēc konsultācijām ar juristiem Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) secinājis, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, aģentūrai LETA pastāstīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars. Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Komentējot Kučinska preses sekretāra pausto, ka ministrs var vienbalsīgi no amata atstādināt Rīgas mēru, Gerhards uzsvēra, ka viņš šādu priekšlikumu nav saņēmis. Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka VARAM virzīsies uz priekšu ar Tieslietu ministrijas (TM) saskaņoto likumprojektu par Rīgas domes atstādināšanu.

Īpašais maksas režīms Jūrmalā nenāk par labu Latvijas, konkrēti, Jūrmalas tēlam. Jūrmalai ir jāmeklē alternatīvas, laikrakstam Neatkarīgā sacījis satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.

Atbildot uz jautājumu: «Kāda jēga ieguldīt 200 miljonus Ventspils šosejas rekonstrukcijā, ja sastrēgumi veidojas vietā, kur sadalās Jūrmalas un Ventspils plūsmas?», K. Gerhards sacījis:

Kaspars Gerhards (Foto: Elīna Kursīte, Db)«Jautājums ir cits: vai Jūrmalā ir jāsaglabā īpašais maksas režīms. Vecrīgā šāds režīms ir atcelts Ieviestas augstas maksas stāvēšanas zonas. Vai Jūrmalai ir jāsaglabā šāds režīms? Tas ir sastrēgumu cēlonis. Turklāt tas nenāk par labu Latvijas, konkrēti, Jūrmalas tēlam. Braucēji ar ārvalstu numuriem tūdaļ tiek aizturēti uz tilta un sodīti. Tas neatstāj labu iespaidu par Jūrmalu kā pievilcīgu tūrisma objektu. Jūrmalai ir jāmeklē alternatīvas - maksas stāvvietas, lai Jūrmalas viesu auto būtu drošībā. Ja nebūtu šīs nodevas, tad problēmu nebūtu.»

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien pametis telekanāla TV5 raidījuma tiešraidi, saņemot atteikumu sniegt interviju valsts valodā.

K.Gerhards šodien bija ieradies uz TV5 raidījuma Bez cenzūras tiešraidi, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm.

Lai arī raidījums „Bez cenzūras” notiek krievu valodā, tā vadītājam tika iepriekš norādīts, ka K.Gerhards runās latviešu valodā. Tomēr sākoties raidījumam ministram tikusi liegta iespēja runāt valsts valodā, informē Satiksmes ministra padomniece Inga Spriņķe.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) konceptuāli ir atbalstījusi TV kanāla LTV1 pāreju uz ciparu apraidi no nākamā gada 1.marta, Db apstiprināja NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Viņa paskaidroja, ka 3.decembrī panāks konceptuāls atbalsts, bet oficiālais lēmums tiks pieņemts nākamnedēļ 10.decembrī.

«Lai gan sākotnēji tika paziņots, ka pēdējais no TV ētera kanāliem, kas pāries uz ciparu apraidi, būs LTV1, tomēr situācija ir mainījusies. Ņemot vērā LTV budžeta līdzekļus televīzijai nākas optimizēt līdzekļus un mēs ņemam to vērā» sacīja D.Buceniece, informējot, ka pārejot uz ciparu apraidi, tiks ietaupīti 560 tūkst. Ls.

NRTP jau iepriekš atļāvusi LTV7 no nākamā gada 1.marta pāriet uz ciparu apraidi.

Svarīgi, ka ētera TV kanālu pāreja uz ciparu apraidi Latvijā notiek vienlaicīgi, atzīmēja D.Buceniece, atgādinot, ka līdz 15.decembrim raidorganizācijām NRTP ir jāiesniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu. Pēc tam tiks pieņemt attiecīgs lēmums atkarībā no raidorganizāciju nostājas.

Pēc Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) aprēķiniem, ja analogajā apraidē paliktu tikai TV3 ar esošo tarifu un teritorijas noklājumu, 2010.gadā tiktu radīti 1.6 milj. Ls zaudējumi, tā Db informēja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Viņa paskaidroja, ka Radio un Televīzijas likumu, nosaka, ka parejas periodā LVRTC nodrošina elektroniskā sakaru tīkla darbību televīzijas programmuzemes apraidei analogajā formātā, bet elektroniskā sakaru tīkla uzturēšanas izmaksas sedz attiecīgās raidorganizācijas, kuras savā darbībā izmanto televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā.

Tādējādi atbilstoši minētajiem noteikumiem izriet, ka raidorganizācijai TV3 vajadzētu pašai atmaksāt izmaksas, ja tā vienīgā ir nolēmusi turpināt raidīt analogajā formātā.

«Iespējams, attīstoties šādam scenārijam, LVRTC būs spiests vienpusīgi, izmantojot savas tiesības, lauzt līgumu ar raidorganizāciju, iepriekš par to brīdinot,» brīdināja I.Līne.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) secinājusi, ka raidījumu vadītājs Haralds Burkovskis ir pārkāpis likumu, vadot ziņu raidījumus un arī ierunājot reklāmas. Nākamnedēļ tiks lemts par tālāko lietas virzību.

Izrādās, ka NRTP jau ziemā spriedusi par šo jautājumu un raidorganizācijām nosūtītas vēstules, skaidrojot, ka H.Burkovskis nevar vienlaikus vadīt ziņu raidījumus un ierunāt reklāmas, ziņo diena.lv.

Tagad telekompānijai LNT un, iespējams, arī Latvijas radio tiks nosūtītas jaunas vēstules un būs jāsniedz paskaidrojumi, bet NRTP var lemt arī par soda sankcijām, pastāstīja NRTP locekle Dzintra Geka. Viņa noraida H.Burkovska laikrakstam Diena sniegto skaidrojumu, ka LNT raidījums TOP 10 esot šovs: «Mūsu juristi norādīja, ka tas ir analītisks ziņu raidījums. Viņš nav nekāds šovmenis.» Dz.Geka arī norādīja, ka padomes lēmums nekādā gadījumā nav politisks: «Ja kādam glauda pa spalvai, tad viss ir kārtībā, bet, tiklīdz glauda pret spalvu, tā apgalvo, ka tas ir politiski angažēts lēmums».

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) nevar izslēgt, ka apraides atļauju Liepājā ieguvušo SIA TeleMedia centrs finansē kāda politiskā partija, jo tuvākas informācijas par šo firmu tās rīcībā nav. Db noskaidroja, ka uzvarētāja interešu lokā bijusi arī Skrundas militārā pilsētiņa.

NRTP par konkursa uzvarētājiem apraides atļaujas saņemšanai radio programmu veidošanā 87,5 - 108 megahercu diapazonā Ventspilī atzinusi Uģi Poli, bet Liepājā - SIA TeleMedia centrs, Db apstiprināja NRTP jurists Alens Ancāns. Konkursa uzvarētāju noteikšanai bijuši daudzi kritēriji, TeleMedia centrs prezentācija atšķīrusies ar inovatīvām idejām. Tomēr uzvarētājs nav atstājis nekādus kontaktus, izņemot juridisko adresi, apgalvoja A. Ancāns. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju SIA TeleMedia centrs reģistrēta Rīgā, Miera iela 87A-14, tās valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi ir kāds Sergejs Fiščenko, kurš ir arī amatpersona šajā pašā adresē reģistrētajā SIA Latvian Development Holding un SIA Simplejet LV.

Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) Monitoringa centrs ir konstatējis slēpto reklāmu TV3 seriālā UgunsGrēks, tāpēc NRTP ierosinājusi administratīvo lietvedību. Tagad TV3 būs jāsniedz paskaidrojumi un vēlāk tiks lemts par iespējamo raidorganizācijas sodīšanu, pastāstīja NRTP loceklis Sergejs Kārītis.

Pastāvot gan iespēja, ka lietvedība beigsies arī bez soda sankcijām, taču ir iespējams, ka TV3 var nākties maksāt sodu no 500 līdz 5000 latiem.

Monitoringa centrs ir izvērtējis slēpto reklāmu vairākās seriāla sērijās, kur varoņi sarunājās gan par medikamentiem, gan apdrošināšanu, pieminot arī mājaslapu adreses internetā, kur var iegūt papildu informāciju.

TV3 līdz NRTP lēmuma saņemšanai komentārus nesniegs, norādīja TV3 pārstāve Marta Zandersone.

Db.lv jau ziņoja, ka seriāla UgunsGrēks varoņi reizēm sāk uzvesties visai dīvaini - viņi pēkšņi nevis risina savstarpējo attiecību savijumus, bet pārrunā, kādas zāles vislabāk lietot, ja sāp galva vai ir kāda cita kaite, vai uzkrītoši iesaka viens otram dzert sula

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Piektdien ir pēdējā diena, kad satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) premjeram Valdim Dombrovskim (JL) jāsniedz rakstisks skaidrojums par valstij daļēji piederošās lidsabiedrības airBaltic vadītāja Bertolta Flika atalgojumu, raksta Diena.

Kā Dienai apliecinājusi premjera preses pārstāve Līga Krapāne, ceturtdien vakarā satiksmes ministrs atbildi premjeram vēl nebija sniedzis, V.Dombrovskis to gaidīšot līdz piektdienai. Par to, ka aicinās satiksmes ministru risināt jautājumu par B.Flika algas pārskatīšanu, paužot pārsteigumu par ļoti augsto atalgojumu, premjers izteicās gada pirmajā darba dienā, kad kļuva skaidrs — B.Flika mēnešalga pērn par darbu airBaltic valdes priekšsēža amatā veidojusi 20 tūkstošus latu (bruto). B.Flika algas apmērs izrietēja no viņa Valsts Ieņēmumu dienestā pērnā gada pēdējā darba dienā iesniegtās amatpersonu deklarācijas. Kopumā B.Fliks no airBaltic pērn bija guvis gandrīz 300 tūkstošus latu ienākumus, 240 tūkstošus latu veidoja alga par airBaltic vadīšanu.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks ne reizi pagājušajā gadā, tiekoties ar valsts akcionāru pārstāvjiem, nav informējis par milzīgajiem zaudējumiem, ar kādiem strādā kompānija, informēja bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Toties tagad BAS pauž gatavību iegādāties visas valstij kā akcionāram piederošās daļas aviokompānijas kapitālā, aģentūrai BNS pavēstīja BAS valdes locekle Inga Piterniece. Saskaņā ar viņas teikto šis ir viens no priekšlikumiem, ko BAS nekavējoties iesniegs valdības vadītājam Valdim Dombrovskim.

Kā ziņots, valsts akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Satiksmes ministriju kā valsts akcionāru airBaltic valde pērn ne vienu reizi neesot informējusi par iespējamiem milzu zaudējumiem.

«Martā airBaltic valde prezentēja biznesa plānu un prognozēja 2010.gadā gan peļņu, gan uzņēmuma attīstību,» skaidro Gerhards. Investējot lidsabiedrības pamatkapitālā 15,8 miljonus latu lielos finanšu līdzekļus, esot prognozēts, ka tas būs liels sasniegums flotes atjaunošanai, jo tas bija priekšnoteikums darījumam, lai iegādātos astoņas Bombardier lidmašīnas.

Lidsabiedrības airBaltic prezidenta Bertolda Flika atalgojums ir atbilstošs, LTV raidījumā 100. pants norādīja Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējais B. Flika atalgojums tika noteikts laikā, kad airBaltic nebija tik labi panākumi un bija daudz pieticīgāki rezultāti. «Šajos gados ir sasniegti daudz labāki rezultāti un atalgojums, protams, ir adekvāts,» sacīja K. Gerhards.

«airBaltic ir kompānija, kas strauji attīstās. Pēdējā gada laikā pārvadājumi ir palielinājušies par 6%, tostarp, 3% pieaugums Latvijā. No vairāk nekā 28 miljonu latu zaudējumiem 2008. gadā pagājušā gadā uzņēmuma aptuvenā peļņa varētu būt 14 miljoni latu,» norādīja K. Gerhards.

Db.lv jau vēstīja, ka Bertolta Flika alga pērn līdz 23. decembrim, kad viņš atstāja valdes locekļa amatu nacionālajā aviokompānijā airBaltic, bija 240 tūkst. Ls.

Latvijas Pasta valdei ir jāizšķiras, vai turpināt pasta bankas projektu vai, izstrādājot biznesa plānu, virzīt kādu citu attīstības modeli, intervijā Latvijas Radio uzsvēra satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.

K. Gerhards piebilda, ka Pasta bankas valdei vairāk nav laika kavēties ar šī lēmuma pieņemšanu. Ja valde to nevar izdarīt, tad tā būs citas valdes atbildība.

Tagad pasta uzdevums ir minimizēt zaudējumus un izveidot funkcionēt spējīgu darbības modeli, norāda K. Gerhards, piebilstot, ka tuvākajā laikā pastam nebūs tik lielas dotācijas kā iepriekšējos gados, un pasta vadībai ir jārada modelis, kā dzīvot bez lielām dotācijām.

Par 220 miljoniem eiro pārdošanā izliktas "Zunda Towers" augstceltnes Pārdaugavā, liecina sludinājums starptautiskās nekustamā īpašuma kompānijas "Sotheby's International Realty" mājaslapā.

"Zunda Towers" projekta attīstītāja "Towers Construction Management" izpilddirektors Aigars Gerhards sacīja, ka kompleksa īpašnieka pamatbizness nav nekustamie īpašumi, tāpēc kompleksu vienmēr bijis iespējams iegādāties, ja ir pircējs, kura piedāvātā cena atbilst īpašnieka gaidītajai cenai.

Gerhards neprognozēja, cik ilgā laikā iecerēts pārdot kompleksu, vien norādīja, ka pēc cenas tas būtu viens no lielākajiem komercplatību darījumiem Baltijā.

"Ja atradīsies pircējs, kurš gatavs maksāt nosaukto cenu, tad jau juridiskās formalitātes varētu nokārtot diezgan ātri," teica Gerhards.

Jautāts, vai nav atmesti pirms gada "Towers Construction Management" izziņotie plāni kompleksā būvēt vēl trešo torni, Gerhards sacīja, ka darbs pie šīs būvniecības ieceres joprojām turpinās un notiek nepieciešamā saskaņošanas procedūra.

Lai arī airBaltic prezidents Bertolds Fliks neatklāj finanšu avotus, kur Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) iegūs līdzekļus airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards uzskata, ka informācija ir pietiekama, lai atbildīgās institūcijas to varētu uzraudzīt.

«Privātais investors ir apliecinājis, ka veiks savus ieguldījumus. Es domāju, ka mūsdienu Eiropā, pie kuras pieskaita arī Latviju, visas tādas darbības ir skaidras un caurskatāmas,» norādīja K. Gerhards.

Savukārt uz jautājumu vai valsts pusei ir informācija, kuras tieši finanšu institūcijas BAS dos līdzekļus airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, K. Gerhards atbildēja: «BAS nodrošinās to, ka viņi iegulda. Protams, banku pārraudzīgu un pārējo organizāciju pilnvaras, kā arī citās kompetentās institūcijas, šos procesus var novērot, tāpēc domāju, ka tiem, kam tas ir jāvērtē, tas ir pilnīgi caurskatāms process,» sacīja K. Gerhards, piebilstot, ka viņš ir drošs, ka atbildīgās iestādes ar šo jautājumu tiks skaidrībā.

Lauksaimniecībā tuvāko gadu laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, kuras diktē Eiropas Savienības stratēģijas. Latvijas valsts uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Zemkopības ministrs atgādināja, ka pašlaik vairāk nekā 40% Latvijas eksporta ieņēmumu ģenerē ar zemi saistītās jomas – zeme, mežs un jūra, jo pārtikas eksporta īpatsvars ir nedaudz vairāk par 20% un tikpat arī meža nozares produkcijas realizācija ārvalstu tirgos. “Tad, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniecības produkcijas eksporta īpatsvars bija tikai 10% no kopējiem eksporta ieņēmumiem. Pārtikas eksporta ieņēmumi pēc to īpatsvara ir dubultojušies, un tas noticis pateicoties tam, ka Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti un iekļāvusies kopējā ES lauksaimniecības politikā un tai atvēlētajā atbalsta sistēmā,” uzsvēra K. Gerhards.

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Pagaidām nav neviena dokumenta, kas apstiprinātu, uz kāda pamata Arvils Ašeradens faktiski ir pārņēmis Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) funkciju – uzraudzīt sabiedriskās raidorganizācijas, tās apvienojot, raksta Nra.lv.

«Šefību var uzņemties, bet nevar uzņemties vadību. Sabiedriskos medijus demokrātiskā valstī nevar pakļaut valdībai. Tad jau drīz mums būs tāda iekārta, kā tas bija agrāk. Esmu divreiz ar A. Ašeradenu privāti ticies. Nevar būt kaut kādas viņa veidotas darba grupas, kas strādā uz savu vai Ministru kabineta roku,» skaidro NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins, piebilstot, ka lēmumus par Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu var pieņemt tikai NRTP, turklāt padomes darba kārtībā nemaz nav bijis jautājums par apvienošanas darba grupas izveidošanu, par ko ar Valda Dombrovska biroju jau runājis A. Ašeradens.

Db.lv jau vēstīja, ka Premjera Valda Dombrovska birojs ir uzrunājis bijušo a/s Diena valdes priekšsēdētāju A. Ašeradenu aicinot vadīt LR un LTV apvienošanas procesu.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) uzskata, ka pokera apmācības portāla reklamēšana Pasaules kausa futbolā spēļu translācijas laikā ir pretlikumīga.

Inspekcijas vadītāja Signe Birne DB skaidroja, ka Reklāmas likums aizliedz reklamēt azartspēles un līdzšinējā tiesu praksē pokers atzīts par azartspēli. Konkrētais portāls gan nepiedāvā spēlēt pokeru uz naudu.

Futbola turnīra tiešraižu starplaikos LTV7 tiek rādītas portāla www.free-bwin.com reklāmas. DB gan novēroja, ka šis portāls tiek reklamēts ne tikai televīzijā, bet arī, piemēram, daudzdzīvokļu māju liftos. Šis portāls piedāvā reģistrētiem lietotājiem mācīties spēlēt pokeru. Jāpiebilst, ka tāda paša nosaukuma interneta vietne, bet bez vārda «free» tās adresē, piedāvā spēlēt pokeru, veicot naudas likmes.

Latvijā lielākos TV pakalpojuma sniedzējus uztrauc iedzīvotāju neinformētība par valsts mērogā realizēto pāreju no analogās uz ciparu TV apraidi.

Tādas raizes, pirmdien tiekoties ar NRTP, Lattelecom, LVRTC un Hannu Digital pārstāvjiem, izteica IZZI, Baltkom un Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija, kas pārstāv 25 kabeļtelevīzijas operatorus.

Tāpat asociācijai ir bažas, ka Latvijā virszemes apraidei pārejot tikai uz ciparu izplatību draud izveidoties situācija, kurā Lattelecom iegūst īpaši labvēlīgu statusu sava pakalpojuma virzīšanai tirgū.

Lai mainītu esošo situāciju un uzlabotu iedzīvotāju informētību, ekspertu tikšanas laikā NRTP atzina, ka ir veicami uzlabojumi sabiedrības informēšanā un kā pirmais konkrētais solis būs informācijas ievietošana NRTP mājas lapā.

Seriāla UgunsGrēks varoņi reizēm sāk uzvesties visai dīvaini - viņi pēkšņi nevis risina savstarpējo attiecību savijumus, bet pārrunā, kādas zāles vislabāk lietot, ja sāp galva vai ir kāda cita kaite, vai uzkrītoši iesaka viens otram dzert sulas, raksta laikraksts Diena.

Jāatzīmē, ka tie nav vienīgie gadījumi, kas izraisījuši arī nozares speciālistu bažas par iespējamu Reklāmas likuma pārkāpumu.

«Pirms pāris gadiem Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) atļāva produktu izvietošanu - ja ekrānā parādās kāda dzēriena pudele ar konkrēta zīmola etiķeti, mēs neuzskatām to par pārkāpumu, kaut arī daudzviet pasaulē to nepraktizē. Mēs to atļāvām, lai seriālu veidotājiem būtu vieglāk piesaistīt sponsorus. Bet šāda veida reklāma, kur tekstā seriāla varoņi atsaucas uz ārsta ieteikumu un piemin interneta portāla adresi, kur iegūt papildu informāciju, nav pieļaujama,» uzskata NRTP loceklis Sergejs Kārītis.