Aprīļa beigās SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” Gulbenes novada pašvaldības izsolē iegādājās bānīša ritošo sastāvu, kas paredzēts pasažieru pārvadājumiem.

Šim nolūkam piesaistīts SEB bankas finansējums 60 000 eiro apmērā, piesaistot ALTUM portfeļgarantiju 48 000 eiro apmērā.

Ritošais sastāvs, kā arī sliežu ceļi, būves un ēkas ir kompleksais Gulbenes – Alūksnes šaursliežu dzelzceļa kultūras un vēstures piemineklis .

“Par bānīti ikdienā rūpējamies un nodrošinām pasažieru pārvadājumus kopš 2002. gada. Gadu gaitā tas ir atjaunots, ieguldot lielas investīcijas, tāpēc ritošā sastāva pārņemšana no pašvaldības ir likumsakarīgs solis. Līdz šim bijām ritošā sastāva nomnieki, tagad tas būs mūsu īpašumā,” saka SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” vadītājs Aldis Kreislers.

“Mums ir skaidrs plāns, mērķi, turpināsim strādāt kā līdz šim un investēt industriālā mantojuma saglabāšanā. Šobrīd lielākais izaicinājums ir būvniecības izmaksu un energoresursu cenu pieaugums, taču ir jāpielāgojas situācijai un ar esošajiem resursiem jācenšas izdarīt maksimumu. Tāpat meklējam arī Eiropas Savienības finansējuma piesaistes iespējas. Skatāmies cerīgi uz jauno tūrisma sezonu, lai piesaistītu apmeklētājus, jo ieņēmumi no biļetēm sniedz mums lielāku rocību tālāk investēt bānīša uzturēšanā un infrastruktūras sakārtošanā.”

Gulbenes novada dome laidusi klajā jau otro suvenīrmonētu, kas šoreiz veltīta Gulbenes novada simbolam, regulāri kursējošajam šaursliežu dzelzceļa vilcienam – Gulbenes-Alūksnes bānītim, informē domes pārstāvji.

Monētas aversā iekalts bānītis, bet monētas reverss visām Latvijas monētām ir vienots - centrā Latvijas kontūrkarte ar 4 zvaigznēm katrā malā, ietverot vārdus Latvian Heritage un Collection Coin. Monēta ir iepakota četrās dažāda dizaina kartiņu/kapsulas iepakojumā.

Viena no monētas kartiņām vēsta par skaistāko Gulbenes leģendu – barona Heinriha fon Volfa un viņa sievas baroneses Marissas mīlas stāstu. Kartiņas dizains atklāj arī līdz šim nepublicētu pāra foto. Nu ir iespējams par Marissu ne tikai klausīties nostāstus, bet arī aplūkot daiļavu, kas reiz laupījusi barona fon Volfa sirdi. Pagaidām vēsture klusē, kur un kā abi iepazinušies, bet kāzu laikā Heinriham bija 32 gadi, bet Marissai tikai 18. Nostāsti vēsta, ka Heinrihs Marisu tik ļoti mīlējis, ka kādā dzimšanas dienā uzdāvinājis viņai nelielu pili - Vecgulbenes muižas Sarkano pili, bet citā – licis izrakt dīķi lielā M burta veidā.

Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija un jau no 1. septembra restaurētajā ēkā apmeklētājiem durvis vērs jauna ekspozīcija, kas veltīta Baltijā vienīgajam regulāriem pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Desmit staciju stāstos tā vēstīs par dzelzceļa vēsturi, laikmetu ainām un bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.

Jaunā ekspozīcija kā virtuāls ceļojums laikā un telpā popularizēs dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA «Arhitektes Ināras Caunītes birojs», būvdarbus objektā saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veica uzņēmums SIA «RE RE MEISTARI», būvuzraudzību nodrošināja AS «Būvuzņēmums Restaurators», bet atbildīgais autoruzraugs bija Ināra Caunīte.

Pārbūvējot Alūksnes stacijas bagāžas šķūni un nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, maksimāli izmantoti atgūstamie materiāli, fasāžu un iekštelpu apdarei pielietoti apšuvuma dēļi, kas ir analogi oriģinālajiem dēļiem. Ēkas pārbūves projektā labiekārtota arī piegulošā teritorija un atjaunots vēsturiskais perons.

Ar Gulbenes-Alūksnes bānīša entuziastu gādību jau piecus gadus norit 1902.gadā celtās Kalnienas dzelzceļa stacijas ēkas atdzimšana, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Ēka pieder Gulbenes novada domei, SIA Gulbenes-Alūksnes bānītis nomā staciju no pašvaldības. Iecerēts, ka ēka tiks pilnībā sakārtota un aprīkota, lai, ienākot tur, cilvēks justos iestrēdzis kaut kur pa vidu pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem un piecdesmitajiem gadiem. Tas būs vienīgais šāds dzelzceļa tūrisma objekts valstī.

Pagājušajā gadā Kalnienas dzelzceļa stacijai rekonstruēta oriģinālā jumta konstrukcija, kā arī atjaunoti dūmeņi un ieklāts jauns jumta segums, šogad tiks pabeigta fasādes sakārtošana, Dzirkstelei saka SIA Gulbenes-Alūksnes bānītis valdes loceklis Aldis Kreislers.

Sakarā ar ielas seguma atjaunošanas darbiem svētdien, 28.augustā no plkst.5.00 līdz plkst.20.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kronvalda bulvāra līdz Kalpaka bulvārim.

Sakarā ar ielas posma slēgšanu tiks ieviestas izmaiņas vairākos sabiedriskā transporta maršrutos:

- 1.trolejbusa maršruts būs slēgts;

- 3.maršruta trolejbusi no Sarkandaugavas kursēs pa maršrutu līdz Stabu ielai, tālāk pa Stabu ielu, Brīvības ielu, Brīvības bulvāri, Raiņa bulvāri un tālāk pa maršrutu;

- 5.trolejbusa maršruts būs slēgts;

- 12.trolejbusu maršruts būs slēgts;

- 19.maršruta trolejbusi kursēs no galapunkta Ziepniekkalns pa maršrutu līdz Inženieru ielai, tālāk pa Inženieru ielu, Raiņa bulvāri un atpakaļ. No galapunkta Pētersalas iela maršruts būs slēgts;

Gulbenes tūristu vilcieniņš 1.maijā atklās sezonu, piedāvājot doties 9 kilometrus garā izzinošā ekskursijā, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Tūrisma vilcieniņš Gulbenes ielās brauks ar ātrumu 25 kilometri stundā. To paredz šā elektriskā transportlīdzekļa lietošanas noteikumi, kurus apstiprināja 24.aprīļa domes sēdē. Vilcieniņš kursēs ik pēc stundas. Pirmdienas būs brīvdienas. Vilcieniņa maršruts: Gulbenes kultūras centrs – Dzelzceļa stacija - Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejs/ Vecgulbenes muižas komplekss - Spārītes parks - Gulbenes kultūras centrs.

Vilcieniņa pieturvietas būs gulbja formā. Pirmā pietura jau ir uzstādīta pie Gulbenes kultūras centra. «Pieturvietās vilcieniņš varēs uzņemt cilvēkus, kuri vēlēsies doties ekskursijā, taču būs arī tādi brīži, kad visas sēdvietas būs aizņemtas ar grupu ekskursantiem, tad diemžēl noteiktajā maršrutā cilvēki uzņemti netiks. Galvenais ekskursijas maršruta sākumpunkts un galapunkts būs pie Gulbenes kultūras centra,» informējusi pašvaldības aģentūras Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs direktore Iveta Kovtuņenko.

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Noslēdzies Alūksnes novada pašvaldības izsludinātais iepirkums par Alūksnes pilsdrupu konservāciju un restaurāciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemts viens piedāvājums no uzņēmuma SIA Aqua Latvia. Kopējā līgumcena ir 29,9 tūkstoši eiro.

Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka informē, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas ietvaros ir atbalstījusi Alūksnes novada pašvaldības iesniegto projektu, kas paredz Livonijas ordeņa Marienburgas pils drupu vienas mūra daļas konservāciju un restaurāciju, un piešķīrusi tam 10 tūkstošu eiro finansējumu.

Kopējās projekta izmaksas ir 36,2 tūkstoši eiro. Lai plānotos darbus varētu veikt, 25. septembra sēdē Alūksnes novada dome projekta īstenošanai piešķīra pašvaldības budžeta finansējumu 26,2 tūkstoši eiro.

Olu ražotājs «Alūksnes putnu ferma» plāno ieguldīt līdz sešiem miljoniem eiro divās jaunās putnu novietnēs un to aprīkojumā, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs.

Viņš sacīja, ka kompānija ir iecerējusi pārbūvēt mājputnu audzēšanas kompleksu ar mērķi palielināt ražošanas apmērus, līdz ar to arī dējējvistu skaitu, ko atļauts turēt. Patlaban kompānijai ir 245 000 dējējvistu, bet projekta īstenošanas rezultātā to skaits pārsniegs 400 000. «Vecās ēkas jauksim nost, jo tās bija paredzētas citām tehnoloģijām putnu turēšanai,» sacīja Dovgijs, norādot, ka jaunās novietnes būs paredzētas kūtī turētām dējējvistām.

Dovgijs norādīja, ka investīciju projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu līdz nākamā gada beigām - vienu novietni plānots uzbūvēt šogad, bet otru - nākamgad īpašumā «Putni», Ziemera pagastā, Alūksnes novadā.

Neomulīga ainava paveras acij, stāvot iekšpus Gulbenes alus brūža iežogotajai teritorijai. Ir sajūta, ka tā pamesta steigā. Zeme ir piebirusi sīkām, smalkām stikla lauskām kā pēc sprādziena, pieredzēto atstāsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Pagalmā pie ceriņu krūma zemē guļam manāma prāva kaudzīte alus etiķešu: gaišais pasterizētais alus Vecais draugs, Vidzemes alus, Arnolda... 2007. gada oktobrī SIA Gulbenes alus darītava uzsāka Barona gaišā alus ražošanu, tā atdodot godu baronam fon Volfam, kurš 1811. gadā izveidoja Gulbenē iesala dedzinātavu, ko varot uzskatīt par Gulbenes alus darītavas pirmsākumu. Tas bijis teju pēdējais skaistais žests. Un 2009. gada sākumā uzņēmums pilnībā pārtrauca alus ražošanu apgrozāmo līdzekļu nepietiekamības dēļ. Atsākt šodien vairs nebūtu iespējams, jo ir izlauztas un aizvestas visas alus darīšanai nepieciešamās iekārtas, secinājusi Dzirkstele.

Tirgū atgriezušās Alūksnes olas – kādreizējā SIA Vistako pārtapusi par SIA Alūksnes putnu ferma un trīskāršojusi ražošanas jaudu, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Pēc piecu gadu pārtraukuma uzņēmums atsācis ražošanu modernizētā fermā, radot vairāk nekā 20 darba vietas.

«Eiropā ir vairākas vairumtirdzniecības kompānijas, kas iepērk olas un pārdod tās visā pasaulē – arī mēs viņiem piegādājam Alūksnes olas. Šobrīd esam otrs lielākais olu ražošanas uzņēmums Latvijā. Lai cilvēki zina, ka šīs olas nāk no Alūksnes, nosaukumu nomainījām uz Alūksnes putnu fermu. Iepriekš uzņēmums savu produkciju pārsvarā tirgoja uz vietas, jo ražošanas apjoms bija mazāks. Tagad ražojam vairāk, produkciju piedāvājam plašāk, tādēļ ir svarīgi uzsvērt, lai pircējs zina, ka tā ir Latvijā ražota ola,» saka SIA Alūksnes putnu ferma valdes loceklis Aleksejs Sviridenkovs un uzņēmuma īpašnieks Jurijs Adamovičs.

Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā noslēgusies Dēliņkalna skatu torņa būvniecība un tas ir atvērts apmeklētājiem, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Šomēnes plānots organizēt arī torņa atklāšanas pasākumu.

Dēliņkalna skatu tornis ir 27 metrus augsts, un tā virsotnē atrodas skatu platforma ar binokli, no kurienes paveras apkārtnes ainava. Tornis ir aprīkots ar apmeklētāju skaitīšanas ierīci. Savukārt pie ceļa, kas ved uz torni, izbūvētas labierīcības apmeklētājiem, izvietots informatīvais stends un izveidots automašīnu stāvlaukums.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, Dēliņkalns sasniedz 271,5 metrus, bet tā relatīvais augstums - vairāk nekā 70 metru. No kalna dienvidu nogāzes paveras skats uz mežiem apaugušu pauguru un pļavu mozaīkainavu.

Torņa būvniecība notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene» infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai».

Investējot Alūksnes putnu fermā 4 miljonus eiro, APF Holdings atklāj trešo putnu novietni, kas ir 3000 m2 platībā, savukārt visas ražotnes kopējā teritorijas platība ir 23 hektāri.

Šis ir viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem Alūksnes novadā, jo piecu gadu laikā ražotnē un tās tehnoloģijās investēti 15 miljoni eiro.'

Trešā novietne uzbūvēta par APF grupas pašu līdzekļiem un piesaistot ALTUM finansējumu pusotra miljona apmērā - mūsdienīgu iekārtu iegādei. Būvdarbus veica Latvijas būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa” un tas prasīja 9 mēnešus, jaunajā ēkā mājvieta ir 125 000 dējējvistām.

Olu ražošanai Alūksnē ir sena vēsture un tā ir Latvijā viena no vecākajām olu ražotnēm, kas darbojas kopš 1961. gada. Šogad uzņēmums svin savas darbības 60. jubileju.

“APF ražotnē tiek izmantoti mūsdienīgākie tehnoloģiskie risinājumi, kas nodrošina maksimālo procesu automatizāciju un palīdz mums uzturēt pasaules līmeņa bio drošības standartus. Lielākoties ražojam Baltijas valstu tirgum, bet aptuveni 30% eksportējam uz vairākām Eiropas Savienības valstīm. Plānojam mērķtiecīgi attīstīties arī turpmāk. Šobrīd holdingkompānija izveidojusi meitas uzņēmumu “Preiļu putni”, kas audzēs cāļus Alūksnes putnu fermas vajadzībām, lai jaunputni vairs nav jāiepērk no ārvalstu piegādātajiem. Plānots, ka sākot ar nākamo gadu Preiļos audzēsim vairāk nekā 200 000 cāļu līdz 14-16 nedēļu vecumam. Aktīvi darbojamies arī pētniecības jomā pie jaunu olu produktu izstrādes,” stāsta Jurijs Adamovičs, APF Holdinga dibinātājs un vadītājs.

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Konkurences padome Latvijā atklājusi, iespējams, lielāko neatļauto vienošanos starp būvkompānijām. Vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma Latvijas energoceltnieks (LEC) ar Gulbenes vietējo būvuzņēmumu RCI Gulbene, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Abiem uzņēmumiem sods var pārsniegt divus miljonus latu.

Kompānijas saskaņojušas tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju. Raidījums vēsta, ka Konkurences padome uzņēmumiem uz pēdām nebūtu nonākusi, ja vien savulaik KNAB par kultūras centra konkursu nebūtu sācis kriminālprocesu. Korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma Latvijas energoceltnieks uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu.

Raidījums norāda, ka būvfirma RIC Gulbenes pilsētā ir ļoti iecienīta. Uzņēmums jau vairākus gadus apkalpojis apkārtējo pagastu pasūtījumus. Firmas valdes loceklis Māris Sliede kādreiz ir bijis pilsētas domes deputāts no Tautas partijas. RCI Gulbene ir iepriekšējā darbavieta abiem novada domes izpilddirektoriem Gvido Stuckam un Mārim Daniekam.

Gulbenes Industriālajā parkā, kas attīstīts sadarbībā ar vietējo pašvaldību un realizēts ar Eiropas Savienības projekta atbalstu, iegādei un ilgtermiņa nomai tiek piedāvātas komercplatības vairāk nekā 15 000 kvadrātmetru platībā desmit hektārus lielā teritorijā, informē industriālā parka valdes loceklis Maksims Zagoruiko.

Industriālo parku, kas atrodas Šķieneros, Gulbenes novada Stradu pagastā, trīs kilometru attālumā no Gulbenes centra, veido rūpniecības ēkas ar dažādai un pat specifiskai komercdarbībai piemērotām platībām: telpas paredzētas, lai organizētu jebkāda veida ražošanu, sniegtu tehniskos un tirdzniecības pakalpojumus, kā arī nodrošinātu ar daudzveidīgām noliktavām.

"Parka teritorijā iegādei un ilgtermiņa nomai tiek piedāvātas Eiropas līmeņa ražošanas, biroju un noliktavu telpas dažādām prasībām un vajadzībām, sākot no dažiem kvadrātmetriem līdz pat atsevišķām ēkām, turklāt Gulbenes Industriālā parka priekšrocība ir papildu pakalpojumi, kas ievērojami atvieglo nomnieku ikdienas darbu, sekmē biznesa attīstību reģionā un ietaupa uzņēmēju laiku," skaidro M. Zagoruiko.

Šodien notikusi Nodarbinātības valsts aģentūras tikšanās ar SIA Nienhaus&Lotz Lettland darbiniekiem, kuras laikā Krāslavas šūšanas uzņēmuma SIA Nemo īpašniece Inga Zemdega-Grape informēja, ka maija vidū Gulbenē tiks izveidots jauns šūšanas cehs ar 40 darbiniekiem.

Kā informēja NVA Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko, uz tikšanos ar SIA Nienhaus&Lotz Lettland ir ieradušies 103 darbinieki. NVA, Valsts darba inspekcijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Gulbenes novada speciālisti viņiem sniedza informāciju par attiecīgo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas iespējām un nosacījumiem.

Tā kā uzņēmumam SIA Nemo pasūtījumu skaits ir pietiekami liels un uzņēmumā uzskata, ka Gulbenes darbinieki ir pietiekami kvalificēti, ir iespēja rast abpusēji izdevīgu darījumu, skaidroja Zemdega-Grape.

«Ideja radās tikai un vienīgi saistībā ar situāciju, ka cilvēki ir palikuši bez darba. Godīgi runājot, ja tas nebūtu noticis, nezinu, vai būtu ko tādu darījusi. Pašlaik uzņēmums Krāslavā intensīvi apmāca šuvējas, un tas būtu tikai prātīgi - bāzēt ražošanu vienuviet. Bet, neskatoties uz papildu izmaksām un neērtībām, uzņēmums ir ieinteresēts dot cilvēkiem darbu, un arī darbiniekiem būs prieks turpināt strādāt savā profesijā,» atklāja uzņēmuma īpašniece.

Lai senās Marienburgas viduslaiku pilsdrupas Alūksnes Pilssalā saglabātu nākamajām paaudzēm, to teritorijā sākta arheoloģiskā izpēte. To saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veic SIA ARCHEO par kopējo summu 12880 eiro, informējusi Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka, ziņo Alūksniešiem.lv.

E.Aploka stāstījusi, ka izpēti vadīs arheologs Uldis Kalējs, kurš līdzīgu darbu Marienburgas pilsdrupu teritorijā ir veicis arī iepriekš. Arheoloģiskās izpētes darbos Alūksnes novada pašvaldība nodarbinās arī desmit Alūksnes skolēnus. Nodarbinātības Valsts aģentūra, izsludinot skolēnu nodarbinātības projektu, līdzfinansējumam atvēlējusi 2355 eiro.

«Arheoloģisko izpēti plānots veikt 10x15 metrus lielā izrakumu laukumā galvenās pils vietā līdz kādreizējam tās pagalma līmenim. Izpētes laikā visi darbi un atklājumi tiek aprakstīti un fiksēti fotoattēlos vai zīmējumos. Senlietas un citus nozīmīgus atradumus darbu veicēji nodos Alūksnes muzejam. Izpētes izskaņā SIA ARCHEO pašvaldībai iesniegs pārskatu par paveikto un konstatēto, kā arī atzinumu par turpmākajām darbībām, nostiprinot, iekonservējot un nosedzot atsegtās arheoloģiskās izrakumu vietas,» skaidrojusi E.Aploka.

«Būs ļoti skaisti!» - tā gribas teikt par jauno Alūksnes Kultūras centru, kurā šobrīd pilnā sparā rit pēdējie rekonstrukcijas darbi, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas. Medijam pagājušajā nedēļā bijusi iespēja aplūkot jauno telpu aprises un restaurētās vērtības.

SIA Arčers projektu vadītājs Andris Priede norāda – šobrīd objektā nodarbināti aptuveni 100 strādnieki. Iekštelpās veic apdares darbus, grīdas seguma ieklāšanu, gaismekļu montāžu, ārā vēl jāveic labiekārtošanas darbi: bruģēšana, zālāja ierīkošana, gaismekļu uzstādīšana un vecās ēkas fasādes apdare. «Šonedēļ uzsākām vecās ēkas fasādes krāsošanu. Fasādi esam jau noseguši, lai varam strādāt arī lietus laikā. Darbi jāpabeidz šomēnes,» saka A.Priede.

Alūksnes tautas nama direktore Sanita Bērziņa stāsta, ka viss vēsturiskais ir atjaunots tā, kā savulaik bijis, un apvienojumā ar mūsdienīgo senās brūža ēkas aura nav zudusi.

#Alūksnes novads, ko mēdz dēvēt arī par Ziemeļvidzemes Šveici, pēdējos gados izdarījis gana daudz, lai šo nosaukumu attaisnotu.

Alūksne spodrina spalvas un jau nākamgad solās būt gatava daudz lielāka viesu skaita uzņemšanai nekā līdz šim; ar ciemiņu pieplūdumu būs jārēķinās arī uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Alūksnē un Alūksnes novadā 2018. gadā tiks pabeigts īpaši daudz infrastruktūras projektu, un jau 2019. gadā tiks sākta intensīva sevis popularizēšanas un ciemiņu piesaistīšanas kampaņa, sola novada pašvaldība.

Tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi ir viens no novada ilgtermiņa attīstības stratēģiskajiem mērķiem, un aktīva rosība šajā virzienā Alūksnē sākās pirms aptuveni astoņiem gadiem. Viens no pirmajiem lielākajiem vides un kultūrvēsturiskā mantojuma sakārtošanas projektiem Alūksnē bija Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija, kas tika veikta laikā no 2010. līdz 2012. gadam. Kopš tā laika ar Eiropas struktūrfondu atbalstu ir pabeigti vai vēl ir procesā pat vairāki desmiti vides un infrastruktūras projektu, kas dažu gadu laikā būtiski mainījuši pilsētas tēlu un veidolu – to vidū ir gan rekonstruētais kultūras centrs, gan jauns skatu tornis Kapsētas pussalā, gan muzikālais gājēju tilts, tāpat tikko rekonstruēts viens no Alūksnes simboliem – 1807. gadā celtā rotonda Tempļa kalnā – un citi.

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Redzot tuvplānā, kā tagad izskatās Gulbenes alus darītavas teritorijā, grūti iedomāties, ko ar to var iesākt. Kādreiz ražošanā izmantotās iekārtas ir izlauztas kopā ar visu sienu. Visapkārt ir gruveši kā pēc kara. Taču joprojām ir redzamas arī senās arhitektūras aprises, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA Gulbenes alus darītava nekustamais īpašums Gulbenē pērn divreiz rīkotajā izsolē netika pārdots, jo nebija neviena pretendenta. Saskaņā ar likumu turpmāko divu nedēļu laikā kreditori varēja pieteikties uz šo īpašumu, lai paturētu to par atkārtotās izsoles sākumcenu 35 850 latiem jeb 51 009,95 eiro, norāda laikraksts.

Gulbenes novada dome pārāk ilgi domājusi, paturēt vai ne savā īpašumā Gulbenes alus darītavu, kas pašvaldībai esot parādā nesamaksāto nekustamā īpašuma nodokli - 24 000 latu jeb 34 148,92 eiro. Lēmums pašvaldībā par rīcību šajā sakarā bijis jāpieņem divu nedēļu laikā kopš pagājušā gada 19. novembra, kad notika izsole.

Trešdien pēc renovācijas atklātas Balvu un Gulbenes reģionālās slimnīcas, īstenojot abu reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanu un slimnīcas ēku rekonstrukcijas darbus, informēja slimnīcu pārstāvji.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības kopējais investīciju apmērs ir 2,5 miljoni latu, no tiem divi miljoni latu ir ERAF finansējums. Šis ir vērienīgākais projekts abu slimnīcu vēsturē pēdējo 25 gadu laikā, kā rezultātā sakārtota slimnīcu infrastruktūra un vide, kā arī pilnveidota abu slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība reģionā.

Balvu slimnīcas renovētās telpas šobrīd jau lieto ķirurģijas, terapijas un neiroloģijas, ginekoloģijas, pediatrijas un uzņemšanas nodaļas. Izveidota operāciju zāle, kā arī atsevišķa zāle ginekoloģijas nodaļā manipulāciju veikšanai. Tāpat plānots pilnveidot vidi, lai pacientiem būtu ērtāk apmeklēt palīgkabinetus – ultrasonogrāfijas, elektrokardiogrammas, radioloģijas izmeklējumus. Uz jaunajām telpām drīz pārcelsies arī fizioterapeits, kur būs plaša nodarbību zāle un fizikālās medicīnas kabinets.

Gulbenes novada domes deputāti vēl domā, piedalīties pašvaldībai vai ne SIA Gulbenes alus darītava nekustamā īpašuma izsolē, kas notiks 23.martā. Nekustamā īpašuma novērtējums jeb sākumcena ir 64,9 tūkstoši eiro, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

Deputāti situāciju pārrunāja 11.marta novada domes sēdē. Tika secināts, ka nepieciešamības gadījumā nākamnedēļ būs jāsasauc ārkārtas domes sēde, lai balsotu par iespējamo pašvaldības dalību izsolē.

Zvērināta tiesu izpildītāja Guna Danga Dzirksteli informē, ka šādas izsoles rīkošana notiek pēc pašas Gulbenes novada domes iniciatīvas. Pašvaldība ir lielākais SIA Gulbenes alus darītava kreditors, jo uzņēmums novada domei parādā nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Parāds veido vairāk nekā 45 tūkstošus eiro, laikraksts to noskaidroja pašvaldībā.

Izsolē pārdodamais nekustamais īpašums, kā liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis, sastāv no zemesgabala 2,8189 hektāru platībā, uz kura atrodas neapmierinošā stāvoklī esošas neizmantotas ēkas - dzīvojamā ēka, alus rūpnīca (3 ēkas), sargu māja, noliktavas (3 ēkas) un katlumāja.

Gulbenes novada dome nepiedalījās SIA Gulbenes alus darītava nekustamā īpašuma izsolē. Tā bija plānota vakar, 23.martā, taču nebija neviena pretendenta un izsole nenotika, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Kā deputātus informēja novada domes Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale, šī bija jau atkārtota izsole ar 64,9 tūkstošu eiro sākumcenu. Viņa ir interesējusies pie tiesu izpildītājas Gunas Dangas un noskaidrojusi, ka pagaidām neviens potenciālais pretendents interesi par šo izsoli nav izteicis. Izsole notika pēc Gulbenes novada pašvaldības iniciatīvas. SIA Gulbenes alus darītava parādā pašvaldībai ir nekustamā īpašuma nodokli - aptuveni 45 tūkstošus eiro.

Izsolē pārdodamais nekustamais īpašums, kā liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis, sastāv no zemesgabala 2,8189 hektāru platībā, uz kura atrodas neapmierinošā stāvoklī esošas neizmantotas ēkas - dzīvojamā ēka, alus rūpnīca (3 ēkas), sargu māja, noliktavas (3 ēkas) un katlumāja.