Bijušais Padomju Savienības prezidents Mihails Gorbačovs ir miris, otrdienas vakarā vēstīja Krievijas ziņu aģentūras.

"Šovakar pēc smagas un ilgstošas slimības miris Mihails Sergejevičs Gorbačovs," paziņoja Centrālā klīniskā slimnīca Maskavā.

Gorbačovs bija pēdējais Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) Centrākomitejas ģenerālsekretārs. Viņš stājās šajā amatā 1985.gadā un uzsāka tā saukto pārbūvi - politiskas un ekonomiskas reformas padomju sabiedrības demokratizēšanai. No 1990. līdz 1991.gadam viņš bija arī Padomju Savienības prezidents.

Gorbačovs, kurš bija Nobela Miera prēmijas laureāts un Gorbaōova fonda dibinātājs, mūža nogalē pētīja Krievijas un pasaules vēstures problēmas.

Gorbačovs tiks apbedīts Novodevičjes kapsētā Maskavā blakus viņa dzīvesbiedrei Raisai, paziņoja Gorbačova fonda pārstāvis. Bēru datums vēl nav noteikts.

Bijušais Padomju savienības līderis Mihails Gorbačovs Krievijas pašreizējiem līderiem pārmetis iedomību un necienīgu izturēšanos pret vēlētājiem, vēsta AP.

Gorbačovs pirmdien kritizējis premjerministru Vladimiru Putinu un prezidentu Dmitriju Medvedevu, kuri teikuši, ka viņi abi izlems, kuram 2012.gadā jāpretendē uz prezidenta amatu.

Gorbačovs teicis, ka šie paziņojumi liecina par «neticamu iedomību» un necieņu pret vēlētājiem.

AP atzīmē, ka Gorbačovs iepriekš izvairījies kritizēt Putinu, kurš, kā tiek prognozēts, atgūs Krievijas prezidenta amatu.

Gorbačovs, kuram nākamnedēļ paliks 80 gadi, partiju Vienotā Krievija nosaucis par sliktu Padomju Komunistiskās partijas kopiju, un tiecis, ka Krievijā ir tikai parlamenta un tiesu sistēmas imitācijas.

Biznesa klienti diezgan labi pazīst dažādus telemātikas risinājumus, bet SIA SizzApp vēlas šīs jomas priekšrocības piedāvāt arī privātpersonām

Iekārta un mobilā aplikācija iegūst datus no auto par to, kur tas atrodas, ar kādu ātrumu kustas, cik daudz degvielas atlicis bākā, palīdz atvērt garāžas vārtus utt. «Visu, ko spēj jaunās 2019. gada automašīnas, varam ielikt arī vecākās mašīnās. Varam padarīt auto par 10 līdz 15 gadiem jaunāku. Ja mašīnai datorā ir tādas iespējas, mēs to visu varam padarīt pieejamu telefonā,» saka Vjačeslavs Gorbačovs, SIA SizzApp dibinātājs. Viņš vairāk nekā desmit gadus ir strādājis telemātikas jomā un novērojis, ka biznesa klientiem veidotie telemātikas risinājumi privātpersonām nav pieejami. «Pie mums cilvēki brauc ar diezgan labām automašīnām, bet kāpēc gan nevarētu savienot auto ar mobilo telefonu? Tas ir iespējams, pašlaik ir dažādas iespējas ierīces savienot ar mašīnu un telefonu. Principā vajadzēja vien izgudrot piemērotu programmnodrošinājumu, lai jebkuram cilvēkam būtu ērti un vienkārši to lietot,» teic V. Gorbačovs.

Bijušais PSRS līderis Mihails Gorbačovs brīdinājis, ka Krievija riskē «nomest zemē» sešus gadus, ja pašreizējais premjers Vladimirs Putins martā atgriezīsies prezidenta krēslā, kā tiek prognozēts, ziņo BBC.

Reaģējot uz ziņām par to, ka Putins 2012. gadā nolēmis atkal kļūt par Krievijas prezidentu, Gorbačovs sacījis, ka Krievija ir strupceļā un viņš apšauba, ka Putins varētu nest kādas pārmaiņas.

Par to, ka viņš vēlreiz pretendēs uz prezidenta amatu, Putins sestdien paziņoja valdošās partijas Vienotā Krievija kongresā.

Ja viņš tiks ievēlēts, pašreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs aizstās viņu premjera amatā.

Pirms Medvedevs pārņēma šo amatu 2008. gadā Putins kā Krievijas prezidents jau nostrādāja divus termiņus un uz trešo vairs nedrīkstēja pretendēt.

Gorbačovs paudis viedokli, ka pēc Putina atkārtotas ievēlēšanas «kustība uz priekšu nebūs». «Bez tā mēs varam zaudēt sešus gadus. Es domāju, ka nākotnes prezidentam vajadzētu par to padomāt ļoti nopietni,» viņš turpinājis.

Pēdējais PSRS līderis un Nobela Miera prēmijas laureāts Mihails Gorbačovs veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ nogādāts slimnīcā, vēsta Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls Doždj.

«Pēdējās septiņas dienas mans stāvoklis bija puslīdz [normāls], taču šodien esmu slimnīcā. Noticis [slimības] saasinājums. Guļu zem monitora, viss vados,» Krievijas ziņu aģentūrai RSN pastāstījis pats Gorbačovs.

Viņš paudis arī nožēlu, ka veselības stāvoklis traucējis viņam sekot šī gada Nobela balvu piešķiršanai.

2011.gadā vienā no Minhenes slimnīcām bijušajam Komunistiskās partijas ģenerālsekretāram un PSRS prezidentam tika veikta sarežģīta mugurkaula operācija. Savukārt 2013.gada aprīlī Gorbačovs veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ nevarēja apmeklēt bijušās Lielbritānijas premjerministres Mārgaretas Tečeres bēres.

Ķīnas Galvenā muitas pārvalde trešdien oficiāli informējusi Lietuvu, ka apturējusi Lietuvas liellopu gaļas, piena produktu un alus importu, ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārajā dienestā.

"Vakar vakarā saņēmām paziņojumu, ka apturēts liellopu gaļas, piena produktu un alus eksports no Lietuvas uz Ķīnu," sacīja Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta preses sekretārs Rosvalds Gorbačovs.

Dienesta vadītājs Mants Staškevičs sacīja, ka Ķīnas Galvenā muitas pārvalde norādījusi, ka iemesls šādam lēmumam ir dokumentu trūkums.

"Ļoti dīvaini, jo esam snieguši un sniedzam visu viņu pieprasīto informāciju," uzsvēra Staškevičs, piebilstot, ka iepriekš Ķīnas iestādes nav sūdzējušās par dokumentu vai informācijas trūkumu.

'Ķīnas atbildīgās iestādes pārstāvji 2020. gadā veica gan liellopu gaļas, gan piena produktu attālināto auditu. Mēs saņēmām diezgan labu vērtējumu, visa informācija tika sniegta," piebilda Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs.

Situācija Krievijas investīciju vidē pasliktinās un ekonomiskajā nozīmē valsts palēnām atgriežas padomju laikos, intervijā Financial Times norāda Krievijas Alfa Bank prezidents Pjotrs Avens.

Krievijas izdevumi sociālajām programmām palielinājušies līdz 38% no iekšzemes kopprodukta. Šādā gadījumā, lai saglabātu līdzsvaru budžetā, naftas cenai būtu jāpārsniedz 100 dolārus par barelu, tāpat kā līdz 2007. gadam tai vajadzēja būt 20 līdz 30 dolāru robežās, skaidro P. Avens.

Pašreizējais Krievijas budžets atgādina laikus pirms Padomju Savienības sabrukšanas, stāsta Alfa Bank vadītājs, skaidrojot, ka laikā, kad Gorbačovs nāca pie varas, Krievijai bija milzīgas rezerves un mazs parāds, turklāt naftas cenas bija augstas. «Tomēr jau pēc 3 – 4 gadiem naudas vairs nebija un sāka uzkrāties milzīgs parāds,» tā viņš.

Zviedrijas vēstnieks Maskavā ar teleksa starpniecību Zviedrijas ārlietu ministrijai 1991.gada augustā paudis bažas par pilsoņu karu bijušajā Padomju Savienībā, liecina tagad atklātie slepenie diplomātiskie ziņojumi, vēsta thelocal.se.

«Pilsoņu kara risks ir acīm redzams,» ārlietu ministrijai vēstījis bijušais Zviedrijas vēstnieks Maskavā Orjans Berners (Örjan Berner). Viņš arī informējis, ka nav skaidrs, kuri ir apvērsuma vaininieki.

Tajā laikā apvērsums sākās Maskavā, un toreizējais prezidents Mihails Gorbačovs nonāca mājas arestā.

Ziņojumus publiskojusi Zviedrijas ārlietu ministrija. Ārlietu ministrs Karls Bilts tādējādi vēloties ilustrēt dramatiskos vēsturiskos notikumus, sabrūkot PSRS un Baltijas valstīm atgūstot neatkarību.

1990.gadā Zviedrijai bija vēstniecība Maskavā un ģenerālkonsulāts Sanktpēterburgā (tolaik - Ļeņingradā). Bija arī divas filiāles Tallinā, Igaunijā un Rīgā, Latvijā. Bilts publiskotos dokumentus nodēvējis par UDleaks. UD ir ārlietu ministrijas akronīms.

«Ja runā par iekšpolitiskiem procesiem Krievijā - vai viss atgriezīsies iepriekšējās sliedēs? Ziniet, šodien tas vairs neiet cauri. To jau pierādīja Arābu pavasaris. Ja tauta tiek čakarēta un, godīgi sakot, izsmieta - šitā Medvedeva un Putina rokāde, tā bija pārāk ciniska, pat aizvainojoša,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Saeimas deputāts, Latvijas Ārpolitikas institūta dibinātājs Atis Lejiņš.

«Jāatsaucas uz Žirinovski, kad viņš tajā protesta mītiņā teica - mūs nevajag par muļķiem uzskatīt. Viņi uzskatīja krievu tautu par muļķiem. Domāju, ka tāds drausmīgs cinisms šodien vairs neiet cauri,» turpinājis ārpolitikas eksperts.

«Bet kāds iespējamais attīstības scenārijs - vai Putins labosies, vai parādīsies nopietna alternatīva? Nezinu, man liekas, ka nonāks pie tā paša, pie kā savulaik nonāca Gorbačovs, kad vajadzēja taisīt visas tās pārmaiņas, to perestroiku. Jo vecā sistēma vairs nebija dzīvotspējīga,» viņš sacījis.

Vaicāts: «Pārmaiņas «no augšas»?», viņš atbildējis: «Jā, kaut kas līdzīgs droši vien būs. Var jau protams daudz ko lāpīties no naftas un gāzes… Bet cik ilgi? Starp citu, Lībija ir sākusi tagad eksportēt gāzi un naftu lielos apmēros. Ja nu tās naftas cenas krītas, tad Krievija ir pagalam. Un tad sākas nemieri.

Grupa Krievijas Valsts domes deputātu, kas pārstāv dažādu partiju frakcijas, sagatavojusi pieprasījumu ģenerālprokuroram veikt pārbaudi par notikumiem, kas noveda pie PSRS sabrukuma.

Krievijas likumdevēji cer, ka veiktā pārbaude novedīs pie krimināllietu ierosināšanas, tostarp pret pēdējo PSRS līderi Mihailu Gorbačovu, vēsta laikraksts Izvestija.

Deputāti savā pieprasījumā uzsver, ka PSRS pilsoņi referendumā esot izteikuši vēlmi saglabāt komunistisko impēriju, taču toreizējie valsts vadītāji esot veikuši nelikumīgas darbības, kas novedušas pie PSRS sabrukuma.

Viņi arī atgādina, ka vēl 1991. gada 4. novembrī PSRS Ģenerālprokuratūras nodaļa uzraudzībai pār valsts drošību garantējošo likumu ievērošanu esot ierosinājusi krimināllietu pret Gorbačovu, taču jau nākamajā dienā ģenerālprokurors, pakļaujoties vēl amatā esošā prezidenta spiedienam, lietu esot izbeidzis.

Skandināvijas lidsabiedrības Scandinavian Airlines (SAS) lidmašīna ar 132 pasažieriem šogad tik tikko izvairījusies no sadursmes ar Krievijas militāro lidmašīnu, kas veica slepenu lidojumu, liecina pirmdien publicēts pētījums par Krievijas un Rietumu militārajiem incidentiem.

Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka 3.martā abas lidmašīnas viena no otras atradās 90 metru attālumā gaisā apmēram 80 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Zviedrijas pilsētas Malmes.

«No sadursmes, acīmredzot, izdevās izvairīties vienīgi pateicoties labajai redzamībai un pasažieru lidmašīnas pilotu izveicībai,» teikts domnīcas European Leadership Network (Eiropas līderības tīkls, ELN) pētījumā.

SAS lidmašīna Boeing 737 bija ceļā no Kopenhāgenas uz Romu.

Krievijas izlūkošanas lidmašīna «nepārraidīja savu pozīciju», teikts ziņojumā «bīstamā balansēšana uz kara robežas: tuvas militāras sastapšanās starp Krieviju un Rietumiem 2014.gadā».