1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

No lidostas Rīga šī aviokompānija līdz šim lidojumus nav veikusi.

Vācijas zemo cenu aviokompānija Germanwings no 2.maija atklās jaunus avioreisus no Rīgas uz Vācijas pilsētu Ķelni. Lidojumus no Rīgas uz Ķelni tā veiks trīs reizes nedēļā (otrdienās, piektdienās, svētdienās), liecina sniegtā informācija medijiem.

Līdz šim tiešo lidojumu uz Ķelni nebija. No šodienas aviokompānijas mājas lapā www.germanwings.com ir iespēja iegādāties aviobiļetes Rīgas – Ķelnes lidojumiem.

No lidostas Rīga aviokompānija Germanwings līdz šim lidojumus nav veikusi. Šobrīd no Rīgas lidostas avioreisus veic 16 aviosabiedrības.

Vācijas aviokompānijas Germanwings un tās māteskompānijas Lufthansa piloti atsakās lidot ar lidmašīnām Airbus A320. Šāda lidmašīna otrdien avarēja Francijas dienvidos. Par to ziņo izdevums Spiegel.

Kā raksta izdevums, Diseldorfas un Štutgartes lidostās dažas Germanwings ekipāžas atsakās lidot ar Airbus A320. Pēc pasažieru teiktā, Diseldorfas lidostā, kur bija jāierodas aviokatastrofā cietušajai lidmašīnai, daudzas lidmašīnas tā arī nav pacēlušās gaisā. Starp tām ir arī Germanwings māteskompānijas Lufthansa lidmašīnas.

No Štutgartes lidostas atcelti trīs Germanwings reisi. No Diseldorfas nav notikuši reisi uz Madridi, Stokholmu, Londonu un Berlīni.

Lufthansa pārstāvis apstiprināja, ka vairākas Germanwings ekipāžas tiešām nav varējušas ierasties darbā personīgu iemeslu dēļ. Pēc Spiegel versijas, pilotu atteikšanās lidot ir saistīta ar faktu, ka avarējusī lidmašīna iepriekšējā dienā visu dienu nostāvējusi Diseldorfas lidostā tehnisku iemeslu dēļ.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Vācijas zemo izmaksu lidsabiedrība Germanwings paziņojusi par sadarbību ar poļu zemo izmaksu lidsabiedrību Centralwings, kas ir LOT Polish Airlines meitas uzņēmums. Abas lidsabiedrības vienojušās par jauna Eiropas zemo izmaksu pakalpojumu tīkla izveidi. Tas varētu būt sākums arī plašākai zemo lidsabiedrību sadarbībai Eiropā. Germanwings jau izveidojusi sadarbību arī ar Lielbritānijas zemo izmaksu lidsabiedrību bmi Baby. Germanwings un Centralwings vadītāji paredz, ka sadarbība varētu palielināt pieprasījumu par vidēji 10%. Germanwings Polijas -Vācijas aviācijas tirgu atzīst par vienu no stratēģiski svarīgākajiem. Sadarbības rezultātā biļetes gan uz Germanwings, gan uz Centralwings reisiem varēs rezevēt abu lidsabiedrību mājas lapās. Germanwings turpmāk paplašinās darbību reisos uz Varšavu, savukārt Centralwings - uz Hanoveri, Nirnbergu un Ķelni.

Lidsabiedrība Germanwings pēc uzņēmuma vadības paziņojuma uzsver, ka piedāvās godīgas lidojuma cenas, jo 15 miljonu lielais iedzīvotāju skaits Ziemeļreinas-Vestfālenes zemē ir labs priekšnoteikums kārtīgam biznesam. Germanvings lidos trīs reizes dienā uz Berlīni, Parīzi, Londonu, Vīni un Cīrihi, divas reizes dienā uz Nicu, Romu, Balselonu un vienu reizi uz Madridi. Nākotnē ir paredzēts palielināt apkalpoto lidostu skaitu tieši Vidusjūras reģionā. Kā jau Db-online ziņoja, Germanwings ir lidsabiedrību Eurowings un Lufthansas meitas uzņēmums. Germanwings lidojuma biļešu pārdošanas stratēģija ir par labu tiem pasažieriem, kuri savas biļetes iegādājas agrāk. Lidsabiedrība piedāvās lielu daļu biļešu uz visiem maršrutiem un jebkurā sezonas laikā par 29 eiro. Maksimāla cena būs 150 un 190 eiro robežās, taču vidējās cenas būs robežās starp 60 un 85 eiro. Germanwings pirmajā darbības gadā vēlas apkalpot 1,5 miljonus pasažieru. Vispirms tiks izmantoti 5 Airbus A319 un viens A320 lidmašīnas no bāzes lidostas Ķelne/Bonna. Gaisa floti ir paredzēts palielināt līdz 12 lidmašīnām. Lidmašīnu noslogojums tiek plānots 80% apmērā. Sīkāka informācija: Germanwings

Vairums mājas lapu nav pieejamas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, tajā skaitā neredzīgiem, vājredzīgiem interneta lietotājiem un citiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, personām, kam ir epilepsija vai intelektuālās attīstības traucējumi.

Tā secināts invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons un Lattelecom grupas uzņēmuma Lattelecom BPO veiktajā 50 Latvijas interneta mājas lapu pētījumā. Tajā noskaidrots, ka neviena no pētītajām mājas lapām pilnībā neatbilst starptautiskajiem W3C standartiem. Monitoringa laikā analizētas 50 Latvijas mājas lapas, to skaitā 17 ministriju un sekretariātu, septiņu Republikas nozīmes pilsētu pašvaldību mājas lapas, desmit visvairāk apmeklētākās vietnes, tajā skaitā www.inbox.lv, www.draugiem.lv, www.1188.lv, www.delfi.lv, www.ss.lv, www.tvnet.lv u.c.

Šā gada I pusgadā darba devēji slimības lapu apmaksai darbiniekiem tērējuši vairāk nekā visā 2005. gadā kopumā.

To liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Uzņēmēji prognozē, ka darba nespējas lapu apmaksai šogad nāksies tērēt ap 40 milj. Ls, kamēr pērn - 26.64 milj. Ls, bet 2005.g. - tikai 20.34 milj. Ls. Jo dārgāks Latvijā kļūst darbaspēks, jo arvien iespaidīgākas summas slimības lapu apmaksai spiesti tērēt uzņēmēji un arvien sarūk to konkurētspēja. Vēl vairāki aptaujātie uzņēmēji pat bija pārsteigti, jo šos ciparus nevarot izskaidrot ar darba algas pieaugumu, kas pērn un šogad ik gadu audzis 15 - 25 % apmērā, kamēr darbinieku slimības pabalstos izmaksājamā summa ir dubultojusies. Daži aptaujātie pat pieļāva, ka tie liecinot par kādām epidēmijām Latvijā un to, ka darbinieki kļuvuši slimīgāki, jo darba algas pieaugums neesot tik liels. «Valstī nav kārtīga saimnieka, jo šajos miljonos latu ir ne tikai uzņēmēju, bet arī valsts un pašvaldību nauda,» secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle. Viņasprāt, šajos miljonos ir paslēpta nelietderīgi izmantota nauda ne tikai biznesam, bet arī nodokļu maksātājiem. «Šie cipari tikai vēlreiz liecina par to, ka darba devēja apmaksāto darbinieka slimības dienu skaits ir jāsaīsina, un valstij jāsper reāli soļi simulantu apkarošanai,» norāda E. Egle.

Vācijas lidsabiedrību Lufthansas un Eurowings jaundibinātā aviokompānija Germanwings ar bāzes lidostu Ķelne/Bonna ir paziņojusi par iespējamām jaunajām cenām uz Londonu, Parīzi un Milānu, proti, 4 eiro jeb aptuveni 30 eiro ar lidostas nodevām un nodokļa maksājumiem. Tā ir atbildes reakcija uz pasaules lielākā tūrisma koncerna TUI pagājušās ceturdienas paziņojumu, ka meitas uzņēmums Hapag-Lloyd Express piedāvās šos maršrutus par 10 eiro. Tūrisma koncerna TUI jaundibinātais meitas uzņēmums Hapag-Lloyd Express, kas Rietumeiropas tūrisma tirgū ir pazīstama preču zīme, plāno uz 10 Eiropas lidostām (tajā skaitā uz Barselonu, Milānu, Parīzi un Romu) piedāvāt lidojumus sākot ar 10 eiro. Lidsabiedrības visas akcijas pieder TUI koncernam un pašlaik astoņas Boeing B-737-700 lidmašīnas tiks nomātas no lidsabiedrības Germania. TUI plānos ir pirmajā darbības gadā sniegt pakalpojumu vairāk kā 1,3 miljoniem pasažieru. Pašlaik tiek strādāts pie lidojumu maršrutu izveides ar bāzes lidostu Ķelne/Bonna. TUI vadītājs Mihaels Frencels (Michael Frenzel) uzsver, ka "Hapag-Lloyd Express izcelsies ar horizontālu organizācijas struktūru un ar zemu uzņēmuma pašizmaksu, pievēršot lielu vērību lidojuma tirgus analīzei un marketinga stratēģijai. Lidojumu biļešu tirdzniecībā tiks aktīvi iesaistīti arī TUI ceļojuma biroji." Germanwings plāno pirmos lidojumus uzsākt jau oktobrī ar 5 lidmašīnām Airbus 319, Precīza informācija par lidojuma cenām presei tiks paziņota šīs nedēļas nogalē. Jāatzīmē, ka Ķelnes/Bonnas lidostā nakotnē konkurēs trīs lēto lidojumu aviosabiedrības - vācu Germanwings un Hapag-Lloyd Express kā arī beļģu Virgin Express. Piloti ir nobažījušies par šo gigantu cenu karu, jo kritīsies sociālais standarts lidsabiedrību darbiniekiem, kuri strādā lēto lidojumu apkalpošanā. Interneta adreses sīkakai informācijai: GermanwingsHapag-Lloyd ExpressVirgin Express

Atzīmējot 100 dienu jubileju sakarā ar lidojumu uzsākšanu, lēto lidojumu lidsabiedrība Germanwings atkal piedāvā saviem klientiem 50 000 lidojumu biļetes par 19 eiro. Akcija sāksies 6. februārī (plkst. 21:00) un turpināsies līdz 7. februāra rīta stundai (8:00). Biļetes ir derīgas lidojumiem laika posmam no 17.februāra līdz 29.martam 2003.gadam. Pēc Germanwings datiem katru mēnesi lidsabiedrība apkalpo vairāk kā 100 000 pasažieru. No 30.marta Germanwings lidos no Ķelnes/Bonnas lidostas uz 19 Eiropas pilsētām. Veiksmi vēlot: Germanwings

Straujais krāšņo lapu birums priecē dabas mīļotājus, bet sagādā rūpes apsaimniekotājiem un privāto māju īpašniekiem

Lielāko daļu lapu Rīgā savāc SIA Rīgas meži daļa Dārzi un parki, kas veic pilsētas parku un skvēru sakopšanu. Kopējā apsaimniekojamā platība ir 252,79 ha, kurus veido 105 dažādi objekti. Atsevišķi tiek izdalīts Mežaparks (395,08 ha), kura kopšanai ir atšķirīgi noteikumi, salīdzinot ar pārējām teritorijām. Lapas tur netiek vāktas, bet gan sapūstas dziļāk mežā. Dārzi un parki informē, ka atsevišķs finansējums lapu vākšanai netiek izdalīts, taču, ņemot vērā lielo darba apjomu, sezonas laikā tajā ir iesaistīti teju visi 120 uzņēmuma darbinieki. «Lapas un cita biomasa tiek vesta uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Getliņi EKO. Tas veic atsevišķu uzskaiti tikai sadzīves atkritumiem un biomasai, tāpēc izdalīt aizvesto tonnāžu ar lapām ir neiespējami, jo biomasu veido nopļautā zāle, zari, lapas,» skaidro Dārzu un parku Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze. Nordeķu parkā, Uzvaras parkā un Maskavas dārzā atrodas pagaidu lapu novietnes, no kurienes tās tiek pārvietotas uz Getliņu poligonu brīžos, kad tehnika ir mazāk noslogota teritoriju uzkopšanas darbos.

Pērn darba devēji slimības lapu apmaksai darbiniekiem tērējuši par 48.3 % vairāk nekā 2006. g. un tiek lēsts, ka šogad šie tēriņi būs 50 milj. Ls.

Tā prognozē uzņēmēji, uzzinot Centrālās statistikas pārvaldes datus par darbnespējas lapu apmaksai tērēto naudu 2007. gadā. Jo dārgāks Latvijā kļūst darbaspēks, jo arvien iespaidīgākas summas slimības lapu apmaksai spiesti tērēt uzņēmēji un arvien sarūk viņu konkurētspēja. Vēl vairāki aptaujātie uzņēmēji pat bija pārsteigti, jo šos ciparus nevarot izskaidrot ar darba algas pieaugumu, kas pērn un šogad ik gadu audzis 25 - 35 % apmērā, kamēr darbinieku slimības pabalstos izmaksājamā summa ir pieaugusi par teju vai 50 %. Uzņēmēji atzīst, ka augstāka pašizmaksa Latvijā ir saistīta nevis ar zemāku darba ražību, tehnoloģisko bruņojumu vai vēl ko citu, bet gan daudz garāku darbinieku slimības lapu apmaksas laiku un tā izmaksām. Darba devēji iestājas par to, lai Latvijā slimības lapu apmaksas termiņi uzņēmējiem tiktu pielīdzināti Igaunijai un Lietuvai, kur valsts sāk maksāt no otrās slimošanas dienas.

CNNmoney izveidojis sarakstu ar 2007. gada labākajām mašīnām.

Sarakstā iekļuvušas automašīnas, kuras uzrādījušas vislabākos rezultātus ASV Apdrošināšanas institūta drošības testos un guvušas labākās patērētāja atsauksmes.

Par labāko mašīnu kompaktajā klasē atzīta Honda Fit. Tās cena ir starp 14 000 un 16 000 USD. Galvenais šīs mašīnas trumpis ir tās mazais benzīna patēriņš, un tā ir ļoti kompakta.

Par labāko mašīnu vidējā klasē ar cenu zem 20 000 USD atzīta Honda Civic. Tās cena ir starp 17 000 un 23 000 USD. Pēc patērētāju domām, šajā mašīnā ir mājīgs interjers un tai ir laba vadāmība. Pirmo vietu šajā klasē Civic ieņēma arī tāpēc, ka tai bija ļoti labi drošības testu rezultāti.

Vācijas aviokompānija Lufthansa piedāvājusi izmaksāt 25 000 eiro kompensāciju ģimenēm, kuru locekļi martā gāja bojā Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīnas katastrofā, ko, domājams, tīši izraisīja otrais pilots, otrdien atklājusi aviokompānija.

Šāda summa piedāvāta par katru bojāgājušo.

Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās 24.martā. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Uzreiz pēc katastrofas Lufthansa piedāvāja bojāgājušo tuviniekiem palīdzību līdz 50 000 eiro par pasažieri, neatkarīgi no jebkādām iespējamām kompensācijām.

Lufthansa un Germanwings kopīgi paziņoja, ka uzņemsies «ilgstošu atbildību par katastrofas iznākumu».

Aviokompānijas Germanwings pasažieru lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics, kurš, kā tiek uzskatīts, tīšām nogāza lidmašīnu ar 150 cilvēkiem, pirms sešiem gadiem cietis no smagas depresijas, piektdien vēsta Vācijas laikraksts Bild.

Lubics 2009.gadā meklēja psihiatrisku palīdzību, jo cieta no smagas depresijas, un vēl arvien saņēma mediķu palīdzību, vēsta laikraksts, atsaucoties uz Vācijas gaisa satiksmes drošības aģentūras dokumentiem.

Bild ziņo, ka 28 gadus vecais Lubics saņēma regulāru privātu ārstēšanu.

Germanwings māteskompānijas Lufthansa izpilddirektors Karstens Špors atklāja, ka Lubics uz laiku pārtrauca pilotu apmācības, ko sāka 2008.gadā, bet sīkāku informāciju nesniedza. Vēlāk Lubics turpināja mācības un izturēja visus pārbaudījumus.

Bild ziņo, ka mācību pārtraukumā Lubics cietis no depresijas un nemiera lēkmēm.

Laikraksts vēsta, ka Lubica datus vispirms izpētīs Vācijas eksperti, bet pēc tam tie tiks nodoti Francijas izmeklētājiem.

Lai izmeklētāji varētu ātrāk un ērtāk piekļūt Germanwings lidmašīnas katastrofas vietai, pēdējo 48 stundu laikā izbūvēts jauns ceļš.

Kā ziņots, pirms nedēļas Alpos nogāzās Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīna Airbus 320. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Francijas prokurori pavēstījuši, ka Germanwings lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti nogāzis lidmašīnu.

Lidmašīna bija ceļā no Spānijas pilsētas Barselonas uz Vācijas pilsētu Diseldorfu, bet tā nogāzās starp Barselonetes un Diņas pilsētām Francijas dienvidaustrumos, grūti pieejamā vietā.

Lai atvieglotu piekļuvi kalna nogāzei, kur izkaisītas lidmašīnas atlūzas, pēdējo 48 stundu laikā izbūvēts jauns ceļš, kas ļaus izmeklētājiem strādāt ātrāk un izvest lielāku skaitu priekšmetu, norādīja kāds policists.

Lidsabiedrība Eurowings 2003. gadu ir noslēgusi ar 900 000 eiro lielu peļņu, neskatoties uz izdevumiem, kas bija saistīti ar grupas meitas uzņēmumu – zemu izmaksu lidsabiedrību Germanwings. Lidsabiedrības apgrozījums palielinājās par 8,2%, sasniedzot 632 miljonus eiro. Lidsabiedrības vadība cer, ka arī Germanwings spēs noslēgt savu darbības gadu ar pozitīviem rezultātiem. Pavisam Eurowings 2003. gadā izmantoja saviem lidojumiem 41 lidmašīnas, tai skaitā 21 Turboprops un 20 Jets lidmašīnas. Turpretī Germanwings saviem lidojumiem patlaban izmanto 12 Airbus-Jets. 2003. gadā lidsabiedrību grupas pakalpojumus izmantoja 5,3 miljoni pasažieru, no tiem ~2,4 miljoni izmantoja Germanwings pakalpojumus. Avots: Eiropa.lv

Apdrošināšanas uzņēmumi atvēlējuši 300 miljonus dolāru (279 miljonus eiro) izdevumos saistībā ar Vācijas zemo cenu aviokompānijas Germanwings lidmašīnas katastrofu Francijas Alpu dienvidos, kurā bojā gāja 150 cilvēki, otrdien paziņoja Vācijas lidsabiedrība Lufthansa.

Šajā summa iekļautas kompensācijas aviokatastrofā bojāgājušo cilvēku tuviniekiem un pašas avarējušās pasažieru lidmašīnas Airbus A320 izmaksas.

Pašreizējā Airbus A320 kataloga cena ir 93,9 miljoni dolāru.

Laikraksts Handelsblatt vēsta, ka šo apdrošinātāju konsorciju vada Vācijas gigants Allianz.

Pirms nedēļas Alpos nogāzās Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Francijas prokurori pavēstījuši, ka Germanwings lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti nogāzis lidmašīnu.

14 dienu garais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš Latvijas uzņēmējus padara konkurētnespējīgus salīdzinājumā ar kaimiņvalstu uzņēmējiem.

To liecina aptaujātie darba devēji. «Šobrīd ir izveidojusies paradoksāla situācija, kad pie teju vai vienādām izejvielu un darbaspēka izmaksām Baltijas valstīs, produkta vai pakalpojuma pašizmaksa Latvijā ir augstāka nekā Igaunijā vai Lietuvā,» secina a/s Latvijas Finieris (LF) padomes locekle Monika Ciula. Viņa norāda, ka augstāka pašizmaksa Latvijā ir saistīta nevis ar zemāku darba ražību, tehnoloģisko bruņojumu vai vēl ko citu, bet gan 7 reizes garāku darbinieku slimības lapu apmaksas laiku un tā izmaksām. Darba devēji iestājas par to, lai Latvijā slimības lapu apmaksas termiņi uzņēmējiem tiktu pielīdzināti Igaunijai un Lietuvai, kur valsts sāk maksāt no otrās slimošanas dienas, kamēr Latvijā tikai no 15. dienas, jo no uzņēmuma kopumā tiek iekasēti nodokļi, kuri ir paredzēti šiem mērķiem.

Šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem. Savukārt Latvijā šis rādītājs sasniedz teju 45%. Vēl biežāk Apple ierīces tiek izmantotas Igaunijā, kur puse no visiem mobilo lapu apmeklējumiem ir veikti no šī ražotāja ierīcēm.

Otrajā vietā Latvijā, līdzīgi kā Austrumeiropā kopumā, pēc mobilo lapu skatījumiem, ierindojas Samsung (23%), trešajā – Nokia (14%), savukārt HTC ir aptuveni 7% daļa, bet Sony Ericsson – aptuveni 5% no visiem apmeklējumiem. Latvijā populārākie modeļi interneta lapu pārlūkošanai ir iPad ar 27,27% no kopējā ierīču skaita, iPhone (16,47%) un Galaxy S II (5,11%).

Dati liecina, ka šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem, kas padara amerikāņu kompāniju par Austrumeiropas līderi šajā jomā.