Topošās māmiņas specializētajos grūtnieču apģērbu veikalos pērk tikai preces, kuras nevar iegādāties citur

Kaut arī grūtnieču apģērba piedāvājums Latvijā ir ierobežots, tirgotāji stāsta, ka konkurence šajā segmentā pieaug, daļu klientu «noceļ» ārvalstu interneta veikali, tādēļ ieņēmumi jāaudzē ar citu preču realizāciju.

Jāteic, ka vairāku specializēto veikalu izvēle nebūt nav nejauša – daži atrodas tieši Rīgas Dzemdību nama rajonā, Miera ielā, kur pieprasījums pēc šīm precēm varētu būt lielāks, tostarp, piemēram, Marija, Māmiņas veikals, Maxxxi mode, ražotāja Tonus Elast veikals.

Kas nav citur

Daļa grūtnieču apģērbus pērk internetā vai mēģina pielāgot ikdienas apģērbu auguma aprisēm, tādēļ pieprasījums specializētajos grūtnieču apģērba veikalos lielākoties ir pēc specifiskām precēm. «Pieprasījums grūtnieču apģērbu segmentā palielinās, bet pārsvarā - pēc noteiktiem produktiem,» novērojusi Mothercare veikala vadītāja t/c Spice Līga Kotāne. Veikalā biežāk tiek pikti barošanas krūšturi, barošanas krekli, grūtnieču bikses un kleitas, tāpat pieprasījums pieaug arī pēc nakts veļas un grūtnieču zeķubiksēm. Līdzīgas tendences min arī veikala Engelitis.lv īpašniece Māra Drāzniece. Pieprasījums palielinās pēc konkrētām lietām, ko nevar iegādāties citos veikalos un nav pielāgojamas grūtniecības figūras izmaiņām. Visu pārējo topošās māmiņas izvēlas pirkt parastajos veikalos vai lietoto apģērbu veikalos, tikai - lielākus izmērus, viņa norāda. «Grūtniecība ir īss periods, kas jau tā prasa ievērojamus naudas tēriņus, lai sarūpētu visas nepieciešamās lietas gaidāmajam mazulim, tādēļ topošās māmiņas nevēlas tērēt liekus naudas līdzekļus apģērbiem, kurus izmantos tikai dažus mēnešus. Tās meklē pielāgojamus apģērbus parastajos apģērbu veikalos, kurus varēs izmantot gan grūtniecības periodā, gan pēc tam. Latvijas tirgū ir vairāk veikalu, kas savā darbībā kā papildus tirdzniecību ir ieviesušas un uztur grūtnieču apģērbus un preces topošajām māmiņām, bet tā nav viņu veikalu pamatdarbība, jo tas ir ļoti šaurs uzņēmējdarbības virziens,» skaidro M. Drāzniece.

Invaliditāte (82%), čigānu izcelsme (73%) un vecums virs 50 gadiem (72%) Latvijas sabiedrībā līdzīgi kā Eiropā visbiežāk tiek vērtēti kā trūkumi (traucēklis). Šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veic Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social (Latvijā šo pētījumu veic mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia).

Salīdzinot ar Eiropas Savienību, Latvijā retāk kā trūkumu (traucēkli) vērtē citu etnisko izcelsmi (30%), piederību citai reliģijai (16%) un piederību sieviešu dzimumam (14%). Latvijā homoseksuālismu salīdzinoši retāk uzskata par traucēkli nekā tas ir vidēji Eiropas Savienībā – attiecīgi 42% un 54%.

Domājot par to, kuras grupas biežāk cieš diskriminācijas dēļ, lielākā daļa Latvijas pilsoņu uzskata, ka Latvijā daudz biežāk izplatīta ir diskriminācija vecuma (55%) un invaliditātes (51%) dēļ.

Izņemot rādītāju par diskrimināciju invaliditātes dēļ, Latvijas pilsoņu vērtējums par diskrimināciju valstī ievērojami atšķiras no vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Latvijas iedzīvotāji izjūt mazāku diskrimināciju nekā vidēji Eiropas Savienībā tādās jomās, kā etniskā izcelsme (29%), reliģiskā piederība (10%), dzimums (21%) un seksuālā orientācija (32%). Savukārt salīdzinoši lielāka daļa Latvijas pilsoņu uzskata, ka diskriminācija vecuma dēļ valstī ir plaši izplatīta (55%), kas ir par 9 procentu punktiem vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

Nemaz ilgi nav jāgaida, vien pāris gadu, kad vienā darba vietā kopā strādās pat četras paaudzes – t.s. baby boomers, X, Y un Z paaudzes, līdz ar to būtiski pieaugs personāla vadības loma, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamajos 10–15 gados Latvijā būs vairāk tādu darbinieku, kuri aizies pensijā, nevis tādu, kuri ienāks darba tirgū. Latvijā pastāv vecuma diskriminācija, darbu atrast ir grūti ne tikai cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem, bet arī jauniešiem.

Sakrīt vērtības

No amerikāņiem aizgūto paaudžu dalīšanas principu liek lietā arī personāla atlases speciālisti Latvijā. Tiek izdalītas četras – pēckara demogrāfiskā sprādziena paaudze jeb baby boomers, dēvēta arī par puķu bērniem, pie kuras pieder no 1945. līdz 1962.gadam dzimušie, X paaudze, kas dzimusi no 1962. līdz 1980.gadam, Y paaudze, kuru mēdz dēvēt arī par Millenium paaudzi, pie kuras pieskaita no 1980. līdz 2000. gadam dzimušos un Z paaudze, kuras pārstāvji kopš 2000. gada joprojām nāk pasaulē – ar to saistās visvairāk minējumu. No 2015.gada dzimušie tiks dēvēti par Alfa paaudzi. Dažādo paaudžu pārstāvji ir atšķirīgi, viņus vada dažādas vērtības, uzvedības modeļi atšķiras, taču cilvēku piederību vienai vai otrai paaudzei nevar noteikt tikai pēc dzimšanas gadiem, jo kādas vienas paaudzes cilvēks atbilstoši savām vērtībām un uzvedībai var piederēt pavisam citai paaudzei, atzīst personālvadības asociācijas vadītāja Eva Selga. Tomēr kopējās dažādo paaudžu vērtības, motivācija un pat uzvedība lielā mērā sakrīt.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Aptauja, kas veikta gatavojoties Eiropas gadam, liecina, ka vairāk nekā puse eiropiešu (51%) uzskata, ka viņu valstīs netiek veikts viss nepieciešamais diskriminācijas apkarošanai, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Tikai viena trešdaļa ES valstu iedzīvotāju atzīst, ka zina savas tiesības, ja viņi kļūtu par diskriminācijas vai aizskaršanas upuri.

Š.g. 23.janvārī, Eiropas gadam par iespēju vienlīdzību visiem (2007), kas aizsāksies šā gada 30.janvārī Berlīnē pirmajā Vienlīdzības sammitā, tika atklāta tīmekļa vietne. Tajā publicēti ES aptaujas rezultāti par cīņu pret diskrimināciju.

Aptauja, kas tika veikta gatavojoties Eiropas gadam, liecina, ka vairāk nekā puse eiropiešu (51%) uzskata, ka viņu valstīs netiek veikts viss nepieciešamais diskriminācijas apkarošanai un liela daļa aptaujāto arī uzskata, ka diskriminācija ir plaši izplatīta. Kopumā, aptaujas rezultāti apstiprina, ka eiropieši ir gatavi pārmaiņām, un lielākā daļa no viņiem atbalstītu pasākumus, kas veicinātu līdzvērtīgas iespējas visiem nodarbinātības jomā.

Latvijas likumdevējs ir veicis un turpina veidot nodokļu sistēmas pilnveidošanu, harmonizējot nodokļu sistēmu ar Eiropas Kopienu (EK) tiesību prasībām. Tomēr nodokļu likumos vēl arvien ir sastopamas tiesību normas, kas neattaisnoti rada šķēršļus Eiropas Savienības vienota tirgus darbībai un tādejādi veido EK tiesību pārkāpumus.

Tā piemēram, neviennozīmīgā likuma normu formulējuma dēļ, piemērojot tiesību normas par nerezidentiem izmaksājām dividendēm, ir iespējams nonākt pie EK tiesību pārkāpuma. Saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli dividendes, ko Latvijas rezidents izmaksā fiziskajai personai – Latvijas rezidentam, ir atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Likums nosaka, ka ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir dividendes saskaņā ar likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteikto likmi. Pastāvot šādam likuma normas formulējumam, dividenžu izmaksātājs – Latvijas rezidents, ietur dividenžu izmaksas brīdī ienākuma nodokli 10% apmērā (likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktā likme) no nerezidentam izmaksājamās dividenžu summas. Rezultātā tiek radīts būtisks ierobežojums pārrobežu ieguldījumiem, kas nav savienojams ar EK tiesību normām.

Ar šā gada 23. jūliju spēkā stājušies grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka diskriminācijas aizliegumu attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ.

Tas nozīmē, ka ir aizliegts atteikties sniegt pakalpojumu vai pārdot preci dzimuma, rases vai etniskās piederīgas dēļ. Tāpat aizliegts sniegt pakalpojumu vai pārdot preci uz mazāk labvēlīgiem noteikumiem atkarībā no dzimumam, piederību kādai rasei vai etniskajai grupai, Db.lv informē Ieva Vikmane, Tiesībsarga biroja Informācijas un komunikācijas daļas vadītāja.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā gan privātpersonai, kas saskārusies ar diskriminējošu attieksmi saņemot pakalpojumu, gan arī Tiesībsargam ir tiesības personas interesēs vērsties tiesā, lai aizstāvētu sūdzības iesniedzēju

Šajā gadā vērojama tendence, ka Tiesībsarga birojā tiek iesniegtas arvien vairāk sūdzības no iedzīvotājiem par gadījumiem, kad pakalpojuma sniegšana tiek atteikta tautības dēļ vai ir apgrūtināta piekļuve pakalpojumiem dzimuma dēļ.

Latvijas uzņēmumiem ir augsts sociālās atbildības pašvērtējums, taču tas nonāk pretrunā ar uzņēmējdarbības vides realitāti. Turklāt uzņēmēju «labie darbi» ir vērsti uz labuma gūšanu īstermiņā un salīdzinoši reti iziet ārpus uzņēmuma tiešo interešu zonas, liecina Nordea bankas un Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) veiktais biznesa vitalitātes mērījums Nordea vitametrs.

«Latvijas uzņēmējdarbības pamatā ir ļoti racionāla pieeja biznesa procesiem. Proti, uzņēmumi primāri koncentrējas uz tām darbībām, kas dod tiešu un iespējami ātru atdevi. Piemēram, tie rūpējas par klientiem, darbiniekiem un uztur labas attiecības ar piegādātājiem, jo apzinās šo faktoru ietekmi uz finanšu darbības rādītājiem. Lai arī šāda orientācija ir šķietami loģiska, pētījumi citās valstīs, t.sk. Lietuvā, norāda uz to, ka uzņēmumi ilgtermiņā iegūst, arī investējot izteikti sociālās aktivitātēs. Taču Latvijā ieguldījums sociālajās aktivitātēs, kā, piemēram, brīvprātīgais darbs sabiedrības labā vai vides aizsardzībā ir salīdzinoši zems,» stāsta Nordea vitametra autors, SSE Riga uzņēmējdarbības procesu pētnieks un Ventspils augstskolas mācību prorektors Dr. Arnis Sauka.

Ja esi vīrietis, tad vairāk maksāsi par manikīru, taču pensijas apdrošināšana būs lētāka. Ja esi sieviete, tev ir visas iespējas bez maksas grozīties dažādos naktsklubos, taču veselības apdrošināšanas polise būs mazāk izdevīga nekā stiprā dzimuma kolēģiem.

Latvijā vislielākais klupšanas akmens dzimumu līdztiesības jautājumos pagaidām ir tieši ar grūtniecību un maternitāti saistītie jautājumi, taču nereti uzmanības lokā nonāk arī citi diskriminācijas gadījumi, raksta biznesa žurnāls Lietišķā Diena.

Drīzumā ar pārmaiņām ierastajā darbā nāksies saskarties visiem apdrošinātājiem, jo ES tiesa lēmusi, ka, sākot ar šā gada 21. decembri, spēkā vairs nebūs direktīvas pants, kas noteiktos gadījumos atļāva izmantot dzimumu kā faktoru apdrošināšanas atlīdzību un prēmiju noteikšanā. Tas apdrošinātājos izraisījis milzu sašutumu visas Eiropas līmenī, jo prakse izmantot dzimumu kā galveno indikatoru līdz šim dalībvalstīs bija plaši izplatīta. «Pašreiz apdrošinātāji dzimumu kā riska faktoru izmanto pamatā trijās galvenajās produktu kategorijās: sauszemes transporta apdrošināšanā, dzīvības apdrošināšanā un privātajā veselības apdrošināšanā,» norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas padomes priekšsēdētāja vietniece Jeļena Alfejeva, piebilstot, ka gaidāmo izmaiņu rezultātā dažu kategoriju patērētājiem prēmiju apmēros būs zināmas izmaiņas. Apdrošināšanas kompānijas Ergo valdes loceklis Baltijā Deniss Sazonovs paredz, ka tiesas spriedums Latvijā vislielāko iespaidu atstās tieši uz dzīvības apdrošināšanas cenām. «Līdz šim, izvērtējot nāves risku, tika ņemta vērā statistika un mirstības rādītāji, kas apliecināja, ka vidējais vīriešu mūža ilgums ir īsāks nekā sieviešu. Šī iemesla dēļ pašlaik dzīvības apdrošināšana vīriešiem var maksāt dārgāk nekā sievietēm,» skaidro D. Sazonovs. Savukārt attiecībā uz pensiju apdrošināšanu tā paša iemesla dēļ vīriešiem šobrīd Latvijā vidēji jāmaksā mazāk.

Ministru kabineta šā gada 5. novembrī akceptēja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumā, nosakot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pienākumu veikt ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas uzraudzību.

2018. gada 3. decembrī stāsies spēkā Eiropas Savienības Regula (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ. Līdz a to šajā datumā arī PTAC uzsāks regulas uzraudzību.

Par ģeogrāfisko bloķēšanu sauc diskriminējošu praksi, kad vienas ES dalībvalsts tirgotāji liedz piekļuvi savām mājaslapām, mobilajām lietotnēm vai citām tiešsaistes saskarnēm citu ES dalībvalstu klientiem, kuri vēlas veikt pirkumus internetā. Tāpat arī ģeogrāfiskā bloķēšana ietver klientu pāradresāciju bez klienta piekrišanas uz citu mājaslapas versiju, kas ir mērķēta uz noteiktas valsts tirgu, pamatojot savu rīcību ar klienta valstspiederību, dzīvesvietu vai uzņēmējdarbības vietas veikšanu. Ģeogrāfiskā bloķēšana attiecas arī uz praksi, kad citas dalībvalsts patērētājam tiek liegts pabeigt pirkumu vai tiek lūgts apmaksāt pirkumu ar citas dalībvalsts maksājumu karti.

Nav datu, kas apliecinātu, ka Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm tiktu piegādātas zemākas kvalitātes pārtikas preces nekā pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, piektdien paziņojis ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis.

Papildināta no 7. rindkopas

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pērn savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā par stāvokli ES uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Pēc viņa teiktā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem Rietumeiropas valstīs. «Vienlīdzības savienībā nevar būt otrās šķiras patērētāju,» septembrī sacīja Junkers.

«Nav objektīvu datu, ka tā būtu tikai Austrumeiropas un Viduseiropas valstu diskriminācija. Dalībvalstu iesniegtās analīzes liecina, ka problēmas ir visā ES,» Andrjukaitis piektdien sacījis, tiekoties ar Lietuvas Seima īpašo komisiju, kam uzdots izmeklēt šo jautājumu. «Vēlme [aizstāvēt savu valsti] ir pilnīgi saprotama, bet analīzes neļauj secināt, ka pastāv diskriminācija pret jaunajām dalībvalstīm.»

Lai aizstāvētu latviski runājošos darba ņēmējus, darba sludinājumos nevarēs nepamatoti ietvert prasību zināt konkrētu svešvalodu, tomēr darba līgumos šāda aizlieguma nebūs.

Saeimas otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Darba likumā paredz, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Tieslietu ministrija (TM) rosināja noteikt arī to, ka darba līgumā nevar ietvert pienākumu darbiniekam pārvaldīt konkrētu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai, taču pēc plašām debatēm šis priekšlikums neguva vairākuma atbalstu – par bija 41, pret bija 44 deputāti, bet četri atturējās.

Diskusijās par iesniegtajiem priekšlikumiem tika norādīts uz latviešu valodas aizstāvību un integrāciju, bet ieceres pretinieki vērsa uzmanību uz darba devēju tiesībām un darbinieku konkurētspēju. «Latvijā pastāv diskriminācija un tā izpaužas kā latviešu jaunās paaudzes diskriminācija. Viņi meklē darbu savās pilsētās un priekšā ir barjera – nepamatotas krievu valodas prasības,» uzsvēra deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālās apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Pēdējo piecu gadu laikā nevienlīdzīgo atbalsta maksājumu dēļ Zemgale pārvērsta par vietējo zemnieku geto, atzīst ekspolitiķis Atis Slakteris, kurš ir līdzīpašnieks vienā no ienesīgākajām Latvijas saimniecībām, nodarbojas ar graudu audzēšanu un sniega šķūrēšanu un, ja vien tiktu aicināts, labprāt atgrieztos zemkopības ministra krēslā.

«Tas, kā pēdējos piecos gados lauksaimniecībā izrīkojušies pret Zemgali un centrālo Latviju, ir bezkaunības kalngals un novada zemnieku diskriminācija. Zemgale patlaban pārvērsta par geto, jo lielākais atbalsts modernizācijai ir Vidzemē, Latgalē un Kurzemē. Kā ministrs savulaik nekad nepieļāvu, ka tik mazā valstī kā Latvija novadi tiek grupēti un diskriminēti,» sacīja Slakteris.

Viņš norādīja, ka Zemgalē vēsturiski vienmēr bijis vairāk sekmīgu saimnieku, tādēļ citiem reģioniem varētu iedalīt lielāku īpatsvaru no kopējā atbalsta naudas pīrāga, tomēr «atbalsta līmenis jātur visiem vienāds».

«Tā vietā jau vairākus gadus Zemgales zemniekiem atbalsta līmenis ir par 10% mazāks. Turklāt lielai daļai Latvijas novadu, taču ne Zemgalei, ir piemaksa par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos. Nevajadzētu cīnīties par vienlīdzību tiešmaksājumos Eiropā, kamēr pašiem uz vietas plaukst un zeļ diskriminācija,» norādīja Slakteris.

SonyEricsson mobilo te­lefonu reklāma, kurā kā produkcijas priekšrocības minēti "trīs iemesli, kāpēc mobilais ir pārāks par sekretāri", ir aizskaroša un pazemojoša no dzimumu līdztiesības viedokļa, laikrakstam Diena atzinuši Labklājības ministrijas (LM) speciālisti.

Arī Tiesībsarga birojs pauž, ka reklāmā, iespējams, vērojama šīs profesijas sieviešu dzimuma pārstāvju diskriminācija, un šajā saistībā izskata iespēju ierosināt pārbaudes lietu, informē laikraksts.

Izdales materiālā attēlota lietišķā kostīmā tērpusies sieviete noraizējušos seju — tai pāri pārvilkta sarkana svītra. Blakus sniegti iemesli, kādēļ mobilais telefons atsver sekretāres trūkumus: "Tas nesūdzas, ka neatliek laika solārijam, tam neeksistē sliktās dienas."

SonyEricsson pārstāvis Latvijā Kristaps Brizga Dienai atzinis, ka reklāmā, iespējams, saskatāma sekretāru diskriminācija, taču plašākus komentārus sniegt atteicies un lūdzis vērsties pie mārketinga menedžera.

Uzņēmumu reģistrs iecerējis bez maksas publiskot daļu informācijas par uzņēmumiem, taču, tā kā paralēlas datu vietnes jau eksistē, šis draud izvērsties par kārtējo «ķeksīša» pasākumu

Saistībā ar to, ka Latvijā pieņemts lēmums par atteikšanos no uzņēmumu reģistrācijas apliecībām papīra formātā, ko gan atsevišķas iestādes joprojām turpina spītīgi pieprasīt, Uzņēmumu reģistrs sper solīti situācijas sakārtošanas virzienā. Apzinoties, ka cilvēkiem un jo īpaši visādām valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kas finanšu taupības dēļ nevar atļauties lietot komerciālās uzņēmumu datu bāzes, tomēr varētu būt vajadzība reizi pa reizei pārliecināties, vai konkrētā juridiskā persona vispār eksistē, Uzņēmumu reģistrs nolēmis šādu informāciju savā mājaslapā turpmāk piedāvāt bez maksas. Uzreiz gan jāpiebilst, ka šī informācija tiešām būs diezgan minimāla un neietvers, piemēram, amatpersonas, dalībniekus un citas interesantas lietas. Lai izzinātu šos jautājumus, interesentiem joprojām būs jāapmeklē kāda no maksas datu bāzēm, ko privātie komersanti Latvijā izveidojuši un uztur jau vairākus gadus, par šo iespēju maksājot valstij solīdu nodevu gandrīz 90 tūkstošu eiro apmērā. Te nu rodas jautājums – kāds labums būs no Uzņēmumu reģistra visai ierobežotā satura datu vietnes, ja paralēli publiski jau šodien ir pieejama daudz plašāka informācija Latvijas Vēstneša mājaslapā?

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Krīzes vadības padomes sekretariāts izstrādājis virkni kritēriju lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātais drošības pasākumu kopums ārkārtējās situācijas ietvaros "D+ koncepts" šodien tiks skatīts Ministru kabinetā.

Ārkārtējo situāciju varētu nepagarināt 

Ministru kabinets trešdien vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Covid-19 infekcijas...

"D+ konceptu", kas būtībā paredz ļoti stingrus ierobežojumus, paredzēts aktivizēt, ja izpildīsies viens no vairākiem kritērijiem, proti, ja 14 dienu Covid-19 kumulatīvā gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem pieaugums būs par 20%, ja Covid-19 saslimstības rādītājs sasniedz 14 dienu kumulatīvo gadījumu skaitu virs 600 uz 100 000 iedzīvotājiem, ja stacionāru gultu noslodze sasniedz 70% no ikdienas apstākļos pielietotā gultu apjoma stacionārajās ārstniecības iestādēs vai intensīvās terapijas gultu noslogojums pārsniedz 70%.

Ja izpildīsies kāds no šiem kritērijiem, tad četru dienu laikā plānots izstrādāt lēmumu projektu par konkrētiem ierobežojumiem, bet to apstiprināt valdībā plānos trīs dienas pirms ierobežojumu spēkā stāšanās.

Krīzes vadības padomes sekretariāts iesaka, ka, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, personām būs pienākums uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības ietvaros, bet no tās varēs iziet tikai pamatotas nepieciešamības gadījumos.

Šādā gadījumā klātienē varētu apmeklēt tikai ārstniecības iestādi, nodot Covid-19 testu vai apmeklēt vakcinēšanās vietu.

Tāpat lokdauna gadījumā klātienē varētu saņemt pakalpojumus tuvākajā vietā, tostarp tirdzniecības vietā. Pastaiga būtu atļauta vienu stundu divas reizes diennaktī līdz trīs kilometru attālumam no dzīves vietas. Personas, kas atrodas pašizolācijā vai karantīnā, nedrīkstēs atstāt dzīvesvietu.

Tāpat būtu atļauts individuāli sportot ārā līdz vienai stundai divas reizes diennaktī un līdz trīs kilometru attālumam no dzīves vietas. Būtu atļauts apmeklēt kopjamas personas. Tāpat būtu atļauts apmeklēt sankcionētas sapulces, gājienu vai piketu, reliģiskās vietas, bēres, kāzas vai kristības.

Būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, klātienē varētu strādā tikai tie darbinieki, kuri nodrošina steidzamu un neatliekamu pakalpojumu sniegšanu, vai kuri nodrošina būtisku neatliekamu darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīves vietā.

Savukārt tirdzniecības jomā būtu liegts sniegt pakalpojumus klātienē. Ievērojot "Drošas tirdzniecības protokolu", klātienē varētu strādā tikai aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, un tirdzniecības vietas, kas tirgo pārtiku un pirmās nepieciešamības preces.

Kritiskas epidemioloģiskās situācijas gadījumā darbu varētu turpināt plašsaziņas līdzekļi, savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietās būtu atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, tai skaitā ārā.

Šī scenārija gadījumā tiktu aizliegti un atcelti visi sporta un kultūras pasākumi. Ārā būtu atļauti tikai treniņi profesionālajā sportā. Muzeju ārtelpās, dabas takas un sporta veikšanas vietas ārā būtu slēgtas.

Izglītības jomā tiktu pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošinātas mācības attālināti, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi bērniem, kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu, ja izglītības iestādē nodarbinātie mācību procesa laikā un ārpus tā lieto mutes un deguna aizsegus.

Starppilsētu un pilsētas pasažieru pārvadājumos būtu jāveic noslodze līdz 50%. Tāpat transporta jomā tiktu atceltas visa veida valsts un pašvaldību noteiktās atlaides.

Šī scenārija gadījumā tiktu pārtraukti visi starptautiskie pasažieru pārvadājumi gan pa gaisu, gan zemi, gan ūdeni. Tāpat tiktu pārtraukti visi tūrisma pakalpojumi.

Savukārt ārstniecības iestādes varētu nodrošināt un nepārtraukt virkni veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu - neatliekamo medicīnisko un akūto palīdzību, tai skaitā zobārstniecības, nepieciešamos izmeklējumus un konsultācijas, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, Valsts asinsdonoru centra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, vakcinācijas pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus mājās, grūtnieču aprūpi un laboratorijas pakalpojumus.

Reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu varētu uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, ievērojot "Reliģisko vietu drošības protokolu".

Ierobežojumu kontroli veiktu Valsts policija, pašvaldības policija un Valsts robežsardze.

Lai nodrošinātu vakcīnu piegāžu un loģistikas drošību, Nacionālie bruņotie spēki varētu aktivizēt mobilizācijas sistēmu un nodrošināt vakcinācijas procesa koordināciju.

Šī koncepta ieviešanas mērķis ir novērst vai strauji samazināt Covid-19 infekcijas izplatīšanos sabiedrībā, mazināt Covid-19 inficēto personu skaitu un importēto Covid-19 infekcijas gadījumu skaitu. Tāpat šo pasākumu mērķis ir mazināt jaunu Covid-19 infekciju izplatību, hospitalizēto un mirušo personu skaitu.

Otrdien, 14. janvārī, Rīgā atklāta jauna ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu klīnika Capital Clinic Riga, kurā pacientiem pieejami plaša spektra medicīnas pakalpojumi, tostarp arī vairāki jaunumi Latvijā - dermatoloģijā un ginekoloģijā.

Klīnikā jau saņemti pirmie pacientu zvani un pieteiktas konsultācijas pie speciālistiem, informē iestādes pārstāve Inguna Almbauere.

Atklājot jauno ārstniecības iestādi, tās lielākās kapitāldaļas turētājas SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds sacīja, ka vēl tiek gaidīta vairāku iekārtu piegāde, kā arī turpinās darbinieku apmācības, un šobrīd klīnika ir gatava strādāt ar 50% jaudu.

Rēvalds norāda, ka klīnika tiks pilnībā integrēta Veselības centra 4 struktūrā un cita starpā tā nodarbosies ar «medicīnas tūrismu», kā arī tuvākajā laikā ir plānotas sarunas ar veselības apdrošinātājiem par jaunās ārstniecības iestādes iekļaušanu pakalpojumu sniedzēju sarakstā.

Ministru kabinets piektdien pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka izstrādātais "D+ koncepts" tiks īstenots gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija Latvijā pasliktināsies tā, kā, piemēram, Igaunijā un citās valstīs, kuras piedzīvo Covid-19 trešo vilni. "Šis ir rezerves variants, ja krasi mainās situācija. Bet [priekšlikumu] pamatu pamats, ka mēs atkal sēdētu mājās," rezumēja premjers.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citksovskis uzsvēra, ka šī principa ieviešanai nav paredzēts konkrēts laiks, bet gan tas tiktu "iedarbināts" pēc nepieciešamības, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai. Viņš piebilda, ka "iedarbinot" šo konceptu, ierobežojumi būtu spēkā 21 dienu.

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Līdz pat pēdējam Latvija balansējusi uz naža asmens, un daudz noteiks tas, kā būs nostrādājuši piena ražotāji pēdējā dienā pirms piena kvotu sistēmas krišanas 31. martā. Ir vai nav pārsniegtas piena kvotas, būs skaidrs ap 10. aprīli.

Kaut arī grūtnieču apģērba piedāvājums Latvijā ir ierobežots, tirgotāji stāsta, ka konkurence šajā segmentā pieaug, daļu klientu «noceļ» ārvalstu interneta veikali, tādēļ ieņēmumi jāaudzē ar citu preču realizāciju.

Uzņēmums Drive eO izziņo, ka noslēgumam tuvojas eO PP03 - pasaulē pirmā viena megavata elektriskā sacīkšu auto - izstrāde. Auto projektēts un uzbūvēts Latvijā, un šī gada 28. jūnijā 1020 kW (1368 ZS) jaudīgais spēkrats piedalīsies leģendārajās Paikspīkas kalnā braukšanas sacensībās ASV.

Par šīm un citām tēmām plašāk lasiet raksta galerijā!