AS SEB banka vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar nekustamo īpašumu apsaimniekotājas AS Rīgas kinostudija amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā bankas iesniegumā teikts, ka noziedzīgās darbības izpaužas kā nepatiesu ziņu sniegšana kredītiestādei kredīta lietošanas laikā, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošana nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšana, ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem prettiesisks atsavinājums un Rīgas kinostudijas mantas nobēdzināšana.

Iesniegumā rakstīts, ka 2004.gadā starp SEB banku un Rīgas kinostudiju noslēgts kredīta līgums, piešķirot 510 000 latu aizdevumu nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā, rekonstrukcijai. Laika gaitā kredīta līgums grozīts, aizdevuma summu palielinot līdz 1 816 800 eiro (1 276 840 latiem).

Kāda ir sajūta, dodot cilvēkam jaunu sirdi, līdz ar to - iespēju dzīvot? Uzlikt uz papīra to nevar, bet kardioķirurgam Gundaram Katlapam šī sajūta ir labi pazīstama. Viņš ir Virdžīnijas Valsts universitātes (VCU) Medicīnas centra sirds un plaušu transplantācijas programmas direktors un nodarbojas ne tikai ar dzīvu orgānu pārstādīšanu, bet arī mākslīgās sirds implantēšanu.

Piedzimt no jauna

Šī ierīce tomēr vēl nespēj pilnībā aizstāt dzīvu sirdi un parasti paliek pacienta krūšu kurvī, kamēr tiek atrasts sirds donors. Dažkārt pēc sirds nākas lidot pat 1000 kilometru un nereti pašam veikt gan sirds izņemšanas, gan pārstādīšanas operāciju.

Pagājušā gada laikā Gundars Katlaps ir izdarījis 12 sirds transplantācijas, un visas no tām ir bijušas sekmīgas. Apmeklējot VCU slimnīcu Ričmondā, iepazīstamies ar vienu no daktera Katlapa pacientēm. Tvailai ir 27 gadi, un pirms 10 dienām veikta sirds transplantācija, bet tagad viņa jau ir gatava doties mājās. Tvailai neārstējama sirds mazspēja attīstījās grūtniecības laikā, un viņa nomirtu pāris nedēļās, ja nesaņemtu jaunu sirdi, skaidro ārsts.

Netālu no Maskavas esošajā Žukovska lidostā sācies starptautisks aviošovs MAKS (Международный авиационно-космический салон, МАКС), kurš no izklaides pasākuma laika gaitā izaudzis par vietu, kur Krievijas lidaparātu ražotāji slēdz eksporta līgumus un gūst ārvalstu kontaktus.

MAKS galvenā ideja ir demonstrēt Krievijas augstās tehnoloģijas un vietējā tirgus atvērtību, kā arī sadarbības ar ārvalstu parteriem rezultātu, teikts aviošova mājas lapā.

Biļešu tirgošana uz pasākumu sākās 25. aprīlī, un to cena, iegādājoties iepriekšpārdošanā uz vienu vai vairākām dienām, svārstās no 550 līdz 9000 Krievijas rubļiem (no 8,7 Ls līdz 143 Ls).

Kā liecina MAKS programma, 27., 28. un 29. augustā paredzētas izstādes un biznesa tikšanās, kā arī Starptautiskais Aviācijas kongress, un atklāšanas dienā notika arī speciāla lidmašīnu demonstrējumu programma. Savukārt plašākai sabiedrībai paredzētā izklaides programma paralēli izstādēm notiks 30., 31. augustā un 1. septembrī. Šajās dienās lidojumu programma ilgs sešas stundas.

Saskaņā ar pirmajā lasījumā apstiprinātu direktīvu ES dalībvalstīm, iepērkot transportu, būs jāizvēlas dārgāki, bet videi draudzīgāki auto. Direktīvu, kas noteiks, ka valsts iestādēm un pašvaldībām turpmāk, iepērkot autotransportu, kā viens no noteicošajiem faktoriem vērā būs jāņem auto energoefektivitāte, pirmajā lasījumā, kas jau ir saskaņots ar Eiropas Savienības padomi, pieņēmis Eiropas Savienības Parlaments.

Jāvērtē arī patēriņš

Saskaņā ar eiroparlamentāriešu izstrādāto dokumentu, direktīvai stājoties spēkā, pirms iegādājas transportu valsts iestādēm un uzņēmumiem vai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, kas noslēguši līgumus ar pašvaldībām vai valsti, būs jāņem vērā, cik daudz degvielas braucamais patērē un cik lielā mērā tas piesārņo apkārtējo vidi ar oglekļa dioksīdu, slāpekļa oksīdiem, citām gāzēm un cietajām daļiņām.

Parlamentāriešu izstrādātajos apsvērumos, kas argumentē šīs direktīvas nepieciešamību, arī norādīts, ka valstīm īpaša vērība būtu jāpievērš arī ar alternatīvajām degvielām, piemēram, ūdeņradi un biodegvielu, darbināmajiem transporta līdzekļiem.

Patlaban slēgtās viesnīcas Hotel de Rome ēkas ieradušies vairāki apsardzes firmas Koblenz darbinieki, lai palīdzētu bijušajiem īpašniekiem no restorāna Paulinger alus dārzs iznest mantas. «Tā ir laupīšana skaidrā dienas laikā. Bez kriminālprocesa šeit neiztikt,» atzīmēja jauno ēkas īpašnieku SIA Baltic Investments Group pārstāvis, zvērināts advokāts Armands Liberts.

Šādu tiesības bijušajiem ēkas nomniekiem neesot, jo pārdošanas līgumā minēts, ka ēka tiek pārdota ar visu tās aprīkojumu.

Ar restorāna un viesnīcas ēkas bijušo nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH pārstāvjiem portālam Nozare.lv pagaidām nav izdevies sazināties.

Kā ziņots, 29.jūlijā viesnīcas Hotel de Rome ēkas jaunais īpašnieks SIA Baltic Investments Group, atslēdzot elektrību, pārtrauca viesnīcas darbību.

Nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH direktors un īpašnieks Jurgens Rēlingers klāstīja, ka pieczvaigžņu viesnīcas Hotel de Rome operatoram no atceltajām rezervācijām un negūtajiem ienākumiem viesu apkalpošanā līdz šī gada beigām radīti zaudējumi vairāk nekā 1,13 miljonu eiro (791 000 latu) apmērā.

Bērzu sulu pārstrādes uzņēmums Sula nākamajā gadā plāno celt jaunu ražotni, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma dibinātājs Linards Liberts.

«Mēs gribētu celt jaunu ražotni. Pagaidām tas ir tikai ideju līmenī, bet es ceru, ka projektu izdosies īstenot,» pastāstīja Liberts, piebilstot, ka jauno ražotni uzņēmums plāno celt blakus esošajai un tādējādi kompānija iecerējusi palielināt ražošanas jaudas. Pēc viņa teiktā, projekta izstrāde varētu sākties nākamā gada sākumā - jaunās sulu ražošanas laikā vai arī tās beigās.

Sākotnēji projekta realizācijai uzņēmums plānoja piesaistīt vietējo rīcības grupu finansējumu, taču patlaban apsver iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. «Mēs gribējām projektu realizēt caur vietējām rīcības grupām, bet tā kā tajās finansējums būs pieejams tikai 2016.gadā, caur Lauku atbalsta dienestu (LAD) apsveram iespēju piesaistīt [ES fondu] finansējumu,» pastāstīja uzņēmuma dibinātājs.

Pašlaik nav vērā ņemamas motivācijas, lai ar iekšdedzes dzinēju aprīkota auto vietā izvēlētos, piemēram, dārgāku, toties videi draudzīgu spēkratu, uzskata RTU Autotransporta institūta direktors Gundars Liberts.

Kas attiecas uz modernajiem un videi draudzīgajiem elektroauto vai arī ar ūdeņradi darbināmo auto nākotni, G. Liberts ir pesimists: "Tas varētu būt sapnis varbūt pēc 20 gadiem. Šīs tehnoloģijas auto ir ļoti dārgi."

Mūsu tirgū jau labu laiku ir sastopami t.s. hibrīdmodeļi, kuros iekšdedzes dzinējs strādā tandēmā ar elektromotoru, piemēram, Toyota Prius, Honda Insight, Honda Civic, Lexus, taču statistika liecina, ka to skaits ir ļoti niecīgs. To pašu var teikt par pāris Saab 9-5 ar E 85 biodegvielu darbināmiem auto,» saka RTU Autotransporta institūta direktors. "Ko līdz, ja mums ir daži šādi auto un viena E85 uzpildes vieta visā Latvijā? Ir jābūt konstruktīvai valsts politikai, lai ar nodokļu atvieglojumiem vai citādām metodēm mudinātu cilvēkus maksāt par videi draudzīgāku auto, jo ar vienkāršiem populistiskiem saukļiem te nebūs līdzēts. Daudzās ES valstu galvaspilsētās alternatīvajiem auto ir speciālas stāvvietas, kur drīkst apstāties un stāvēt tikai un vienīgi šādi auto."

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Aizvadītajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir SIA Baltic Film studio, kuras pamatkapitāls ir 3,37 miljoni eiro. Uzņēmuma vienigā īpašniece ir a/s Rīgas kinostudija, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – Alvis Krasovskis un Armands Liberts. A Liberts darbojas a/s Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt A. Krasovskis atrodams 2009. gada veidotā Latvijas informācijas, izglītības un komunikācijas nozares miljonāru sarakstā.

Jau ziņots, ka plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām. Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu. Parāds bankai ir vairāk nekā viens milj. Ls. Vēl nozīmīgas summas RK ir parādā Latvenergo, a/s Rīgas siltums, VID, bet mazākas – dažādiem piegādātājiem utt. A. Liberts iepriekš skaidroja DB, ka bez investoru palīdzības atrisināt konfliktu par zemes īpašumu un atbrīvoties no parādu sloga nav iespējams.

Pirmie lauksaimnieki Latvijā saņem samaksu par aprēķinātajiem oglekļa kredītiem, informē "eAgronom" vadītājs Latvijā Nauris Liberts.

Saņemt samaksu par aprēķināto atmosfēras oglekļa kredītu piesaistīšanu augsnē Latvijā izmantojušas divas lauku saimniecības - Grundzāles pagasta Z/S "Jaunkalējiņi" un Rugāju pagasta SIA "Dižavoti".

To izdevies panākt, pateicoties šo saimniecību dalībai "eAgronom" oglekļa programmā, kas nozīmē pāriešanu uz videi draudzīgāku lauksaimniecības praksi, uzlabojot augsnes stāvokli un palielinot oglekļa daudzumu tajā.

"Lauksaimniecība ir būtiska emisiju radītāja globālā kontekstā, taču tai ir arī liels potenciāls emisiju piesaistē", sacīja Liberts.

Viņš paredz, ka oglekļa lauksaimniecība ir neizbēgama jau tuvākajā nākotnē, jo Eiropas Savienība noteikusi mērķi - līdz 2030.gadam siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas tiks samazinātas par 35%, bet līdz 2050.gadam tiks pielikts punkts siltumnīcefekta gāzu neto emisijām.

Saistībā ar konkurences pieaugumu bērza sulas eksporta tirgū, kur pēdējā gada laikā ar cenu dempingu dominē Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī Somijas uzņēmēji, vietējie bērzu sulas ražotāji pārskata eksporta plānus un sāk pievērsties papildu biznesiem, atzina aptaujātie uzņēmēji.

Kā sacīja Ikšķiles novada uzņēmuma SIA Sulas pārstāvis Linards Liberts, pērn uzņēmums saņēmis ievērojamu bērza sulas pasūtījumu no Taivānas, taču šogad Āzijas un citos eksporta tirgos ar lētāku produkciju masveidā ienāk ukraiņu un baltkrievu uzņēmēji.

«Uz Taivānu aizsūtījām divus konteinerus ar sulām. Nopelnījām ļoti labi, taču šogad sadarbības partneris «paņēmis pauzi», priekšroku dodot ukraiņiem un baltkrieviem, kuri ienāk tirgū ar milzīgiem sulas apjomiem par lētu cenu - nevaram pat salīdzināt viņu izmaksas par energoresursiem un darbaspēku ar mūsējām. Tāpat eksporta tirgū spēcīgi ir somi, kuriem ir gadu desmitu pieredze un investīcijas. Šī cenu dempinga dēļ tīras sulas eksports nav izdevīgs, līdz ar to šogad koncentrēsimies uz bērzu šampanieša eksportu Igaunijā,» sacīja Liberts.

Latvijas bērzu sulu pārstrādātāji saņēmuši ievērojamus pasūtījumus eksportam, bet īstu nišas atspērienu kavē rietumnieku neizglītotība par dabas veltēm , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eksporta potenciāls ir motivācija darboties šajā biznesā, sarunā ar DB saka Latvijā lielākā bērzu sulu pārstrādes uzņēmuma SIA Kainaiži īpašnieks Ervins Labanovskis. Šajā sezonā izejviela produktiem, tostarp jaunajai produktu līnijai Birzī, iegūta no 700 bērziem. Savukārt lielākais pasūtījums saņemts no Lielbritānijas – 30 tūkst. litru svaigas sulas. Otrs Latvijas nopietnais bērzu sulas pārstrādes uzņēmums SIA Sula bērzu sulu šajā pavasarī ieguvis no urbumiem 400 bērzos. Pateicoties agrajai, bet garajai sezonai, savākts uzņēmumam rekordliels daudzums bērzu sulu – 35 tonnas, kamēr pērn – 24 tonnas. Tik daudz no privātīpašnieka īrētajā birzī Salaspils novadā savākts, pateicoties lielajai interesei no eksotiskās Taizemes.

Uzņēmumu reģistra (UR) konkurss par jaunas informācijas sistēmas izveidi noteikti piesaistīs Latvijas IT nozares uzņēmumu lielu interesi, jo šobrīd lielai daļai uzņēmumu vietējie pasūtījumi ir kritiski izdzīvošanai.

«Cits jautājums, cik pārdomātas un konkurencei atvērtas būs šī konkursa prasības – bieži valsts iestāžu konkursa nolikumi tiek rakstīti tā, lai kvalificētos un priekšrocības vērtēšanā būtu tikai vienam – vēlamajam un iepriekš piesaistītajam pretendentam un konkurence tiek apzināti ierobežota,» DB pārdomās dalījās Tieto Latvija tirdzniecības direktors Mārtiņš Liberts.

Tiesa, neredzot konkursa prasības sistēmai nav iespējams atbildēt vai šādu pasūtījumu ir iespējams realizēt pusgada laikā, tomēr konstruktīvi sadarbojoties un strādājot produktīvi, pusgada laikā var izdarīt ļoti daudz, ir pārliecināts M. Liberts.

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

Tautas partijas (TP) vecbiedrs Gundars Bērziņš atgriezīsies aktīvajā politikā un kandidēs gaidāmajās pašvaldības vēlēšanās jūnija sākumā, to LNT raidījumā 900 sekundes apstiprināja TP priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Bijušais veselības, finanšu ministrs un ilgadējs politiskā procesa dalībnieks Gundars Bērziņš ir izteicis vēlmi atgriezties politikā un piedalīties pašvaldības vēlēšanās, sacīja M.Segliņš.

Viņš vērsa uzmanību, ka tas ir bijis paša politiķa lēmums, bet atzina, ka tas partijai ir pienesums.

M.Segliņš gan noliedza, ka līdz ar vēlēšanām politikā varētu atgriezties ekspremjers Aigars Kalvītis.

Nerūsējošā tērauda dūmvadu ražotājs RGJ vasaras beigās sāka eksportu uz Zviedriju. Pieprasījums pēc šādiem produktiem ir - saka īpašnieks Gundars Leitāns, un uzņēmums plāno paplašināties: piesaistot ES naudu, pirkt cehu, iekārtas un kāpināt ražošanas jaudu.

Uzņēmuma pirmie darbības gadi sakrita ar būvniecības straujo izaugsmi Latvijā. «Pie tāda tempa, kāds bija, attīstīties varēja, bet mēs sapratām, ka tā nebūs mūžīgi. Bija jāmeklē ārējais tirgus - tas bija skaidrs, jau dibinot,» saka Gundars Leitāns, viens no uzņēmuma īpašniekiem un dibinātājiem.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Draugiem.lv uzsāk investīciju projektu jauno talantu atbalstam. Tā liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Draugiem investīcijas ir veidotas kā atbalsts jauniem, ambicioziem interneta un informācijas tehnoloģiju projektu izstrādātājiem. «Mērķis nav radīt ideju banku vai arī investēt milzīgas summas milzu projektos. Ideju mums pietiek arī pašiem, mēs gribam palīdzēt tiem, kas paši prot savas idejas arī realizēt,» par draugiem.lv investīciju idejiskajiem principiem stāsta draugiem.lv dibinātājs Lauris Liberts.

Viņš uzskata, ka labam interneta projektam obligāti nav jābūt dārgam, ar tādiem, lai nodarbojas milzīgas kompānijas, kas var investēt miljonus. «Mums miljonu nav, bet ir zināšanas, ir draugiem.lv un ir tehnoloģiskā bāze. Ar to pietiek, lai sniegtu visu nepieciešamo atbalstu jaunam projektam,» uzsver L. Liberts.

Pēc apmēram nedēļas Latvijā varētu sākties bērzu sulu tecināšanas laiks, prognozē Smiltenes novada uzņēmuma "Kainaiži" (zīmols "Birzī") īpašnieks Ervins Labanovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijā tādas īstenas ziemas ar salu un patstāvīgu sniegu šogad nav bijis. Pavasarīgo laika apstākļu ietekmē kļavu sulu bija iespējams tecināt jau pērn 20.decembrī, kas ir citiem gadiem neierasti agri. Tagad kļavu sulas ieguve praktiski noslēgusies, ja vien uz ilgāku laiku gaisa temperatūra nepieturēsies "mīnusos".

Savukārt bērzu sulu visā Latvijā varētu sākt tecināt pēc apmēram nedēļas. Citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Čehijā to jau dara.

Pēc Labanovska skaidrotā, kļavu sulu sezona kopumā Latvijā parasti sākas agrāk nekā bērzu un ilgst apmēram divus mēnešus. Šogad kļavu sulu sezona bijusi garāka nekā vidēji citus gados un vērtējama kā veiksmīga. Tikmēr bērzu sulu parasti tecina apmēram trīs nedēļas.

Latvijā ir sācies kļavu sulu tecēšanas laiks, pastāstīja aptaujātie kļavu sulu pārstrādes uzņēmumi.

Uzņēmuma Sula vadītājs Linards Liberts stāstīja, ka kļavu sulas masveidā tiek tecinātas kopš pagājušās nedēļas, kas ir ierasts laiks to ieguvei. «Pirmo urbumu veicu jau janvāra trešajā nedēļā, bet īstenais kļavu sulu ieguves laiks sācies tagad,» sacīja Liberts.

Viņš piebilda, ka kļavas labi dod sulu saulainās dienās, savukārt apmākušās dienās ievākt sulu ir grūtāk. Tā kā nākamnedēļ sinoptiķi gaisa temperatūru daudzviet sola «plusos», apstākļi kļavu sulu tecināšanai būs piemēroti.

Savukārt bērzu sulas, visticamāk, varēs sākt iegūt marta otrajā pusē, atkarībā no laika apstākļiem, kas arī ir ierastais laiks bērzu sulu ieguvei.

Svētdien, 5.oktobrī, Ādažu poligonā ar vērienīgu kauju un gaisa operāciju noslēdzās mācības Sudraba Bulta 2014, informē Aizsardzības ministrija.

Kaujāuzbrukumā bija iesaistītas Latvijas un Lielbritānijas integrētās starptautiskās vienības, savukārt aizstāvējās Norvēģijas un Igaunijas integrētie spēki. Latvijas spēkiem palīdzību sniedza tuvā gaisa atbalsts – helikopteri Black Hawk un lidmašīnas CF-188, savukārt ASV desanta vienību uz kaujas lauku nogādāja Chinook helikopteri.

«Šīs bija lielākās starptautiskās lauka mācības, ko līdz šim organizējusi un vadījusi Latvijas Sauszemes spēku kājnieku brigāde. Katra valsts šajās mācībās iesaistījās ar saviem mācību mērķiem, kurus integrējām mūsu scenārijā,» atgādināja mācību virsvadītājs Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts.

Pēdējo trīs gadu laikā ražotāju skaits audzis, saasinot konkurenci . Šogad prasības nozarē kļuvušas stingrākas, daži mājražotāji tās sauc par absurdām, kas neveicina mazā biznesa attīstību.

Bargas prasības

«Vīndaru Latvijā saradies daudz – lielai daļai tas ir papildprodukts, piemēram, daudz viesu māju piedāvā arī mājas vīnus. Taču ar to jārēķinās, ka tu nebūsi tirgū viens. Šobrīd vīndariem pamatīgas galvassāpes sagādājuši pēdējie grozījumi alkohola aprites likumā, kas trāpa tieši mazajam biznesam. Tie paredz, ka no šā gada janvāra arī mājas vīni jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā, vai arī pārdot alkoholu var, tikai individuāli apkalpojot katru pircēju. Tāpat jānodrošina videonovērošana. Šo noteikumu sekas ir strauja apgrozījuma samazināšanās, vismaz Durbes veltes to izjūt ļoti sāpīgi,» skaidro zīmola Durbes veltes izveidotāja, vīndare Evija Kopštāle.

Bērzu sulā, tāpat kā vīnā, ir zemes enerģija, kas dod spēku dzīvot un strādāt.

«Gribējās darīt to, ko nedara visi,» saka Linards Liberts, bērzu sulas pārstrādes SIA Sula vadītājs. 18 gadu vecumā viņš sāka nodarboties ar bērzu pirtsslotām, tirgoja tās gan Rimi, gan Satoil u.c. tirdzniecības vietās, bet tieši pirms krīzes uzņēmumu pārdeva. «Nekāda iekāre vairs nebija,» teic Linards. Taču dažus gadus pēc tam viņš tik un tā atgriezās pie bērziem, vienīgi citā veidā: «Es esmu sapratis, ka bērzi ir mana stihija.» To labi raksturo viņa apakšdelms, ko rotā bērzlapiņas tetovējums – tā vien šķiet, ka tā ir pavisam īsta lapiņa, kas palikusi uz ādas pēc pēršanās pirtī.

Līdztekus bērzu sulas šampanieša ražošanai uzņēmuma Sula īpašnieks Linards Liberts arī vada ekskursijas un rāda dzēriena tapšanas procesu, kā arī tirgo bērzu sulas tecināšanas komplektu, vakar vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

«Pavasaros privātpersonām es pārdodu vairāk tecināšanas komplektu nekā šampanieša. Viens šāds tecināšanas komplekts maksā ap 15 eiro, taču tas ir derīgs visai sezonai. Ir klienti, kas iegādājas pat 10 šādus komplektus,» stāsta L. Liberts.

Raksta galerijā - aģentūras Reuters fotožurnālists Ints Kalniņš viesojas pie L. Liberta.

Par ātrās ēdināšanas bistro zīmola Subway franšīzi interesi sākuši izrādīt Latvijas reģionu uzņēmēji, Swedbank Business Network biznesa kontaktu rītā par aktualitātēm franšīzes jomā stāstīja zīmola Subway pārstāvis Latvijā Nauris Liberts.

Tiesa, viņš nevarēja pateikt, kuru reģionu un pilsētu uzņēmēji interesi ir izrādījuši, kā arī to, kad varētu parādīties pirmie Subway bistro ārpus Rīgas, bet piebilda, ka ārpus galvaspilsētas Subway noteikti tiks atvērti, jo šī zīmola īpašnieki ASV ir pārliecināti par Subway veiksmīgo potenciālu un attīstību Latvijā.

Liberts norādīja, ka Latvijā patlaban ir sešas Subway bistro vietas, bet 111 valstīs visā pasaulē ir vairāk nekā 44 000 Subway bistro. ASV īpašnieku mērķi ir līdz 2017.gadam sasniegt 50 000 lokācijas vietu.

Lai kļūtu par Subway franšīzēs ņēmēju, uzņēmējiem jārēķinās, ka kopējās investīcijas bistro izveidē var būt no 75 000 līdz 220 000 eiro, kas ir atkarīgs no vietas izvēles, telpu platības un citiem faktoriem.

Plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām.

Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu.

Strīdi par zemes īpašumu, uz kura uzcelta RK, sākās 2005. gadā, kad toreizējie zemes īpašnieki Velta Lazda un Dzintars Abuls sniedza prasību tiesā par 10 gadus nemaksāto nomas maksu. Četrus gadus vēlāk tika panākts izlīgums, taču V. Lazda un Dz. Abuls zemes īpašumu ar visu parādu pārdeva uzņēmumiem VK Estate un Šmerļa terases, kas sāka aktīvu parāda piedziņu. RK valdes priekšsēdētājs Armands Liberts atzīst, ka nespēja vienoties par īpašumu ir viena no galvenajām problēmām, kas steidzami jārisina.