Fizikas zinātņu doktoram Ivaram Godmanim, kurš pērn trešo reizi iesaistījās aktīvajā politikā, ir izredzes atkārtoti kļūt par premjeru.

Dzirdot pašreizējā iekšlietu ministra Ivara Godmaņa vārdu, daudzi pirmkārt iedomājas par taupības krāsniņām, ko Latvijā jau piecpadsmit gadus parasti mēdz dēvēt par Godmaņa krāsniņām. Vēl tautā leģendāru statusu iemantojis teiciens: «Kā saka Godmanis, BET...!»

Tas tādēļ, ka pašlaik 56 gadus vecajam bijušajam Latvijas Valsts universitātes vecākajam pasniedzējam un Latvijas Tautas frontes (LTF) aktīvistam bija lemts kļūt par pirmo valdības vadītāju pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un vadīt valdību 1990. - 1993. gadā, laikā, kad valsts ekonomika pamazām sāka pārtapt no plānveida ekonomikas par tādu, kurā noteikumus diktē brīvais tirgus.

"Nākamie mēneši būs grūti un sabiedrībai ir jāieslēdz izdzīvošanas instinkti, lai šajā situācijā izdzīvotu," intervijā laikrakstam Diena sacījis Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Atbildot uz laikraksta Diena jautājumu: "Ivara Godmaņa nominēšana premjera amatam bija jūsu neatkarīga izvēle, kaut koalīcija, arī Godmaņa pārstāvētā LPP/LC atbalstīja TP kandidātu Edgaru Zalānu. Vai jūs esat apmierināts ar Godmani kā krīzes situācijas premjeru?", V. Zatlers saka:

"Pilna Godmaņa valdības atskaite par pirmajām 100 dienām būs 14.aprīlī. Tad mēs zināsim izmērāmus ekonomiskos rādītājus, kādi ir mūsu valstī par gada 1.ceturksni un, balstoties uz šo datu analīzi, valdība dos nākošo trīs vai sešu mēnešu prognozi.

Šajā ekonomiskajā situācijā tas ir ļoti svarīgi, lai mēs atkal nekristu emocijās, labi, slikti, patīk, nepatīk. Mums ir valdība, kas paskaidros, ko viņa darīs tālāk, lai situāciju uzlabotu. Šī ir pirmā valdība, kas pati ļoti vēlas parādīt savus darbus. Godmaņa kungs ir gatavs ne tikai rakstiski iesniegt Valsts prezidentam un Saeimai atskaiti par 100 dienām. Viņš ir gatavs to paust publiski Saeimā. Šeit mums ir viens cits traucēklis. Tas, ka Saeima nespēj nodrošināt viņiem mutisku uzstāšanos garāku par 5 minūtēm, lai varētu ziņot par savu darbu. Nu tas ir drusku tā ironiski."

Uzņēmēju vērtējumi par I. Godmaņa vadītās valdības 100 dienās paveikto atšķiras, tāpēc vidējā atzīme būtu apmēram 3 (5 baļļu sistēmā).

Par Ivara Godmaņa valdības smagākajiem akmeņiem tiek dēvēta Lattelecom privatizācija, kā arī jaunās elektroenerģijas bāzes stacija, par kuriem arī notikušas vissmagākās diskusijas, kas parādījušas, ka valdību veidojošo partiju vidū īstas vienprātības šajos jautājumos nav un to vidū sprēgā dzirksteles.

Viss būs ziņojumā

Janvārī Ministru kabinetā tika pieņemts valdības neatliekamo 100 pirmo dienu darbu saraksts, par kuru izpildi Ivars Godmanis sola atskaitīties jau šonedēļ.

"Ministru prezidents sniegs ziņojumu un atskaiti ne tikai Saeimai, bet visai sabiedrībai," skaidro Ivara Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis. Viņš atzīst, ka lielākā daļa izvirzītā plāna punktu ir izpildīti. "Nevar samest visu vienā katlā un mērīt pēc vidējās temperatūras," tā uz jautājumu, kāds būtu vērtējums par padarīto, atbild E. Vaikulis. Viņš atzīst, ka premjers paškritiski vērtē iespēto un bija cerējis vairāk no tiesiskuma bloka par tādiem pasākumiem kā jaunā kriminālprocesa likuma virzība, partiju finansēšanas jomas sakārtošana, KNAB vadītāja iecelšana/atcelšana.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Gan Tautas partija, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un TB/LNNK informēja, ka rīt, 4. februārī pret Godmaņa valdību nebalsos.

Līdz ar to līdzšinējā valdība varēs turpināt darbu. «Tā kā zemnieku prasības ir uzklausītas, ZZS rīt pret Godmaņa valdību nebalsos, kā arī savus ministrus no valdības neatsauks,» tā Db pavēstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Kā Db 2. februārī jau rakstīja, arī Tautas partija pēc saviem pagājušās piektdienas paziņojumiem, ka valdība kļuvusi rīcībnespējīga, tomēr lēmusi par atbalstu Godmaņa valdībai. Atbalstu Ivara Godmaņa vadītajai valdībai Db pauda arī TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. «Sarežģīto situāciju nedrīkst vēl vairāk pasliktināt, tāpēc valdībai darbs ir jāturpina,» tā M. Grīnblats. Koalīcijas partiju viedokļi gan pagaidām vēl atšķirās gan savā starpā, gan no premjera Ivara Godmaņa viedokļa, kādā veidā būtu veicama valsts pārvaldes un ministriju reforma, taču pagaidām tas nav iemesls, lai līdzšinējo premjeru gāztu.

Atskaitoties par valdības pirmajās 100 dienās paveikto, premjers Ivars Godmanis piedāvāja sabiedrībai iepazīties ar valdības rīcības plānā minēto darbu progresu. Iepazīstoties ar valdības deklarāciju, plānu un šo dokumentu, var izteikt vairākas atziņas.

Pirmkārt, šajā valdībā darba plānošana notikusi apbrīnojami strukturēti, sabiedrībai sniedzot iespēju sekot līdzi ieplānoto un faktiski risināto jautājumu progresam. Šī valdība vispirms piedāvāja dokumentu ar iecerēto darbu strukturētu sarakstu – valdības deklarāciju. Pēc valdības apstiprināšanas tika radīts rīcības plāns. Pēc tā var izsekot, vai solījumiem, kuri bija minēti deklarācijā, ir ieplānota atbilstoša rīcība, turklāt – ar atbildīgajām institūcijām un izpildes termiņiem. Savukārt ar Godmaņa kunga viedokli par pirmajos trīs mēnešos paveikto var iepazīties valdības 100 dienu atskaitē. Turklāt visos trijos dokumentos būtiskākie punkti ir savstarpēji izsekojami. Līdz ar to var teikt, ka pirmo reizi man zināmajā valsts vēsturē radīta saprotama un izsekojama valdības darāmo darbu atskaite.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Ministru prezidents Ivars Godmanis piedāvā ministriju skaitu samazināt no pašreizējām 16 līdz 12, kā arī mainīt partiju atbildību par dažādām nozarēm, Db informēja I. Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis.

I.Godmaņa pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa ministrs vadītu Transporta un komunikāciju ministriju, kurā tiktu apvienotas pašreizējā Satiksmes ministrija un e – lietu sekretariāts.

Zaļo un zemnieku savienība varētu deleģēt Kultūras, Izglītības un zinātnes, Vides un Zemkopības ministriju politiskos vadītājus.

Savukārt tēvzemiešu pārstāvim tiktu uzticēta Ekonomikas un reģionālās ministrijas vadība. Šajā ministrijā tiktu apvienotas pašreizējās Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas.

I.Godmaņa valdības reorganizācijas plāns, ar kuru šodien tika iepazīstināts Valsts prezidents Valdis Zatlers, būtībā paredz, ka katra no partijām zaudētu vienu no tās pārraudzībā esošajām ministrijām, skaidro E. Vaikulis.

Godātie Latvijas ļaudis! Atļaujiet Jūs uzrunāt šajās 2008.gada aizritošajās minūtēs.

Ekonomika, tāpat kā daba, balstās uz cikliskumu. Uzplūdiem seko atplūdi, uzplaukumam – miera periods. Tērēšanas mirkļiem – spēku uzkrāšanas laiks.

Ziniet… jo tumšāks ārā laiks, jo gaišāku uguni vajag kurt krāsnī. Tādēļ es pie jums šodien nāku ar uzmundrinājumu un pārliecību, ka pasaules un Latvijas ekonomikas aukstāko gadalaiku mēs pārziemosim veiksmīgi.

Šovakar jūs sagaidāt no manis atbildes uz četriem būtiskiem jautājumiem.

Pirmkārt: Kur mēs esam?

Otrkārt: Uz kurieni mēs ejam?

Treškārt: Kā mēs tur nokļūsim?

Ceturtkārt: Kas mūs sagaida jaunajā, 2009.gadā?

Uz tiem jābūt gatavam atbildēt ikvienam premjeram. Un es esmu gatavs.

Pēc vairāk nekā četru stundu garas sarunas ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, ir panākta vienošanās, ka premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) tomēr turpinās vadīt Ministru kabinetu.

Godmanis esot kļūdijies, ka atteicies no valdības reorganizācijas. Par to viņu pārliecinājis V. Zatlers.

Tikšanos, kura ilga vairāk nekā 4 stundas, nobeigumu gaidīja teju visu Saeimas koalīcijas frakciju vadītāji, izņemot Tautas partiju, ziņoja LNT.

Tautas partija gaidot sarunu nobeigumu, lai lemtu par saviem turpmākiem soļiem valdībā, tiek lēsts, ka, iespējams, vēl šovakar tikšot domāts par finanšu ministra nomaiņu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers norādīja, ka premjers ir sapratis savu kļūdu piektdien, un prezidenta ultimāts: 31. marts, lai paspētu veikt grozījumus Satversmē, KNAB priekšnieka iecelšana- paliekot spēkā.

Saeima šovakar ārkārtas sēdē noraidīja opozīcijas iesniegto lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Ivara Godmaņa vadītajai valdībai. Par nobalsoja 40 deputāti, pret - 51, bet atturējās viens Saeimas deputāts.

"Man nav tādas ambīcijas nosēdēt krēslā par visu varu," tā I. Godmanis, uzsverot, ka arī nākamajai valdībai būtu jāīsteno Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kuru realizēt valdība apņēmusies, lai saņemtu ekonomikas stabilizēšanai nepieciešamos līdzekļus no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas.

Turklāt arī jaunajam premjeram un valdībai nāktos izturēt daudzus sitienus, bet ir jautājums, vai atradīsies daudzi pretendenti, kas to spēs, norādīja I. Godmanis, piebilstot, ka opozīcijas rindās viņš tikai par vienu cilvēku zina, ka viņš spētu izturēt šos sitienus - tas esot Jaunā laika pārstāvis Einars Repše.

Uz LTV1 raidījuma de facto jautājumu: "Vai jūs plānojat atgriezties politikā?", Andris Šķēle šovakar atbildēja: "Es neplānoju ieņemt kādas amatpersonas statusu Saeimā, valdībā. Ja es esmu noderīgs un būšu vajadzīgs Tautas partijai, es vienmēr būšu gatavs to darīt. Jūs zināt, es esmu ļoti atbildīgs cilvēks vienmēr bijis, bet es šobrīd neredzu savu vietu, ja tā var teikt, amatpersonas statusā politikā."

Atbildot uz jautājumu: "Jau veidojot Godmaņa valdību, tas tika minēts kā īstermiņa projekts. Dažādi iemesli tika minēti, kāpēc tā. Kāda ir jūsu versija par to, cik ilgi Godmaņa valdībai vēl ir atlicis strādāt?", A. Šķēle sacīja:

"Godmaņa kunga profesionalitāte un pieredze dod, protams, viņam diezgan lielu iespēju strādāt ilgtermiņā. Bet man jāsaka, ka, protams, partijai, kurai ir desmit vietas, tikai desmit balsis Saeimā - man liekas, ka tas skaitlis ir apmēram desmit - tas nav pārāk daudz. Šī valdība ir veidota, lai veiktu arī noteiktus svarīgus pārkārtojumus valstī. Viens no tiem ir reģionālā reforma, kura vienreiz būtu jāpabeidz, jo reforma jau turpinās septiņpadsmit gadus. Ja neviens no tādiem būtiskiem uzstādījumiem valdības deklarācijā netiks realizēts, tad, protams, man šķiet, ka tā nebūs valdība, kas strādās ļoti ilgi. Bet man nav pamata šobrīd izdarīt kādus secinājumus, ka Godmaņa kungs negribētu pildīt savas valdības deklarāciju."

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

"Šobrīd iniciēt Godmaņa krišanu nav iespējams vai – ar ārkārtīgi smagām sekām tiem, kas to tomēr darītu," intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda bijušais politiķis Edvīns Inkēns.

E. Inkēns norāda, ka runas par Godmaņa nomaiņu varētu būt parādījušās saistībā ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos, jo uz pašvaldību vēlēšanām labāka starta situācija vienmēr ir partijai, kurā ir premjers. Tāpēc loģisks iemesls, ka pirms šīs kampaņas uzsākšanas lielākā partija, kāda ir Tautas partija, gribētu savu Ministru prezidentu. Tā kā loģika nomainīt Ivaru pastāv.

"Kad Tautas partija mēģinājusi Godmanim noteikt vietu, Ivars ir attraucis, ka viņi arī nav neaizvietojami. Lai nu Valsts prezidentu sauktu par zoodārza abiturientu un tamlīdzīgi, pat viņa pretiniekiem pamanāms, ka Zatlers nav marionete. Viņa izturēšanās aizvien vairāk izskatās pēc valstsvīra stājas. Zatlers pats domājis, saucis ekspertus, ieklausījies, ko runā sabiedrība. Un, lūk, droši vien tā būs bijusi kļūda komunikācijā, tomēr no prezidenta administrācijas nāk pārliecība, ka, nelaikā un ne par ko noņemot Godmani, Zatlers varētu Ivaru vēlreiz nominēt. Tad Godmaņa kungs pats veidos valdību. No tiem saskaitāmajiem, kuri dos viņiem vēlamo summu. Noņemšana vien nav pēdējais cēliens. Tāpēc, manuprāt, šodien iniciēt Godmaņa krišanu nav iespējams vai – ar ārkārtīgi smagām sekām tiem, kas to tomēr darītu," intervijā uzsver E. Inkēns.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Lai gan krīzes apstākļos valdības nemēdz mainīt, tāpat kā vētras laikā nemainot kuģa kapteini, tomēr, lai mēs krīzi pārvarētu, jāveido valdība, kura tik tiešām strādātu un īstenotu saprātīgu politiku, intervijā Latvijas avīzei norādījis partijas Jaunais laiks (JL) dibinātājs Einārs Repše.

E. Repše uzskata, ka Saeimas darbs neatbilst šā brīža vajadzībām, tāpēc nekavējoties sastādāma jauna, krīzi risināt spējīga valdība. "No ikdienas notikumiem redzams, ka pašreizējais Ministru kabinets izsmēlis visas potencies," tā E. Repše.

Uz netiešu jautājumu, vai E. Repše būtu gatavs stāties I. Godmaņa vietā, viņš atbild: "Mana partija nepieļauj Godmaņa valdības stutēšanu. Ja Godmaņa kungs grib ar mani mainīties vietām – katrā laikā!"

Latvijā jau gadiem ilgi ir runāts par dažādām X stundām - gan ekonomiskā, gan politiskā, gan arī militārā ziņā. Šoreiz izskatās, ka kuru katru brīdi šī X stunda var pienākt Ivara Godmaņa valdībai.

Tas viss liecina vēl arī par to, ka valdošās koalīcijas politiķus šobrīd visai droši var iedalīt divās pamatkategorijās: vieni vēl mēģina tvert pēdējo mirkli, lai realizētu savu saimnieku intereses jeb biznesa projektus, otri - ekonomiskās krīzes apstākļos vienkārši raustās zaudēt darbu. Rodas gan iespaids, ka tieši par ekonomisko krīzi un tās radītajām sekām politiskā elite uztraucas vismazāk (izņemot gadījumu, kad premjeram ienāca prātā, ka algu samazinājums attiecas arī uz ministriem). Vismaz tā var secināt, ņemot vērā, ka pēdējo nedēļu laikā dažādi strīdi un diskusijas pārsvarā ir bijušas par to, kurš kuram uzticas, kuras plāns ir īstais, bet kura - neīstais, kurš būtu nākamais iespējamais premjers utt. Izskatās, ka Godmaņa valdības saīsināšanas plānu politiķi nav varējuši akceptēt vien tāpēc, ka, lūk, pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām nevar sabiedrībai parādīt, ka kāda partija piekāpjas Godmanim, nevis diktē savus noteikumus. Īsi sakot, priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies pilnā sparā. Jēdziens «vēlēšanas» mūsu politiķiem ir gluži kā sarkanā lupata bullim - ja kāds to pavicina, tad nabaga lopiņš neko citu vienkārši nav spējīgs ieraudzīt un aizmirst realitāti.

Aptuveni viena gada laikā dienas gaismu ir ieraudzījis jau trešais plāns, kas paredz uzlabot visu Latvijas iedzīvotāju dzīvi - runa ir par premjera Ivara Godmaņa steidzamo darbu jeb 100 dienu plānu.

Jāatzīst, ka atšķirībā no iepriekšējiem diviem - inflācijas apkarošanas un makroenomiskās stabilizācijas plāna - šis izceļas ar savu konkrētību. Tajā ir gan visai precīzi norādīti veicamie darbi, gan arī noteikti datumi, kad katrs no darbiem ir jāizdara vai vismaz jātiek līdz darīšanai.

Īpašu atzinību var izteikt par to, ka šajā plānā ir iekļauti vairāki jautājumi, kuru risināšana līdz šim bijusi vairāk vai mazāk ievilkusies. Tajā pašā laikā diemžēl ir arī faktori, kas nespēj iepriecināt. Runa ir par normām, kuru realizēšana būtu ļoti svarīga uzņēmējiem.

Izmeklējot kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem, ko saistībā ar Parex pārņemšanu pieļāvušas amatpersonas, ceļu uz prokuratūru sākuši mērot arī pašreizējās valdības ministri, kuri pērn novembrī darbojās Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībā.

Pavēstes ierasties uz prokuratūru saņēmuši vairāki pašreizējās valdības locekļi, piemēram, šodien uz prokuratūru sniegt liecības dodas tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), savukārt nākamajā nedēļā ceļu pie izmeklētājiem mēros satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), raksta diena.lv.

Par Parex bankas pārņemšanu I.Godmaņa valdība lēma pērn 8.novembrī. Kopumā bankas glābšanā tieši un netieši valsts ieguldījusi vairāk nekā vienu miljardu latu. Pārbaudi par bankas pārņemšanu prokuratūra sāka pērn decembrī, taču kriminālprocesa nebija. Uz bažām par iespējamiem valsts interešu pārkāpumiem Parex pārņemšanā, zavā ziņojumā norādīja Valsts kontrole.

Pēdējais Citadele Index pētījums atklāj, ka 54% uzņēmējiem ir biznesa plāns 2016. gadam, tiesa rakstveidā tas sagatavots vien 19% uzņēmumu, bet «galvā» ir 35% uzņēmumu. Savukārt 46% nav izstrādāts biznesa plāns 2016. gadam. Visbiežāk biznesa plānu izstrādā ražošanas uzņēmumi, bet visretāk – būvnieki, informē bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Jaunākais Citadele Index pētījums liecina, ka savu uzņēmējdarbību uz biznesa plānu visbiežāk balsta ražošanas uzņēmumi – tā atzina 65% šīs nozares uzņēmēju, tostarp rakstveidā tas sagatavots 27% nozares pārstāvju. Savukārt visretāk biznesa plānu izstrādā būvnieki – rakstveidā biznesa plāns ir vien 12% jomas uzņēmumu un «galvā» 23%, bet vispār nav – 66% būvnieku.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka «gan ražotājiem, gan būvniekiem nepieciešama rūpīga uzņēmējdarbības plānošana. Uzņēmējiem ir jāzina tirgus, jāplāno izejmateriālu iegāde, jāpiesaista darbinieki. Ražotājiem, paredzot ražošanas izmaksas un iespējamo produkcijas realizācijas apjomu, efektīva apgrozāmo līdzekļu un krājumu plānošana var būtiski uzlabot uzņēmuma naudas plūsmas un finanšu darbības rezultātus. Turpretim būvniecību ietekmē daudzi ārējie faktori, tāpēc iespējas saplānot gadu uz priekšu ir sarežģīti. Latvijā būvniecības nozarē papildu privātajam sektoram lielu lomu spēlē valsts un pašvaldību pasūtījums. Tas savukārt lielākoties saistīts ar Eiropas Savienības finansējuma pieejamību. Stabilitātes trūkums šo līdzekļu apguvē arī liedz uzņēmējiem izstrādāt objektīvi pamatotu biznesa plānu, pēc kura iespējams plānot attīstību.»

Gluži kā Ziemassvētku korālis ir noslēdzies jaunās Latvijas valdības veidošanas farss.

Respektīvi, daudz dažādu prātojumu un pārmetumu rezultātā ir apstiprināta Ivara Godmaņa valdība. Spriedelējumi par to, kam vajadzēja vai nevajadzēja būt premjeram, cik partijām bija jābūt koalīcijā un kā pareizi ir organizēt valdības veidošanas procesu lai paliek pagātnē. Tagad ir jāskatās uz priekšu, jāsaprot, kas tad gaida mūsu uzņēmējdarbību, vietējo kompāniju konkurētspēju un eksportspēju. Bieži ir izskanējis, ka lielākā no nu jau ekspremjera Aigara Kalvīša kļūdām esot slēpusies nevis padarītos vai nepadarītos darbos, bet gan apstāklī, kas valdība nav mācējusi savu pozīciju skaidrot sabiedrībai. Godmanim, šķiet, ar to problēmu nebūs, par ko liecina kaut vai fakts, ka, uzrunājot Saeimu, viņš spēja deklamēt runu, kuras ilgums bija līdzvērtīgs Kubas līdera Fidela Kastro kādreiz tradicionālajiem runas plūdiem, turklāt visi viņā uzmanīgi klausījās (lai gan tieši Godmaņa izteicieni nereti ir pārblīvēti ar «normāliem» cilvēkiem nesaprotamiem terminiem). Tajā pašā laikā neizskatās, ka bizness notikušā rezultātā izjutīs pozitīvas pārmaiņas. Turklāt šeit runa ir ne tik daudz par personālijām, bet gan par sistēmu kopumā. Respektīvi, Latvijā joprojām pastāv pietiekami absurda kārtība, kad nodokļu politiku kūrē tā pati institūcija, kas ir atkarīga par to iekasēšanu - Finanšu ministrija (tās vadīšana uzticēta bijušajam aizsardzības ministram Atim Slakterim). Ir gan skaidrs, ka, atšķirībā no viena otra politiķa uzskata, valsti gluži nevar vadīt kā uzņēmumu, tomēr būtu interesanti pavērot tādas kompānijas darbību, kur finanšu direktors vai grāmatvedis nodarbojas ar attīstības stratēģijas jautājumiem. Diez ko ilgi tāds uzņēmums «neizvilktu». Bet tieši tāda sistēma mūsu valstī pastāv - visas tā saucamās naudas lietas nosaka Finanšu ministrija, bet Ekonomikas ministrija faktiski veic pielāgošanās funkcijas. Neba velti ekonomikas ministra portfelis bija viens no tiem, ko četras valdošās koalīcijas bija ar mieru piešķirt Jaunajam laikam, ja nu tas tomēr sagribētu strādāt Godmaņa valdībā. Katrā ziņā ir skaidrs, ka šīs valdības maiņa nozīmē pozitīvus jaunumus tiem dažiem cilvēkiem, kas beidzot savā dzīvē ir tikuši pie ministru portfeļiem, bet visnotaļ noteikti ne tai Latvijas sabiedrības daļai, kas strādā un maksā valstij nodokļus.