Šā gada sākumā Google ieviesusi jaunu privātuma politiku, kas raisījusi bažas, vai tā nav pretrunā ar personas privātuma tiesībām. Trīs datornozares speciālisti dalās savā redzējumā par Google jauno politiku, paužot pilnīgi pretējus viedokļus, vēsta BBC.

«Uzdevu sev jautājumu, vai man patīk Google pakalpojumu izmantošanas noteikumi un vai esmu gatavs tos ievērot? Abos gadījumos atbilde bija noraidoša,» stāsta Extreme Labs rīkotājdirektors Toms Hendersons (Tom Henderson). Viņš pieņēma lēmumu atteikties no Google pakalpojumiem, ieskaitot YouTube, Blogger un Gmail, kā arī uzrakstīja manifestu IT pasaulei - Kā es izšķīros ar Google (How I divorced Google). Pēc manifesta publicēšanas ir pagājuši aptuveni četri mēneši, un Extreme Labs rīkotājdirektors norāda, ka šajā laikā viņš nav izmantojis meklētāja gigantu vai kādu no citiem kompānijas pakalpojumiem. Viņš norāda, ka aizvien «ilgojas» pēc YouTube, tomēr tagad video skatās Vimeo. Braukšanas norādījumu saņemšanai viņš izmanto MapQuest, bet meklētāja vietā – platformu Duck Duck Go, kas ir speciāli radīta privātuma aizsargāšanai.

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Eiropas datu aizsardzības regulatori draudējuši uzsākt tiesvedību pret tehnoloģiju kompāniju Google saistībā ar tās 2012. gadā pieņemto privātuma politiku, kas pārkāpjot «caurspīdīguma saistības».

Lielbritānijas, Vācijas un Itālijas regulatori kompānijai Google likuši mainīt privātuma politiku, pretējā gadījumā interneta gigantam nāksies rēķināties ar juridiskām sankcijām. Iepriekš līdzīga satura iebildumus pret Google izteica arī Francijas un Spānijas regulatori.

Google jaunā privātuma politika, kuras ietvaros tiek apvienoti lietotāja dati no vairākiem kompānijas pakalpojumiem, radot nopietnus jautājumus saistībā ar tās atbilstību Lielbritānijas Datu aizsardzības aktu, pavēstījis britu regulators. Privātuma politikas mainīšanai Apvienotā Karaliste kompānijai devusi laiku līdz 20. septembrim. Savukārt Vācijas regulators pavēstījis, ka Google nāksies stāties priekšā, lai atbildētu uz jautājumiem par privātuma politiku, kas «pārkāpj kompānijas apņemšanos ievērot datu izmantošanas un uzglabāšanas caurspīdīgumu».

Lai uzlabotu pastāvošo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu, Ministru kabineta sēdē otrdien tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie likumprojekti, kas paredz jauna patērētāju strīdu risināšanas mehānisma izveidi un nosaka minimālās prasības privāto patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izveidei, informē EM.

Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos).

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz līdz 2016. gada 1. janvārim pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju, kas izskatītu patērētāja un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēja strīdus.

Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku un mazāk formālu, kas būs vērsts uz pušu vienošanās panākšanu.

Kompānija Google piekritusi maksāt vēsturē lielāko sodu, ko uzņēmumam jebkad piespriedusi ASV Federālā Tirgus komisija. Piemērotais sods saistīts ar privātuma aizsardzību, vēsta BBC.

Jau iepriekš rakstīts, ka šā gada jūlija sākumā Google izteica iespēju, ka tā varētu maksāt 22,5 milj. ASV dolāru soda naudu. Soda naudas apmērs piespriests par to, ka Google «apgājusi» iestatījumus Apple Safari interneta pārlūkā, kas paredz nesekot tam, kādas lapas apmeklējis pārlūka lietotājs. Google iepriekš norādīja, ka šāda situācija nav radusies speciāli, bet gan kļūdas dēļ.

Tomēr sods piešķirts nevis par to, kādas metodes Google izmantojusi, lai «apietu» Safari pārlūka iestatījumus, bet gan par kompānijas rīcības nepareizu interpretēšanas veidu.

Par Google mārketingu mēs, digitālās mārketinga aģentūras MMN pārstāvji saucam Google Ads reklāmu platformas sniegtās iespējas un mājaslapas SEO optimizāciju uz Google dabiskiem meklēšanas rezultātiem. Abas šīs iespējas uzņēmējiem sniedz lielu potenciālu sasniegt to mērķauditoriju, kas jau ir ieinteresēta produktā vai pakalpojumā. Šodien apskatīsim šo mārketinga kanālu attīstības tendences, par ko vairāk diskutē speciālisti 2022.gadā.

Pirmās puses datu nozīme

No vairākiem aspektiem skatoties, pirmās puses datu, tas ir uzņēmuma/mājaslapas pašu datu nozīme pieaug arvien straujāk. Šobrīd ir privātuma laikmets, daudziem tas ir svarīgs aspekts - gan dažādas organizācijas, valstis, savienības, gan arī sabiedrība satraucas par to, kur nonāk interneta lietotāju dati un kā tie tiek izmantoti.

Trešās puses dati kļūst arvien nepieejamāki un lielās reklāmas platformas diezgan strauji pāriet uz tikai pirmās puses datu izmantošanu. Tas nozīmē, ka jaunam spēlētājam konkrētā digitālās reklāmas tirgū būs daudz grūtāk un dārgāk iekarot vēlamo auditoriju nekā uzņēmumam, kurš tajā jau kādu laiku apgrozās.

Tehnoloģiju kompānija Google maksās septiņu miljonu ASV dolāru lielu sodu par bezvadu interneta tīklos pārsūtītas informācijas pārtveršanu un citiem Street View projekta ietvaros veiktajiem privātuma pārkāpumiem.

Google piekritusi samaksāt septiņus miljonus ASV dolāru, lai atrisinātu 38 ASV štatu uzsāktu tiesvedību, kuras ietvaros interneta kompānija tika apsūdzēta par neaizsargātos bezvadu komunikāciju tīklos pārsūtītas informācijas, kā piemēram paroles un e-pasti, pārtveršanu, raksta Deutsche Welle. Google, veicot ielu fotografēšanu, savas automašīnas bija aprīkojusi ar iekārtām, kas spēj konstatēt WiFi bezvadu interneta tīklus, lai tādējādi pārbaudītu savu atrašanās vietu.

Pieslēdzoties WiFi tīkliem, Google rīcībā nonākuši arī to īpašnieku privātie dati. Kompānija gan uzsver, ka šādus datus neapkopoja, bet iespēja pārtvert privātu informāciju tikusi izveidota kļūmes dēļ, jo iekārtām sākotnēji vajadzējis tikai konstatēt WiFi tīklus. Apsūdzētāji gan atzīmē, ka Google zinājusi par šādas iespējas eksistenci.

Kompānijai Google būs jāmaksā vēsturē lielākais sods, ko uzņēmumam jebkad piespriedusi ASV Federālā Tirgus komisija. Piemērotais sods saistīts ar privātuma aizsardzību, vēsta The Wall Street Journal.

Meklētāja gigants jau teju piekritis piespriestajam 22,5 miljonus ASV dolāru sodam, citējot kāda ierēdņa teikto par vienošanos, raksta medijs.

Sods saistāms ar to, ka Google «apgājusi» iestatījumus Apple Safari interneta pārlūkā, kas paredz nesekot tam, kādas lapas apmeklējis pārlūka lietotājs. Google norādīja, ka šādas situācija nav radusies speciāli, bet gan kļūdas dēļ.

Jau šā gada februārī Stenfordas Universitātes (Stanford Univeristy) pētnieks ievēroja, ka Google izmanto Safari trūkumus – programma paredz, ka Google sīkfaili jeb cookies tiek instalēti, izmantojot populāru mājas lapu reklāmas, pat tādā gadījumā, ja lietotājs pārlūka iestatījumos norādījis, ka vēlas izvairīties no «cepumiem». Tādējādi Google spēja novērot cilvēku interneta lietošanas paradumus pat tad, ja pārlūka lietotāji iestatījumos bija norādījuši, ka to nevēlas.

Lai arī mūsdienās datu privātuma un drošības jautājumi kļūst aktuālāki un savstarpēji vairāk saistīti nekā jebkad agrāk, saskaņā ar secinājumiem no PwC veiktās 2018. gada pasaules aptaujas par informācijas drošības stāvokli (Global State of Information Security® Survey 2018) daudzi uzņēmumi datu privātuma aizsardzībā nedara visu iespējamo.

Aptaujā ir izmantotas 9 500 biznesa līderu un IT nodaļu vadītāju atbildes no 122 valstīm.

Mazāk nekā puse aptaujāto (49%) saka, ka viņu uzņēmums ierobežo personas datu vākšanu, glabāšanu un piekļuvi līdz tam minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu to likumīgo mērķi, kuram šie dati ievākti. Tikai 51% aptaujāto ir precīza darbinieku un klientu personas datu vākšanas, nosūtīšanas un glabāšanas vietu uzskaite. Un tikai 53% liek saviem darbiniekiem iziet apmācības par privātuma politiku un praksi.

Attiecībā uz trešajām personām, kuras apstrādā klientu un darbinieku personas datus, mazāk nekā puse aptaujāto (46%) veic atbilstības auditus, lai pārliecinātos par šo trešo personu tehniskajām iespējām personas datus aizsargāt. Un līdzīgs skaits (46%) saka, ka viņu uzņēmums liek šādām trešajām personām ievērot savu privātuma politiku.

Eiropas Komisija (EK) par konkurences pārkāpumiem saistībā ar tiešsaistes iepirkšanās pakalpojumu noteikusi rekordlielu sodu - 2,42 miljardus eiro - ASV tehnoloģiju kompānijai Google.

Eiropas Savienības (ES) konkurences uzraugs otrdien paziņoja, ka Google «ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli tiešsaistes meklētāju tirgū, sniedzot nelikumīgas priekšrocības citam Google produktam - savam iepirkumu salīdzināšanas pakalpojumam».

EK noteica 90 dienas, kuru laikā Google var izbeigt konkurenci kropļojošo praksi, vai arī tai draud sods līdz 5% no māteskompānijas Alphabet vidējā globālā apgrozījuma.

ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere norādīja, ka Google ir izstrādājusi daudz inovatīvu, noderīgu produktu un pakalpojumu, tomēr Google rīcība tiešsaistes iepirkšanās pakalpojumā pārkāpj ES konkurences likumus. «Tā liedz citām kompānijām iespēju godīgi konkurēt un ieviest inovācijas. Un vissvarīgākais, tā liedz patērētājiem Eiropā patiesu pakalpojumu izvēli un pilnīgu ieguvumu no inovācijām,» piebilda komisāre.

Eiropas Savienība (ES) jau otrdien varētu noteikt rekordlielu sodu ASV tehnoloģiju korporācijai Google par konkurences noteikumu pārkāpšanu, atklājuši anonīmi avoti.

Konkurences komisāres Margrētes Vestageres vadībā ES noteiks sodu Google, kas būs lielāks nekā 2009.gadā noteiktais 1,06 miljardu eiro sods ASV mikroshēmu ražotājam Intel, atklāja lietai pietuvinātas personas, kas vēlējās palikt anonīmas.

Anonīmie avoti atklājuši, ka sods Google varētu būt 1,1-2 miljardi eiro. Lai gan tas būtu visu laiku lielākais sods, kādu ES noteikusi par konkurences pārkāpumiem, maksimālais pieļaujamais sods ir 10% no kompānijas iepriekšējā finanšu gada ieņēmumiem, kas Google gadījumā būtu astoņi miljardi eiro.

Vienlaikus ES arī prasīšot Google mainīt savu biznesa praksi, lai kliedētu ES bažas.

Lēmums, kura paziņošana gaidāma otrdien vai trešdien, pieņemts gadu pēc tam, kad Vestagere pārsteidza pasauli un saniknoja toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrāciju ar rīkojumu ASV tehnoloģiju kompānijai Apple atmaksāt 13 miljardus eiro Īrijas budžetā, ko kompānija saņēmusi kā nodokļu atvieglojumus.

Laikā, kad tradiconālā iepirkšanās ir ierobežota, bet uzplaukst e-komercija, daudzi uzdod jautājumu: “Kādas iespējas mums sarūpējis Google?“. Tas ir visai loģiski, jo par Google mārketinga iespējām ir dzirdējis ikviens mārketinga speciālists neatkarīgi no tā darbības virziena. Šajā rakstā aplūkosim to, ko tad mums piedāvā viens no virtuālās pasaules smagsvariem.

AdWords ir vēsture

Meklēšanas rezultātu pārskats liecina, ka joprojām tiek meklēti AdWords pakalpojumi. Nevar teikt, ka tas ir nepareizi, jo šāds pieprasījums meklētājā sniedz ļoti plašu atbilžu loku. Tomēr, kopš 2018. gada rudens tieši šada platforma vairs nepastāv. To ir aizvietojis cits Google produkts - Google Ads. Šis solis nebija nejaušs, bet no Google puses visai apzināts. Līdz ar to, ir vērts aplūkot, kādēļ uzņemums spēra šadu soli?

Kādi ir Google Ads pakalpojumi?

AdWords kā pakalpojums nav pazudis, bet iekļāvies jaunajā platformā. Google Ads saistās ne tikai ar darbības algoritmu atjauninājumu, bet arī ar Google centieniem apvienot visus reklāmas izvietošanas pakalpojumus vienuviet. Līdz ar to šobrīd, izmantojot vienu platformu, iespējams veidot un pārvaldīt trīs dažādus reklāmu veidus. Tie ir:

Eiropas Savienība (ES) pieprasījusi Google mainīt savu privātuma politiku, lai nepakļautu riskam Google un tās saistīto interneta vietņu, piemēram, Gmail un YouTube, lietotāju privātumu, raksta Reuters.

24 no 27 ES dalībvalstīm parakstījušas vēstuli Google ar 12 rekomendācijām kompānijas privātuma un lietotāju datu ievākšanas sakarā . Šī ES valstu rīcība seko pēc deviņus mēnešus ilgās izmeklēšanas par Google datu ievākšanas praksi. Jau vēstīts, ka kopš šā gada marta Google apkopo tādu interneta vietņu kā YouTube un Gmail datus par klientu darbību. Šis kompānijas solis netika vērtēts viennozīmīgi, sabiedrībā izraisot diskusijas par to, kā izvairīties no Google, kas sākusi atgādināt kontrolējošu «lielo brāli».

Neskatoties uz to, ka Google pietuvojies izlīgumam ar Eiropas Komisiju (EK), tehnoloģiju milzi Eiropā, iespējams, sagaida vēl viena apsūdzība monopolstāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

Vairāku kompāniju, kurā ietilpst arī Microsoft, apvienība ICOMP vērsusies EK ar jaunu sūdzību, norādot, ka Google panākusi savu internetā dominējošo stāvokli slēdzot negodīgus līgumus, vēsta Bloomberg. ICOMP pauž uzskatu, ka Google veidojusi plašu ekskluzīvu attiecību tīklu, kuru nelegāli izmantojis, lai nodrošinātu sev izdevīgu stāvokli tirgū.

Aizvadītajā nedēļā Google Eiropas Savienības (ES) regulatoriem iesniedza piedāvājumu noslēgt mierizlīgumu strīdā par konkurences pārkāpumiem. ES izmeklēšanu saistībā ar iespējamiem Google pārkāpumiem uzsāka 2010. gadā. Google tiek pārmests, ka kompānija savā interneta pārlūkprogrammā priekšroku dod meklējumu rezultātiem, kas atbilst tās pašas sniegto pakalpojumu interesēm.

Francijas datu aizsardzības regulators licis kompānijai Google trīs mēnešu laikā privātuma politiku pārveidot tā, lai tā atbilstu valsts likumiem, pretējā gadījumā interneta gigantam solot piemērot sodu.

Google nepieciešams izpildīt sešas Francijas Nacionālās informātikas un brīvības komisijas (CNIL) prasības, ieskaitot tādas, kas paredz sniegt informāciju par to, cik ilgi kompānija uzglabā lietotāju datus un kādam nolūkam tie nepieciešami. Tāpat Google nepieciešams saņemt lietotāju atļauju pirms šādu darbību veikšanas.

CNIL skaidro, ka pēc pārbaužu veikšanām nonākusi pie secinājuma, ka lietotājiem nav iespējas uzzināt, kādā veidā Google izmanto to personīgo informāciju. Tāpat lietotāji nekādā mērā nespēj šo procesu kontrolēt.

Šādu ultimātu Francijas regulatori izvirzījuši pēc konsultācijām ar citu Eiropas valstu – Lielbritānijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas un Nīderlandes – speciālistiem. Arī šīs valstis paturējušas tiesības ieviest ekonomiskas un administratīvas sankcijas pret Google, ja to prasības netiks ievērotas.

Kompānija Google izpelnījusies slavu kā uzņēmums, kas gādā par savu darbinieku labklājību, piedāvājot dažādas «ekstras», piemēram, bezmaksas friziera pakalpojumus, uz vietas gatavotas pusdienas, ārsta pakalpojumus darba vietā, inovatīva dizaina biroju un atpūtas telpas u.c., taču pēdējā laika Google ievērojamākais jauninājums rūpēs par saviem darbiniekiem sniedzas aiz šīs dzīves robežām, vēsta forbes.com.

«Tas varētu izklausīties smieklīgi, taču mēs Google darbinieku priekšrocību sarakstā esam iekļāvuši arī «ekstras» pēc nāves,» stāsta cilvēkresursu vadītājs (Chief People Officer) Laszlo Boks (Laszlo Bock). Viņš skaidro, ka, mirstot Google darbiniekam, viņu pārdzīvojušais dzīvesbiedrs desmit gadu garumā ik gadu saņems 50% no bijušā Google darbinieka algas. Turklāt katrs Google darbinieka bērns līdz 19 gadu vecumam no kompānijas saņems maksājumu viena tūkstoša ASV dolāru apjomā, savukārt tie bijušo Google darbinieku bērni, kas būs pilna laika studenti, šo kompānijas atbalstu baudīs līdz 23 gadu vecumam.

Zināšanas digitālajā mārketingā uzņēmējam palīdz būtiski ietaupīt reklāmas budžetam paredzētos finanšu līdzekļu. Vienalga vai tas būtu viesu mājas vai matu lakas nosaukums, vai nepacietīgi meklēts autoserviss vai zooveikals – atbildi jau ierasti sniedz interneta meklētājs Google. Digitālā mārketinga aģentūras Infinitum 8 meistarklasē "Efektīva Digitālā mārketinga optimizācija" kā jauniem, tā arī pieredzējušiem uzņēmējiem piedāvā uzzināt visjaunāko un visefektīvāko informāciju Google AdWords un Google Analytics stratēģiju izveidē.

Uz meistarklasi "Efektīva Digitālā mārketinga optimizācija" ir aicināti uzņēmumu vadītāji, mārketinga un PR speciālisti ar minimālu pieredzi darbā ar Google AdWords un Google Analytics kontiem. Meistarklase būs sadalīta divos līmeņos.

"Biznesa uzlecošās superzvaigznes" tiek aicināti jaunie uzņēmēji, kuriem ir pamatzināšanas, bet viņi vēl meklē savu mārketinga stratēģiju darbā ar Google AdWords un Google Analytics. Meistarklasē jaunie uzņēmēji varēs iegūt nepieciešamās vadlīnijas, lai interneta plašumos atrastu un pārliecināt savu klientu. Meistarklasē tik skaidrota ārējās mājas lapas optimizācija. Uzmanība tiks pievērsta Google Analytics konta galveno uzmanības punktu novērtējumam un tipiskāko kļūdu apskatei. Speciālisti stāstīs par galvenajām kļūdām, kas atbaida klientus no uzņēmuma sociālo mediju konta un citām zināšanām. Šīs un vēl citas meistarklasē iegūtās zināšanas noderēs, lai uzņēmumā realizētā mārketinga stratēģija būtu vēl veiksmīgāka.

No 26. līdz 27.jūnijam «Google» rīko vērienīgu pasākumu Jūrmalā - «Google CEE Day 2018», sapulcinot 450 dalībniekus no 180 aģentūrām no 17 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Tas ir līdz šim vērienīgākais pasākums, kādu «Google» saviem partneriem rīkojis kādā no Baltijas valstīm. Jūrmalā «Google» arī publiski izziņoja, ka maina nosaukumu savai galvenai reklāmas platformai - «Google Adwords» turpmāk sauksies «Google Ads».

Par to globāli tiek izziņots 27.jūnijā, kad šim produktam aprit 18 gadi.

Šobrīd lielākā «Google» partneraģentūra Baltijā ir Latvijas aģentūra «Top Media», kuras sadarbības apjoms ar «Google» mērāms vairāk nekā miljons eiro mēnesī. «Google» partneraģentūru Baltijas TOP 5 ir arī Latvijas aģentūra «Inspired eCommerce». Latvijā kopumā ir ap 40 aģentūras, kuras darbojas kā «Google» partneri, bet Baltijā šādu aģentūru skaits ir ap 120. «Google» nesniedz tiešo atbalstu klientiem. Jautājumos par «Google» reklāmas iespējām klienti var atbalstu saņemt tikai caur «Google» partneraģentūrām.

«Top Media» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kažemaks Baltijas izvēli «Google» vērienīgajam pasākumam skaidro ar straujo izaugsmi, kas pēdējos gados notikusi tieši Baltijas reģionā. «Latvijā ir fintech kompānijas, Lietuvā crypto valūtas startapi, Igaunijā eresidency un milzīgs startapu skaits,» precizē M. Kažemaks, piebilstot, ka «tas ir noticis, pateicoties straujai izaugsmei digitālās reklāmas jomā, kur liela loma ir tieši «Google» reklāmas iespējām audzēt dažāda veida biznesus eksporta tirgos».

ASV kompānija «Google» pirmdien paziņoja, ka tā paātrina savas sociālo mediju platformas «Google+» slēgšanu pēc jaunas privātuma kļūmes konstatēšanas.

«Google» oktobra sākumā bija paziņojusi par plāniem slēgt «Google+» līdz nākamā gada augustam, jo šīs platformas kļūme bija padarījusi neaizsargātus personīgos datus līdz 500 000 lietotāju kontos.

«Google» vairāk nekā sešus mēnešus tīši vilcinājās pavēstīt par šo kļūmi, jo bažījās, ka tā piesaistītu ASV regulatoru uzmanību un kaitētu uzņēmuma reputācijai.

Jauna privātuma kļūme, kas novembrī netīši atklāja 52,5 miljonu «Google+» lietotāju vārdus, e-pasta adreses, vecumu un citu personīgu informāciju, ir pārliecinājusi «Google» slēgt šo platformu četrus mēnešus ātrāk – līdz nākamā gada aprīlim.

«Google» pirmdien paziņoja par jauno slēgšanas termiņu un jauno privātuma kļūmi savā blogā.

Lai ieviestu alternatīvu patērētāju un pakalpojuma sniedzēju strīdu izskatīšanai, Saeima ceturtdien, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likuma projektu - Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu.

Jaunais likums paredz ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu.

Likumā noteiktas vienotas prasības ārpustiesas strīdu risinātājiem, lai nodrošinātu patērētājiem iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, izmantojot neatkarīgu, objektīvu, pārredzamu, efektīvu, ātru un taisnīgu ārpustiesas strīdu risināšanu.

Ārpustiesas strīdu risinātājs būs fiziska vai ilgstošai darbībai izveidota juridiska persona, kā arī institūcija, kas piedāvā ārpustiesas strīdu risināšanu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzturēs ārpustiesas strīdu risinātāju sarakstu.

Patērētāji līdz šim strīdus tiesā risinājuši reti, jo tas bija ilgs un dārgs process, tādēļ ir būtiski nodrošināt efektīvu ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu, iepriekš norādīja PTAC pārstāvji.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Lai palielinātu uzņēmuma pozīcijas meklētājprogrammās (Google, Yandex u.c.) un piesaistītu lielāku apmeklētāju plūsmu, vitāli svarīga ir mājaslapas SEO optimizācija, kas ietver dažādas tehnikas. Tomēr tā nav iedomājama arī bez SEO rīku palīdzības. Lai gan vairums no šiem rīkiem izmaksā dārgi, internetā ir pieejami daudzi bezmaksas risinājumi un spraudņi, kas var būt noderīgi gan tiem, kas nesen uzsākuši interesēties par šo tēmu, gan arī tiem, kas ar SEO nodarbojas jau ilgāku laiku. Šajā rakstā mēs aplūkosim nelielu daļu no labākajiem bezmaksas SEO rīkiem, kas palīdzēs Tev sasniegt vēlamos SEO rezultātus.

Kas ir SEO optimizācija?

SEO optimizācija ir procesu kopums, kuru veic, lai uzlabotu mājaslapas pozīcijas meklētājprogrammu rezultātu lapās (SERP). Jo labāka ir vietnes redzamība meklēšanas rezultātos, jo augstāks apmeklējums un iespēja pārvērst potenciālos klientus par pircējiem. Šis process ietver dažādas darbības, piemēram, atslēgvārdu analīzi, satura izstrādi, vietnes tehnisko analīzi un ārējo satura optimizāciju. SEO optimizācijai ir nepieciešama pārdomāta stratēģija, ko noteikti vislabāk veiks pieredzējis SEO speciālists vai SEO aģentūra, tomēr tā kā SEO pakalpojumi ir dārgi, ikkatrs var izmēģināt internetā pieejamos bezmaksas rīkus, lai iegūtu vismaz virspusēju lapas novērtējumu.

Neskatoties uz daudzajiem papildu produktiem, ko ģenerē interneta milzis Google, kompānijas apgrozījuma lielāko daļu – aptuveni 96% - joprojām veido Google interneta meklētājs. Interneta lietotājiem kļūstot gudrākiem, nepacietīgākiem un prasīgākiem, Google «horizontālais» interneta meklētājs, kā to nodēvējuši eksperti, nākotnē varētu zaudēt savu pievilcību.

Šādu viedokli savā rakstā Business Week paudis Džefrijs Reiports (Jeffrey Rayport), kurš vada konsultāciju kompāniju Marketspace LLC, kas ir padomdevējs vadošiem pasaules uzņēmumiem tādos jautājumos kā, piemēram, komunikācija ar klientu.

Pēdējais pierādījums tam, ka Google ne visai labi veicas «vertikālo» jeb specifisko internetu meklētāju izstrādē, ir kompānijas mēģinājums piedāvāt īpašu tiešsaistes meklēšanas sistēmu potenciālajiem nekustamā īpašuma pircējiem. Proti, Google centās uz sava pakalpojuma Google Maps bāzes piedāvāt ērtu nekustamo īpašumu meklēšanu interneta lietotājiem. Ņemot vērā Google Street View iespējas, šis projekts sākotnēji varbūt šķita daudzsološs, taču galu galā tas palika pusceļā.

Francijas datu aizsardzības regulators gatavojas uzsākt izmeklēšanu, kas saistīta ar Google jauno privātumu politiku. Franči apņēmušies izpētīt, vai tā nav pretrunā ar Eiropas likumdošanu par personas privātuma aizsargāšanu.

Vēstulē, kas nosūtīta Google, Francijas regulators Commission Nationale de l'Informatique et des Libertes (CNIL) norāda, ka Eiropas regulatoru vārdā veiks izmeklēšanu un marta vidū nosūtīs savus jautājumus ASV interneta gigantam.

Šā gad janvārī Google pavēstīja, ka uzsāks savas privātuma politikas vienkāršošanu, apvienojot visu savu servisu privātuma noteikumus, kas pēc tam būs vienādi gan YouTube, gan Gmail un Google+. Tāpat Google paredz apvienot visus dažādo servisu uzkrātos datus. Kompānija uzsver, ka tas tai ļaus uzlabot pakalpojumu sniegšanu.