Latvijas dalība NATO nav sekmējusi iepriekš plānoto investīciju pieaugumu, daži uzņēmēji pat ir pārliecināti, ka tā biznesam nav devusi pilnīgi neko.

Kopš 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par pilntiesīgu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas NATO dalībvalsti, ir pagājuši nedaudz vairāk kā 2 gadi. Latvijas dalības iemaksa NATO 2006. gadā ir 0.69 miljoni Ls, nākamgad tā būs jau 0.906 miljoni Ls. Plānots, ka šī summa turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs, Db informēja Aizsardzības ministrijas pārstāvis Airis Rikveilis.

Tā kā atlikušas pāris dienas līdz NATO sammitam, Db vēlējās noskaidrot, ko šī dalība devusi Latvijas uzņēmējiem, kuri pirms iestāšanās izteica dažādas gan cerīgas, gan ne tik - cerīgas prognozes.

Ekonomistu apvienības 2010 eksperts Roberts Remess 2001. gadā, kad Latvijas dalība NATO vēl tika vien plānota, atzina, ka Latvijas dalībai NATO būs pozitīva nozīme gan no ārpolitiskā, gan no iekšpolitiskā viedokļa, jo nostiprināsies arī iekšējās drošības sistēmas. Šodien R. Remess pauž nedaudz citādu viedokli. "Toreiz Latvija nebija ne NATO, ne ES, tādēļ uz dalību NATO tika liktas tik lielas cerības," viņš stāsta. Viņaprāt, šobrīd, kad Latvija ir abu minēto dalībvalsts un ir redzama ekonomiskā attīstība un investīciju pieaugums, ir grūti nošķirt, kas no kā Latvijai nācis. "Protams, pieaugusi ģeopolitiskā stabilitāte, bet, cik liela ietekme uz to bijusi tieši NATO, grūti spriest," skaidro R. Remess.

Atbilstoši NATO samita preses centra sniegtajai informācijai, NATO samita norises nodrošināšanā iesaistījušies apmēram 13 800 cilvēku

1. NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas birojs - 77 cilvēki

2. NATO samita norises vietas - Olimpiskā sporta centra - sagatavošana (projekta izstrāde, būvniecība, iekārtošana, dizaina noformējums, u.c.) - apmēram 1400 cilvēku

3. Drošības pasākumu koordinācija (policija, bruņotie spēji, ugunsdzēsības dienests, robežsardze, u.c. ) - apmēram 8000 cilvēku

4. Medicīniskais nodrošinājums Latvijā samita dienās - vairāk kā 400 cilvēku

5. Mediju akreditācijas centra un preses centra darbības nodrošināšana (akreditācijas centrs, preses centrs, TV un radio tehniskais nodrošinājums, tulkošana, mediju 'pūlu' eskortēšana, u.c. ) - apmēram 200 cilvēku

Latvijas uzņēmumi, iespējams, informācijas trūkuma dēļ palaiž iespēju piedalīties NATO elektroniskajos iepirkumos par miljonu darījumiem.

Šādu satraukumu Db pauda īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, kura Luksemburgā tikās ar NATO apgādes un iepirkumu aģentūras NAMSA pārstāvjiem, kas iepazīstināja ar to, kādā veidā notiek centralizēta NATO sistēmas un valstu dažādu veidu apgāde.

Kādas ir galvenās atziņas pēc šīs tikšanās?

Ja Latvijā ir ļoti labi attīstīta elektroniskā iepirkumu sistēma, kuru sāk realizēt valsts un pašvaldību instiūcijās, NAMSA ir tā aģentūra, kas NATO līmenī realizē elektroniskos un neelektroniskos iepirkumus visu NATO valstu vajadzībām.

Pārsteidzošākais, ko atklāju, ka Latvija nav līdz šim intensīvi iesaistījusies šajā sistēmā. Ir tikai 4 Latvijas uzņēmumi (Aviatehserviss, Ceļuprojekts, Selkom, Zersen LCC GMBH no Ventspils), kas reģistrējuši savas preces un piedāvājumus NAMSA sistēmā. Tas ir ne tikai tradicionālā veidā iepirkums NATO dalībvalstīm, armijas vajadzībām, bet tie ir dažādi projekti un līdzdarbība projektos, kas saistīti ar dažādu valstu atjaunošanu, militāro palīdzību, kur mūsu uzņēmējiem ir ļoti lielas iespējas.

NATO samita organizācijas birojs ir apzinājis lielāko daļu no 600 brīvprātīgajiem, kas palīdzēs NATO samita organizatoriem pēdējās nedēļās pirms samita un tā laikā, lai nodrošinātu veiksmīgu nozīmīgā pasākuma norisi.

NATO samita organizēšanas birojs izsaka lielu pateicību Latvijas iedzīvotājiem par lielo atsaucību un vēlmi palīdzēt NATO samita rīkošanā. Gandarījumu sniedza brīvprātīgo kandidātu labās angļu valodas zināšanas un komunikācijas prasmes, kā arī spēja ātri un reizēm pat oriģināli rast izeju no dažādām situācijām, kas varētu atgadīties NATO samita laikā. Kaut lielākā daļa pretendentu bija ļoti zinoši un darboties griboši, lielā interesentu skaita dēļ visiem šoreiz neizdosies darboties samita ietvaros. Tāpēc samita organizatori aicina visus arī turpmāk izrādīt iniciatīvu un izmantot līdzīgas iespējas.

Jau šonedēļ brīvprātīgajiem sāksies pirmās apmācības, lai viņi varētu iepazīties ar NATO samita norisi un saviem darba uzdevumiem, un būtu gatavi pilnvērtīgi pildīt savus darba pienākumus un pārstāvēt Latviju. Apmācības pārsvarā notiks atbilstoši katrai no piecām darba jomām: preses centrā, nevalstisko organizāciju pasākumu jomā, kultūras pasākumu jomā, transporta un loģistikas jomā, informācijas tehnoloģiju jomā, kā arī organizatoriski tehnisko jautājumu sfērā.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

«Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija - tas pats, kas 1940.gadā, kad Latvijā ar Kārļa Ulmaņa piekrišanu ieveda padomju karaspēku,» savu viedokli pauda Lembergs.

Ventspils mērs uzskata, ka Ventspils osta NATO kuģiem nebūtu piemērota.

«Ja notiks NATO karaspēka ievešana Latvijā, tas nozīmē, ka Latvija kļūs par potenciālu kaujas lauku starp ASV un Krieviju. Tas ilgtermiņā apdraudēs Latvijas ekonomiskās, sociālās un drošības intereses,» savu viedokli pauda Lembergs.

Komentējot izskanējušās ziņas, ka NATO militārā pavēlniecība, iespējams, varētu lemt par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Lembergs norādīja, ka Ventspils osta tā nevarētu būt, jo nav tam piemērota. Ventspils osta ir paredzēta tirdzniecības kuģiem, bet NATO kuģiem tajā fiziski nebūtu vietas - tikai viens vai divi kuģi tur varētu piestāt uz noteiktu laiku. Turpretim Liepājas osta jau cariskās Krievijas laikā ir būvēta kā militāra osta un šādam mērķim būtu piemērotāka, atzina Lembergs.

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis šodien ticies ar lielākajiem NATO Rīgas samita atbalstītājiem un ziedotājiem un tikšanās laikā pateicies privāto uzņēmumu pārstāvjiem par ziedotajiem līdzekļiem un atbalstu NATO galotņu sanāksmes organizēšanai Rīgā, Db.lv informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Jana Vektere. Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Rīgas NATO samita atbalstītājiem: Aivi Roni, Rīgas galotņu sanāksmes fonda (Fonds) valdes priekšsēdētāju, Valēriju Karginu, Parex bankas prezidentu, Guntaru Grīnbergu, Parex bankas padomes priekšsēdētāju, Baibu Rubesu, „Latvija Statoil” izpilddirektori, Daci Lodziņu, „Latvija Statoil” mārketinga departamenta vadītāju, Valēriju Terentjevu, „Liepājas metalurga” valdes priekšsēdētāju un Ilju Segalu, „Liepājas metalurga” valdes locekli. Ministru prezidents pauda prieku un uzsvēra, ka Rīgas NATO samitam atvēlētie līdzekļi ir lielākais privātā sektora ziedojums Latvijas vēsturē. Aivis Ronis pateicās par atzinību un efektīvo sadarbību ar valdības izveidoto NATO samita organizācijas darba grupu. Fonda valdes priekšsēdētājs uzņēmēju vārdā pauda atbalstu NATO samitam kā drošības, miera un stabilitātes veicināšanas pasākumam Latvijā un pasaulē. Ronis atzīmēja, ka sabiedrības interese par NATO un NATO samitu ir liela. Par to liecina apmeklētāju atsaucība fonda atbalstītajos sabiedrību informējošos un izglītojošos pasākumos. „Parex bankas” padomes priekšsēdētājs Guntars Grīnbergs atzīmēja: „Šis bija viens no lēmumiem, kuru pieņemt bija viegli, jo NATO samits ir Latvijai un Eiropai ļoti nozīmīgs notikums. Sekojot līdzi samita sagatavošanas procesam, mums nav ne mazāko šaubu, ka samita sagatavošanas process noris gludi. Esam lepni par iespēju piedalīties tajā ar savu atbalstu.” Sarunas gaitā Latvija Statoil izpilddirektore Baiba Rubesa uzsvēra, ka, ja pasaulē būs miers, tad būs stabilas naftas cenas. Savukārt, Liepājas metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs atzīmēja, ka NATO samits veicina sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un ekonomisko stabilitāti. Ar privāto ziedojumu atbalstu paredzēts rīkot konferenci par drošības jautājumiem, tai skaitā par enerģijas jautājumiem, „Atvērto māju”, kur Latvijas iedzīvotāji varēs uzzināt par NATO politiku un NATO Rīgas samita norisi, kā arī dažādus izglītojošus pasākumus studentiem un skolēniem.

Saskaņā ar NATO samita preses centra sniegto informāciju:

Piekļūšana Vecrīgai NATO samita dienās

Vecrīga iedzīvotājiem netiks slēgta, bet ir gaidāmi īslaicīgi ierobežojumi ap atsevišķiem objektiem. Gājējiem būs pieejama lielākā daļa Vecrīgas. Strādās arī Līvu laukuma suvenīru tirdzniecības vietas.

Gājēji Vecrīgā netraucēti varēs piekļūt no 13.janvāra ielas, 11.novembra krastmalas un Valdemāra ielas.

Iedzīvotājiem, kas šajās dienās izsauks taksometru Vecrīgas teritorijā, jāņem vērā, ka tie savus pasažierus varēs uzņemt 13.janvāra ielā vai 11.novembra krastmalas un Mārstaļu ielas krustojumā.

Papildus informācija par nokļūšanu līdz lidostai 28. novembrī

Pasažieriem, kuriem izlidošana plānota ar agrajiem rīta reisiem 28.novembrī būs iespēja ar privāto transportu un taksometru piebraukt pie starptautiskās lidostas Rīga terminālam. Šo iespēju varēs izmantot līdz pl.7:30. Pēc 7:30 visiem transporta līdzekļiem būs jāpamet lidostas teritorija.

Šodien, 8.novembrī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs NATO galvenajā mītnē Briselē piedalījās Ziemeļatlantijas padomes sēdē, kuras laikā informēja NATO dalībvalstu vēstniekus par NATO Rīgas samita sagatavošanas gaitu.

Vēstniekiem tika sniegta informācija par to, ka samita sanāksmes vietā notiek iekārtošanas darbi, ir veikti visi nepieciešamie organizatoriskie un drošības pasākumi. Tāpat ir atrisināti nepieciešamie transporta un loģistikas jautājumi, lai visu dalībvalstu delegāciju ierašanās Rīgā notiktu veiksmīgi.

E. Rinkēvičs pastāstīja arī par galvenajiem publiskās diplomātijas pasākumiem - Starptautisko akadēmisko konferenci, Jauno līderu forumu un NATO transformācijas izstādi, kas tiek gatavoti ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un NATO.

NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers uzslavēja NATO samita organizācijas biroja entuziasmu un paveikto, kā arī novēlēja izturību atlikušajās darba nedēļās līdz samitam un veiksmīgu pasākuma norisi. Īpašu interesi NATO dalībvalstu vēstnieki izrādīja par samita publiskās diplomātijas jautājumiem un neformālajiem samita pasākumiem Rīgā.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Ārlietu ministrija 13. un 14.decembrī organizē Latvijas augstskolu politikas zinātnes studentu vizīti NATO galvenajā mītnē Briselē, kuras laikā Latvijas pārstāvjiem būs iespēja iepazīties ar NATO darbības principiem un alianses šī brīža aktualitātēm, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Delegāciju ar būtiskākajiem NATO dienaskārtības jautājumiem iepazīstinās NATO institūciju amatpersonas, kas ikdienā strādā attiecīgajās jomās.

Informatīvo vizīti NATO galvenajā mītnē Latvijas delegācijai, kurā pārstāvēti trīs Latvijas augstskolu (Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Vidzemes augstskola) studenti, rīko Ārlietu ministrija sadarbībā ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu un Latvijas pārstāvniecību NATO. Latvijas delegācijas dalībniekiem ir sagatavots lekciju cikls, kurā iekļauti temati par NATO partnervalstīm un paplašināšanās jautājumiem, NATO šī brīža operācijām, kā arī par gaidāmo NATO samitu, kas norisināsies Bukarestē nākamā gada pavasarī. Tāpat Latvijas studenti tiks informēti par stažēšanās iespējām NATO un tam nepieciešamajām prasībām. Delegācijas dalībniekiem būs arī iespēja diskutēt ar NATO amatpersonām par dažādiem ar NATO saistītiem jautājumiem. Tāpat jauniešiem paredzēta tikšanās ar Latvijas vēstnieku NATO Jāni Eichmani un citiem Latvijas pārstāvniecības NATO darbiniekiem.

27.novembrī Ministru prezidents Aigars Kalvītis ticies ar ASV senatoru Ričardu Lugaru (Richard Lugar), Db.lv informēja Valsts kanceleja.

R. Lugars paudis prieku par iespēju apmeklēt Latviju un tikties ar valdības vadītāju. Senators augstu novērtējis Latvijas sasniegumus pēdējo 15 gadu laikā demokrātijas izveidē, ekonomikas izaugsmē, bezdarba samazināšanā, Eiropas Savienības valstu un ASV investīciju piesaistē un stabilas daudzu partiju valdības izveidē pēc nesenajām vēlēšanām Latvijā.

R. Lugars apliecinājis ciešo Latvijas un ASV draudzību un izteicis vēlmi to tālāk attīstīt un stiprināt.

A. Kalvītis informējis senatoru par Latvijas ekonomikas veiksmīgo attīstību, kas ir straujāk augošā ekonomika ES un šogad plāno sasniegt 11% IKP pieaugumu. Valdības vadītājs pateicies par ASV atbalstu Latvijai. Līdzās sasniegtajiem stratēģiskajiem mērķiem - dalībai ES un NATO - Ministru prezidents atzīmējis daudzos darbus, kas ir jāveic valdībai, lai celtu iedzīvotāju dzīves līmeni, uzlabotu transporta infrastruktūru, stiprinātu drošību un veidotu jaunus energoapgādes tīklus.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Rīt, 22.augustā, aizsardzības ministrs Atis Slakteris apbalvos pagājušā gada novembrī Rīgā notikušajam NATO samitam veltīto dokumentālo materiālu autorus.

Lai pateiktos par ieguldījumu NATO Rīgas samita norises dokumentēšanā, ar Aizsardzības ministrijas apbalvojumu "Goda rakstu" tiks apbalvots: Gints Grūbe, dokumentālās filmas "NATO Rīgā: divas dienas novembrī" režisors; Dāvis Sīmanis, videoklipa "We meet in Riga" ("Mēs satiekamies Rīgā") režisors; Sandra Biseniece, grāmatas "Vēsturiski darbi, cilvēki un vietas Latvijā. NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme Rīgā, 2006.gadā" redaktore; Ojārs Kalniņš, grāmatas "People, places and policies that made history in Latvia. The NATO Riga Summit 2006" redaktors; Žanete Ozoliņa, grāmatas "Vēsturiski darbi, cilvēki un vietas Latvijā. NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme Rīgā, 2006.gadā" līdzautore; mākslinieks Aigars Ozoliņš un māksliniece Ināra Gauja.

NATO būtu grūti aizsargāt Baltijas valstis pret jebkuru Krievijas agresiju, izmantojot «konvencionālos līdzekļus», atsaucoties uz aliansei tuviem avotiem un kādu NATO plānošanas dokumentu, savā tīmekļa vietnē svētdien norādījis ietekmīgais vācu nedēļas žurnāls Der Spiegel.

«Krievijas spēja un vēlme bez īpaša brīdinājuma uzsākt nopietnas militāras operācijas rada tālejošus draudus drošības un stabilitātes uzturēšanai Eiroatlantiskajā telpā,» žurnāls citē tā rīcībā nonākušo NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta projektu.

Krievija ir spējīga īsā laikā un patvaļīgi izvēlētā vietā radīt vietēja vai reģionāla rakstura militāros draudus, teikts dokumentā.

Tajā pašā laikā Eiropa pēc Aukstā kara beigām secinājusi, ka «tā var samazināt savas iespējas cīnīties ar konvencionāliem liela mēroga un intensitātes konfliktiem Eiropā».

«Lai gan mēs nekad nekomentējam varbūtēju nopludinātu informāciju vai mūsu aizsardzības plānus, NATO galvenais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizstāvētu jebkuru mūsu sabiedroto,» reaģējot uz Der Spiegel publikāciju, norādījusi NATO pārstāve Oana Lungesku. «Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas nelikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam īstenojuši tūlītējus pasākumus, lai garantētu kolektīvo drošību gaisā, jūrā un uz zemes.»

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.

«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Francija ir apņēmusies gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību, tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu trešdien Parīzē paziņojis Rlizejas pils saimnieks Emanuels Makrons.

"Francija izjūt solidaritāti ar Lietuvu austrumu flangā, un es vēlētos atkārtoti apliecināt Francijas spēcīgo apņemšanos gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību un stabilitāti," kopīgajā preses konferencē uzsvēra Makrons.

Francijas prezidents atgādināja, ka tikšanās ar Nausēdu notiek pirms jūlijā Viļņā gaidāmā NATO samita, kas ir īpaši nozīmīgs, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu.

Makrons arī pieminēja Francijas līdzdalību NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā, norādot, ka Francijas "ieguldījums NATO austrumu flanga stiprināšanā ir liels".

Makrons piebilda, ka ar Nausēdu runājis arī par pretgaisa aizsardzību un palīdzību Ukrainai, kā arī par "spēcīgāku, energoneatkarīgu Eiropu", migrācijas problēmām un enerģētiku.

15. novembrī Valsts pieņemšanas komisija pieņēma tālākā ekspluatācijā Olimpisko sporta centru, kas astoņu mēnešu laikā ir pielāgots 26 NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes veiksmīgai norisei, Db.lv informēja NATO samita preses centra vadītāja Elīna Lazdāne.

Pēc Valsts pieņemšanas komisijas sēdes tās priekšsēdētājs, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs atzīmēja, ka „būvniecības darbi ir pabeigti īsajā NATO samita telpu sagatavošanai paredzētajā laika posmā, ievērojot īpašās drošības prasības un pasākumus. Pašlaik atliek iekārtot Olimpisko sporta centru. Pateicamies arhitektiem un būvniekiem par viņu ieguldīto darbu.”

Rekonstrukcijas laikā Olimpiskajam sporta centram ir izbūvētas divas piebūves, kopā apmēram 6000 kvadrātmetri. NATO samita laikā vienā no piebūvēm tiks izvietotas sanāksmju telpas un otrā preses centrs. Pēc NATO samita viena piebūve tiks izmantota kā biroju telpas, bet otrā, lai uzlabotu sportošanas iespējas valstī, tiks izbūvēts peldbaseins.

NATO samitā nolemts stiprināt Ziemeļatlantijas alianses lomu Afganistānā, kas arī nozīmē Latvijas karavīru klātbūtnes palielināšanu un apņemšanos veltīt 2 % IKP aizsardzībai.

Tas izriet no NATO ģenerālsekretāra Jāpa de Hopa Šēfera (Jaap de Hoop Scheffer) un valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas teiktā preses konferencēs pēc samita apspriedes beigām.

Prezidente sacīja, ka Latvija apņēmusies no 2007. tērēt 2 % IKP aizsardzības vajadzībām un censties noturēt šo līmeni ilgtermiņā. Tāpat tikšot palielināts Latvijas karavīru skaits Afganistānā.

Tas sakrīt ar J. Šēfera teikto, ka samita gaitā apspriesta nepieciešamība "apturēt lejupslīdi (dalībvalstu) aizsardzības tēriņos."

No ģenerālsekretāra teiktā izriet, ka paplašināts Latvijas karaspēka kontingents Afganistānā darbosies brīvākas rīcības režīmā, par ko Rīgā vienojušies NATO partneri, samazinot t.s. atrunas (caveats), kas ierobežo atsevišķu valstu militāro spēku rīcības pilnvaras.

Ja NATO militārā pavēlniecība lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā, šādu viedokli pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Vējonis piebilda, ka vienlaikus lēmums par NATO ostas izveidi Liepājā būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums Liepājas pilsētas un Latvijas tautsaimniecībā kopumā, kā arī biznesa attīstības iespējas Latvijas uzņēmējiem, jo NATO ostas uzturēšanā un apkalpošanā būtu nepieciešamas vietējo uzņēmēju preces un pakalpojumi.

Vējonis pauž gandarījumu par NATO ārlietu ministru šī gada 1.aprīļa kopīgo lēmumu, kas paredz papildu pasākumu ieviešanu sadarbības stiprināšanai ar NATO Austrumeiropas partneriem.

Liepājas ostā šobrīd ir dislocēts Latvijas Jūras spēku štābs un Jūras spēku flotile, kas ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Štāba un flotiles uzdevumos ietilpst izlūkošanas, kaujas gatavības un mobilizācijas, kā arī militāro mācību plānošana, organizēšana un vadība.