Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa nosūtījusi vēstules Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Nacionālās operas orķestra, kamerorķestra Sinfonietta Riga, Liepājas simfoniskā orķestra, kā arī Kremerata Baltica vadībai, lūdzot līdz š.g. 31. martam iesniegt Kultūras ministrijā orķestru attīstības koncepcijas par laika periodu kā minimums līdz 2007./2008. gada koncertsezonas noslēgumam, Db.lv informēja Kultūras ministrija.

Mākslinieciskie kolektīvi aicināti aprakstīt orķestra māksliniecisko vīziju un tās īstenošanas plānu, orķestra mūziķu snieguma kvalitātes izvērtēšanas principus, kā arī atestāciju grafiku un citus ar orķestra darbību un novērtēšanu saistītus aspektus.

Izvērtējot valsts budžeta iespējas, Kultūras ministrija esot gatava no 2007. gada 1. maija palielināt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Nacionālās operas orķestra, orķestra Sinfonietta Riga, Liepājas simfoniskā orķestra un orķestra Kremerata Baltica valsts dotāciju līdz tādam līmenim, lai mūziķu vidējā alga šajos kolektīvos sasniegtu Ls 650. Tas nozīmētu vidējās algas palielinājumu par Ls 200.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Liepājas dome pēc sarunām ar Kultūras ministriju piekritusi Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) statusa maiņai no pašvaldības iestādes uz valsts kapitālsabiedrību.

Statusa maiņa plānota, galvenokārt baidoties zaudēt valsts finansiālo atbalstu, Db atzina Liepājas domes deputāte Silva Golde. Līdz šim aptuveni 70 % orķestra budžeta veidoja valsts dotācija, pārējo finansēja Liepājas dome un orķestra paša pelnītais, taču valsts līdzekļu piešķiršana pašvaldības iestādēm ir pretrunā ar Valsts Kontroles rekomendācijām, un no nākamā gada orķestris valsts atbalstu var zaudēt.

Jau šogad finansējums ievērojami ierobežots, veikta orķestra mūziķu skaita samazināšana, kas nozīmē ierobežotu repertuāru un ne tik spēcīgu skanējumu, atzina orķestra mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis. Orķestris atvadījies no gandrīz visiem ārvalstu māksliniekiem, kā arī no mūziķiem, kam pienākas izdienas pensija. Valsts statuss ļautu Kultūras ministrijai legāli turpināt finansēt vienu no Latvijas izcilākajiem mūzķu kolektīviem. Savukārt orķestra mākslinieciskajai darbībai valsts statuss nāktu par labi galvenokārt mārketinga nolūkos, atzina orķestra direktore Vija Feldmane. Organizējot starptautiskos festivālus un ārzemju turnejas, ir vieglāk panākt sadarbību ar pasaules klases diriģentiem un mūziķiem, ja orķestrim ir valsts kolektīva statuss, atzina V. Feldmane. 2009. gadā LSO budžets ir 1.03 milj. Ls, no kuriem 662 tūkstoši latu ir valsts finansējums, 262 tūkstoši - pašvaldības, bet 105 tūkstošus latu orķestris nopelnījis pats. Pērn budžets bija 1.34 milj. Ls. Ministru Kabinetam par orķestra statusu vēl jāpieņem lēmums.

Pēc muzikāli krāšņas vasaras 13. septembrī jauno koncertsezonu atklās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

Atklāšanas koncertā skanēs komponista Romualda Kalsona 5. simfonijas pirmatskaņojums. Jāatgādina, ka 2007.gada sākumā R.Kalsons saņēma Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pasūtījumu par jauna simfoniska skaņdarba radīšanu. Nu ir tapusi 5. simfonija. R.Kalsons: "No vienas puses šī simfonija ir kā atskats uz manu iepriekšējo daiļradi, paņēmieniem, bet no otras - tagad tiek atklāti citi, negaidīti rakursi. Piemēram, 12 toņu tehnika 5. simfonijā, salīdzinot ar citiem maniem skaņdarbiem, ir citādāka ar to, ka tiek veidota no diviem minora un diviem mažora akordiem. Simfonijas 2. daļā tiek imitētas putnu balsis dažādu grupu instrumentos. Nevarēju atteikties arī no sev raksturīgā paņēmiena - latviešu tautas mūzikas izmantošanas, kas šoreiz būs dzirdama mežraga un angļu raga skanējumā. Patiesībā šī 5. simfonija man pašam ir kā brīnums, un kā tā beigās skanēs, zina tikai Dievs..."

Liepājas simfoniskā orķestra vadība bez paskaidrojumiem pāris dienu laikā nomainījusi administratīvos darbiniekus, tajā skaitā tikko atklātā Pianisma zvaigžņu festivāla producenti Ilonu Janukoviču.

Līdz ar festivāla producenti darbu zaudējis arī sabiedrisko attiecību speciālists Gundars Venens. «Jā, tā ir taisnība.» uz Db jautājumu, vai tiešām darba attiecības pārtrauktas ar festivāla organizatoriem tieši pirms festivāla atklāšanas, atbildēja Valsts Liepājas simfoniskā orķestra (LSO) pašreizējā sabiedrisko attiecību speciāliste Nataļja Vecvagare. Sīkākus komentārus viņa nesniedza, vien norādīja, ka tas ir vadības lēmums. Par jaunu pretendentu izvēli tikšot izlemts tuvākajā laikā, bet «šobrīd bija vajadzīgas ātras izmaiņas, lai būtu labāks rezultāts». Kultūras ministrijā, kuras pakļautībā kopš šī gada sākuma ir LSO, norādīja, ka personāla politika ir orķestra direktora Ulda Lipska atbildība, diemžēl ar direktoru Db sazināties nav izdevies. Līdzšinējā LSO ārējo sakaru vadītāja, festivāla producente Ilona Janukoviča telefonsarunā ar Db pastāstīja, ka darba uzteikums bijis absolūti negaidīts, turklāt izteikts dienā, kad pabeigti visi festivāla organizēšanas darbi, ieskaitot pat noslēguma banketu. Pārejot orķestrim jaunā statusā, visiem darbiniekiem noteikts trīs mēnešu pārbaudes laiks, kas vēl nav beidzies. I. Janukoviča LSO strādāja kopš 2005.gada, brīvi runāja krievu, latviešu, angļu, franču un vācu valodā, uzturēja orķestra kontaktus ar ārvalstu sadarbības partneriem, vēstniecībām un viesmūziķiem, organizēja Pianisma zvaigžņu festivālu. Db jau rakstīja, ka LSO no pašvaldības kolektīva kļuva par valsts orķestri no 2010. gada 1. janvāra. Orķestra māksliniecisko vadītāju Imantu Resni pēc orķestra balsojuma nomainīja jauns diriģents Atvars Lakstīgala, savukārt par orķestra direktoru kļuva mūziķis Uldis Lipskis.

Avārijā uz Grobiņas-Ventspils šosejas cietusī Liepājas Simfoniskā orķestra vijolniece Elvita Polloka vēl nav vērsusies ar prasību pret ceļu apsaimniekotāju atlīdzināt viņai avārijā nodarītos zaudējumus, jo tie vēl nav aprēķināti, informēja Polloka.

Polloka vācot pierādījumus par avārijas apstākļiem un, kad būs aprēķināti zaudējumi, vispirms vērsīsies ar prasību pie ceļu apsaimniekotāja un, ja saņems atteikumu, arī tiesā.

Kā pastāstīja Polloka, viņa pašlaik ārstējot avārijā gūtos ievainojumus. Vijolniece prognozē, ka šis process var ilgt pusotru līdz trīs gadus, un pat pieļauj, ka nevarēs vairs spēlēt vijoli. «Vienu pirkstu, kas man nepieciešams spēlēšanai, vēl joprojām nevaru pakustināt,» pastāstīja vijolniece. Polloka uzsver, ka atveseļošanās process būs garš un līdz ar to arī viņai nodarīto zaudējumu summa nebūšot maza.

Vijolniece ir nepatīkami pārsteigta par policijas agresīvo reakciju pēc negadījuma, kad policijas amatpersonas apgalvoja, ka vijolniece pati vainojama pie avārijas izraisīšanas, it kā pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu - 50 km/h.

Nākamā gada valsts budžeta projektā tomēr vairs netiek plānots piešķirt līdzekļus grupas Līvi albumam un pasākumam Bildes.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija precizējusi vairākus priekšlikumus nākamā gada budžetam, un saskaņā ar šiem precizējumiem atbalsts minētajiem pasākumiem vairs nav paredzēts.

Priekšlikumus piešķirt 30 000 eiro kā līdzfinansējumu grupas Līvi jubilejas albuma sagatavošanai un izdošanai, bet 20 000 eiro piešķiršanu pasākumam Bildes bija iesniegusi nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), tomēr vēlāk nolēma šos priekšlikumus atsaukt. Ņemot vērā, ka atbalstītos priekšlikumus atsaukt nevar, komisija šodien tos arī pārbalsoja. Tātad rīt Saeimas sēdē par šīm iecerēm deputātiem nebūs jālemj.

Liepājas Kultūras pārvaldes rīcībā nav nekādas oficiālas informācijas par to, ka Pianisma zvaigžņu festivāls šogad Liepājā netiks rīkots.

«Kā Liepājas simfoniskā orķestra direktors var būt tik bezatbildīgs un ziņot kaut ko tādu radio, ja pasākumu plāns jau ir apstiprināts un informācija izsūtīta visā Eiropā,» db.lv savu viedokli pauda Liepājas Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Kalnarāja. Pēc viņas teiktā, festivālam bijis paredzēts arī pašvaldības līdzfinansējums. Tāpat tūrisma jomas uzņēmēji rēķinās ar festivālu. K.Kalnarāja pieļauj iespēju, ka LSO vadība nav laikus sākusi organizēt festivālu, tāpēc tagad meklē attaisnojumu neizdarībai. Arī faktu, ka kolektīvu pavisam vai uz laiku pametuši 13 mūziķi, bet kopš 2010.gada no LSO aizgājuši gandrīz 30 mūziķi, Kultūras pārvaldes pārstāve skaidroja ar kolektīva iekšējām problēmām nevis finansējuma trūkumu.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska līdzdalību šodien, 4.oktobrī, Liepājā sāksies daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars būvniecība - tiks ieguldīts pamatakmens.

Koncertzāles būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas ir 21,27 miljoni latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvniecību plānots pabeigt 2015.gadā. Latvijas kultūras infrastruktūrā šis ir otrs vērienīgākais objekts aiz Nacionālās bibliotēkas.

Jau ziņots, ka šā gada 1.augustā Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde svinīgi parakstīja būvniecības darbu un autoruzraudzības līgumus par koncertzāles Lielais dzintars būvniecību Liepājā. Autoruzraudzības līgums tika parakstīts ar austriešu arhitektu Folkeru Gīnki, savukārt par būvniecības darbiem ar uzņēmumu Merks.

Daudzfunkcionālā centra apsaimniekošanas izmaksas segs valsts, nomājot telpas Liepājas simfoniskajam orķestrim un Liepājas Mūzikas skolai. UZ ēku plānots pārcelt arī vairākus tautas mākslas kolektīvus, kuriem šobrīd nav piemērotu telpu. Ēkas efektīvākai izmantošanai paredzēts apvienot dažādas funkcijas - piemēram, izstāžu zāli ar deju zāli, iepriekš klāstīja projekta vadītājs Ints Dālderis.

Šogad, tāpat kā divus iepriekšējos gadus, vietās, kur ir Hipotēku bankas filiāles, visas vasaras garumā Hipotēku banka sadarbībā ar vietējām pašvaldībām rīkos talkas. Mēs turpināsim jau iesāktos un uzsāksim jaunus projektus, kuri mūsu pilsētām ļaus kļūt arvien pievilcīgākām! Uz talkām ir aicināti gan Hipotēku bankas klienti, gan darbinieki, gan vienkārši savas pilsētas patrioti. Tāpat šīs vasaras talkās solās piedalīties arī Hipotēku bankas valde un Rīgas filiāļu darbinieki. Viena lieta ir darbs, kas tiek paveikts ar labu gribu un gaišā noskaņā, otra – kopā būšana. Ikdienas steigā ne vienmēr atrodas laiks, lai gluži vienkārši parunātos, bet talkas laikā, strādājot visiem plecu pie pleca, mēs bieži vien savus kaimiņus, draugus, kolēģus, klientus un sadarbības partnerus ieraugām gluži citā gaismā. Tas pārsteidz un uzlādē, jo nekas nespēj aizstāt cilvēcisko attiecību nozīmīgumu. Pēc padarīta darba visus talciniekus gaidīs sātīgas vakariņas, savukārt pēc tām pilsētu estrādēs mūs priecēs grupa Bellaccord ar jauno koncertprogrammu „Saldais ēdiens”. 11.maijs – Limbaži 14.00 – talka Lielezera pludmalē (sakopšanas un labiekārtošanas darbi); 18.30 – koncerts Limbažu estrādē. 16.maijs – Aizkraukle 14.00 – talka pilsētas laukumā (laukuma apzaļumošana); 18.30 – koncerts pludmalē pie Aizkraukles pilsētas kultūras nama. 18.maijs – Valka 14.00 – talka Valkas brīvdabas estrādē (labiekārtošana un sakopšana); 18.30 – koncerts Valkas brīvdabas estrādē. 23.maijs – Madona 14.00 – talka Saieta laukumā un Mīlestības graviņā (apzaļumošana un sakopšana); 18.30 – koncerts Mīlestības graviņā pie strūklakas. 25.maijs – Cēsis 14.00 – talka Avotu ielejas parkā (apzaļumošana un labiekārtošana); 18.30 – koncerts Cēsu pilsdrupu estrādē. 1.jūnijs – Bauska 14.00 - pilsētas pludmales sakopšana un labiekārtošana 19.00 – koncerts Bauskas pilsdrupu estrādē 6.jūnijs – Valmiera 14.00 - bērnu rotaļu laukuma labiekārtošana „Vecpuišu parkā” 19.00 – koncerts Valmieras pilsdrupu estrādē 8.jūnijs – Alūksne 14.00 – talka bērnu rotaļu laukumā 19.00 – koncerts Alūksnes pilsdrupu estrādē 13.jūnijs – Jelgava 14.00 – Ozolskvēra sakopšanas talka 19.00 – koncerts laukumā pie Jelgavas pilsētas kultūras nama 15.jūnijs – Krāslava 14.00 – talka pils parkā 19.00 – koncerts 29.jūnijs – Preiļi 14.00 – talka Pils parkā 19.00 – koncerts Preiļu parka estrādē

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Tūrisma sezonas Liepājā oficiālā atklāšana notika 13. un 14. maijā, kad pēc Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroja uzaicinājuma uz gadskārtējo Tūrisma kontaktu biržu Liepājā ieradās lielāko Latvijas tūrisma aģentūru, tūrisma uzņēmumu un masu mēdiju pārstāvji. Šoreiz Tūrisma kontaktu biržas devīze bija “Liepāja – tie ir svētki!”, un tā sasaucas gan ar mūsu pilsētas 380. jubilejas gada atzīmēšanu, gan arī ar jaunumiem pilsētas tūrisma piedāvājumā. Kontaktu biržas laikā viesi tika iepazīstināti ar svētku rīkošanas un svinēšanas piedāvājumu gan ģimenes vai draugu lokam, gan arī darba kolektīviem un lielākām pašmāju vai ārvalstu tūristu grupām. Tūrisma kontaktu biržas dalībnieki svētku sajūtu izbaudīja boulinga klubā “Dzintara Boulings”, kur diena tika sākta ar rīta rosmi kopā ar bērniem un rūķiem. Ekskursijas laikā Liepājas Teātrī patīkams pārsteigums bija iespēja vērot Liepājas Simfoniskā orķestra ģenerālmēģinājumu. Interesants piedāvājums – vecpuišu ballītes sarīkošana – tika prezentēta Karostas cietumā. Savukārt, Liepājas latviešu biedrības namā bija iespēja noskatīties Liepājas baleta studijas priekšnesumus. Atraktīvas izvērtās pusdienas viesnīcas “Amrita” bārā “Bruno”, kur notika pelmeņu ēšanas sacensības. Šī gada jaunums “Lustes latvju garā” – svētki lielākām tūristu grupām ar zaļumballi un atrakcijām īsti latviskā gaisotnē – tika prezentēti viesu namā “Vērbeļnieki”, Pērkonē, Nīcas pagastā. Viesus priecēja Rucavas tautas ansamblis, folkloras kopa “Atštaukas”, “Jautrie muzikanti”, par mielastu gādāja kafejnīca “Ilze”, bet īpašu atmosfēru radīja mākslas galerijas “Rožu laukums” suvenīru tirdziņš. Savukārt Liepājas vakara un nakts dzīvi viesi iepazina mūzikas klubā “Pablo” un Latvijas 1. Rokkafejnīcā. Papildus tam Tūrisma kontaktu biržas dalībniekiem bija iespēja apskatīt Liepājas konferenču rīkošanas piedāvājumu. Viesi tika iepazīstināti arī ar mūsu pilsētai tik nozīmīgo aviosabiedrības “airBaltic” projektu – regulāro reisu Rīga – Liepāja – Rīga uzsākšanu. Šis ir trešais gads, kopš ir uzsākta tradīcija iepazīstināt Latvijas tūrisma operatorus ar mūsu pilsētas piedāvājumu, un, kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, sadarbība ar kontaktu biržas dalībniekiem veidojas sekmīgi, un šie tūrisma operatori labprāt saviem klientiem piedāvā atpūtas iespējas tieši Liepājā. Lejaskurzemes Tūrisma informācijas birojs izsaka vislielāko pateicību boulinga kluba “Dzintara boulings” kolektīvam un personīgi vadītājai Natālijai Matvejevai un menedžerei Frančeskai Jemeļjanovai, Liepājas teātra kolektīvam un personīgi Guntim Dambergam, Evai Punculei un Zigurdam Akmentiņam, Liepājas Simfoniskā orķestra kolektīvam, restorāna “Upe” vadītājai Kristīnei Otmanei, Kristīnei Briedei, Karlam Bjoršmarkam, Visvaldim Radelim, Tamārai Konstantīnovai, Karostas cietuma radošajam kolektīvam, “Lustes latvju garā” organizētājiem Edmundam Aizkalnam un Guntim Kolertam, Liepājas latviešu biedrības nama kolektīvam un Liepājas baleta studijas vadītājai Ingrīdai Lūrei, kafejnīcas “Ilze” atsaucīgajam kolektīvam, Latvijas 1. Rokkafejnīcas darbiniekiem un personīgi Raivo Mediņam, viesnīcu “The Fontaine Hotel” un “Līva”, un viesu nama “Roze” kolektīviem, viesu nama “Poriņš” vadītājai Andai Dambergai, viesnīcas “Amrita” kolektīvam un personīgi Kristoferam Tammam, Žanetei Eglītei un Guntai Hūnai, kā arī kafejnīcas “Balta Bize” vadītājai Natālijai Ļemešenko.

Kristīne Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves

Kristīne Opolais, kura šajā sezonā veiksmīgi debitējusi pazīstamos pasaules opernamos, iespēju robežās neatsaka dalību arī koncertos un izrādēs Latvijā. Atsaucoties Siguldas opermūzikas svētku rīkotāja Daiņa Kalna aicinājumam, 18. jūlijā pēc vairākiem gadiem K. Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves.

Latvijā viesosies norvēģu koris

Rīgā, Vamierā un Dubultos ar garīgās mūzikas programmu no 30.jūnija līdz 3.jūlijam ciemosies jauktais koris no Norvēģijas Volda Vokal, informēja kultūras projektu koordinatore Ginta Tropa.

Upe tuviem un tāliem izdod Sibīrijas Latviešu dziesmas

Zemnieku saimniecībā Līvi apgrozījums 2017. gadā audzis par 20%, bet šogad tā plāno apgrozījumu kāpināt par 15%

Madonas novada zemnieku saimniecībā Līvi ir viens no lielākajiem kazu ganāmpulkiem Latvijā. Kazkopība ir nozare ar milzīgu perspektīvu un potenciālu, uzskata saimniecības īpašnieks Raimonds Melderis.

«Lai gan sākotnēji viegli negāja, šobrīd sūdzēties nevaru. Tagad cilvēki meklē kaut ko eksotiskāku, un tas ir tas, ko mēs piedāvājam, – kazas piena produktus. Šie produkti ir citādāki, un nevar salīdzināt, kas ir veselīgāks vai garšīgāks. Pieprasījums pēc šiem produktiem aug, un esmu laimīgs par to,» atzīst R. Melderis.

ZS Līvi ganāmpulkā ir vairāk kā 400 kazu – 260 no tām ir slaucamās, bet 150 kazas ir paredzētas gaļai. Uzņēmums ražo dažāda veida kazas piena sierus. No vienas kazas gadā var iegūt vidēji 600 litru piena. Kazu šķirnes ir dažādas – Anglo, Alpu, Vācu baltā un brūnā, Tīringas. Uz jautājumu, kādi ir saimniecības produkcijas realizācijas apjomi, saimnieks vien nosaka – pietiekami.

Šovakar, 2.septembrī plkst.19.30 BILŽU BIROJS sadarbībā ar Liepājas domi un a/s UPB Liepājā rīko grupas Līvi un Liepājas simfoniskā orķestra koncertu. Šis koncerts būs pirmais vērienīgais kultūras pasākums atjaunotajā Daugavas stadionā. Koncerta programmā – dziesmas no Līvu «zelta fonda» Līvu līdera Ainara Virgas un orķestra diriģenta Jēkaba Ozoliņa aranžējumā. Kopā ar Līviem un Liepājas simfonisko orķestri koncertā piedalīsies vokālā grupa Y.C. Aināra Rubiķa vadībā, Uldis Marhilēvičs, Fēlikss Ķiģelis, Ivo Fomins, Liene Šomase, saksofonists Zintis Žvarts, vijolnieks Dzintars Beitāns, ģitārists Edijs Šnipke, pie sitamajiem instrumentiem Māris Zīlmanis. «Šis būs labākais koncerts, uz ko esam spējīgi!» solīja Ainars Virga.

" 1. septembris plkst. 13.00 - Zinību dienas svētki - integrācijas projekta "Augusts" noslēguma pasākums Kauguru kultūras namā

" 1. septembris plkst. 19.00 - Grupas "Credo" koncerts Dzintaru koncertzālē

" 2. septembris plkst. 18.00 - X starptautiskais garīgās mūzikas festivāls Dubultu baznīcā

" 3. septembris plkst. 10.00 - 4.starptautiskā Mākslas Foruma dalībnieku darbu izstāde "Vasara Jūrmalā" Bulduru kultūras namā

" 4. septembris plkst. 15.00 - Jūrmalas mākslinieku darbu izstādes "Ceļojumu iespaidi" atklāšana Bulduru kultūras namā

" 5. septembris plkst. 19.00 - Ērika Babičeva koncerts Dzintaru koncertzālē

" 6. septembris plkst. 20.00 - R.Paula koncerts "Pasaule ir skaista" Dzintaru koncertzālē

" 7. septembris plkst. 20.00 - A.Rozenbauma koncerts Dzintaru koncertzālē

" 8. septembris plkst. 13.00 - Albertam Kronenbergam - 120 - svētki visai ģimenei, gadatirgus, koncerts, cirka mākslinieku priekšnesumi, spēles un atrakcijas Bulduros, Muižas ielā

Muzikālu asprātību mīļotājiem un Pētera Plakida talanta cienītājiem šis rudens nes sevišķi košas krāsas. Ceturtdien, 27. septembrī plkst. 19.30 Rīgā, Lielajā Ģildē skanēs Pētera Plakida jubilejas koncerts Musica Jubilata, kurā piedalīsies gan pats komponists, gan viņa domubiedri mūzikā Ints Dālderis (klarnete), Dzintars Beitāns (vijole), Ivars Bezprozvanovs (čells), Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Andris Veismanis un viesis no Krievijas, viens no jaunākās paaudzes talantīgākajiem vijolniekiem Sergejs Dogadins.

Būdams viens no asprātīgākajiem latviešu komponistiem, Pēteris Plakidis vienmēr pārsteidz un neatsakās muzikāli pajokot. Šajā koncertā līdzās mums labi zināmajiem skaņdarbiem Vēl viena Vēbera opera un Pasticcio ? la Rossini (Pastēte Rosīni gaumē), kas atklāj reti sastopamo, bet Pēterim Plakidim dāsni dāvāto citu komponistu rokraksta un dažādu mūzikas stilu atdarināšanas talantu, tiek gatavots jauns pārsteigums - Rīgā vēl nedzirdēts skaņdarbs Musica Jubilata. Savukārt Koncerts-balāde divām vijolēm, klavierēm un stīgām, kā arī Leģenda simfoniskajam orķestrim iekrāsos vakaru teiksmaini rudenīgos toņos, atgādinot par komponista septiņdesmito un astoņdesmito gadu daiļradi.

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.

Tuvojas Liepājas lolojuma - koncertzāles Lielais dzintars - atklāšanas koncerts. Atklāšanas koncertos lētās biļetes jau beigušās, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Gaidāmais Berlīnes Filharmonijas orķestra stīgu kvinteta koncerts 18. oktobrī kamerzālē apmeklētājiem izmaksā no 30 līdz 50 eiro. Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķu koncerts 17. oktobrī izmaksās no 15 līdz 20 eiro. Savukārt Lielā dzintara atklāšanas koncerta biļešu cenas ir robežās no 10 līdz 75 eiro. Biļešu paradīzes kasēs lēto biļešu vairs nav. Šobrīd tiem, kuri vēlēsies baudīt atklāšanas koncertu, jārēķinās ar vismaz 30 eiro lielu tēriņu, noskaidrojis Kursas Laiks.

Aptaujājot liepājniekus, cilvēki ar vidusmēra un zemiem ienākumiem atliek koncertzāles apmeklējumu uz laiku pēc tās atklāšanas. Daži jau izpētījuši, ka Ziemassvētku koncerti būs pieejami par 10 eiro. «Es nevaru atļauties maksāt 30 eiro, lai kā gribētu. Tas ir par dārgu. Meitiņa man jau pastāstīja, ka Ziemassvētku programma būs lētāka, tad arī aiziešu to brīnumu apskatīties,» stāsta uz ielas sastapta pensionāre.

Izsludināts starptautisks konkurss, kurā tiks izraudzīts Liepājas daudzfunkcionālā kultūras centra Lielais Dzintars nulles cikla būvdarbu veicējs. Būvuzņēmēju pieteikumi dalībai konkursā tiks pieņemti līdz 17. oktobrim. Kandidātu vērtēšana ilgs līdz trim nedēļām, bet pirmo kārtu izturējušajiem pretendentiem finanšu un tehniskā piedāvājuma sagatavošanai tiks doti divi mēneši. Iecerēts, ka līgums par Lielā Dzintara nulles cikla izbūvi tiks parakstīts līdz šī gada beigām.

"Starptautiska būvniecības konkursa izsludināšana ir reāls solis uz priekšu Liepājas koncertzāles projekta īstenošanā, kas pavērs jaunas iespējas Liepājas Simfoniskā orķestra izaugsmē," ar gandarījumu atzīst Domes priekšsēdātāja pirmā vietniece Silva Golde.

Iepirkuma komisija, kuras sastāvā ir Liepājas pilsētas domes, Kultūras ministrijas un valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi pārstāvji, būvkompāniju izvēlēsies slēgtā konkursā, veicot uzņēmēju priekšatlasi un vērtējot pirmajā kārtā kvalificētos pretendentus.

Būvuzņēmumi, kuri pieteiksies dalībai konkursā, tiks vērtēti gan pēc to profesionālajām spējām un pieredzes, gan pēc to saimnieciskās darbības. Uz dalību konkursā var pretendēt tādi uzņēmumi, kuri pēdējos trīs gados ir noslēguši vismaz 3 būvdarbu līgumus, katru ar minimālo vērtību pusotra miljona latu apmērā, turklāt vismaz viena līguma saistībām jābūt izpildītām.

Izstrādāta “Liepājas dzintars 30” koncertuzveduma programma, informē pasākuma rīkotāji. 18.augustā koncertestrādē «Pūt, vējiņi!» atskaņos Liepājas dzintara visu laiku labāko mūziku, kas apvienota zem nosukuma «Puķu bērnu nakts». Tajā būs ekskluzīva Ivara Godmaņa autorprogramma, Ufo un Fredis, Māris Žigats, IGO un DJ MIRDZA 19. augustā būs festivālā TOP diena, kuras ieskaņā būs "Rietumu radio" raidījums TUNELIS ar labāko Liepājas jauno mūziķu grupu programmu un festivāla "Liepājas dzintars" video mirkļi. Pulksten 19.00 (1.daļa) – VĒROJUMI, MIRKLIS UN MŪŽĪBA, kas ietvers: Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Jēkabs OZOLIŅŠ Liepājas jauniešu koris INTIS, diriģente Ilze VALCE Zdzislavs ROMANOVSKIS – labākais dziedātājs 1964.gadā, 1.festivālā "Liepājas dzintars" Raimonds PAULS – Ilggadējs festivāla žūrijas komisijas priekšsēdētājs Ojārs GRĪNBERGS – ZVAIGZNĪTE, labākais dziedātājs 1966.gadā Pauls BUTKĒVIČS – ZVAIGZNĪTE, labākais dziedātājs 1967.gadā Harijs BAŠS – INVERSIJA, labākais pianists 1979.gadā Olga PIRAGS – INVERSIJA, labākā dziedātāja 1979.gadā Gunārs ROZENBERGS – ZVAIGZNĪTE, labākais instrumentālists 1967. un 1968.gadā Aivars HERMANIS – LIEPĀJAS KULTŪRAS UN ATPŪTAS PARKA GRUPA, labākais ģitārists 1974.gadā Visvaldis TILIBS – NEPTŪNS, 3.vieta 1968.gadā NEPTŪNS – 1.vieta 1976.gadā Ēriks CEļDOMS – labākās latviešu tautas dziesmas apdares autors 1971. un 1972.gadā TUMSA – 1.vieta 1998.gadā Jānis LŪSĒNS – ZODIAKS, Lielā Balva 1987. un 1989.gadā Maija LŪSĒNA – ZODIAKS, labākā dziedātāja 1989.gadā Jānis LŪSĒNS juniors Zigfrīds MUKTUPĀVELS – ZODIAKS, labākais dziedātājs 1989.gadā Arnis MEDNIS – ODIS, Lielā Balva un labākais dziedātājs 1990.gadā Mārtiņš BRAUNS – SĪPOLI, Lielā Balva 1988.gadā Niks MATVEJEVS – SĪPOLI, labākais dziedātājs 1988.gadā Ainars PŪPOLS – THE CUCUMBERS, labākās orģinālkompozīcijas autors 1994.gadā Raivis KRŪMS – CREDO, 1.vieta 1979. un 1980.gadā Juris PAVĪTOLS – LIEPĀJAS KULTŪRAS NAMA ANSAMBLIS, diplomands 1974.gadā Valērijs JARUŠINS – ARIEL Čeļabinska/Krievija, 1.vieta 1972.gadā Imants KALNIŅŠ – 2 X BBM, 1. vieta 1970.gadā LIEPĀJAS BRĀĻI ap 22.00 – MUZIKĀLI VĒSTURISKA ATKĀPE Uz Mazās skatuves MANGO DŽEMS – dziesmas no 2 X BBM repertuāra GAISMIŅA – CREDO dziesmu popūrijs HABEMUS – dziesmas no REMIX repertuāra ANDRETTY – dziesmas no LĪVI repertuāra ap 22.30 (2.daļa) – KARSTUMS UN KAISLE MENUETS – 1. vieta 1976.gadā REBEL – 1.vieta 1993.gadā BET BET – Lielā Balva 1992.gadā MELNĀ PRINCESE – 1.vieta 1997.gadā Ivo FOMINS – LIBAU, THE CUCUMBERS, labākais dziedātājs 1992. un 1994.gadā LĀDEZERS – 2. vieta 1996.gadā ap 24.00 (3. daļa) – ATRADUMS UN SAJŪSMA ARCAIM – 3.vieta 2003.gadā D.F.E. – 2.vieta 2004.gadā Olga RAJECKA – TANGO, labākā dziedātāja 1990.gadā R.A.P. – 3.vieta 2001.gadā ap 01.00 (4.daļa) – SAJŪTAS UN DZINTARA MEKLĒJUMI JUMPRAVA – 1.vieta 1986.gadā PĒRKONS – 1. vieta 1985.gadā IGO – UTT. GRUPA, LĪVI, labākais dziedātājs 1984.gadā ap 02.00 (5.daļa) – DZIĻUMS, MIRDZUMS UN VILINĀJUMS Liepājas simfoniskais orķestris, diriģents Jēkabs OZOLIŅŠ LĪVI – 1.vieta 1980. un 1987.gadā IGO Aivars BRĪZE Tomass KLEINS LABĀKO ĢITĀRISTU ŠOVS Vjačeslavs MITROHINS (1972) Aivars HERMANIS (1974) Aleksandrs VASIĻENKO – 90-to gadu labākais blūza ģitārists KRIEVIJĀ Aivars GUDRAIS (1989) Ainars VIRGA (1987) Igors NOVIKOVS (1993) Zigmars LIEPIŅŠ – SANTA, labākais instrumentālists 1970.gadā Paula DUKURE FESTIVĀLA DZIESMAS PIRMATSKAŅOJUMS S A L Ū T S!!! ap 03.00 līdz 06.00 – DZINTARA NAKTS DEJAS... Biļetes gan uz 19.augusta lielo koncertu stadionā “Daugava”, gan uz festivāla ieskaņas pasākumu 18.augustā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties kompānijas “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā – www.bilesuparadize.lv.