Valsts ieņēmu dienests lūdzis sasaukt vēl vienu maksātnespējīgā Latvijas graudu pārstrādātāja un eļļas ražotāja SIA Iecavnieks kreditoru sapulci, kurā varētu vienoties par sanācijas plānu. Tāpat arī atlikta prasības izskatīšana pret Swedbank, jo notiek pārrunas par mierizlīgumu.

Šodien, 8.martā, notikušajā Latvijas graudu pārstrādātāja un eļļas ražotāja SIA Iecavnieks kreditoru sapulces darba kārtībā bija iekļauta arī sanācijas plāna izskatīšana un pieņemšana, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Tomēr, kā DB pastāstīja uzņēmumu maksātnespējas administratore Ivita Baumane, plāns netika apstiprināts, tāpēc būtu jāpasludina bankrota procedūra. Tomēr Valsts ieņēmumu dienests lūdzis sasaukt vēl vienu kreditoru sapulci un mēģināt vienoties par plānu.

Savukārt Rīgas apgabaltiesa atlikusi maksātnespējīgā SIA Iecavnieks prasības izskatīšanu pret a/s Swedbank. Izskatīšana atlikta, jo patlaban vēl notiekot pārrunas ar banku par iespējamo izlīgumu, DB pastāstīja I.Baumane. Viņa skaidroja, ka lēmums vērsties ar prasību tiesā tika pieņemts, jo a/s Swedbank patvaļīgi noņēmusi no uzņēmuma konta 1,2 milj. Ls, lai dzēstu kredītsaistības. Tādejādi apejot citus kreditorus, bet tas neesot atļauts pēc likuma.

Lai arī ražotājs SIA Iecavnieks&Co plašāk pazīstams ar rapšu eļļu ražošanu, lielāko daļu eksporta veido kāda cita - linsēklu - eļļa. Tieši pavasarī pieaug linsēklu produktu tirdzniecības apjomi, un lielā mērā tam jāpateicas kaimņiem lietuviešiem, kā arī latgaliešiem, kuri ilgu gadu laikā izkopuši linsēklu produktu gatavošanas tradīcijas, kā arī pavasarī ievēro gavēni.

Tuvojoties vasarai, cilvēki cenšas ēst veselīgāk, atteikties no «smagiem» un sātīgiem ēdieniem, tādējādi arī audzējot linsēklu produktu pārdošanas apjomus. Db.lv šoreiz piedāvā galerijā aplūkot, kā Zemgales uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co (turpmāk tekstā - Iecavnieks) tiek spiesta linsēklu eļļa, kā arī - kā tiek ražots otrs no linsēklām iegūstamais produkts - smalcinātas linsēklas.

Linu audzēšana kādreiz bija izplatīta Latgalē, kur tos audzēja šķiedras dēļ, lai vēlāk izgatavotu linu audumu. Tāpat kopš izseniem laikiem Latgalē pārtikā izplatīta bija linsēklu eļļa, savukārt Latvijas vidienē, kur atrodas arī uzņēmums Iecavnieks, lini un linsēklas kādu brīdi bija «piemirstas». «Cilvēkiem bija priekšstats, ka linus var izaudzēt tikai Latgalē,» smejas Iecavnieka tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe, taču tagad atkal apliecināts, ka lini Latvijas apstākļos augot ļoti labi arī citos novados. Linsēklu audzēšanā Iecavnieka komanda pieredzi guvusi, apmeklējot citus graudaugu audzētājus Eiropā, piemēram, Čehijā un Francijā. Eksperimentos meklēta Latvijas apstākļiem piemērotākā linsēklu šķirne. Pašlaik Iecavnieks iepērk linu sēklu ārpus Latvijas pašu vajadzībām, kā arī tirgo to vietējiem, Latvijas zemniekiem.

Maksātnespējīgais Latvijas graudu pārstrādātājs un eļļas ražotājs SIA Iecavnieks mēģinās izlīgt ar a/s Swedbank. SIA Iecavnieks vērsusies tiesā ar prasību, jo a/s Swedbank patvaļīgi noņēmusi no uzņēmuma konta 1,2 milj. Ls, lai dzēstu kredītsaistības. Tādejādi apejot citus kreditorus, bet tas neesot atļauts pēc likuma, DB iepriekš pastāstīja uzņēmuma maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

Jāatgādina, gan ka Rīgas apgabaltiesa atlikusi prasības izskatīšana pret a/s Swedbank, kamēr notiek pārrunas par mierizlīgumu.

Kreditoru sapulce plānota 27.aprīlī, liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

DB jau rakstīja, ka pēc iepriekšējās sapulces, kas notika 8.martā, Valsts ieņēmu dienests lūdza sasaukt vēl vienu SIA Iecavnieks kreditoru sapulci, kurā varētu vienoties par sanācijas plānu.

I.Baumane pastāstīja, ka sanācijas plāns netika apstiprināts 8.marta sapulcē, tāpēc būtu jāpasludina bankrota procedūra, ko kreditori arī ir apstiprinājuši. Taču pēc administratores teiktā, tā esot tikai formalitāte.

AS Industra Bank ir izsniegusi 500 000 eiro kredītu vienam no lielākajiem nerafinētās rapšu eļļas ražotājiem Baltijā SIA Iecavnieks & Co.

Kredītu paredzēts izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas uzņēmumam ļaus kāpināt darbības jaudu. “Finansējums Iecavnieks & Co ir daļa no Industra jaunās darbības stratēģijas ieviešanas – mūsu bankas darbības centrā ir sadarbība ar Latvijas reālās ekonomikas uzņēmējiem – ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, jaunuzņēmumiem. Mūsu mērķis ir pakāpeniski audzēt kreditēšanas portfeli, uzņēmējiem nodrošinot ne tikai finansējumu, bet arī patiesas partnerattiecības - izpratni, iedziļināšanos un pretimnākošu attieksmi. Iecavnieks & Co darījums ir apstiprinājums šādai pieejai,” komentē Raivis Kakānis, Industra valdes priekšsēdētājs.

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Lai pārkreditētu uzņēmuma banku parādus, eļļas ražotājs Iecavnieks veic nopietnu restrukturizāciju, atdalot vairākus meitas uzņēmumus, tomēr notiekošajam neesot nekāds sakars uz uzņēmuma slēgšanu.

Par to raksta Bauskas Dzīve. «Situācija Iecavniekā ir līdzīga kā kopumā mūsu valstī. Pēc bankas ieteikumiem panāksim, lai katras nozares meitas uzņēmums strādātu patstāvīgi bez zaudējumiem. Ja kādam tas neizdosies, no šī virziena nāksies atteikties,» skaidroja Iecavnieks direktors Dainis Lagzdiņš. Iecavnieks vadītājs pilnībā noliedza, ka Latvijas rapšu eļļas ražošanas līderim draudētu slēgšana skaidroja uzņēmējs. Pašlaik Iecavniekam esot radušās grūtības atdot labajos laikos bankā saņemtos kredītus. Tas tālab, ka pirms pusotra gada dārgi nopirkti graudi un rapši, bet to pārstrādes produkti pasaules tirgus stagnācijas dēļ bija jāpārdod lēti, kādu laiku noiets pavisam apstājies. Tāpēc vajadzēja pārkreditēt parādus. Mātes uzņēmumam Iecavnieks turpmāk būs pakļautas vairākas meitas firmas, kas nodarbosies ar graudu pirmapstrādi un glabāšanu, graudu audzēšanu, pārstrādi un eļļas ražošanu, kā arī autotransportu un servisu, elektromontāžu. Restrukturizācijas mērķis ir strādāt bez zaudējumiem un atmaksāt bankai kredītus. 2008.gadā Iecavnieks strādāja ar 10,905 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 80% vairāk nekā 2007.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās vairākkārt un bija tikai 29,9 tūkstoši latu.

SIA «Iecavnieks&Co» pārdošanai pašlaik nav ne konkrētu plānu, ne norunu, reģionālajam medijam Bauskas Dzīve sacījis īpašnieks Arnolds Babris.

Rapšu un linu audzēšanas un pārstrādes uzņēmuma īpašnieks, kuru Bauskas Dzīve sazvanīja biznesa ceļojuma laikā Ķīnā, apstiprināja, ka šogad interesi par Iecavas novada ražotnes iegādi vai investīcijām tajā izrādījuši vairāki pretendenti.

«Kopskaitā interesi par SIA «Iecavnieks&Co» iegādi apliecinājušas ap 20 personu,» pauda A. Babris, «daži pretendenti, viņu vidū Baltkrievijas uzņēmēji, ražotni apskatījuši. Pārdodams ir viss, taču konkrētu norunu līdz šim nav.»

A. Babris atzina – SIA «Iecavnieks&Co» ražošana rit «normāli», taču «gribētos, lai iet labāk».

Bankrotējušo rapšu eļļas ražotāju SIA Iecavnieks varētu pārpirkt zivrūpnieks Arnolds Babris.

Zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris apliecina, ka viņam daļēji piederošais uzņēmums Vegetable Oil Product Group Latvia būtu gatavs piedalīties izsolē un iegādāties SIA Iecavnieks. A. Babrim ir pieredze krīzes menedžmenta jautājumu risināšanā gan a/s Brīvais vilnis, gan Arēnā Rīga un to viņš uzskata kā savu priekšrocību, kāpēc arī viņu uzrunājusi SIA Iecavnieks maksātnespējas administratore Ivita Baumane, aicinot talkā šķetināt Iecavnieka problēmas.

Jau ziņots, ka Iecavnieks ar Daugavpils tiesas lēmumu pērn 5.maijā tika atzīts par maksātnespējīgu, bet šā gada 9.septembrī pēc uzņēmuma lielākā kreditora a/s Swedbank prasības sākta kompānijas bankrota procedūra.

Bankrotējušā Iecavas novada uzņēmuma SIA Iecavnieks mantu līdz izsolei uzturēs SIA Vegetable Oil Product Group Latvia, reģionālo mediju Bauskas Dzīve informējusi maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

Pabeigta darbību 31. oktobrī pārtraukušā SIA Iecavnieks nekustamā īpašuma un kustamās mantas vērtēšana, un izsoles datums noteikts nākamā gada 25. janvārī. Sludinājums par izsoli decembrī būs publicēts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, tajā būs noteikta izsolāmā īpašuma novērtējuma summa un sākumcena, skaidrojusi administratore.

Pēc izsoles izsludināšanas mēneša laikā varēs pieteikties pretendenti. To plāno darīt SIA Vegetable Oil Product Group Latvia, kas reģistrēta šajā pašā adresē un līdz izsolei uztur bankrotējušā uzņēmuma mantu un ražošanu, Bauskas Dzīvei apstiprinājis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

#Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

Šajā piektdienā portāls db.lv piedāvā ieskatīties rapšu eļļas tapšanas procesā uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co.

SIA Iecavnieks&Co ir viens no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā, kas pārstrādā rapšu, linu un kaņepju sēklas no kurām iegūst nerafinētās pārtikas eļļas, kā arī eļļu lopbarībai un tehniskajām vajadzībām, izmantojot auksto spiešanas tehnoloģiju.

Eļļas ražošanas procesā tiek saražoti lopbarības rauši, kas ir vērtīgs proteīna avots.

Uzņēmuma «zaļo domāšanu» apliecina izmantotā augstvērtīgā tehnoloģija, kas ļauj iegūt dabīgus produktus, nepievienojot nekādas pārtikas piedevas, un neradot atkritumus ražošanas procesā, informē uzņēmuma ražotnes vadītāja Sanita Celitane.

Rapšu eļļas ražotāja SIA «Iecavnieks&Co» plāno pavasara darbus un gatavojas martā gaidāmajai investīciju projektu iesniegšanai, atsaucoties uz valdes priekšsēdētāja Intara Galīša sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programmā martā sākas projektu pieņemšana, kopumā uzņēmumiem modernizācijai būs pieejami vairāk nekā 40 miljoni eiro.

«Iecavnieks&Co» ar Eiropas un valsts atbalstu plāno atjaunot tehnoloģijas, kas jau gana nolietojušās, Bauskas Dzīvei sacījis I. Galītis. Uzņēmums audzē un pārstrādā rapšus, ražojot rapšu eļļu, lineļļu un fasējot linsēklas pārtikai.

Plānojot pavasara darbus, I. Galītis pagaidām atturējies vērtēt, kā pārziemojuši sējumi. Viņš teicis, ka sniega trūkums ir riskants ziemājiem: «Tagad laukos zaļumu nemana, bet augi vēl var saņemties. Biedējošākais scenārijs būtu spēcīgs kailsals martā. Tas var pielikt punktu gan ziemas rapšiem, gan labībai, īpaši tad, ja būs atsākusies veģetācija un augos ritēs šķidrums. Taču ļoti, ļoti, ļoti ceram, ka būs labi.»

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Pirmdien, 3. jūnijā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, apturēta ķīmisko vielu vairumtirgotāja SIA Latagra saimnieciskā darbība, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma saimnieciskā darbība apturēta saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» punktu, kas paredz, ka VID ir tiesības apturēt nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, ja tas nav novērsis pārkāpumus, kas bija par pamatu tā izslēgšanai no VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

SIA Latagra reģistrēta 1997.gadā un pieder Seišelu Salās reģistrētajam Baywest Holdings Ltd, savukārt uzņēmuma valdē ir tikai viena amatpersona – valdes priekšsēdētājs Vladimirs Bondars, kurš, kā liecina Lursoft datu bāzēs esošie dati, ir arī SIA Ķerainis valdes loceklis un SIA Construction Solutions valdes priekšsēdētājs.

SIA Maxima Latvija atrodas dominējošā stāvoklī ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā, konstatējusi Konkurences padome (KP). «Lai arī atrašanās dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā pati par sevi nav pārkāpums, tā uzliek uzņēmumam īpašu atbildību, kas attiecas uz konkurences saglabāšanu iepirkuma tirgū un saudzīgu izturēšanos pret ekonomiski atkarīgajiem piegādātājiem,» skaidro KP.

SIA Maxima Latvija tirgus vara esot pietiekama, lai šī veikalu ķēde spētu negatīvi ietekmēt konkurenci attiecībās ar piegādātājiem, «vienlaicīgi nesasniedzot klasikā dominējošā stāvokļa tirgus varas slieksni, kad būtu iespējams darboties neatkarīgi arī no patērētājiem un konkurentiem», norāda konkurences uzraugi. Starp iespējamiem konkurenci kropļojošiem riskiem KP min, piemēram, netaisnīgu darījuma noteikumu vai maksājumuu uzspiešanu.

Apstāklis, ka ne visiem piegādātājiem konkrētajā iepirkuma tirgū veidojas atkarība no mazumtirgotāja, neatbrīvo mazumtirgotāju no atbildības ievērot dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu attiecībās ar atkarīgajiem piegādātajiem.

Bankrotējušās SIA Iecavnieks izsoles cena samaksāta, reģionālo mediju Bauskas Dzīve informējis uzņēmuma jaunā īpašnieka SIA Dēseles dzirnavas valdes loceklis Aldis Vīksne.

Administratore Ivita Baumane atturējusies sniegt kādu informāciju vai komentāru, aicinot pagaidīt līdz marta beigām, kad tiesai jāpieņem nolēmums par Iecavnieka izsoles rezultātu.

Savukārt A. Vīksne Bauskas Dzīvei apstiprināja, ka paredzētā summa - aptuveni 1,46 miljoni latu - noteiktajā termiņā līdz februāra beigām samaksāta. Viņš gan nav vēlējies atklāt, kas ir naudu piešķīrušais investors. Pašas SIA Dēseles dzirnavas rīcībā šādas naudas summas nebija, spriežot pēc pēdējo gadu finanšu rādītājiem un īpašumu saraksta. Firmas vadītāja Daila Vīksne-Pizika iepriekš atzina, ka naudas nomaksai tiek meklēts investors.

Uzņēmums, kurš pirmais Latvijā ieveda rapšu sēklas un pirms pāris gadiem tika saukts par vienu no Latvijas veiksmes stāstiem, tomēr nonācis bankrota priekšā. Maksātnespējīgajam graudu pārstrādātājam un eļļas ražotājam Iecavnieks nav izdevies vienoties ar Swedbank, līdz ar to no 31.oktobra tiks sākta uzņēmuma pārdošana, informē Iecavnieka maksātnespējas administratore Ivita Baumane.

«Diemžēl ar banku nav izdevies vienoties un atkārtoti tiek sākta bankrota procedūra,» atzina Baumane un apliecināja, ka banka vēlas "Iecavnieka" īpašumu izsoli. «Pašreiz īpašums tiek vērtēts, un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai īpašums arī tiks izsolīts,» sacīja maksātnespējas administratore.

Par Iecavniekam piederošo iekārtu un lauksaimniecības zemes iegādi interesējušies vairāki pretendenti, taču kā veselu uzņēmumu to pagaidām neviens nav vēlējies pirkt, informēja Baumane.

Iecavnieka darbība pagaidām nav pārtraukta, jo pašlaik noris labības novākšana – arī novāktās ražas vērtība tiks ierēķināta izsoles cenā. «Darbība līdz šim tika turpināta, un tā kā ir ražas novākšanas laiks, tad tā arī vēl tiek veikta, jo visiem saprotams, ka graudus uz lauka neviens neatstās,» teica Baumane un piebilda, ka, par spīti gaidāmajai uzņēmuma pārdošanai, uzņēmuma darbības finanšu rezultāti šogad ir ļoti labi.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Riga Food 2010 oficiālās atklāšanas ceremonijas laikā paziņoti pārtikas produktu konkursa uzvarētāji, kuri ieguva izstādes medaļas.

Nominācijā Straujāk augošais apjoms Latvijas tirgū 2010 uzvaras laurus guva z/s Veckūkuri, SIA Elpa un SIA Edaks. Nominācijā Līdzdalība sabiedrībai būtiskos jautājumos 2010 Zelta medaļa piešķirta SIA Elpa, kas aiz sevis atstāja A/s Lazdonas piensaimnieks un SIA Pure food. Nominācijā Atbildīgākais uzņēmums vides jautājumos 2010 zelta medaļa piešķirta a/s Smiltenes piens, aiz kura ierindojās SIA Lāči un SIA Iecavnieks. Savukārt nominācijā Saliedētākais komunikācijas uzņēmums 2010 apbalvoti SIA Aloja Starkelsen, a/s Smiltenes piens un SIA Lāči.

Nesagaidot valdības rīcību, Latvijas un Krievijas uzņēmēji izveidojuši kopuzņēmumu Latvijas Tirdzniecības nams (Torgovij Dom Latvija) un pašmāju preces virzīs Krievijas tirgū.

Idejas autori ir SIA Iecavnieks vadītājs Dainis Lagzdiņš un Sanktpēterburgas uzņēmēji, kas šobrīd jau strādā pie to pozicionēšanas Latvijas tirgū. D. Lagzdiņš uzsver, ka katrs mazais ražotājs atsevišķi nevar startēt Krievijas tirgū, jo tas ir resursu ietilpīgs process, tāpēc jāapvienojas kopīgam startam.

Lai arī pašmāju uzņēmēji cerējuši uz valsts institūciju aktīvāku rīcību, koordinējot un atbalstot eksportspējīgos uzņēmumus, tas nav noticis, tāpēc atlicis vien pašiem rīkoties. Šis projekts veidojas no apakšas, mums nav jāiegulda dārgās PR aktivitātēs vai citās izmaksās, mēs to darām pieticīgi, ieguldījumi ir vairāki desmiti tūkstoši Ls privāto līdzekļu, skaidro D. Lagzdiņš.

Jau gandrīz mēnesi Iecavā darbojas kafijas veikals, kurā iespējams iegādāties arī tēju, šokolādi un dažādus piederumus karstajiem dzērieniem. Tirgotavas īpašnieks ir iecavnieks Aleksandrs Dmitrijevs, kurš nesen atgriezies mājās no Tuvajiem Austrumiem – arābu valsts Kataras, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Septiņus gadus biju prom no Latvijas,» stāsta veikala īpašnieks. Svešajā zemē A. Dmitrijevs nodarbojies ar biznesu internetā un nekustamajiem īpašumiem. Atgriežoties mājās, izveidots veikals. Uzņēmējs stāsta, ka, studējot Rīgas Tehniskajā universitātē, strādājis dažādās kafijas firmās un šī nozare toreiz ļoti iepatikusies.

«Pats sev radīju darbu. Vēlos būt blakus skolas vecuma meitai un dēlam, kas apmeklē bērnudārzu, tāpēc paliku te, nevis Rīgā. Iecavā ienākumi būs mazāki, bet nebūs lielu izdevumu par braukāšanu, atliks vairāk laika sev,» atzīst A. Dmitrijevs.

Piedāvājumā pārsvarā ir Latvijā ražota kafija, taču nopērkama arī no Itālijas un Dānijas atvesta. «To grauzdē Jelgavā un Mārupē. Ierīce ir tāda pati gan Itālijā, gan Latvijā, atšķiras vienīgi receptes un cilvēki, kas veic darbu,» stāsta A. Dmitrijevs.

Biznesa portāls db.lv viesojās Iecavas novada uzņēmumā Linum Color, vērojot zīmola Paint Eco krāsu ražošanas procesu.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmums Paint Eco ražo dabīgos lineļļas produktus – pernicu, beices, krāsas un vaskus. «Šie produkti ir paredzēti gan iekšdarbiem, gan ārdarbiem. Uzņēmuma darbība sākās ar lineļļas ražošanu, vēlāk uz šī produkta bāzes sākām ražot beici, krāsu un vaskus. Šobrīd strādājam pie jaunu produktu izstrādes. Beice veido lielāko daļu no mūsu apgrozījuma,» pastāstīja Paint Eco pārdošanas vadītājs Guntars Jaunpujens-Pujens.

Lineļļu uzņēmums iepērk no eļļas ražotāja SIA Iecavnieks & Co.

Krāsu izejvielas ir lineļļas pernica un dabīgie minerālpigmenti. Uzņēmums veikalu tirdzniecības tīklos piedāvā toņu pamatpaleti, bet klientiem ir iespēja pasūtīt papildtoņus no krāsu katalogiem. Pēdējo gadu laikā Latvijā pieprasītāki ir bēšie un pelēkie toņi.

Lai gan jau janvāra sākumā bija jāsākas ilgi plānotajam Latvijas šprotu pirmo kravu eksportam uz Ķīnu, tas joprojām nav noticis. Zivrūpnieki uzskata, ka vainojama Ārlietu ministrijas neizdarība.

«Īsti nezinām, kurš īsti ministrijā vai vēstniecībā ir atbildīgs, tomēr izrādījās, ka laicīgi nav pagarināts līgums, kas noslēgts starp Latviju un Ķīnu zivju tirdzniecības jomā. Diemžēl sarežģītajā situācijā, kad zivrūpnieki paši spējuši atrast jaunu noieta tirgu, bet valsts līmenī atlicis nokārtot tehniskas detaļas, tas nav izdarīts. Vajadzīgais sertifikāts ir, pagarinātā līguma - nav. Tā nav normāla attieksme, ja valsts grib saņemt nodokļus no eksporta,» sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Savukārt AS Brīvais vilnis vadītājs Arnolds Babris atzina, ka notikušā dēļ uzņēmuma potenciālie zaudējumi ir 250 000 eiro ik mēnesi.

Rundāles novada Ziedoņu ciema teritorijā līdz jūlijam plāno apgaismot ielas, portālu Bauskas Dzīve informējis novada domes izpilddirektors Aigars Sietiņš.

Pašlaik esot izstrādāts projekts ielu apgaismojuma ierīkošanai un tiek gatavots iepirkums būvdarbiem. Plānots, ka iepirkumu varētu izsludināt šomēnes, bet būvdarbus pabeigt līdz šā gada jūlijam. «Darbu apjoms nav liels, problēmām ar iekļaušanos termiņos nevajadzētu būt,» uzskata izpilddirektors.

Līdzīgus darbus plāno veikt visos novada ciematos, informē portāls. Janvārī pieslēdza elektroenerģiju Pilsrundāles ciema Līvānu ielā jaunizveidotajām laternām. Kopumā tika uzstādīti desmit apgaismojuma balsti, ierakti 690 metri kabeļa. Būvdarbus veica SIA «Iecavnieks Elektro». Projekta kopējās izmaksas veidoja 13 385 latus jeb 19 045 eiro. Izdevumus sedza no pašvaldības budžeta.