2019. gada 4. ceturksnī turpināja sarukt uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, tomēr pieprasījuma kritums bija mazāks nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas (LB) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktā aptauja.

2020. gada janvārī LB sadarbībā ar ECB veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2019. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2020. gada 1. ceturksnim. Aptaujā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā. Aptaujāto kredītiestāžu sniegtās atbildes tiek ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

Tikai viena no četrām aptaujātajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka 2019. gada 4. ceturksnī sarucis pieprasījums pēc aizdevumiem kopumā. Pieprasījuma kritumu pēc aizdevumiem uzņēmumiem kopumā ieteikmējis pieprasījuma sarukums pēc ilgtermiņa aizdevumiem lieliem uzņēmumiem, skaidro LB. Tas nedaudz samazinājies divās aptaujātajās Latvijas kredītiestādēs, bet pieauga – vienā, nodrošinot neto pieprasījuma sarukumu. Turpretī pieprasījuma pieaugums pēc aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem bija vērojams vienā kredītiestādē.

Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofa bijusi cilvēka radīta, to bijis iespējams paredzēt un novērst, bet tās ietekmi varēja mazināt ar efektīvāku cilvēku reakciju, ziņojumā secinājusi Japānas parlamenta komisija.

Komisija ziņojumā atzīmējusi arī būtisku trūkumu pastāvēšanu gan Japānas valdības, gan arī Fukušimas AES operatora Tepco situācijas risināšanas pasākumos. Tāpat ziņojumā teikts, ka savu artavu katastrofā deva Japānas sabiedrības kultūras īpašības – nevēlēšanās apstrīdēt autoritātes.

Kopumā komisija norāda, ka Fukušimas AES darbībā pastāvējusi tieša nolaidība un pieļautas vairākas kļūdas, kuru dēļ AES neesot bijusi sagatavota zemestrīcei un cunami, kas pērn piemeklēja Japānu. «Lai gan katastrofa notika pēc minētajām kataklizmām, pats negadījumus Fukušimas AES nevar tikt uzskatīts kā dabas katastrofas sekas,» teikts komisijas ziņojumā.

Bojā gājušo skaits traģiskajā Spānijas vilciena katastrofā pieaudzis līdz 80 cilvēkiem. Savukārt vēl 94 cilvēki ar ievainojumiem atrodas slimnīcās. Spānijas policija uzsākusi vilciena mašīnista nopratināšanu un izskanējuši pieļāvumi, ka katastrofas iemesls bijis ievērojami pārsniegtais ātrums.

Vilciena katastrofā ievainotos apmeklējis Spānijas karalis Huans Karloss I. Karalis arī paziņojis, ka negadījumā cietušo sāpes jūt visa Spānijas tauta. «Visi Spānijas iedzīvotāji pievienojas bojā gājušo radinieku bēdām,» teicis karalis, vienlaikus arī atzinīgi vērtējot glābēju darbu un lielo donoru skaitu, kas ziedojuši asinis katastrofā cietušajiem.

Varasiestādēm izdevies atrast vilciena «melno kasti» un uzsākta tās datu pētniecība. Tāpat izmeklētāji nopratinājuši vilciena mašīnistu 52 gadus veco Fransisko Hosē Garsonu Amo. Mašīnists dzelzceļa kompānijā Renfe, kuras vilciens piedzīvoja avāriju, nostrādājis jau 30 gadus. Kompānija uzsver, ka no sliedēm noskrējušajam vilcienam nav bijis tehnisku problēmu, jo tas ticis regulāri pārbaudīts.

Jauns uzņēmuma Virgin Galactic kosmosa kuģis lidojumiem kosmosā būs gatavs līdz nākamajam gadam, paziņojis Ričarda Brensona kompānijas Virgin Galactic vadītājs Džordžs Vaitsaids.

Paziņojums sekojis pēc pagājušajā nedēļā notikušās kosmosa kuģa katastrofas un satraukumiem par izmantoto tehnoloģiju drošību.

Laikrakstam The Financial Times viņš pastāstīja, ka kosmosa kuģa SpaceShipTwo degvielas sistēma piektdien veiktajā testa lidojumā virs Kalifornijas esot kārtīgi pārbaudīta. Viens no pilotiem katastrofā gāja bojā, bet otrs nopietni ievainots.

Vaitsaids apstiprināja, ka otra Virgin Galactic kosmosa kuģa būve esot pusceļā. Viņš arī norādīja, ka esot optimistiski noskaņots, neraugoties uz tikko sākto katastrofas izmeklēšanu, kas aizņemšot apmēram gadu.

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Vācijas aviokompānija Lufthansa piedāvājusi izmaksāt 25 000 eiro kompensāciju ģimenēm, kuru locekļi martā gāja bojā Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīnas katastrofā, ko, domājams, tīši izraisīja otrais pilots, otrdien atklājusi aviokompānija.

Šāda summa piedāvāta par katru bojāgājušo.

Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās 24.martā. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Uzreiz pēc katastrofas Lufthansa piedāvāja bojāgājušo tuviniekiem palīdzību līdz 50 000 eiro par pasažieri, neatkarīgi no jebkādām iespējamām kompensācijām.

Lufthansa un Germanwings kopīgi paziņoja, ka uzņemsies «ilgstošu atbildību par katastrofas iznākumu».

Brazīlijā no skrejceļa noskrējusi aviokompānijas TAM lidmašīna Airbus-320 ar 176 pasažieriem. Kaut arī oficiāli katastrofā mirušo skaits līdz šim ir 40 cilvēki, tiek lēsts, ka arī pārējie 136 cilvēki, kas atradās lidmašīnā ir miruši, līdz ar ko šī ir Brazīlijas lielākā aviokatastrofa, ziņo Associated Press.

Katastrofa notikusi lielākajā Brazīlijas lidostā, kas atrodas SanPaulu pilsētā.

Skrejceļš, no kura noskrējusi lidmašīna bijis slapjš, un par šo skrejceļu jau agrāk izskanējušas bažas, ka tas esot pārāk īss.

Pēc aculiecinieku stāstītā lidmašīna ir ietriekusies lidostas teritorijā esošajā degvielas uzpildes stacijā un pēc tam TAM airlines piederošā biroja ēkā.

Cietuši arī cilvēki, kas atradušies uz zemes - 15 gājuši bojā un 10 ievainoti.

SanPaulo mērs Džosē Serra stāsta, ka ugunsdzēsēji viņam apgalvojuši, ka temperatūra lidmašīnas iekšienē pēc avārijas bijusi 1 000 grādu pēc Celsija skalas, tāpēc iespēja, ka kāds varētu būt izdzīvojis katastrofā praktiski ir nulle.

Lidmašīnas katastrofā, kurā bojā gāja Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un vairākas augstas Polijas amatpersonas, vainojams, visticamāk ir pats Polijas prezidents, ziņo Inopressa.ru.

Inopressa norāda, ka, visticamāk, L. Kačiņska neizlēmība ir bijusi galvenais iemesls, kādēļ lidaparāta piloti pieļāva rupjas kļūdas.

Portāls akcentē, ka piloti ir gaidījuši prezidenta pavēli veikt nosēšanos citā lidostā. Melnās kastes ieraksts liecina, ka 11. minūtē pirms katastrofas pilotu kabīnē atskan vārdi: «pagaidām nav pieņemts lēmums». Visticamāk, šie vārdi liecina, ka tika gaidīta prezidenta pavēle, kur veikt nosēšanos.

Andžejs Blasiks, kam esot bijusi ievērojama pilota pieredze, bija jāsaprot, ka mēģinājums nosēdināt lidmašīnu Smoļenskā ir pretrunā ar visiem drošības noteikumiem. Portāls uzdod retorisku jautājumu, ja reiz nav bijis prezidenta spiediena uz pilotiem, kāpēc tie nav pieņēmuši lēmumu doties uz citu lidlauku?

Lielbritānijas pilsētā Southemptonā atvērts jūrniecības muzejs SeaCity, kas veltīts Titānika komandai, kuras lielākā daļa bija no šīs pilsētas.

Kuģa katastrofā gāja bojā vairāk nekā 500 Southemptonas iedzīvotāju, kas pārstāvēja Titānika komandu. Muzejs veltīts Titānika komandas dzīvei un tam, kādu iespaidu katastrofa atstāja uz viņu ģimenēm un Southemptonu.

Muzejs oficiāli tika atklāts aizvadītajā otrdienā un pirmajā dienā to apmeklēja 1,6 tūkstoši cilvēku. Muzeja pārstāvji cer, ka gada laikā to apmeklēs aptuveni 150 tūkstoši cilvēku.

Titāniks pēc sadursmes ar aisbergu nogrima 1912. gada 15. aprīļa naktī ceļā uz ASV. Titānika katastrofas simtgade pasaulē tika aizvadīta ar plašiem piemiņas pasākumiem. Kopumā katastrofā bojā gāja 1,5 tūkstoši cilvēku, bet izdzīvoja 700.

Nekustamā īpašuma biznesā Latvijā arvien ir ko darīt. Tā uzskata Laimdota Šnīdere, kas nekustamā īpašuma biznesā — gan apsaimniekošanā, gan projektu attīstībā darbojas kopš deviņdesmito gadu sākuma.

Viņas vadītais uzņēmums Pilsētmāju institūts Urban Art plašu publicitāti ieguva konflikta dēļ ar būvniecības uzņēmumu Kalnozols celtniecība. Urban Art bija viens no pirmajiem attīstītājiem, kas lūdza piemērot tiesisko aizsardzību, tomēr tikko pieteikts maksātnespējai.

L. Šnīdere atklāj, ka plānojot strādāt arī turpmāk, taču rēķinoties, ka notiekošais ar Urban Art būs atstājis zināmu negatīvu iespaidu. Nesen viņa piekritusi sadarboties ar Latio, konsultējot to par apsaimniekošanas un energoefektivitātes pasākumiem.

Kā jūs raugāties uz pašlaik notiekošo nekustamā īpašuma tirgū? Kā jūs to raksturotu — tā ir katastrofa, tirgus attīrīšanās vai normalizēšanās?

Ātrvilciena katastrofā Spānijā bojā gājuši vismaz 77 cilvēki. Savukārt vairāk nekā simts guvuši ievainojumus, kad valsts ziemeļu reģionā Galīsijā no sliedēm nobrauca pasažieru vilciens.

No sliedēm nobraukuši visi astoņi vilciena vagoni. Katastrofa notikusi, vilcienam iebraucot Santjage de Kompostelas stacijā, un ir viens no lielākajiem negadījumiem uz sliedēm pēdējo desmitgažu laikā, vēsta BBC. Glābšanas darbos iesaistīti simtiem policistu un glābēju, kas strādājuši visu nakti. Kopumā vilcienā varētu būt bijuši vairāk nekā 200 pasažieru.

Varasiestādes paudušas uzskatu, ka vilciena katastrofa bijusi nelaimes gadījums, tomēr oficiāls paziņojums tiks izplatīts pēc tam, kad tiks veikta izmeklēšana. Tikmēr vietējie mediji izteikuši minējumu, ka negadījums noticis ātruma pārsniegšanas dēļ. Vilciens divas reizes pārsniedzis notikušā negadījuma vietā atļauto ātrumu, vēstīja Spānijas laikraksts El Pais.

Tiesa Itālijā trešdien piesprieda kruīzu kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketino 16 gadu un viena mēneša cietumsodu par šī kuģa avārijas izraisīšanu, kurā 2012.gada 13.janvārī gāja bojā 32 cilvēki.

Spriedums 54 gadus vecajam Sketino tika pasludināts, noslēdzoties 19 mēnešus ilgai prāvai tiesā Toskānas reģiona Groseto pilsētā.

Tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts. Sketino pašlaik vēl atrodas brīvībā, jo trīs tiesneši noraidīja pieprasījumu nekavējoties nosūtīt viņu uz cietumu, lai viņš nevarētu aizbēgt no valsts.

Sketino, kurš ar asarām acīs bija lūdzis tiesu būt žēlsirdīgai, tika atzīts par vainīgu slepkavībā bez iepriekšēja nodoma, katastrofas izraisīšanā, kuģojot pārāk tuvu krastam, evakuācijas aizkavēšanā un kuģa atstāšanā, kamēr tā pasažieri un apkalpe vēl nebija evakuēti.

Vācijas nacionālās aviokompānijas Lufthansa pilotu apmācības skolai Arizonas štatā ASV varētu tikt izvirzītas miljoniem dolāru lielas prasības par tās zemo cenu meitsabiedrības Germanwings lidmašīnas katastrofu, aģentūrai DPA paziņoja katastrofā bojāgājušo cilvēku ģimeņu advokāts.

Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās pagājušā gada 24.martā. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Lubics lidot ar Lufthansa lidmašīnām 2008.gadā mācījās apmācību centrā Gudjērā, kas atrodas netālu Arizonas štata galvaspilsētas Fīniksas.

Advokāts Kristofs Vellens atklāja, ka ASV advokātu birojs, visticamāk, iesniegs prasību Fīniksas tiesā gada laikā no katastrofas brīža.

«Lubics 2009.gadā garīgās veselības problēmu dēļ pārtrauca savu pilota apmācību. Mūsuprāt, pēc tam viņam nevajadzēja saņemt viņa lidotāja licenci,» sacīja advokāts.

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service izskata, vai smazināt Toyota kredītreitingu. Tam par iemeslu ir Japānā notikusī postošā dabas katastrofa, kas kaitējusi autoražotāju piegādes tīklam.

Toyota šobrīd ir lielā mērā atkarīga no Japānas tirgus izmaiņām, tādēļ reitingu aģentūra pārskatīts automašīnu ražotāja kredītreitingu. Kopš pagājušā gada aprīļa Toyota kredītreitings ir Aa2, kas ir trešais augstākais investīciju sektorā.

Toyota rūpnīcas nav pārāk cietušas Japānas katastrofā, tomēr ir traucēta atsevišķu ražošanai nepieciešamo komponentu piegāde, tādēļ «normāla ražošana nevar notikt vismaz vēl pāris mēnešus», uzskata Moody’s Investors Service. Tomēr reitingu samazinājums Toyota ir maz ticams, ņemot vērā uzņēmuma spēcīgo bilanci, norāda Moody’s.

Līnijas bojājums samazina dzelzceļa pārvadājumu apjomus par 75%

«Raštates katastrofa: dzelzceļi sasniedz tikai ceturto daļu no kravu apjomiem, un jo īpaši nelabvēlīga situācija ir intermodālajam transportam,» ‒ vēstuli ar šādu virsrakstu Vācijas nozares ministram Aleksandram Dobrintam un Eiropas Savienības transporta komisārei Violetai Bulcai nosūtījušas vairāk nekā 20 Eiropas dzelzceļa loģistikas asociācijas. Jau vēstīts, ka 12. augustā, rokot četrus kilometrus garo Raštates tuneli, par apmēram pusmetru iegrima svarīgā Reinas ielejas dzelzceļa līnija, kas savieno Rietumvācijas pilsētas un Šveici, līdz ar ko tika pārtraukti pārvadājumi Karlsrūes‒Bāzeles posmā. Apmēram puse tirdzniecības starp Ziemeļeiropu un Itāliju cauri Šveicei tiek nodrošināta ar intermodālo transportu pa šo asi. Infrastruktūras pārvaldītājs, Vācijas dzelzceļa meitas uzņēmums DB Netz sola pabeigt remontdarbus līdz 7. oktobrim.

Sestdien helikoptera katastrofā pie Anglijas futbola premjerlīgas komandas Lesteras «City» stadiona bojā gājis kluba prezidents Vičajs Sivathanaprapha, diennakti pēc negadījuma paziņojis klubs.

Kā vēstīts, sestdien pie Lesteras «City» stadiona nogāzās kluba īpašniekam piederošais helikopters. Vairāk nekā diennakti bija neziņa par katastrofā bojāgājušajām personām, bet svētdienas vakarā Lesteras komanda apstiprināja kluba prezidenta nāvi.

Kā ziņo «Sky», bez Sivathanapraphas katastrofā dzīvību zaudēja arī piloti Ēriks Svefers un Rouza Lečoviča, kā arī kluba īpašnieka darba biedri Kaveporns Punpare un Nursara Suknamai.

Helikopters sestdien ap plkst.20.30 pēc vietējā laika pacēlās no komandas stadiona un turpat nogāzās blakus esošajā stāvvietā.

Lesteras «City» sestdien premjerlīgas spēlē savā laukumā nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Vesthemas «United».

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) Ministru sanāksmē 14.februārī IEA dalībvalstu pārstāvji vienbalsīgi pieņēma lēmumu aicināt Latviju iestāties IEA.

Latvija pievienosies IEA saimei, kļūstot par tās 32. dalībvalsti. Šis ir bijis ātrākais uzņemšanas process IEA 50 gadu pastāvēšanas laikā, ko īpaši sarunu procesā akcentēja IEA pārstāvji. Sarunu procesā Parīzē Latviju pārstāvēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

“IEA piecdesmitā dzimšanas diena noslēdzās ar Latvijai vēsturiski svarīgu lēmumu. Būt par daļu no IEA ir pagodinājums un apstiprinājums Latvijas ieguldītajam darbam un atbilstībai starptautiskajiem standartiem enerģētikā. Jau drīzumā uzsāksim aktīvu iesaisti IEA darba grupās, un tur gūtās starptautiskās zināšanas izmantosim Latvijas enerģētikas stratēģijas izstrādē 2050. gadam. Dalība IEA mums paver daudz iespēju, kā arī pieredzi, kas ļaus mums pieņemt ilgtermiņa lēmumus, veidojot Latvijas enerģētisko politiku. Tostarp kopā ar pasaules labākajiem analītiķiem varēsim veikt pētījumus par Latvijai aktuālām tēmām, piemēram, par atjaunojamo enerģijas ražošanas iespējām no lauksaimniecības pārstrādes blakusproduktiem – ražojot biometānu. Tie ir jautājumi, pie kuriem šobrīd aktīvi strādājam ar sadarbības partneriem, lai sasniegtu klimata un enerģētikas politikas mērķus periodā līdz 2030. gadam,” komentē K.Melnis.

Bijušais ķirurgs, kurš piedalījās Černobiļas avārijas seku likvidēšanas operācijās, Latvijas prezidents Valdis Zatlers iestājas pret baiļu radīšanu Eiropā saistībā ar kodolkrīzi Japānā, kā arī slavē Japānas valdības darbu, vēsta euobserver.com.

«Divas nedēļas pēc [Černobiļas] avārijas es tur pavadīju divus mēnešus, 30 km zonā. Pirmajās naktīs es gulēju uz zemes, kas bija radioaktīva. Tāpēc es ieguvu lielu pieredzi, kas notiek pēc tam, kāds ir kaitējums dabai, kāds ir patiesais kaitējums cilvēkiem un cik liela ir šo postījumu zona,» Zatlers stāstījis interneta vietnei.

Viņš teicis, ka atkal apmeklējis Černobiļu uz Ukrainas - Baltkrievijas robežas 33 gadus pēc kodolkatastrofas, un piebildis, ka būs nepieciešami aptuveni 300 gadi, lai teritorija kļūdu droša.

Medijs norāda, ka 1986.gadā Padomju valdība mēģināja slēpt to, kas noticis.

«Tajā laikā mākonis jau bija pārgājis pāri Latvijai. Viņi ne vien nesniedza nekādu informāciju kaimiņvalstīm, bet pat mēs, kas bijām iekšā, tikām turēti neziņā. Nebija glābšanas plānu, nekā. Tas bija ļoti pēkšņi. Viņiem bija plāni attiecībā uz kodoluzbrukumu, bet neviens nebija gatavs negadījumam atomelektrostacijā,» stāstījis Zatlers.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

2020. gada sākumā Latvijā bāzētie starptautisko biznesa pakalpojumu centri bija automatizējuši un robotizējuši 10% no saviem procesiem, un tie prognozēja, ka turpmāko trīs gadu periodā tiks automatizēti 25% no apkalpotajiem procesiem.

Realitātē šo rezultātu nozarei izdevies sasniegt viena gada laikā, apliecina ABSL Latvia veiktā pētījuma dati. Turklāt 2021. gada sākumā veiktās aptaujas dati norāda uz to, ka līdz 2024. gadam nozare plāno automatizēt un robotizēt vidēji 43% no šobrīd apkalpotajiem biznesa procesiem globālā līmenī.

Straujš digitālās transformācijas kāpums starptautisko biznesa pakalpojumu centru (turpmāk tekstā “SBPC”) nozarē saistāms ar kopējo tehnoloģiju pieaugošo lomu globāla mēroga uzņēmumos, kā nepieciešamību uzlabot uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus. Vidēji 80% no nozares uzņēmumiem Latvijā aktīvi izmanto pieejamos procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumus vai sekmīgi ir izveidojuši paši savas procesu automatizācijas komandas.