Vairākos valsts uzņēmumos valdes locekļu kvalifikācija neatbilst to specifikai. Tā intervijā Db uzsver satiksmes ministrs Kaspars Gerhards. Viņš arī norāda, ka reālākais veids, kā šogad varētu notikt līdzekļu ieguldīšana līdz pat 50 miljonu latu apmērā, ir publiskās — privātās partnerības projekti.
Satiksmes ministrija valdībai ir iesniegusi savu redzējumu izdevumu samazināšanai. Uz kā rēķina galvenokārt šis samazinājums ir plānots?
Kura no šīm pozīcijām cietīs vairāk?
Te bija nopietni jāizsver, kas mūsu kopīgajai ekonomiskajai dzīvei ir vajadzīgs vairāk. Protams, mēs varam teikt, ka katrs pieaugošais bezdarba procents samazina pasažieru pārvadājumu apjomu par 2%. Taču šajā ekonomiskajā situācijā ir svarīgi, lai cilvēki varētu būt pietiekami mobili, lai varētu nokļūt līdz tām vietām, kas viņiem ir nepieciešamas. Tas nozīmē, ka attiecībā uz pasažieru pārvadājumu dotācijām mēs nopietnus samazinājumus neveiksim. Veicot dažādus pasākumus, šajā jomā ieekonomēsim ap 3 miljoniem latu.
Nopietns jautājums ir ceļi, to uzturēšana. Protams, bedrīšu lāpīšana nav pareizākais risinājums, bet krīzes apstākļos tas ir vienīgais variants, kā ceļus saglabāt, un to mēs neapšaubāmi darīsim. Runājot par jaunu ceļu izbūvi, jāatzīst, ka valsts budžeta izdevumi būs būtiski jāsamazina. Šajā sakarā mums ir Kohēzijas fonds ar būtiskiem līdzekļiem ceļu būvei, tāpat šobrīd nopietni strādājam pie publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa, paredzot, ka mēs piedāvāsim uzņēmējiem, lai viņi nāk, strādā, aizņemoties naudu bankā, bet valsts to, piemēram, piecu gadu laikā atmaksātu.
Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!