Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas valdībai izturot neuzticības balsojumu, bet ASV biržu indeksi kāpa pēc labu banku peļņas rādītāju publicēšanas, lai gan šo kāpumu piebremzēja bažas par ASV valdības darba pārtraukumu.

Londonas biržas indekss kritās, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās.

Mārciņas vērtība pieauga pret eiro un pret ASV dolāru pēc tam, kad Mejas valdība trešdienas vakarā izturēja neuzticības balsojumu parlamentā. Par neuzticību valdībai nobalsoja 306 Pārstāvju palātas deputāti, bet 325 deputāti atbalstīja valdību.

Mejas panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) balsojumā otrdienas vakarā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja. Šāds balsojuma rezultāts radīja jautājumu par to, vai valdība izturēs neuzticības balsojumu.

«Daudzi cilvēki var būt pārsteigti, ka mārciņa turas stingri (..) pēc Terēzas Mejas sakāves »Breksita« balsojumā,» sacīja «AJ Bell» investīciju direktors Rass Maulds pirms trešdienas neuzticības balsojuma.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par «Breksita» vienošanos.

Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.

Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.

«Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,» pēc balsojuma atzina premjere. «Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.»

Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.

Tikmēr opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau iesniedzis pieprasījumu balsot par neuzticības izteikšanu Mejai, jo viņas valdība cietusi «katastrofālu» sakāvi.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šodien nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Igaunijas parlaments trešdien nobalsoja par neuzticības izteikšanu premjerministram Tāvi Reivasam.

Par neuzticības izteikšanu Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju, balsoja 63 parlamenta deputāti un pret balsoja 28.

Opozīcijas partiju, kas rosināja neuzticības izteikšanu Reivasam, līderi norādīja uz stagnāciju valstī kopš pie varas ir Reivasa valdība, kā arī viņa vadītās Reformu partijas nespēju iet līdzi laikam. Tāpat opozīcija apsūdzēja Reivasu un Reformu partiju par mīta, kuram paši noticējuši, radīšanu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzaicinājusi visu parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus uz tikšanos trešdienas vakarā, lai ar katru no viņiem atsevišķi pārrunātu pašreizējo politisko situāciju valstī.

Kritīs vai nekritīs Ivara Godmaņa valdība - šis jautājums no ziņu slejām nepazūd jau ilgāku laiku, bet aktualizējās apmēram tajā laikā, ka Jaunais laiks (JL) nolēma pieprasīt jau rīt balsojumu Saeimā par neuzticības izteikšanu premjeram.

Gluži kā sagaidījušas savu lielo dienu, viena aiz otras sarosījās divas koalīcijas partijas - ZZS un Tautas partija (TP).

Vispirms ZZS pavēstīja, ka šiem būšot sarežģīti strādāt valdībā, ja tā neapmierinās teju visas lauksaimnieku prasības. Drīzāk gan tas izskatās pēc visai izmisīga mēģinājuma piesegt savu partijas biedru zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, viņa līdz šim pieļautās neizdarības pārliekot uz visas valdības un tādējādi arī valsts budžeta pleciem.

Nenoliedzot, ka lauksaimnieki tiešām ir neapskaužamā situācijā, šāds ZZS ultimāts tomēr ir vismaz nekorekts - nevar risināt zemniekiem svarīgus jautājumus uz pedagogu vai mediķu rēķina.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pagaidām nekomentē, vai valdības nespēja vienoties ar zemniekiem par atbalstu lauksaimniecībai, nozīmē, ka ZZS atstās valdošo koalīciju.

«Komentāru nebūs, kamēr nebūsim uzklausījuši visas iesaistītās puses,» Db paziņoja A. Brigmanis.

Vēl 29. janvārī A. Brigmanis atzina, ka gadījumā, ja valdība nespēs vienoties ar zemniekiem par pasākumiem, kas veicami lauksaimniecības nozares, galvenokārt piensaimniecības atbalstam, ZZS jau trešdien varētu atbalstīt opozīcijas priekšlikumu par neuzticības izteikšanu Ivara Godmaņa vadītajai valdībai.

Šodien valdības ārkārtas sēdē lauksaimniekiem neizdevās vienoties ar valdību par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, tādēļ rīt zemnieki plāno protesta akcijas.

Jāatgādina, ka pagājušās piektdienas vakarā arī Tautas partijas paplašinātajā valdes sēdē tika lemts, ka I. Godmaņa valdība vairs nav rīcībspējīga. Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš šo Tautas partijas paziņojumu pamatoja tieši ar ZZS pieļāvumu atbalstīt neuzticības izteikšanu I. Godmaņa valdībai.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai izturot neuzticības balsojumu, savukārt pasaules biržu indeksi kāpa, pieaugot cerībām uz ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām.

Neuzticības balsojumā, kuru rīkoja 317 parlamenta deputāti no premjeres Konservatīvās partijas, uzticību Mejai pauda 200 deputāti, bet 117 nobalsoja par neuzticības izteikšanu.

Balsojumu ierosināja Breksita atbalstītāju stingrās līnijas spārns, kas ir neapmierināts ar Breksita vienošanos, kuru Meja novembrī panāca ar Eiropas Savienību (ES).

Meja panāca savas partijas kolēģu atbalstu tikai pēc tam, kad trešdienas vakarā apsolīja atstāt Konservatīvās partijas līdera amatu pirms 2022.gadā paredzētajām parlamenta vēlēšanām.

«Uzvara ir nedaudz palielinājusi viņas autoritāti savā partijā, bet tā nekādi nemaina aritmētiku parlamentā, kas galu galā noteiks Breksita iznākumu,» sacīja «Pantheon Macroeconomics» galvenais Lielbritānijas ekonomists Semjuels Tombss.

Spānijas ziemeļaustrumos Katalonijas autonomajā reģionā svētdien notikušajā simboliskajā neatkarības balsojumā piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, liecina tā daļēji rezultāti.

Balsojuma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu «Vai jūs gribat, lai Katalonija būtu valsts?». Ja atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša, tad balsošanas biļetenā bija jāatbild arī uz otru jautājumu «Vai jūs gribat, lai šī valsts būtu neatkarīga?».

No 2 043 226 līdz šim saskaitītajiem biļeteniem 80,7% jeb 1 649 239 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija «jā», preses konferencē paziņoja reģiona viceprezidente Žoana Ortega.

Vairāk nekā 10% jeb 206 599 biļetenos apstiprinoša atbilde bija uz pirmo jautājumu, bet noraidoša - uz otro. 4,5% jeb 92 939 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija noraidoša.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants paziņoja, ka pamet ministra posteni un rītdien gatavojas iesniegt demisijas rakstu premjeram Ivaram Godmanim.

Skaidrojot atkāpšanās iemeslus, Roze norādīja, ka, pirmkārt, viņš ir izpildījis solīto un valdībā apstiprināts nozares glābšanas plāns. Otrkārt, ministrs uzskata, ka ekonomiskās prasības pāraugušas politiskajās un strikti mainījusies sadarbības partneru nostāja. Un treškārt, ministrs norādīja, ka Rīgai jau ir 13. janvāra pieredze, kad tumsai iestājoties, neapzinīgu elementu darbības rezultātā notika grautiņi, kā rezultātā nav prognozējama situācija, ja lauksaimnieki turpinātu protestēt.

Ministrs sacīja, ka šādā situācijā, kad Zemkopības ministrijas darbs ir paralizēts un funkcijas nav normālas, viņam ir jāatkāpjas. Tāpat tiek domāts par tuviniekiem un viņu drošību, jo ministrs saņēmis draudus, kas, redzot 13. janvārī notikušo, varot realizēties.

Gan Tautas partija, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un TB/LNNK informēja, ka rīt, 4. februārī pret Godmaņa valdību nebalsos.

Līdz ar to līdzšinējā valdība varēs turpināt darbu. «Tā kā zemnieku prasības ir uzklausītas, ZZS rīt pret Godmaņa valdību nebalsos, kā arī savus ministrus no valdības neatsauks,» tā Db pavēstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Kā Db 2. februārī jau rakstīja, arī Tautas partija pēc saviem pagājušās piektdienas paziņojumiem, ka valdība kļuvusi rīcībnespējīga, tomēr lēmusi par atbalstu Godmaņa valdībai. Atbalstu Ivara Godmaņa vadītajai valdībai Db pauda arī TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. «Sarežģīto situāciju nedrīkst vēl vairāk pasliktināt, tāpēc valdībai darbs ir jāturpina,» tā M. Grīnblats. Koalīcijas partiju viedokļi gan pagaidām vēl atšķirās gan savā starpā, gan no premjera Ivara Godmaņa viedokļa, kādā veidā būtu veicama valsts pārvaldes un ministriju reforma, taču pagaidām tas nav iemesls, lai līdzšinējo premjeru gāztu.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) paliek amatā, jo par viņas demisiju neuzticības balsojumā Saeimā nobalsoja 44 deputāti, bet vairākums – 48 bija pret. Viens deputāts atturējās.

Cerot, ka balsojumu par labu L. Mūrniecei varētu izšķirt atsevišķu opozīcijas deputātu kavēšanās uz plenārsēdes sākumu, koalīcijas partiju panāca, ka lēmumprojekts par demisiju Saeimas dienaskārtībā tiek iekļauts kā pirmais. Šajā balsojumā 46 deputāti bija par un kopumā 44 bija pret vai atturējās, kas liecināja par divu balsu pārsvaru par labu L. Mūrniecei.

Balsojumu ietekmēja arī SC deputāts Andrejs Klementjevs, kurš tobrīd bija pametis zāli un izņēmis balsošanas kartīti, tādējādi samazinot demisijas pieprasītāju kopskaitu. Žurnālisti pāris minūtes pēc balsojuma novēroja kā L. Mūrniece pieiet pie A. Klementjeva un viņu pateicībā nobučo uz vaiga. Iekšlietu ministre tūlīt pēc amata nosargāšanas žurnālistiem uzsvēra, ka viņas likteni neizšķīra viena, bet vairākas balsis, ko viņa uzskata par labu novērtējumu savam darbam. Ar balsu meklēšanu savam atbalstam viņa neesot nodarbojusies, bet paļāvusies, ka arī deputāti no citām frakcijām «godaprāta dēļ, balsos pret manu demisiju».

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pagaidām neprasīs tieslietu ministra Jāņa Bordāna demisiju, jo uzskata, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra pieteiktās reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā.

V. Dombrovskis pēc tikšanās ar nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) žurnālistiem sacīja, ka ir spēkā koalīcijas līgums, kas paredz, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nacionālās apvienības pārziņā. "Šo uzstādījumu esmu gatavs respektēt, bet tajā pašā laikā ir svarīgi redzēt to, kādā veidā tiek nodrošināta ministra pieteikto reformu virzība," norādīja premjers.

Nolemts izveidot koalīcijas darba grupu, kurā Bordāns prezentēs reformu piedāvājumu, lai maksimāli ātrā laikā varētu lemt par šo izmaiņu virzību.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars savukārt uzsvēra, ka VL-TB/LNNK interpretācija par šo sarunu ir citādāka. Politiķis uzsvēra, ka atbilstoši koalīcijas līgumam nacionālā apvienība ir uzņēmusies atbildību par tieslietu un kultūras jomu. Savukārt patlaban valdības vadītājs nav gatavs nodrošināt šo pārstāvniecību, bet vien piedāvā par to diskutēt pēc laika.

Ziepju opera - tā, visticamāk, var nodēvēt jau nez cik ilgu laiku notiekošos procesus uz Latvijas politiskās skatuves.

Visticamāk, ir gaidāmas nākamās sērijas, ar kurām varētu lepoties pat Latīņ-amerikas platuma grādos strādājoši seriālu veidotāji. Vēl tikai jāatgādina īss iepriekšējo sēriju saturs: Valsts prezidents uzstāda ultimātu Saeimai ar noteiktām prasībām, piedraudot ar tās atlaišanu; TP piedāvā Saeimas pašatlaišanās plānu; tiek nolemts Jaunajam laikam iet valdībā, kļūstot par vienu no koalīcijas partneriem; JL kopā ar citām opozīcijas partijām ierosina balsojumu par neuzticības izteikšanu Godmaņa valdībai; izgāžas TP piedāvātais Saeimas pašatlaišanās plāns... Atliek vien atvainoties tiem, kuri visam šim stāstam nav rūpīgi sekojuši līdzi, jo virkne būtisku notikumu tajā tika izlaisti, piemēram, ministru «atšaušana pa vienam» utt. Savukārt jau tuvākajās sērijās droši vien jārēķinās ar ķīviņiem par tiesībām vadīt Kultūras un Tieslietu ministriju, bet bonusšovs varētu būt jaunu seju meklēšana Godmaņa valdībai. It īpaši jestri tas varētu būt tāpēc, ka, visticamāk, katrs no ministriem uzskata, ka ir strādājis pietiekami labi, lai tomēr tiktu saglabāts pie vecajām sejām, turklāt par darba algu, no kuras netiek nogriezti 15%.

Ministru prezidents Ivars Godmanis piedāvā ministriju skaitu samazināt no pašreizējām 16 līdz 12, kā arī mainīt partiju atbildību par dažādām nozarēm, Db informēja I. Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis.

I.Godmaņa pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa ministrs vadītu Transporta un komunikāciju ministriju, kurā tiktu apvienotas pašreizējā Satiksmes ministrija un e – lietu sekretariāts.

Zaļo un zemnieku savienība varētu deleģēt Kultūras, Izglītības un zinātnes, Vides un Zemkopības ministriju politiskos vadītājus.

Savukārt tēvzemiešu pārstāvim tiktu uzticēta Ekonomikas un reģionālās ministrijas vadība. Šajā ministrijā tiktu apvienotas pašreizējās Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas.

I.Godmaņa valdības reorganizācijas plāns, ar kuru šodien tika iepazīstināts Valsts prezidents Valdis Zatlers, būtībā paredz, ka katra no partijām zaudētu vienu no tās pārraudzībā esošajām ministrijām, skaidro E. Vaikulis.

Igaunijas Tautas savienība šodien nav pieņēmusi lēmumu par neuzticības izteikšanu premjerministram Andrjusam Ansipam, taču izteikusi viedokli, ka valdība var neizvilkt līdz nākamajai nedēļai.

Kā vēsta dv.ee, Centra partija vakar nolēma sākt parakstu vākšanu par neuzticības izteikšanu valdības vadītājam. Tautas savienības priekšsēdētājs Karels Ruitli intervijā Radio Kuku izteicies, ja koalīcija tuvākajā laikā nenāks klajā ar jauniem priekšlikumiem vai neizbeigs savu darbību, tad kādā brīdī par neizbēgamu kļūs neuzticības izteikšana tai. Šodien Tautas savienība gan deva priekšroku saglabāt nogaidošu pozīciju . Taču pirms tam Ruitli paziņoja, ka spriežot pēc pēdējām tendencēm valdība var arī nenodzīvot līdz nākamajai nedēļai.

„Tautas savienība cer, ka valdība spēs steidzamības kārtā izstrādāt jaunus pasākumus valsts izvešanai no krīzes. Patlaban, kad valsts ierauta finanšu krīzē un tai tuvojas sociālā krīze. Politiskās krīzes izraisīšana gan nav mūsu mērķis,” uzsvēris Ruitli.

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Vairāki Ivara Godmaņa vadītās valdības ministru ir valdībā jau sešus gadus un ir atbildīgi par valsts ekonomikas novešanu līdz krīzei un "gāzi grīdā politiku", šodien Saeimas ārkārtas sēdē, debatējot par neuzticības izteikšanu premjeram Ivaram Godmanim, uzsvēra opozīcijā esošās Pilsoniskās savienības deputāte Sandra Kalniete.

Pilsoniskās savienības deputāte Sandra KalnieteViņasprāt, atbildība par ekonomisko krīzi ir jāuzņemas bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministram Aināram Baštikam, satiksmes ministram Aināram Šleseram un vides ministram Raimondam Vējonim, kuri ir bijuši pārstāvēti visās valdībās kopš 2002. gada un, atšķirībā no I. Godmaņa, nevar teikt, ka valdībā nonākuši tikai brīdī, kad "kuģī jau bija radusies sūce".

"Mums nevajag desmit I. Godmaņus valdībā, mums vajag vienu I. Godmani – Ministru prezidentu, bet tad, ja viņš nespēj izveidot spēcīgu ministru komandu, tad viņam ir jāiet prom," teica S. Kalniete, piebilstot, ka, pēc Pilsoniskās savienības domām, pašreizējā valdošā koalīcija ir rīcībnespējīga. Tādēļ politiskajām partijām ir jāpārtrauc spēlītes, jānosaka Saeimas ārkārtas vēlēšanu datumu un jāizveido pagaidu valdība, kura spētu pieņemt 2009. gada budžeta grozījumus un izstrādāt Latvijas ekonomikas restrukturizācijas plānu, norādīja bijusī ārlietu ministre.

Tautas partija, kas ir lielākā un ietekmīgākā valdošās koalīcijas partija, apsver iespēju pamest Ivara Godmaņa (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) vadīto valdību, atsaucoties uz Tautas partijas valdes sēdē lemto, ziņo TV 3.

Vēlu piektdienas vakarā Tautas partijas valde esot secinājusi, ka pašreizējā valdība vairs nav rīcībspējīga un ir sevi izsmēlusi.

Db.lv jau vēstīja, ka ceturtdien par iespēju jau nākamnedēļ pamest I. Godmaņa valdību paziņoja arī otrās lielākās valdību atbalstošās partijas – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) – Saeimas frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis, kurš Db atzina, ka, ja līdz otrdienai valdība nebūs vienojusies par risinājumiem lauksaimniecības krīzes risināšanai, jau trešdien ZZS Saeimas ārkārtas sēdē varētu atbalstīt opozīcijas iesniegto I.Godmaņa demisijas pieprasījumu.

Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš apgalvo, ka par pamatu TP paziņojumam, ka valdība ir zaudējusi savu rīcībspēju, ir tieši ZZS izteiktais ultimāts – tas esot padarījis koalīciju nespējīgu un neesot pieņemams ministriem, kas valdībā pārstāv TP, izriet no M. Segliņa un TP valdes locekļa, pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna teiktā intervijā LTV raidījumam Panorāma.

Ministru prezidents Ivars Godmanis uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai Valsts prezidents Valdis Zatlers rosinās Saeimas atlaišanu pēc 31.marta, kā arī neatkarīgi no iespējamā Saeimas lēmuma ar 2/3 balsu vairākumu pieņemt likumu par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, Latvijai ir vitāli svarīgi nodrošināt darboties un lemt spējīgu valdību.

1. pabeigt Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda apstiprinātās programmas ietvaros plānoto kredītlīgumu slēgšanu ar Eiropas Savienību, Skandināvijas valstu, Polijas, Čehijas, un Igaunijas valdībām;

2. valdībai ir jāizpilda budžeta finanšu rādītāji, kas apstiprināti Starptautiskā Valūtas fonda projekta ietvaros šā gada 1.ceturksnim (līdz 31. martam), jo no tā atkarīga programmas tālākā pastāvēšana un darbība;

3. kā valdības vadītājs I.Godmanis esošās politiskās situācijas dēļ nevar atteikties no to programmas punktu īstenošanas, kuri paredz valsts pārvaldes aparāta (ministriju un valsts aģentūru) skaita samazināšanu. Ar konkrētiem priekšlikumiem par valsts pārvaldes aparāta samazināšanu valdība nāks klajā jau nākamnedēļ, 27.janvārī;

Ceturtdien, 27.decembrī plkst.16.30 sasaukta ārkārtas Daugavpils domes sēde domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dukšinska (Latgales partija) atlaišanai.

Lēmumprojektu par Dukšinska atlaišanu domē iesniedzis pilsētas mēra pirmais vietnieks Igors Prelatovs («Mūsu partija»), kura atkāpšanos pagājušajā nedēļā pieprasīja Dukšinska pārstāvētā Latgales partija (LP).

Jautājums par neuzticības izteikšanu Prelatovam vēl nav skatīts, lai arī šodien norisinājusies kārtēja domes sēde. Tāpat šis jautājums nav iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Ne Dukšinski, ne Prelatovu ceturtdien neizdevās sazvanīt.

Kopš novembra, kad no amata negaidīti tika gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), par viņa pienākumu izpildītāju iecelts Prelatovs, kurš ikdienā pilda domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka funkcijas. Bez viņa Daugavpils mēram ir vēl divi vietnieki - Dukšinskis un Aivars Zdanovskis («Mūsu partija»).

#Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

ASV Kongress pirmdien nobalsoja par valdības darbības finansēšanu, apstiprinot likumprojektu, kas ļaus atsākt pilnvērtīgu federālo aģentūru funkcionēšanu.

Vispirms Kongresa augšpalātā Senātā likumprojektu atbalstīja 81 senators, bet 18 balsoja pret. Pēc tam apakšpalātā Pārstāvju palātā par likumprojektu balsoja 266 likumdevēji, bet 150 bija pret.

Likumprojektu pēc tam parakstījis ASV prezidents Donalds Tramps.

«Man prieks, ka demokrāti Kongresā ir nākuši pie prāta,» paziņoja Tramps.

Likumprojektā iekļauta populāra bērnu veselības apdrošināšanas programma, tomēr tajā nav garantiju imigrantiem, kuri ASV nelegāli tika ievesti kā bērni.

Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

Prezentējot detalizētu ministriju un aģentūru reorganizācijas plānu, premjers gaidīs valdības atbildes jau nedēļas laikā, bet reformas cer īstenot dzīvē līdz Jāņiem.

Premjers uzsvēra, ka viņa piedāvātais ministriju reformu modelis nav akmenī iecirsts kā vienīgais iespējamais, taču pieļāva, ka diskusijās ar partijām šo ministriju skaitu varētu papildināt ne vairāk kā divas ministrijas. «Un tas neatkarīgi no tā, cik partijas valdībā neiesaistītos,» piebilda premjers, norādot, ka sarunas ar opozīciju atkal tiks atsāktas un ,pirmkārt, atkal ar Jauno laiku (JL). Jāpiebilst, ka iepriekšējais sarunu mēģinājums ar JL pagājušonedēļ beidzās ar premjera paziņojumu, ka viņš opozīcijai pazemoties neies un JL ierosināto neuzticības balsojumu I. Godmanim, kas vakar Saeimā tomēr nesavāca nepieciešamo balsu skaitu.