Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Gan Ķīnas, gan Latvijas pārstāvji saredz iespēju veikt regulārus pāravadājumus maršrutā Jivu‒Rīga; preču saņēmējus vēl neatklāj.

Centrāleiropas un Austrumeiropas un Ķīnas sadarbības formāta 16+1 ietvaros Jivu pilsētas vicemērs Xiong Tao un Timex Industrial Investment Co vadītājs Feng Xubin pastāstīja par sadarbības iespējām ar Latviju, tostarp attiecībā uz konteinervilcienu satiksmes attīstību. Satiksmes ministrijas vēstījums ķīniešiem gan aprobežojās lielākoties ar Latvijas transporta, tostarp dzelzceļa un ostu infrastruktūras un to attīstības iespēju aprakstu.

Testa vilciena pārvadātās preces tālāk tiks nosūtītas gan uz Baltkrieviju, gan Ziemeļvalstīm, bet nākotnē tās varētu arī tikt nosūtītas uz Vāciju un citām Eiropas valstīm, sarunā ar Db.lv norādīja F. Xubin. Iepriekš gan Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš Dienas Biznesam norādīja, ka kravu nav domātas Skandināvijas valstīm, bet Latvijai tuvējām Eiropas valstīm, kā arī, iespējams, Krievijai. Vaicāts par to, vai kāda iesaistītā puse no testa vilciena pelna, F. Xubin atzīmēja: «Tā kā tas ir pilotvilciens, mēs šoreiz no tā nepelnām.» Pēc viņa teiktā, būs vajadzīgs laiks, lai sameklētu vairāk klientu. Atbildot uz jautājumu, cik ilgs laiks vajdzīgs, lai saprastu, vai vilcienam ir ekonomisks pamats, viņš uzsver, ka Jivu‒Rīga vilciens ir praktisks, par ko liecinājusi arī iepriekšēja tirgus izpēte, un būs nepieciešams pusgads, lai izveidotu to par regulāru vilcienu. Pēc viņa teikā, Jivu pārstāvji plāno atvērt biroju Rīgā. Uz Apvienotās Transporta‒Loģistikas kompānijas (ATLK) prezidenta Alekseja Groma jautājumu, kāpēc netika izmantots (taisnākais) maršruts caur Dostiku, proti, Kazahstānu, F. Xubin norādīja, ka maršruts izvēlēts atbilstoši klienta prasībām, taču Rīgas virzienā tas varētu iet arī caur Kazahstānu un pēc tam Krieviju.

Ja konteinervilciens Zubr bez pārkraušanas pārvadātu kravas no Baltijas vai Skandināvijas valstīm līdz Turcijai un perspektīvā pat Indijai, tas varētu būt ļoti pievilcīgs piedāvājums. To tikšanās laikā ar Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāru Anriju Matīsu atzina Turcijas transporta un komunikācijas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Suats Hairi Aka, aicinot SM vadību veicināt šādu pārvadājumu attīstīšanu iespējami drīz.

Kravu pārvadājumi bez pārkraušanas būtu iespējami, satiksmei pa Melno jūru izmantojot dzelzceļa prāmjus – Zubr aizbrauktu līdz Odesas ostai, tālāk pār Melno jūru tiktu pārvests ar speciālu prāmi, tad Samsunas ostā Turcijā tam tiktu nomainīti riteņpāri vai rasts kāds cits tehnisks risinājums tālākiem pārvadājumiem pa Turcijas šauro sliežu dzelzceļu, un tad tas varētu turpināt ceļu pa sauszemi valsts iekšienē. Aka piebilda, ka Turcija šajā ziņā jau ļoti veiksmīgi sadarbojas ar Krieviju, kam, tāpat kā Latvijai, ir 1520 mm platuma sliedes.

Tā kā Turcijas kravu pārvadājumu sektorā ir liels autopārvadājumu īpatsvars, turkiem varētu šķist pievilcīga arī iespēja kravas auto pārvadājumos izmantot vilcienu – automašīna ar kravu uzbrauktu uz speciālas vilciena platformas, kas to tālāk nogādātu līdz pat Baltijas vai Skandināvijas ostām un otrādi.

Koordinatora lomu uzņemsies LDz Cargo loģistika; nozarei vēl daudz jautājumu.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis. Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Pieaug Kazahstānas kravu tranzīts

Pērn būtiski palielinājies importa kravu apjoms no Kazahstānas uz Latvijas pieostas stacijām, veidojot 1898 tūkst. t, kas ir par 424 tūkst. t (jeb 28.8%) vairāk nekā 2011. gadā.

DB jau rakstīja, ka Kazahstānas dzelzceļa prezidents Askars Mamins, kurš vakar tikās ar Valsts prezidentu un savu kolēģi Latvijas dzelzceļa vadītāju Uģi Magoni, meklē investīiciju iespējas Rīgas ostas terminālos kravu apjomu palielināšanai.

Nosūtīto kravu apjoma īpatsvars importa un sauszemes tranzīta pārvadājumos no Kazahstānas 2012. gadā bija 4,1% un ieņem trešo vietu pēc Krievijas un Baltkrievijas, liecina LDz Cargo dati. Ja 2009. gadā tika pārvadāts 1155 tūkst. t kravu, tad 2010. gadā jau 2283 tūkst. t kravu, bet 2011. gadā – 2238 tūkst. t. Kravu pārvadājumi 2012. gadā kopumā veidoja 2610 tūkst. t, kas ir par 372 tūkst. t vai 16,6 % vairāk, nekā 2011. gadā.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis.

Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Šis gan ir tikai pirmais konkrētais risinājums, ko LDz Cargo loģistika (LDzCL) izstrādāšot, jo Satiksmes ministrija (SM) būšot aktīvs pasūtītājs. Diskusijā iesaistītie atzina, ka vienota piedāvājuma izveide ir paveicama, jo visas iesaistītās puses tajā ir ieinteresētas, taču bažas pagaidām raisa LDzCL spēja un prasme šo uzdevumu veikt.

Dzelzceļa pārvadājumu apjomi Ķīnas–Eiropas maršrutā turpina augt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Konteinervilcienu skaits Eirāzijas savienojumā sasniedzis kārtējos rekordus kopš šāda veida regulāru pārvadājumu uzsākšanas 2011. gadā. Saskaņā ar China Railway Corporation (CRC) teikto, šā gada 10 mēnešu laikā vairāk nekā 3000 kravas vilcienu kursējuši 57 līnijās, pārsniedzot iepriekšējo sešu gadu kopējos rādītājus, vēsta Xinhua. Ķīnas dzelzceļš arī norādījis, ka pieauguma tendence saglabājas, un jau maijā izveidota sadarbības komiteja loģistikas izmaksu samazināšanai un efektivitātes palielināšanai. Kā būtiska daļa no Vienas joslas, viena ceļa iniciatīvas dzelzceļa kravu pārvadājumi patlaban savieno 35 Ķīnas un 34 Eiropas pilsētas. Eiropa ir Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris, un šī gada 10 mēnešos savstarpējā tirdzniecība pieaugusi par 16,2% līdz 513 miljardiem USD.

Kad jūs gaidāt draugu, kolēģi vai pat pieņemšanu pie ārsta, kā jūs domājat, cik daudz laika paiet, līdz jūs sākat pārbaudīt tālruni — divas minūtes? Trīs? Vircburgas un Notingemas Trentas universitātes pēc Kaspersky Lab pasūtījuma veiktais eksperiments atklāja, ka vidēji pagāja 44 sekundes, pirms dalībnieki, kas vieni paši ir atstāti uzgaidāmajā telpā, ķērās pie viedtālruņa. Vīrieši pat neizturēja pusi no šī laika, nogaidot vidēji tikai 21 sekundi salīdzinājumā ar sieviešu 57 sekundēm.

Lai vairāk iedziļinātos mūsu draudzīgajās attiecībās ar digitālajām ierīcēm, pēc desmit minūtēm dalībniekiem tika uzdots jautājums, kā viņiem šķiet, cik daudz laika pagāja, pirms viņi sniedzās pēc tālruņa. Vairums atbildēja, ka divas trīs minūtes, uzsverot ievērojamo neatbilstību starp uztveri un faktisko rīcību.

Komentējot šos rezultātus, Jenss Binders no Notingemas Trentas universitātes sacīja: «Eksperiments parāda, ka ļaudis ir daudz vairāk pieķērušies šim ierīcēm nekā paši apzinās un par otro dabu ir kļuvusi pievēršanās savam viedtālrunim, kad esam atstāti vienatnē ar to. Mēs vairs vienkārši negaidām. Mūsu viedierīču tūlītējā informācijas un mijiedarbības piegāde padara tās daudz lielākā mērā par digitālo kompanjonu un saikni ar ārpasauli, nevis tehnoloģiju kopumu.»

Līdz šī gada beigām no kosmodroma Indijā plānots palaist orbītā Latvijas pirmo satelītu Venta-1, atklāja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) direktors Valdis Avotiņš.

Satelīts top, sadarbojoties VSRC, Brēmenes universitātei Vācijā un citiem partneriem. Sākotnēji satelītu bija plānots palaist orbītā jau līdz 2010.gada sākumam, taču šo termiņu nācies atlikt.

Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas ap 350 000 latu, bet tiešās izmaksas veido aptuveni pusi no šīs summas.

«Pašlaik ir plāns, ka šī gada beigās satelīts veiksmīgi varētu tikt palaists. Aizkavēšanās ir vairāku iemeslu pēc. Nepietiekamā finansējuma dēļ nebija iespējams virzīties pietiekami strauji uz priekšu, lai pabeigtu satelīta būvi. Patlaban jau darbi virzās diezgan ātri uz priekšu. Otrs jautājums ir par satelītdatu uztveršanu un reģistrāciju. Vēl jāsaskaņo frekvences, jāsaņem atļaujas. Jābūt arī infrastruktūras gatavībai, jo plānojam, ka noteiktu daļu šo datu signālu uztversim paši, tas saistās arī ar infrastruktūras modernizāciju. Aizkavēšanās saistīta arī ar kopējo globālo situāciju. Indiešu nesējraķete, ar kuru bija plānots palaist šo satelītu, tika atcelta dažādu iemeslu pēc, rinda vienkārši pārbīdījās. Visu laiku notiek aktīvas sarunas, un tur palīdz arī mūsu vācu partneri,» skaidroja Avotiņš.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Ieteikumi, kas palīdzēs izvairīties gan no pārlieku lieliem sastrēgumiem, gan no riska iekļūt satiksmes negadījumā.

Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka satiksmes dalībnieku uzvedībai jābalstās uz savstarpēju cieņu un piesardzību. Īpaši svarīga šī labā prakse un ētika ir svētku laikā.

Sabiedriskā transporta joslas nav paredzētas pārgudrajiem

Dažkārt autovadītāji mēģina apbraukt sastrēgumu pa sabiedriskā transporta joslu. Tiekot līdz krustojumam, tie cenšas tikt atpakaļ īstajā joslā, bloķējot ceļu citiem satiksmes dalībniekiem. Autovadītājiem jāatceras, ka priekšroka vienmēr jādod autobusiem un trolejbusiem, kas izbrauc no pieturas, kā arī nedrīkst pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu situācijās, kurās tas nav saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem.

Dzelzceļa savienojumā Ziemeļeiropas apgādei sācies praktiskais darbs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas aktivitātēs, kas vērstas uz mūsu tranzīta koridora izmantošanu preču plūsmas apkalpošanai starp Ķīnu un Ziemeļeiropu, šobrīd iestājusies praktiskās darbības stadija, liecina iesaistīto pušu teiktais pēc Satiksmes ministrijas (SM) organizētās divu nedēļu vizītes Ķīnā. Latvijas komersanti lēš, ka pirmie izmēģinājuma konteineri varētu tikt nosūtīti jau šogad.

Šoreiz vizītes mērķis, tiekoties ar Šanhajas, Čendu un Čuncinas provinču un tajos darbojošos kompāniju pārstāvjiem, bijis praktiska un detalizēta Latvijas integrētā piedāvājuma prezentēšana, norāda SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Līdz ar to mūsu valsts delegācijā iekļauti visas loģistikas ķēdes, tostarp valsts, jūras pārvadājumu, ostas, termināļu un dzelzceļa pārvadājumu pārstāvji. Sarunu gaitā gan nav notikusi koncentrēšanās uz vienu vai otru Latvijas uzņēmumu, bet tranzīta koridoru kopumā. Ņemot vērā līdzšinējās savstarpējās vizītes, Ķīnas puses pārstāvji bijuši labi informēti par Latviju un tās sniegtajām iespējām. Sarunu dalībnieki pārzinājuši kravu pārvadājumu nianses, tostarp pa dzelzceļu, līdz ar ko apspriesti tīri praktiski jautājumi, kas ķīniešus interesē: pārvadājumu laiks, cena un kvalitāte.

Transporta nozares uzņēmēji un politiķi ļoti dažādi vērtē Latvijas sadarbības iespējas ar Turciju; bez valsts ieklausīšanās biznesa teiktajā nekādu vērā ņemamu perspektīvu nebūs

Nule notikusī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Latvijā akcentēja atšķirīgo veidu, kādā domā, lietas uztver, lēmumus pieņem un rīkojas mūsu valsts politiķi, ierēdņi un komersanti. Proti, uzņēmēji un politikas veidotāji dažādi skaidro, kādēļ augstā viesa delegācijā nebija transporta nozari pārstāvošā ministra (vien daži šīs jomas uzņēmēji), tādēļ Turcijas–Latvijas biznesa forumā līdz biznesam bija tālu, un par viesu pulku nedaudz kuplākā lokā sanākušajiem mūsu valsts komersantiem, šķiet, tā īsti nebija, ar ko parunāt.

Vispirms – valsts viedoklis, neizceļot, vai to paudusi Valsts prezidenta kanceleja, Ārlietu vai Satiksmes ministrija vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tātad Turcijas prezidents ir nesen ievēlēts, vizītes organizēšana noritējusi steigā, un vispār viesi izvēlas, kuri ministri brauks un kuri nebrauks ciemos, kā arī to, kuri uzņēmēji būs delegācijā. Namatēvs, šajā gadījumā Latvija, tā sakot, noteikumus neizvirza, vien var laipni palūgt, ko labprāt vēlētos redzēt pie sevis ciemos. Jāņem arī vērā, ka salīdzinoši īsā laikā ir piedzīvota teju vai vizīšu un tikšanās pārbagātība dažādos līmeņos. Proti, prezidents Andris Bērziņš šogad aprīli Turcijā ticies ar nu jau bijušo šīs valsts prezidentu Abdullu Gilu, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss maijā – ar savu turku kolēģi un oktobrī ar Turcijas vēstnieku Latvijā. Tādējādi abu valstu biznesa pārstāvjiem bijusi iespēja dibināt kontaktus, kam arī ir domātas dažādas vizītes, un pastāv iespēja, ka uzņēmēji turpina tiešu sadarbību. Skaidrs, ka viens no galvenajiem Turcijas prezidenta vizītes iemesliem ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nākamā gada pirmajā pusē, uz to tad arī uzsvars. Un nav jau tā, ka nemaz netika pārrunāti transporta nozarei būtiski jautājumi. Latvija sarunās līdz šim izcēlusi sadarbību aviācijā, transporta savienojumus starp Baltijas un Melno jūru, tostarp konteinervilcienu Zubr. Ak, jā, kamēr situācija Melnās jūras reģionā nenorimšot, tikmēr par nopienām kravu plūsmām grūti ko tālāk runāt.

Savu 35 gadu vecumā Edgars Rinkēvičs ir piedzīvojis spožu karjeru – ilgu laiku sabijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā, bet brīdī, kad pie viņa viesojās Numurs, viņš tieši septiņas dienas pildīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus.

Vieni viņu dēvē par pelēko kardinālu, otri uzskata, ka tieši viņa spēkos ir padarīt Valsts prezidenta politiku un izturēšanos respektējamāku un pat agresīvāku, trešie – baidās tikt atlaisti no darba. Pašam Edgaram Rinkēvičam viedoklis ir skaidrs — diez vai Latvija ir gatava tautas vēlētam prezidentam, turklāt nekas slikts nenotiktu, ja augstākā valsts amatpersona nebūt nebūtu bezpartijiska.

Sestdien Latvijas Koncertu rīkotajā latviešu simfoniskās mūzikas koncertā Lielajā ģildē savā ierastajā vietā bija pazīstamais advokāts un rakstnieks Andris Grūtups, kurš ir regulārs simfoniskās mūzikas klausītājs. Plašais interešu apvienojums un uzdrīkstēšanās publiski paust savus uzskatus viņu dara par īstu latviešu inteliģentu.

Kāda paziņa, uzzinājusi, ka dodos Andra Grūtupa, izsaucās – pie tā pīpmaņa no X failiem! Vizuālā līdzība ar populārā seriāla tēlu tik tiešām ir pārsteidzoša. Arī Grūtupa daiļrade apliecina, ka viņu saista slepenas lietas, vismaz tādas, kas ilgus gadus bijušas sabiedrības acīm apslēptas, piemēram, vācu ģenerāļu tiesāšana un pakāršana Rīgā 1946. gadā vai ebreju veiktās rituālslepkavības pagājušā gadsimta sākumā. Savukārt februārī izdevniecība Atēna izdos Grūtupa jaunāko grāmatu Observators, kuras centrā ir slavenās mākslinieku dzimtas pārstāvja Jurģa Skulmes tiesas process.

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Galds, divi krēsli un sols. Mēs ar fotogrāfu nelielajā Centrālcietuma ieslodzīto tikšanās kabinetā gaidām Latvijas pazīstamāko nacionālboļševiku Vladimiru Lindermanu, kurš pirms nepilna mēneša deportēts no Krievijas. Tur viņš uzturējās kopš 2002. gada novembra, kad ar mērķi iesaistīties Krievijas politiskajos procesos pameta Latviju.

Tagad Lindermans atvests uz tikšanās kabinetu un, mazliet samulsis, paraksta cietuma administrācijas prasīto rakstisko apliecinājumu, ka tiešām ir ar mieru sniegt interviju Db. Mūsu saruna notiek krievu valodā, taču tas nebūt nenozīmē, ka Lindermans neprastu latviski. Viņš vienkārši vēlas izteikties iespējami precīzāk.

Kā jūs deportēja uz Latviju?

Čekisti mani aizturēja uz ielas. Maskavā. Pēc tam notiek procedūra, ir tiesa, kas lemj par deportāciju. Sākumā atrados izvietošanas izolatorā, mani nolaupīja no turienes, bija iesaistīti trīs, četri specdienesti, tostarp federālā milicija, kopā trīsdesmit cilvēku. Ielika mašīnā, aizveda. Nolaupīja no izolatora. Es zināju, ka mani deportēs, gribēju, lai Latvijas vēstniecība pakontrolē šo procesu, jo tie puiši, kas noņēmās ar manu deportāciju, varēja mani nogādāt ne tikai uz Latviju, bet arī uz mežu varēja aizvest un norakt. Tad mani izveda uz Pleskavas apgabalu, tad uz pierobežas pilsētu Balviem.

Džudo cīņa, Imantā barotas cūkas un paštaisītie garie kokteiļi restorānā Ščecina – raibs bijis uzņēmēja Gunāra Ķirsona ceļš uz labklājību, ko viņam pavēra plaukstošās firmas Lido izveide.

Spriežot pēc Lido zīmola attīstības, jūs savam biznesam esat ielicis tik stabilus pamatus, ka uz tiem var uzcelt augstceltni, varbūt pat debesskrāpi. Kas kurā šīs būves stāvā atrodas?

Šīs būves pamatos ir gribēšana uztaisīt kaut ko labu, kas būtu paliekoša vērtība, nevis ekonomiskie rādītāji. Šajā ziņā esam dīvaiņi un biznesu veidojam tā, lai gūtu gandarījumu no sava darba. Līdzīgi kā cilvēkam, kurš raksta romānu – literāts taču nesāk ar topošās grāmatas pārdošanas aprēķiniem, bet gan domā par to, lai uzrakstītais būtu tīkams lasītājiem.

Un jūs domājat par to, vai ēdīs Lido?

Kamēr valsts amatpersonas lauza galvu par to, kā likvidēt rekordgarās rindas uz Krievijas robežas, uzņēmēji no tā cenšas gūt labumu. Somijas kompānija Containerships septembra beigās plāno no Liepājas uz Maskavu palaist jaunu kravas vilcienu, kurš kravas uz Krieviju piegādās ātrāk nekā autotransports, raksta Bizness & Baltija.

Containership, kura ir pārstāvēta arī Latvijā, uzņēmusies samazināt garās rindas uz Krievijas robežas muitas kontrolpunktiem Grebņeva un Terehova, septembrī palaižot kravas vilcienu Liepāja - Maskava, kurš sākumā kursēs reizi nedēļā, taču jau šā gada novembrī plānoti divi vilcieni nedēļā. Ar nākošā gadu martu šim maršrutam ieplānoti trīs kravas vilcieni, apgalvo Containerships filiāles Latvijā direktors Martins Deils.

M. Deils stāsta, ka 2008. gada kravas apjoms, ko gadā būs iespējams nogādāt no Liepājas uz Maskavu, būs apmēram 11 000 tonnas.

Pirmo vilcienu plānots palaist 22. septembrī.

Drīzumā jaunattīstības valstīs Āfrikā, Latīņamerikā, Āzijā, Klusajā okeānā un Tuvajos Austrumos ātrgaitas internets būs pieejams ar satelītu palīdzību. Kompānija O3b Networks, Ltd. iecerējusi palaist astoņus satelītus, lai attāliem zemeslodes rajoniem varētu nodrošināt internetu.

Pirmie četri projekta satelīti orbītā ap zemeslodi, izmantojot Krievijas nesējraķeti Soyuz, tika nogādāti jau otrdien, savukārt vēl četru starts paredzēts šā gada otrajā pusē. Plānots, ka satelītu tīkls darbu uzsāks jau šā gada novembrī, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

O3b - kas nozīmē «pārējie trīs miljardi» (the other 3 billion), tādējādi atsaucoties uz pasaules iedzīvotāju skaitu, kuriem patlaban nav vai ir ierobežota pieeja ātrgaitas internetam - ar savu programmu iecerējusi daudzās pasaules valstīs piedāvāt lētu ātrgaitas internetu un mobilos sakarus. Kompānija norāda, ka ar satelītiem būs iespējams piedāvāt internetu 70% zemeslodes iedzīvotāju. Tāpat O3b Networks plāno nodrošināt ātrgaitas internetu arī kruīza kuģiem, kas ceļo pa pasaules okeāniem.

Kalifornijas kompānija The Gateway Foundation paziņojusi par plāniem kosmosā palaist kruīza kuģa veida viesnīcu Von Braun Station, raksta CNN Travel.

Plānots, ka viesnīca pacelsies gaisā līdz 2025.gadam, bet līdz 2027.gadam tā būs pabeigta tiktāl, lai ar to varētu ceļot tūristi.

Saskaņā ar kompānijas teikto, stacija būs veidota no 24 moduļiem un balstīsies uz rotējošu pamatni. Gateway Foundation vecākais dizaina arhitekts Tims Alatorre sacījis, ka rotējošā pamatne veidos mākslīgu gravitāti.

Viesnīcā būšot silti numuri ar paklājiem, moderns dizains un bārs, tāpat tiks piedāvātas dažādas atpūtas iespējas. «Cilvēki vēlēsies doties šajā ekskursijā un pamēģināt to, jo tas ir kas jauns, ko neviens nav darījis iepriekš,» uzskata Alatorre. «Taču Gateway Foundation kopējais mērķis ir radīt kosmosa kultūru, kur cilvēki dodas kosmosā, dzīvo, strādā kosmosā un tur vēlas pavadīt laiku. Un mēs uzskatām, ka pēc tā būs pieprasījums,» viņš piebilst.