Kā visur citur pasaulē, tā arī Eiropā, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta veselīgai un nekaitīgai pārtikai. Daudzi cilvēki sāk aizdomāties par to, kāda veida pārtiku ir iespējams iegādāties veikalos. Kāda veida konservanti un ģenētiski modificētie komponenti tiek pievienoti pārtikas produktiem.
Ņemot vērā šīs situācijas nopietnību, lielu nozīmi iegūst HALAL produkti – kā produkti, kas sagatavoti dabīgā ceļā. Jāpiebilst, ka HALAL produktiem ir ne tikai reliģiska nozīme, bet arī atbilstība mūsdienu ekoloģiskajām prasībām.
HALAL gaļā nav kaitīgo vielu un „baiļu hormona”, kas rodas dzīvniekā, tradicionālās kaušanas laikā. Parasti tuvojoties kaušanas ceham, dzīvnieks jau no tālienes sajūt asiņu un nāves smaku. Šī baiļu sajūta satricina visu dzīvnieka hormonālo sistēmu un asinīs izdalās tik daudz adrenalīna un citu kaitīgu vielu, ka gaļa faktiski ir saindēta un, ja laicīgi nenolaiž asinis, tā nav lietojama pārtikā.
No medicīnas viedokļa, asinis, kas palikušas organismā, ir labvēlīga vide dažādām baktērijām. Jau 20 min. pēc dzīvnieka nokaušanas, baktērijas gaļā sāk vairoties zibens ātrumā. Jāņem vērā, ka apstrādājot gaļu un ražojot pusfabrikātus, gala produkts tiek pakļauts vairākkārtējai sasaldēšanai un atkausēšanai, kas paver papildus iespējas baktēriju augšanai.
HALAL gaļa ir pasargāta no šāda netikuma, jo lopa kaušana notiek bez lieka stresa un daudz humānāk. Barības vads, elpvads, kā arī asinsvadi un nervi, kas raida signālus uz smadzenēm, tiek pārgriezti ļoti ātri ar garu, asu nazi. Ikviens topošais ārsts zina, ka laikā, kad strauji krītas asinsspiediens, bezsamaņa ir garantēta. Izmantojot šādu kaušanas metodi, dzīvnieks zaudē samaņu un šī iemesla dēļ nekādas sāpes ne kaušanas laikā, ne pēc tam netiek radītas.
Tālākās darbības tiek veiktas tikai pēc pilnīgas asins notecināšanas un dzīvnieka nāves, ko apstiprina veterinārārsts. Skatoties uz tradicionālajām kaušanas metodēm, apdullināšana ar strāvu tiešām nepatīkami ietekmē smadzenes un šāviens ar naglu galvā, lai apdullinātu, ne vienmēr izdodas precīzs un dzīvnieks samaņu nezaudē. Pa pusei apdullinātā stāvoklī, dzīvnieku pakar aiz pakaļkājām, tuvojas ar nazi un caurdur rīkli, atstājot noasiņot. Šai brīdī dzīvnieks izjūt sāpes un izdveš pēdējās skaņas.
Tālākā gaļas sadale: ādas novilkšana, nagu nociršana u.t.t. nereti notiek vēl lopiņam dzīvam esot. Diezin vai šāda veida kaušanu varam nosaukt par humānu.
Manuprāt, būtu vērts aizdomāties, ka ne jau viss, kas pašreiz notiek lauksaimniecības un lopkopības jomās, ir tas vienīgais un pareizais un nav apstrīdams.
