Ministru kabinets otrdien apstiprināja pārējo inženierbūvju būvnoteikumus, precizējot līdz šim spēkā esošos ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvnoteikumus un mazinot administratīvo slogu būvdarbu pasūtītājiem, informē Ekonomikas ministrija.

Ar noteikumu spēkā stāšanos tiks mazināts administratīvas slogs privātpersonām un citiem pasūtītājiem pirmās grupas inženierbūvju būvdarbiem, piemēram, inženiertīklu pievadu un žogu būvdarbiem ir paredzēti gadījumi, kad nav nepieciešams būvvaldes saskaņojums.

Tāpat, lai mazinātu izmaksas attiecībā uz atļaujām, kas nepieciešamas, lai varētu uzsākt sezonāla rakstura komercdarbību (piemēram, ielu tirdzniecība) vai saskaņotu publisku pasākumu, vairs nebūs nepieciešama atsevišķa atļauja no būvvaldes puses pirmās vai otrās grupas inženierbūves novietošanai, ja pašvaldība ir saskaņojusi ielu tirdzniecību vai publisko pasākumu.

Administratīvais slogs mazināsies arī atsevišķiem otrās grupas inženierbūvju būvdarbiem. Piemēram, otrās grupas inženierbūves atjaunošanai (neskarot inženierbūves nesošos elementus vai konstrukcijas) būs nepieciešama tikai apliecinājuma karte (agrāk bija nepieciešams būvprojekts un būvatļauja).

Saeima šodien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma jauno Būvniecības likumu, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem.

Jaunā likuma redakcija nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā.

Deputāti atbalstīja likuma papildināšanu ar jaunu pantu par būvkomersantu klasifikāciju, nosakot - lai pretendētu uz būvdarbu veikšanu, ko finansē valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienība, būvkomersantam būs jāsaņem klasifikācijas dokuments. Būvkomersantus klasificēs, izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus, tehniskos kritērijus un profesionālo pieredzi.

Jaunais Būvniecības likums, kas stāsies spēkā šā gada 1.maijā, nebūs pilnīgs, kamēr nebūs zināmi Zolitūdes traģēdijas iemesli. Tāpēc jaunajā likumā tiks veiktas izmaiņas arī pēc tam, kad tas jau būs stājies spēkā, atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Intervijā ministrs norādīja, ka jaunās valdības mērķis ir panākt, lai jaunais Būvniecības likums stātos spēkā šā gada 1. maijā.

«Jaunā likuma pieņemšana ir šīs valdības goda lieta, tāpēc darīsim visu, lai tas stātos spēkā šā gada 1.maijā,» uzsvēra V. Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka Zolitūdes traģēdija notika laikā, kad spēkā bija vecais Būvniecības likums, turpretī jaunais likums ietver regulējumu, kas šādām traģēdijām neļaus atkārtoties. Tajā pašā laikā V. Dombrovskis atzina, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas process nav pabeigts, līdz ar to arī traģēdijas īstie cēloņi nav zināmi.

Pastiprinās būvdarbu uzraudzību un būvniecības procesos iesaistīto atbildību - to paredz grozījumi Būvniecības likumā, kurus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien,11.jūnijā, atbalstīja izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā.

Tautsaimniecības komisijas deputāti šodien lēma, ka turpmāk atbildīgajām iestādēm ne retāk kā reizi piecos gados būvspeciālistu reģistrā būs jāpārbauda informācija par ikvienu būvspeciālistu, tostarp par konkrētā speciālista pastāvīgo praksi un informācija par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām. Savukārt būvprojekta izstrādes vai būvdarbu laikā, veicot nebūtiskas izmaiņas būves novietojumā vai ēkas būvapjomā, tās būs obligāti jāsaskaņo ar būvvaldi.

Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai, ņemot vērā diskusijas pēc Zolitūdes traģēdijas, precizētu un pilnveidotu jauno Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā šī gada oktobrī, norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Saeima ceturtdien, 3.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma Būvniecības likuma grozījumus, kas pastiprinās būvdarbu uzraudzību un būvniecības procesos iesaistīto atbildību, liecina informācija vietnē saeima.lv.

Turpmāk atbildīgajām iestādēm ne retāk kā reizi piecos gados būvspeciālistu reģistrā būs jāpārbauda informācija par ikvienu būvspeciālistu, tostarp par konkrētā speciālista pastāvīgo praksi un informācija par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām. Savukārt būvprojekta izstrādes vai būvdarbu laikā, veicot nebūtiskas izmaiņas būves novietojumā vai ēkas būvapjomā, tās būs obligāti jāsaskaņo ar būvvaldi.

Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai, ņemot vērā diskusijas pēc Zolitūdes traģēdijas, precizētu un pilnveidotu jauno Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā šī gada oktobrī, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja virkni noteikumu projektu būvniecības jomā, tostarp vispārīgos būvnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai ar 1.oktobri varētu stāties spēkā jaunais Būvniecības likums, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis skaidro, ka noslēgumam tuvojas ļoti apjomīgs darbs pie būvniecības procesa uzlabošanas. Otrdien valdība apstiprināja trīs nozīmīgus MK noteikumus, vēl vienus noteikumus plānots izskatīt nākamajā valdības sēdē. Pēc tam Ekonomikas ministrija rīkos intensīvas apmācības pašvaldībās, iepazīstinot vietējās būvvaldes ar izmaiņām.

Jaunie noteikumi nosaka pavisam konkrētu atbildību katram būvniecības procesa dalībniekam, uzsver Dombrovskis.

Vispārīgie būvnoteikumi noteiks vispārīgo būvniecības kārtību, būtiski mainot līdzšinējo kārtību, samazinot administratīvo procedūru skaitu un īpašu uzmanību pievēršot būvdarbu organizēšanas procesam un atbildībai par to. Noteikumi paredz būvju klasifikāciju un iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Būves iedalīs 3 grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa, vispārīgo būvniecības procesa kārtību atkarībā no attiecīgās būves grupas, gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana, gadījumus, kad nepieciešama būvprojekta ekspertīze un tās veikšanas kārtību, gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu, būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, kā arī būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu.

Jaunais Būvniecības likumprojekts paredz atteikties no daudzajiem starplēmumiem, lai tuvinātos Pasaules bankas pētījumā Doing Business minētajiem Dānijas rādītājiem, proti, būvniecības saskaņošanai nepatērēt vairāk kā 70 dienas.

Celtniecības jomas pārstāvji uzsver, ka, apspriežot jauno Būvniecības likumprojektu, svarīgi ņemt vērā būvniecības kvalitātes un drošības jautājumus. Viņi norāda, ka nav pieļaujama ne pārmērīga būvniecības procesa vienkāršošana, ne būvspeciālistu kvalifikācijas eksāmenu atcelšana. Tāpat būtiski saskaņot šo likumprojektu ar jauno Teritoriālās plānošanas likumprojektu, kas tiks virzīts izskatīšanai otrajā lasījumā.

Likumprojekts ietver četrus būtiskākos principus, kas būvniecības procesā jāievēro būvniecības dalībniekiem, kā arī valsts un pašvaldības institūcijām. Tie ir arhitektoniskā kvalitāte, atklātība, ilgtspēja un vides pieejamība.

Trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem.

Kā informēja Saeimas Preses dienests, jaunā likuma redakcija nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā, informē Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

«Izstrādātās izmaiņas pēc būtības ir pavisam jauns būvniecības regulējums, kas būtiski uzlabos un efektivizēs būvniecības procesu. Būvniecības nozare ir viena no nozīmīgākajām valsts tautsaimniecībā un viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, tāpēc šī likuma pieņemšana veicinās arī valsts ekonomikas izaugsmi, kā arī investoru piesaisti,» uzsver J.Ozoliņš, piebilstot, ka izmaiņas arī paaugstinās Latvijas starptautisko konkurētspēju.

Civillikuma norma, ka līgumsods nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra, attieksies arī uz līgumiem, kas slēgti pirms šīs normas spēkā stāšanās. Līgumsoda griesti būs spēkā, ja par šo līgumu izpildi līdz 2014.gada beigām nebūs celta prasība tiesā.

To paredz Saeimā ceturtdien, 19.decembrī, trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību.

Tiesiskais regulējums, ka līgumsods nevar pārsniegt 10 procentus, attiecas uz līgumiem, kas noslēgti pēc 2014.gada 1.janvāra. Taču Saeimas šodien pieņemtie likuma grozījumi paredz pārejas periodu un nosaka, ka līgumsoda ierobežojums attieksies arī uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada beigām un kuru darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra. Ja līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem netiks celta prasība tiesā, no 2015.gada 1.janvāra uz tiem attieksies līgumsoda griesti un jaunā parāda atmaksas kārtība, tādējādi uz atlikušo līguma laiku pasargājot puses no pārmērīgu un netaisnīgu līgumsodu samaksas.

Jūrmalas dome uzsākusi teritorijas plānojuma grozījumus; dokumentu izstrādes līgumcena – 134 tūkstoši eiro , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izsludinātajā iepirkumu konkursā par dokumentu izstrādi tika izvēlēta SIA Grupa93, kas arī bija vienīgais pretendents, kurš iesniedzis pieteikumu. Grozījumu izstrādē ietverts teritorijas plānojuma prasību izvērtējums pilsētas centrālajai daļai, spēkā esošo detālplānojumu izvērtējums, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izvērtējums un grozījumu izstrāde, grafiskās daļas izvērtējums un grozījumu izstrāde, paskaidrojuma raksta izstrāde, vides pārskata izstrāde, grozījumu 1. redakcijas izstrāde un vides pārskata publiskā apspriešana, kā arī grozījumu pilnveidošana un publiskā apspriešana un galīgās redakcijas sagatavošana.

Valsts 2017.gada budžeta pieņemšanas trakuma aizsegā Saeima ir pieņēmusi, un jau 2017.gada 1.janvārī stāsies spēkā kardināli grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru un likumā Par nodokļiem un nodevām, par kuriem diemžēl atbildīgajām institūcijām, kā izskatās, ir piemirsies iepriekš veikt jebkādas publiskas diskusijas un sabiedrības informēšanu.

Tāpat, diemžēl, grozījumu kvalitāte ir vairāk kā apšaubāma, nemaz nerunājot par to, ka tā arī nav saprotama to nepieciešamība.

Riska pieteikumus par jaunu komersantu reģistrāciju sūtīs pirmsreģistrācijas pārbaudei uz VID

Grozījumi nosaka pienākumu UR konstatējot atbilstību noteiktiem kritērijiem nodot VID atzinuma sniegšanai informāciju par UR saņemto pieteikumu jauna komersanta reģistrācijai vienlaicīgi pagarinot pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz 10 darba dienām. Kā skaidro anotācija, grozījumu mērķis ir novērst tādu komersantu dibināšanu, kuri netiek reģistrēti ar mērķi veikt komercdarbību, bet gan ar mērķi veikt darbības, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļiem. Šie kritēriji ir sekojoši:

Eiropas Komisija (EK) saskaņā ar EK līguma noteikumiem par ārkārtas atbalstu apstiprināja valsts palīdzību AS Parex Banka finansēšanas sekmēšanai. Komisija konstatēja, ka atbalsts ir saderīgs ar vadlīnijām, kas sniegtas paziņojumā par valsts atbalstu pašreizējās finanšu krīzes pārvarēšanai.

Konkurences komisāre Nēlī Krusa norāda, ka pēc intensīvām sarunām ar Latvijas iestādēm Komisija apstiprināja steidzami nepieciešamos pasākumus, jo paziņotie pasākumi atbilst noteikumiem par valsts atbalstu."

Eiropas Komisjas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca: "Eiropas Komisija pieņēma lēmumu, tikko Latvijas puse bija sniegusi visu nepieciešamo informāciju un garantijas par valsts palīdzības atbilstību godīgas konkurences principiem. Eiropas Komisija dalībvalstīm piedāvā plašu instrumentu klāstu finanšu sistēmas stabilizācijai globālās krīzes apstākļos, piemēram, valsts garantijas un kapitalizāciju. Rīt Eiropas Komisija piedāvās visaptverošu ES atveseļošanas plānu koordinētai rīcībai ekonomikas krīzes pārvarēšanai."

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) plāno grozīt MK noteikumus, atļaujot pašvaldībām pašām noteikt teritorijas ar īpaša režīma statusu. Ja noteikumus grozīs, Rīgas dome varētu atjaunot maksas iebraukšanu Vecrīgā, bet uzņēmēji uzskata, ka šādi netiks atrisinātas transporta problēmas vecpilsētā.

Grozījumi, ko plāno izstrādāt RAPLM, paredzēs pašvaldībām tiesības, izstrādājot teritorijas plānojumu, tajā noteikt zonas ar īpaša režīma statusu. "Būs stingri noteikts, kā sabiedrība iesaistīsies šo lēmumu pieņemšanā, jo īpaša režīma zonas statusu varēs piešķirt pēc sabiedriskās apspriešanas procedūras, kurā iedzīvotāji arī izteiks attieksmi pret paredzēto nodevas lielumu. Šobrīd juristi izstrādā kritērijus, kādiem jāatbilst tām teritorijām, kas pretendēs uz īpaša režīma statusu. Nebūs tā, ka jebkura pašvaldība jebkurā vietā par iebraukšanu varēs prasīt maksu," norādīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa. Pagaidām gan nav zināmi precīzi termiņi, kad grozītie MK noteikumi varētu stāties spēkā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī š.g. 2. maijā. Tas nozīmē, ka jau no š.g. 4. novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro bruto. Par to tika lemts būvniecības ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdē.

Ģenerālvienošanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju sastāvā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, kā arī turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Tajā pārstāvēti Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Ceļu būvētāja, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane norāda: «Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos.»

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Koordinācijas padomes sēde

Latvijas Ostu padomes sēde

Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes sēde, kur tiks skatīts Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādņu 2009.–2015.gadam projekts, tā kopsavilkums un Ministru Kabineta rīkojuma projekts, kā arī Latvijas Tūrisma attīstības rīcības plāna 2009.-2010.gadam projekta forma

9:00 Saeimas Pieprasījumu komisijā runās par ministriju optimizāciju un dažādu valsts iestāžu samazināšanu. Uzaicināts Ministru prezidents Ivars Godmanis.

9.15 Liepājas tiesa skata prasību par uzņēmēja Ivo Šneidera saukšanu pie administratīvās atbildības pēc APK 167. panta

9:30 Sabiedrisko pakalpojumu komisijas sēdē skatīs numerācijas lietošanas piešķiršanu virknei elektronisko sakaru komersantu: Tele Media, Sotus Communication, Kurzemes datorcentrs un Telegrupa Baltija. Savukārt a/s Daugavpils siltumtīkli grozīs koģenerācijas licenci.

Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) preces un pakalpojumus, ko EK, Eiropas Savienības (ES) struktūras un aģentūras dara pieejamus dalībvalstīm un iedzīvotājiem krīzes laikā, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

EK atzīmēja, ka šādi tiek reaģēts uz koronavīrusa pandēmijas laikā gūto pieredzi, kas, cita starpā liecina, ka PVN, ko iekasē par dažiem darījumiem, galu galā iepirkuma darbībās ir izmaksu faktors, kas noslogo ierobežotos budžetus. EK iniciatīva maksimāli palielinās to ES līdzekļu efektivitāti, ko izmanto sabiedrības interesēs, lai reaģētu uz krīzēm, tādām kā dabas katastrofām un ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā. Paredzēts, ka tā arī stiprinās ES līmeņa katastrofu un krīžu pārvarēšanas struktūras, piemēram, tās, uz kurām attiecas ES veselības savienība un ES civilās aizsardzības mehānisms.

Kad būs ieviesti jaunie pasākumi, EK un ES aģentūras un struktūras varēs bez PVN importēt un iegādāties preces un pakalpojumus, ja šie pirkumi paredzēti izplatīšanai ārkārtas reaģēšanas pasākuma laikā ES. Saņēmēji var būt dalībvalstis vai trešās personas, tādas kā valsts iestādes un organizācijas, piemēram, slimnīca, valsts veselības aizsardzības vai katastrofu seku novēršanas iestāde.

«Patiesība izrādījās skarba – valsts augstākās amatpersonas acīmredzot labi zināja īstos gaidāmā budžeta mazinājuma apmērus, bet baidījās tos atklāti un godīgi paust sabiedrībai. Tāpēc varu piekrist viedoklim, ka vēlēšanu rezultātus lielā mērā var uzskatīt par nozagtiem,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Viņš norāda: «Es un citi ministri jūtas kā stūrī iedzīti, jo divās dienās pēc būtības nevar izdarīt neko pietiekami saprātīgu un izsvērtu, vien pielikt lineālu un nogriezt. Un es saprotu, ka nevaru nebalsot par šiem budžeta grozījumiem, jo pretējā gadījumā es būšu valsts grāvējs, lata devalvators. Un TP nobalsos par šiem grozījumiem, lai neiestātos kaut kas vispār neprognozējams.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Būt politiķim un premjeram nav tas pats, kas tikai aizbraukt uz Briseli un baudīt statusu. Tev ir jābūt arī drosmei pateikt, ja ir slikti. Vai tagad ir labāk, kad tauta saprot, ka ir vilkts aiz vēlēšanām? Bet nepārprotami – TP atbalsīs grozījumus un Dombrovski!»

Līdz trešdienas pēcpusdienai parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai parakstījušies 146 tūkstoši cilvēku, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

«146 tūkstoši ir skaits, kas līdz trešdienas pēcpusdienai ir ievadīts sistēmā, bet tas ne tuvu vēl nav noslēdzies,» aģentūrai BNSnorādīja CVK vadītājs Arnis Cimdars.

Šiem parakstiem vēl jāpieskaita 12 533 paraksti, kas savākti pirmajā parakstu vākšanas kārtā.

Ja visi paraksti būs derīgi, tas nozīmē, ka jau tagad savākts nepieciešamais parakstu skaits grozījumu tālākai virzībai, kas var novest pie referenduma sarīkošanas par oficiālu divvalodību Latvijā.

Parakstu kopējo skaitu CVK plāno apkopot ceturtdien. Tad sāksies to pārbaude, kas varētu ilgt vairākas nedēļas. CVK pārbaudīs, vai parakstījušies ir pilsoņi un vai kāds nav parakstījies divas reizes.

Lai paātrinātu lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās un iestādēs un noregulētu tehnisko līdzekļu izmantošanu administratīvo lietu izskatīšanā, plašāk tiks izmantots rakstveida process, kā arī videokonferences.

To paredz Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Administratīvā procesa likumā.

Lietu izskatīšanā plānots plašāk izmantot rakstveida procesu, nosakot, ka pirmās instances tiesa lietu izskata rakstveidā, ja vien lietas dalībnieks neprasa izskatīšanu mutvārdu procesā. «Ja tiesa uzskata, ka apelācijas procesā lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nav nepieciešama tiesas sēde, arī otrās instances tiesvedība būs rakstveidā,» skaidro Saeimas Preses dienestā. Savukārt kasācijas instances tiesa lietas paredzēts izskatīt rakstveidā.

Lai novērstu līdzšinējo praksi, ka tiesas sēdes tiek atliktas, jo procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā, likuma grozījumi paredz izmantot videokonferences. «Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā varēs fiksēt, izmantojot skaņu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, un šādos gadījumos, taupot resursus, rakstāms saīsināts tiesas protokols,» informē Saeimā. Turklāt likuma grozījumi palīdzēs atvieglot tiesas sazināšanos ar iestādi, nosakot, ka dokumentus un aicinājumu uz tiesu var sūtīt uz iestādes oficiālo elektroniskā pasta adresi, arī neizmantojot drošu elektronisko parakstu un nenoslēdzot vienošanos ar iestādi.