Valdības sēdē akceptēja grozījums noteikumos, kas nosaka valsts noslēpuma objektu sarakstu. Grozījums nepieciešams, lai valsts informācijas sistēmu aizsardzībai izmantotā aparatūra un tehniskie risinājumi, sistēmu aizsardzības organizatoriskie pasākumi, kuru izpaušana būtiski var ietekmēt sistēmu drošību, sistēmu aizsardzības kontroles metodika un sistēmu aizsardzības pārbaužu rezultāti tiktu atzīta par valsts noslēpuma objektiem ar slepenības pakāpēm – sevišķi slepena, slepena, konfidenciāla, jo pašreiz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nevar tikt liegta pieeja šādai informācijai un līdz ar to var tikt radīti draudi datu subjektiem, valsts institūcijām, valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, nozīmīgām valsts ekonomiskajām interesēm, u.t.t. Šādu informāciju nevar atzīt arī par ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Datu valsts inspekcijas rīcībā esošā informācija par personas datu apstrādes sistēmu tehniskajiem un organizatoriskajiem drošības līdzekļiem nepieciešams atzīt par valsts noslēpuma objektiem ar slepenības pakāpēm – sevišķi slepena un slepena, jo šādas informācijas izpaušana var radīt būtisku kaitējumu datu subjektam, sistēmai, kas apstrādā šos personas datus, kā arī kopumā valsts institūcijām un valsts drošībai. Tāpat arī šādu informāciju nevar atzīt arī par ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.