Apdrošinot kompāniju darbinieku veselību, dažu apdrošinātāju noteikumi diskriminē grūtnieces. Viņām nav paredzēta automātiska pakalpojumu apmaksa ārstniecības iestādēs, bet gan pašām jāmaksā rēķini un nauda jāatgūst pēc tam.
Db kļuva zināmi vairāki piemēri, kur uzņēmums darbiniekam ir nopircis veselības apdrošināšanas polisi, kur iekļauta grūtniecības aprūpes maksas apmaksa līdz noteiktam limitam. Attiecīgās programmas apmaksas kārtība paredz, ka līgumiestādēs, uzrādot apdrošināšanas karti, pakalpojumus iespējams saņemt bez maksas. Tomēr no polisē iekļautajiem dokumentiem nekādi nebija iespējams "izkost", ka uzrādītā līgumorganizācija un tajā paredzētā pakalpojumu saņemšana vēl nenozīmē to automātisku apmaksu. Tikai pēc kārtējā līgumorganizācijas, konkrēti, Gulbja laboratorijas apmeklējuma apdrošinātā grūtniece noskaidroja, ka tieši grūtniecēm ir sākumā pašām jānorēķinās par pakalpojumu, piem., analīzēm, un tad ar čekiem jātipina pie apdrošinātāja pēc atlīdzības. šādas polises izsniedz If Latvija, kuras pārstāve Ilze Lapaine Db atzina, ka ikvieni ārstniecības pakalpojumi, kas saistīti ar darbinieces grūtniecību, sākumā jāap maksā pašai.
Jautājums, kas labāk
Viņa skaidroja, ka šāda prakse ir ātri izlietojamo limitu dēļ, proti, brīd, kad būtu pārtērēts limits automātiskas apmaksas gadījumā, apdrošinātājam jāvršas pie grūtnieces vai darba devēja, lūdzot atmaksāt pārmaksātās summas. Tas, pēc If Latvia domām, būtu trakāk nekā tad, ja grūtniece pati maksā un tad iet pie apdrošinātāja. Trūkums šajā shēmā ir tāds, ka grūtniecei sanāk "iesaldēt naudu" - cik ilgi, atkarīgs no viņas pašas, jo ar čekiem pie apdrošinātāja nav jādodas katru reizi, bet sakrātos čekus var iesniegt vienā reizē. Apdrošināšanas noteikumi paredz, ka čekus var iesniegt ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc līguma beigām. Lai saņemtu atlīdzību, grūtniecei jāiesniedz rakstisks pieteikums par atlīdzības izmaksu, čeki, citi dokumenti, kas pierāda apdrošinājuma gadījumu. Apdrošinātājs izmaksā atlīdzību 30 dienu laikā.
Nesaprašanās
Grūtniecei par analīzēm pirmajās reizēs "noveicās" nemaksāt, jo ārstniecības ie-
stāde pati, iespējams, ko bija sajaukusi. Gulbja laboratorijā apgalvoja, ka grūtnieču analīzes If Latvia nekad nav apmaksājusi. "Mums nav līguma, ka If Latvia ir speciāla grūtnieču programma," tā E. Gulbja labaratorijas finanšu direktore Sandra Dimante. Viņai prātā nenākot neviena cita apdrošināšanas kompānija, kas nepiedāvātu nevienu programmu, kurā grūtniecēm nav pašām sākotnēji jāiegulda savi lidzekļi. If Latvija pārstāve atzina, ka principā vajadzētu darboties shēmai, ka darba devējam, pērkot polisi, apdrošinātājs izskaidro apdrošināšanas programmu. "Darba devēja uzdevums tālāk izskaidrot, ko paredz nopirktā polise darbiniekiem. Tomēr esmu par 500 % pārliecināta, ka tas praktiski nenotiek," tā viņa.
Arī cits sašutums
Maksājumu apstrādes centra First Data International pārstāve Līga Krapāne, kas nesen dzemdējusi, pauda sašutumu par apdrošinātāja attieksmi. "Arī mana darba vieta iegādājās If Latvia veselības apdrošināšanu. Tomēr, tā kā iekļaut grūtniecības programmu varēja ar nosacījumu - visiem vai nevienam, šāda polise netika pirkta, jo darba devējam iznāktu par dārgu. Nonākot uzskaitē, nokļuvu fakta priekšā, ka jāmaksā par pilnīgi visu, jo nosūtījums bija no privātās poliklīnikas.Pirmajā brīdī biju sašutusi, jo, zinot, cik ļoti valsts nāk pretī grūtniecēm, bet to, ka var būt atšķirīga attieksme no apdrošinātāju puses, nebija gadījusi, biju šokā," tā viņa.
Citiem automātiski
Vairums aptaujāto apdrošinātāju atzina, ka grūtniecēm pakalpojumu apmaksa notiek automātiski un pēc tam varot tikt galā ar problēmām limitu pārsniegšanas gadījumos. Baltas pārstāve Daiga Konošonoka atzina, ka analīzes grūtniecēm ar ģimenes ārsta norīkojumu pienākas par brīvu no valsts. Ja grūtniece ir devusies uz analīzēm ar cita ārsta norīkojumu, tad apmaksa notiek automātiski. "Kopumā nav problēmu, ja limits tiek pārsniegts. Ir gadījumi, kad pārsniegums ir liels - pat 300 līdz 700 Ls, bet te ir jautājums par to, ka klientam vienkārši jārēķinās ar limitiem," tā Baltas pārstāve. Arī ERGO Latvija dzīvībā ir līdzīgi. Kompānijas dzīvības un veselības apdrošināšanas departamenta direktore Evija Čīma atzina, ka limiti nav liela problēma, jo, izvēloties konkrētu apdrošināšanas programmu, cilvēks zina par tajā paredzētiem limitiem. "Summa, kas pārsniedz limitu, ir jākompensē pašam klientam. Realitātē notiek tā: ja cilvēks saņem ārstniecības iestādē bezmaksas pakalpojumu, bet viņa limits jau pārsniegts, apdrošinātājs viņam izsūta vēstuli par regresa prasību," tā E. Čīma, piebilstot, ka parasti limitus nepārsniedz, jo tie tiešām ir gana lieli, tajos nav grūti iekļauties. BTA Veselības departemanta vadītājs Kaspars Vagris atzina, ka galvenais, lai darba devējs būtu brīdināts par apdrošināšanas nosacījumiem. Tiesa, minētais piemērs izklausās jocīgs, jo grūtnieces vienmēr ir paaugstinātas intereses objekts. "Ja par nosacījumiem nebija minēts piedāvājumā un klients nebija arī brīdināts, tad nav korekti," tā K. Vagris, piebilstot: tas, ka kompānijas liek sākumā maksāt, liecina, ka tās tādējādi cenšas sevi pasargāt. "Mēs gan orientējamies uz to, ka cilvēki uz līgumiestādēm var iet bez naudas, bet tikai ar polisi," tā BTA pārstāvis, uzskatot, ka no klienta viedokļa bez šaubām ir ērtāk, ja var parādīt polisi un saņemt pakalpojumu, pat neņemot vērā, ka čekus var sūtīt pa pastu un elektroniski naudu saņemt atpakaļ, jo tas ir lieks darbs. "Maksimāli cenšamies atbrīvoties no čekiem."
Spiesti ieviest
Medicīnas iestāžu pārstāvji atzīst, ka atsevišķu veselības apdrošinātāju rīcības dēļ ir spiesti diskriminēt klientus.
"Ja apdrošinātājs regulāri laikus neatmaksā ārstniecības iestādei - līguma partnerei - naudu par tās klientiem sniegtiem pakalpojumiem, atsevišķi mūsu konkurenti un mazās ārstniecības iestādes, kam nav kapacitātes cīnīties ar apdrošinātājiem, pārstāj pieņemt polises no šo apdrošinātāju klientiem- tad par pakalpojumu klientiem ir jāsamaksā pašiem, bet pēc tam viņi var doties pie apdrošinātāja, lai atgūtu savu naudu," stāsta medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons, piebilstot, ka kolēģu attieksme ir saprotama, jo medicīnas iestāde nevar ilgstoši "kreditēt" apdrošinātāju. Viņa uzņēmums gan ar apdrošinātājiem cīnoties pats un pacientiem pakalpojumus neesot pārstājis sniegt.
Problēmu ar naudas atgūšanu un klientu neapmierinātības dēļ līgumu ar apdrošināšanas kompāniju BTA nav slēgusi daktere Žaneta Abramsone (pieder ārsta prakse ginekoloģijā un dzemdībās). Ar vairākiem citiem apdrošinātājiem viņai esot līgumi, norāda ārste.
Īpaša "brigāde" problēmu risināšanai ar apdrošināšanas kompānijām esot Veselības centram 4. "Ja pret pacientu ir veikti diskriminējoši ierobežojumi, visticamāk, medicīnas darbinieku uz to ir izprovocējuši apdrošinātāji," spriež Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.Viņa uzņēmumam lielākās problēmas esot bijušas ar apdrošināšanas kompānijām - tirgus līderēm. Lai arī Veselības centrs 4 apkalpojot arī "nedraudzīgo apdrošinātāju" klientus.
Kā zināms, diezgan liela daļa ārstniecības iestāžu neslēdz līgumus ar apdrošinātājiem. Piemērs tam ir SIA Delta MIO. Kā Db atzina īpašniece Ingrīda Markāne, "parasti līgumus ar apdrošinātājiem slēdz, lai palielinātu klientu skaitu un reklamētu savu firmu. Slēdzot līgumu ar apdrošinātāju, mīnuss ir tas, ka pie naudas tiec vēlāk." Apdrošinātāju biznesa ieroču arsenāls ir ļoti plašs - vienoties ar ģimenes ārstiem, lai tie raksta nosūtījumus uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, mainīt apdrošināšanas noteikumus polises darbības laikā u.tml., novērojis M. Rēvalds.
Sūdzību par pārkāpumiem veselības apdrošināšanas jomā ir maz - šogad Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ir iesniegtas tikai divas.