Jaunākais izdevums

Tuvākajās dienās Pasažieru vilciens varētu paziņot pretendentus, kas tiks virzīti uz 144 milj. Ls vērtā pasažieru vilcienu piegādes konkursa izšķirošo – otro kārtu, ziņo Dienas Bizness.

«Viss liek domāt, ka lēmums būs zināms šīs nedēļas laikā,» DB sacīja Pasažieru vilciena sabiedrisko attiecību speciālists Egons Ālers, atgādinot, ka līdz šim ir tikuši minēti ļoti daudz lēmumu pieņemšanas datumu, bet dažādu iemeslu dēļ šīs prognozes nav īstenojušās. Galvenais iemesls, kāpēc lēmums kavējas par četriem mēnešiem, ir tas, ka konkursa piedāvājumu izvērtēšana ir sarežģīta – specifiskā Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) sadarbībā ar Bombardier iesniegtā piedāvājuma dēļ, paskaidroja E. Ālers.

Savukārt RVR darbinieki, kuri cīnās par ražotnes nākotni, ir apvienojušies iniciatīvas grupā, lai panāktu to, ka RVR tandēmā ar vienu no pasaules vadošajiem mašīnbūvētājiem Bombardier tiktu pielaista pie godīga konkursa ar caurspīdīgiem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan sarunā ar Latvijas premjeru apspriesti konkrēti Vāciju interesējoši projekti, kanclere nevienu no tiem nekonkretizēja.

Vācijas federālā kanclere Angela Merkele aicina Latviju pievērsties arī līdz šim neizmantotām biznesa nišām, ļaujot noprast, ka Vāciju visvairāk interesē Baltijas enerģētikas un loģistikas nozares.

Nodokļi

Rīgas dome šokē garāžu īpašniekus

Garāžu īpašniekus nepatīkami pārsteidzis jaunais nekustamā īpašuma nodoklis, jo pazemes autostāvvietām dzīvojamās mājās Rīgas dome piemēro paaugstināto nodokļa likmi.

Eksportspēja

Ar sniega bumbām Krievijā

Piena pārstrādes a/s Trikātas siers pusgada laikā pēc eksporta uzsākšanas jau sasniedzis vērā ņemamus rādītājus Krievijā. Uzņēmuma mērķis ir konkurēt nevis ar lielo kombinātu ražotajiem izstrādājumiem, bet saviem nišas produktiem, palielinot to īpatsvaru eksportā, stāsta valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ivars Beitāns - SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs, uzņēmumu grupas Sigulda Adventures, kura apvieno tādas aktivitātes kā Siguldas vagoniņu, gumijlēkšanu, Zērgli, Smart Bike elektrisko velosipēdu un atrakciju nomu, dibinātājs un līdzīpašnieks

I.Beitāns sākumā nav mācījies uzņēmējdarbību, bet gan studējis Vēstures un filozofijas fakultātē un tajā laikā pat domājis, ka rakstīs grāmatas vai kļūs par pasniedzēju. Tie bija 90. gadi, un tajā laikā ar finansēm klājās grūti, tāpēc nācās sākt pašam domāt, kā nopelnīt, lai studētu un nodrošinātu sevi.

“Tajā laikā daudz sportoju un biju kaskadieru grupā kinostudijā. Mums bija izrādes, kuru laikā braucām pa Latvijas pilsētām, rādījām šovus, un mums sanāca nopelnīt kaut kādu naudu. Vecākie kaskadieri visus labākos trikus jau bija rezervējuši sev, attiecīgi, lai ko nopelnītu, man pašam bija jāizdomā jauns triks. Es televīzijā noskatījos Jaunzēlandē tikko sākto lēkšanu ar gumiju un 1989. gadā uztaisīju pats savu pirmo triku – sagriezu riepu kameras strēmelēs, izveidoju no tām gumiju, ar kuru nolēcu Siguldā no tilta,” stāsta I. Beitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš par finanšu investīcijām Līgo svētku gaisotnē:

Tuvojoties svētkiem es parakņājos Dainu skapī un nolēmu paskatīties, kādas tad senajiem latviešiem bijušas attiecības ar finanšu tirgus produktiem. Ierobežotās datu bāzes dēļ dažu produktu cenu izmaiņu grafiki ir no citiem tirgiem, bet tie aptuveni parāda arī mūsu tirgus tendences. Savā «Līgo indeksa» groziņā saliku: vara bungas, zeltu, sudrabu, kviešus, cūkgaļu, cukuru, gumiju un aitas vilnu.

Par varu

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļas saiminieki

No tiem dūnu spilveniem.

Ja jūs gadījumā sastopat kādu Jāni ar vara bungām, tad ziniet, ka pēdējo gadu laikā viņš ir kļuvis krietni turīgāks. Pirms aptuveni 10 gadiem par tonnu vara maksāja nedaudz vairāk kā 1300 dolārus, bet šobrīd cena sasniegusi 9000 dolāru par tonnu līmeni, kas ir aptuveni 4,59 lati par kilogramu. Pie pēdējā sadārdzinājuma viļņa vainojama globālās ekonomikas atveseļošanās un galvenokārt ražošana Ķīnā. Nesen publicētie dati par Ķīnas rūpniecības izlaides pieaugumu par 13,3% gada laikā deva spēcīgu atbalstu vara cenai. Pašreiz vēl iespējama cenas pazemināšanos (korekcija pēc nesenajiem rekordiem), tomēr ilgā termiņā prognozējam mērķēšanu vismaz uz pēdējo rekordu atkārtošanu (atslēga šajā jautājumā ir ražošana, patēriņš un ekonomikas izaugsme Ķīnā). Tā kā neatstājiet vara bungas nepieskatītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiziskas personas maksātnespēju varēs pieteikt mazāka parāda gadījumā, jaunu dzīvi ātrāk varēs sākt tie, kuru atlikušās saistības nepārsniegs 30 000 eiro

To paredz grozījumi Maksātnespējas likumā, kuri stājās spēkā šā gada 1. martā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Šīs izmaiņas aptaujātie vērtē atšķirīgi. Vieni uzskata, ka tie jau tā liberālu fizisku personu maksātnespējas procedūru padarot vēl brīvāku. Citi uzskata, ka maksātnespējīgu fizisku personu «spīdzināšana» ir jāizbeidz un atbildība jāuzņemas arī aizdevējiem, jo tie savulaik kredītus izsnieguši, neraugoties uz risku. Tomēr, kāda būs šo grozījumu ietekme gan uz maksātnespējas pietiekumu skaitu, gan arī uz jaunu kredītu izsniegšanu, vēl grūti prognozēt, kaut arī pēdējā brīža iespējas sindromu ir izjutušas kā bankas – kredītdevējas, tā arī maksātnespējīgi cilvēki – kredītņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna košļājamā gumija, kura lietotājiem sola dažādus ieguvumus, Zviedrijā izraisījusi uztura ekspertu un patērētāju tiesību uzraugu sašutumu, vēsta thelocal.se.

«Tas ir stulbākais produkts, kāds jebkad nonācis plauktos,» savā blogā par šo produktu rakstījusi Luīze Ungerta, Stokholmas patērētāju asociācijas (Konsumentföreningen Stockholm) vadītāja.

Košļājamās gumijas, kas tiek tirgota trīs versijās - Fokuss, Aktīvs un Skaistums - ražotāji apgalvo, ka tajā ir sastāvdaļas, kas var veicināt koncentrēšanos, izturību un izskatu.

Tomēr Adams Svensons no Stokholmas patērētāju asociācijas norāda - teikt, ka košļājamā gumija satur beta-karotīnu, tādēļ saglabās tvirtu ādu un stiprinās matus, ir muļķīgi.

«Jūs varētu likt tādu pašu etiķeti arī uz burkānu maisa,» viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LSDSP priekšvēlēšanu programmā sola no bagātajiem nodokļos iekasēt vairāk

LETA, 16.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtajā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā sola ieviest progresīvu un taisnīgu sistēmu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā, pēc kuras bagātie maksās vairāk.

LSDSP sola panākt Latvijas pāreju uz valsts regulētu, sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku, netērējot vairāk, nekā nopelnīts, kā arī neļaut valsts budžeta konsolidācijai un taupībai atstāt graujošu ietekmi uz ekonomiku, iedzīvotājiem, sociālo jomu, vēlēšanos dzīvot, strādāt un investēt šajā valstī.

Tāpat partija savā programmā sola nepieļaut valsts uzņēmumu privatizēšanu, un, tieši otrādi, veidot uzņēmumus ar valsts atbalstu, tā radot darba vietas.

LSDSP iecerējusi sakārtot valsts pārvaldi, lai trūkstošā nauda valsts budžetā nebūtu jāmeklē pie starptautiskajiem aizdevējiem vai mehāniskā nodokļu palielināšanā, kā arī veicināt videi draudzīgu atjaunojamo vietējo energoresursu attīstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs SIA Troja uzsāk jauna inovatīva produkta – atpūtas un sporta inventāra – skimborda dēļu – ražošanu un virzīšanu tirgū.

Vēsturiski pazīstamākais bērza saplākšņa izstrādājums, kas ražots Latvij ir bērnu šūpuļzirdziņš, uz kura savā bērnībā šūpojusies ne viena vien paaudze. Pēdējos gados šo bērnu šūpuļkrēslu klāstu papildinājis Sienāzis un Ola. Ir zināmas arī izturīgās bērza saplākšņa mēbeles. Pirms vairākiem gadiem SIA Troja pievērsās skeitparku rampu ražošanai un nedaudz vēlāk sāka attīsīt arī pašu skrituļdēļu ražošanu. Savukārt pērn uzņēmums, pēc vairāku entuziastu ierosinājuma, pievērsās Latvijā līdz tam tikai šauram lokam zināmo skimborda dēļu izgatavošanai. 2012. gadā šis jaunais produkts ar zīmolu «KaIya» tiks reklamēts tūrisma un atpūtas izstādēs gan ārzemēs, gan arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā ceļu būvnieki Latviju padarīs tīrāku?

Edvards Pavlovskis, SIA "Binders" ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorijas vadītājs, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides ilgtspēja un dabai draudzīgi risinājumi ir parametri, kas pakāpeniski ienāk Latvijas būvniecības nozarē.

Arī "Binders" būvlaukumi bijuši atvērti inovācijām – kā vieni no pirmajiem, piemēram, adaptējām reciklētā asfalta izmantošanu ceļu būvniecībā Latvijā, taču pēdējā laikā nozarē ir aktuāla diskusija par pārstrādātās riepu gumijas izmantošanu asfalta ražošanā. Jāatzīst – labs, mūsdienām atbilstošs uzstādījums, taču – vai tik lēts un vienkāršs kā nereti publiski tiek pausts? Ceļu būvnieku līdzšinējā pieredze liecina, ka inovāciju ieviešanas procesā pie mums sākotnējo jautājumu ir vairāk, nekā kāds uz tiem precīzi spēj atbildēt, turklāt nav arī skaidrības – kam jautājumus uzdot, tāpēc, mūsuprāt, šo procesu vajadzētu īstenot soli pa solim un, galvenais - sadarbojoties gan nozares mērogā, gan ar vairākām ministrijām ( Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris ir klāt, un 8. marts uz sliekšņa. Ziedu romantika nav zudusi, lai arī dažkārt jāatsakās no iespējas personīgi tos pasniegt, taču ziedus var pasūtīt ar piegādi. Ziedu bāze Florex iepriekš pasūtītus ziedus piegādā tajā pašā dienā un sniedz ieteikumus, kā labāk veikt izvēli tīmekļa vietnē florexshop.lv.

Ziedu bāzes Florex speciālistes db.lv sniedza atbildes ne tikai par pasūtīšanu un piegādi, bet arī par izvēli, sortimentu un to, kādi ziedi ir pieprasītākie, kā labāk sagādāt pārsteigumu, veicot piegādi ar kurjeru, un kādas viltības jāzina, lai ziedi ilgāk stāvētu vāzē.

Cik ilgu laiku pirms noteiktās piegādes jāveic pasūtījums?

Iesakām pasūtījumu veikt iespējami laikus, t.i., divas trīs dienas pirms plānotās piegādes. Jo agrāk tiks veikts pasūtījums, jo lielāka iespēja būs saņemt tieši tos ziedus, kurus vēlaties pasūtīt. Protams, lieliem notikumiem, kā kāzām, svinīgām viesībām un citiem pasākumiem, pasūtījumu nepieciešams veikt vismaz divas trīs nedēļas iepriekš. Šādu pasākumu organizēšanā nepieciešams saskaņot visu ar noteikto konceptu un piemeklēt vispiemērotākos un klienta vēlmēm un gaumei atbilstošākos ziedus. Mēs piedāvājam arī iespēju veikt pasūtījumu mūsu mājaslapā www.florexshop.lv tieši tajā pašā dienā ar izpildes termiņu trīs līdz četru stundas laikā, ieskaitot piegādi, bet, ja izvēlēsieties saņemt ziedus mūsu noliktavā, tad izpildes termiņš būs īsāks - divas stundas. Pasūtot piegādes dienā, klients var izvēlēties tikai no tiem ziediem, kas konkrētajā dienā ir pieejami bāzē. Gadās, ka klienti ir apbēdināti, ja nav pieejami konkrēti ziedi vai pušķis, kas iepaticies. Tieši tādēļ savlaicīgi veikts pasūtījums nodrošinās, ka izvēlētie ziedi būs pieejami noteiktajā pasūtījuma dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības nozares, industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Jānis Goldbergs, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Partiju solījumi nodokļu jomā izsauc šermuļus

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja,nodokļu eksperte, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanā tiesā nonācis strīds starp Karīnu Truhinu un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar 22 nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem 2005. un 2006.gadā, ko VID traktējis kā saimniecisko darbību, par ko maksājami nodokļi, bet privātpersona - kā ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas personai piederējuši ilgāk nekā gadu un par ko nodoklis nav jāmaksā.

Lietu decembra sākumā izskatījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments un atcēlis iepriekšpieņemto Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Truhinas sūdzība noraidīta, bet VID lēmums par papildu nodokļa, nokavējuma un soda naudas maksāšanu atstāts spēkā.

Kā teikts Senāta spriedumā, Truhina 2003.gada oktobrī saņēma dāvinājumā 25 zemesgabalus un 2005.gada maijā - 19 zemesgabalus. 2005.gadā viņa pārdeva 12, bet 2006.gadā - 10 no dāvinājumā saņemtajiem nekustamajiem īpašumiem.

Truhina nebija reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, un viņa gada ienākumu deklarācijās par 2005. un 2006.gadu ienākumus no nekustamo īpašumu pārdošanas uzrādīja kā neapliekamos ienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

26,3% kredītu tiek kavēti

Žanete Hāka, 27.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais kavēto kredītu īpatsvars banku kredītportfelī februāra beigās bija 26,3%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Gan ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu, gan kopējais kavēto kredītu apmērs mēneša laikā būtiski nemainījās. Februāra beigās ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī sasniedza 17,4%.

Mēneša laikā ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu apmērs pieauga korporatīvajiem klientiem (rezidentiem) izsniegtajos kredītos (lielākie pieaugumi bija vērojami operācijās ar nekustamo īpašumu un apstrādes rūpniecībā), kā rezultātā ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars rezidentu korporatīvo klientu kredītportfelī pieauga līdz 15,8%, atgriežoties 2011. gada novembra līmenī, savukārt mājsaimniecību segmentā ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu apmērs saruka un februāra beigās sasniedza 19,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas laikā netiks ierobežots veikalu darbalaiks darbadienās un būs atvērti muzeji, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja trešdien medijiem izplatīja precizētu informāciju par otrdien valdībā atbalstītajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā.

Atšķirībā no iepriekš vēstītā, Valsts kancelejā norādīja, ka visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības darba dienās drīkstēs strādāt ierastajā darbalaikā un to darbība netiks ierobežota no plkst.6 līdz 20, kā tika ziņots otrdien.

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā apmeklētājiem būs pieejami muzeji, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Vienlaikus Valsts kancelejā precizēja, ka bērniem skolās sejas maskas būs jānēsā sākot no nākamā gada 4.janvāra, bet no septiņu gadu vecuma sabiedriskajā transportā jau no 7.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien spēkā stājas virkne ar ārkārtējo situāciju saistītu ierobežojumu, tostarp pulcēšanās ierobežojumi un masku valkāšanas prasība iekštelpās.

Otrdien Ministru kabinets lēma Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, vienlaikus nosakot virkni ierobežojumu.

Līdz ar to no šodienas visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās būs jāievēro "2+2" princips, proti, jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.

No šodienas bērnudārzos strādājošajiem visu laiku būs jānēsā maskas.

Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam būs jānodrošina 15 kvadrātmetru platība. Savukārt informācijai par pieļaujamo cilvēku skaitu jābūt skaidri redzamai pie ieejas. Mazās telpās apmeklētāji drīkstēs ieiet pa vienam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas kontrolētos kolektīvos varēs nevilkt sejas maskas

LETA, 09.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Covid-19 vakcinētas vai šo slimību pārslimojušas personas no šodienas kontrolētos kolektīvos varēs nevilkt sejas maskas, taču tikai gadījumos, kad telpā atrodas personas, kas atbilst šiem nosacījumiem, paredz valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) pauda, ka prasību ir iespējams atcelt, jo ir pierādīts, ka šīm personām infekcijas izplatības riski ir zemi.

Personas, kurām ir sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, masku varēs nevalkāt darbavietās, amatieru kolektīvos, izglītības iestādēs un citās līdzīgās vietās, kur ir iespējams kontrolēt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu esamību.

Vienlaikus maskas arī personām ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu būs jāvelk tādās sociāli "nekontrolētās" vidēs kā sabiedriskais transports, veikali u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par specializētu internetveikalu suņiem MilkyZoo komandai radās pirms diviem gadiem; veikals darbojas nu jau teju gadu un piedāvā preces arī kaķiem; šogad plānots apgrozīt 100 tūkstošus eiro, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

SIA MilkyZoo līdzīpašnieks Ģirts Lediņš uzskata, ka iepirkties internetā ir ērtāk, tas ir iecienīts iepirkšanās kanāls jo īpaši jauniem cilvēkiem. «Es visus savus pēdējos pirkumus, izņemot pārtiku, esmu veicis internetā. E-komercija gadu no gada kāpj. Pie mums tā vēl nav Amerikas līmenī – viņi ir tehnoloģiski atvērtāki, viņiem patīk visi jauninājumi,» teic Ģirts.

Viedoklis: Kāpēc joprojām iepērkamies veikalos?

Virtuālajā tirgū iepērkas vairāk

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Vācu ekonomikas laikraksts nosauc Dombrovski par šī gada valstsvīru

Līva Melbārzde, 21.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais Vācijas ekonomikas laikraksts Handelsblatt Latvijas premjeru Valdi Dombrovski par drosmīgu un veiksmīgu krīzes pārvarēšanas politiku nosaucis par šī gada valstsvīru.

Rakstā īpaši uzsvērts, ka Valdis Dombrovskis pārņēmis Latvijas valdības vadību 2009. gadā ļoti sarežģītā situācijā, kas daudziem būtu laupījusi drosmi, bet 38 gadus vecais fiziku un ekonomiku studējušais Valdis Dombrovskis ķēries pie darba vēsu prātu un izlēmīgi. Tiek uzslavēts V. Dombrovska lēmums nepadoties starptautisko aizdevēju prasībām devalvēt latu, bet gan izvēlēties, ekonomistu valodā runājot, daudz sarežģītāko iekšējās devalvācijas ceļu. Tāpat uzteikta tiek lata piesaistes eiro saglabāšana, paralēli uzsākot konsekventu taupības programmu un tādējādi ļaujot Latvijai pievienoties eirozonai nospraustajā termiņā. Kā V. Dombrovska veiktās taupības politikas panākumi tiek atzīmēts fakti, ka 2010. gada trešajā ceturksnī atsākās IKP pieaugums un 2011. jūnijā Latvija atkal varēja atsākt aizņemties starptautiskajos tirgos, bet 2012. gada janvārī starptautiskā finanšu palīdzības programma tika noslēgta. Lai gan tiek norādīts, ka Latvijai priekšā vēl daudzas reformas bezdarba samazināšanā un demogrāfijas problēmu risināšanā, V. Dombrovska drosmi rīkoties ātri un izlēmīgi Handelsblatt novērtējis ļoti atzinīgi, tomēr brīdinot nevilkt pārsteidzīgas paralēles ar citām pašlaik krīzē esošajām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VK: Krievu salas projekts var zaudēt 77,2 miljonu eiro ES finansējumu

Žanete Hāka, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole revīzijā par Rīgas brīvostas pārvaldes rīcības tiesiskumu, efektivitāti un ekonomiskumu, vadot projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra, ir konstatējusi ne tikai pārkāpumus, bet arī profesionalitātes trūkumu, informē VK.

Tā rezultātā Rīgas brīvostai ir radušās papildu izmaksas vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā. Turklāt netiks sasniegs sākotnēji izvirzītais, projekta pieteikumā uz ES finansējumu definētais mērķis – pilnībā atbrīvot pilsētas centru no ostas darbības. Tas rada ES līdzfinansējuma korekcijas risku līdz pat 100% apmērā no piešķirtajiem 77,2 miljoniem eiro. Tie būtu apjomīgi zaudējumi Rīgas brīvostai, kurus tā, iespējams, nevarētu pati segt, radot bažas vai netiks meklēti veidi, kā tos kompensēt no Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Revīzijā tika konstatēts, ka šis risks saglabāsies līdz pat 2019.gadam, kad Eiropas Komisija vērtēs mērķu sasniegšanu un izmaksu attiecināmību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cilvēku plūsmu restorānos ietekmē katrs paziņojums par Covid-19 uzliesmojumu

LETA, 04.11.2020

Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs un Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku plūsmu restorānos ietekmē katrs paziņojums par Covid-19 vīrusa uzliesmojumu vai kādu jaunu perēkli, jo cilvēki ir atbildīgi un izvērtē nepieciešamību apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas, sacīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs un Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā arī ēdinātāji ir atbildīgi. Jau martā sadarbībā ar Pārtikas veterināro dienestu izstrādātas vadlīnijas viesu apkalpošanai un higiēnas pasākumiem. Jenizs uzsvēra, ka katra ēdinātāja mērķis ir strādāt ilgtermiņā un saglabāt klientu plūsmu.

"Nākot no viesmīlības biznesa, kas saistīts ar cieņu pret cilvēkiem un cilvēku mīlestību, mans personīgais viedoklis ir, ka, ja kaut vienam cilvēkam restorānā, veikalā, aptiekā ir bail no vīrusa un viņš uzskata, ka maskas viņu pasargās, es ar vislielāko prieku uzvilkšu masku. Es domāju, mēs par daudz sociālajos tīklos diskutējam par to, vai vilkt vai nevilkt maskas, tā vietā, lai diskutētu par ekonomikas, katras nozares glābšanu valsts budžeta, aizņemto līdzekļu, kā arī Eiropas Savienības (ES) piešķirto līdzekļu izlietojumu ekonomikas un katras nozares glābšanai," sacīja Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devēja un darba ņēmēja attiecības regulē savstarpēji noslēgts darba līgums. Tajā abas puses vienojas par darba algas apmēru, tās veidu, kā stundas likmi vai fiksētu mēnešalgas apmēru un tās izmaksas datumu. Situācijās, kad darba devējs neizpilda līguma nosacījumus ir jārīkojas nekavējoties, saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis, projekta Atgustinaudu.lv koordinators.

Lai vērstos pret darba devēju, ja gadās, ka netiek izmaksāta darba alga, protams, ir jābūt arī pierādījumiem, kas apliecina neizmaksātās darba algas apmēru. Tas var būt, piemēram, darba līgums, darba laika uzskaites lapiņa, algas lapiņa un bankas konta izdruka, kurā redzams, kad ir tikusi veikta darba algas izmaksa. Tāpēc darbiniekam, arī ja alga tiek izmaksāta laicīgi, preventīvi, vajag prasīt darba devējam šos dokumentus, kā darba līgums un algas lapiņas par katru nostrādāto mēnesi. Tāpat darba ņēmējam vajadzētu sekot līdzi nodokļu nomaksai, jo netiek izmaksāta darba alga, visticamāk arī nebūs maksāti nodokļi.

Lai gan likums nosaka, ka algas samaksa un ar to saistītie nodokļi ir svarīgākais, jeb pirmās kārtas maksājums, saskaroties ar finansiālām grūtībām, uzņēmumi mēdz ietaupīt uz darbinieku rēķina un nemaksāt algas. Ā.Krauklis dalījās ar veiksmīgu algu piedziņas gadījumu caur licencētu parādu piedziņas platformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova piekritusi kandidēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir gatava virzīt viņu apstiprināšanai valdībā.

Tā pēc abu amatpersonu tikšanās informēja finanšu ministre.

Galīgo lēmumu Reizniece-Ozola pieņemšot pēc tam, kad Koļegova būs tikusies ar valdības koalīcijas partijām, kā arī uzņēmēju organizācijām. Tāpat pirms galīgā lēmuma Reizniece-Ozola plāno tikties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš patlaban devies atvaļinājumā. Premjers uz vienu dienu atgriezīsies no atvaļinājuma nākamnedēļ, 2.augustā.

Reizniece-Ozola cer, ka Koļegova ar partiju un uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem tiksies jau šonedēļ.

«Man un Koļegovai sakrīt redzējums par VID nākotni. Koļegova ir sevi pierādījusi kā spēcīga vadītāja, par kuru nav šaubu arī sabiedrībā. VID ir jābūt uzņēmējiem draudzīgai iestādei, un Koļegova to izprot. Ceru, ka šonedēļ Koļegovas kandidatūra saņems uzņēmēju organizāciju atbalstu,» sacīja finanšu ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru