Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

2007. gads Latvijas vēsturē iegājis ar inflācijas ierobežošanas plānu, radikāli ierobežojot iedzīvotāju un uzņēmumu kredītspēju, taču Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kurā šogad jau iekļauti 200 uzņēmumi pagājušā gada simtnieka vietā, tas radikālas izmaiņas nav viesis, jo daudzi uzņēmumi realizēja vēl 2006. gadā slēgtos līgumus un pasūtījumus.

Saraksta līderi

Līdzīgi kā pērn joprojām saraksta galvgalī dižojas universālās bankas un dabiskie monopoli. Pārliecinošs jaunpienācējs vadošo piecniekā ir VAS Latvijas Valsts meži (četrkāršs vērtības pieaugums – no 140 līdz 575 miljoniem latu).

Savukārt piecu vareno kopējā vērtība – 3.3 miljardi latu jeb gandrīz par vienu miljardu vairāk nekā iepriekšējā gada pieciniekam – runā pati par sevi: ja uzņēmumam dod attiecīgus apstākļus un ietekmes sfēras, tad tā vērtība augs griezdamās, - šādi ir galvenie secinājumi, ko pēc jaunā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksta izveides pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars vērtēšanas eksperti.

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Šogad pasaules lielākais dzērienu ražotājs The Coca-Cola Company atzīmē tā ikoniskās stikla pudeles dizaina simtgadi, informē Coca-Cola HBC Latvia pārstāve Dace Dricka.

Tālajā 1915.gadā Coca-Cola regulāri cīnījās ar konkurentiem, kas par katru cenu mēģinājuši to atdarināt. Šī iemesla dēļ kompānija izvirzīja radošu izaicinājumu ASV stikla ražotājiem – radīt tādu pudeli, kas tik ļoti atšķirtos no pārējām, ka to varētu atpazīt tumsā pēc taustes vai pat saplīsušu lauskās. Šajā izaicinošajā konkursā uzvarēja Root Glass Company, radot pudeles dizainu, kas ar tās iegareno formu un retajām iedobēm atgādināja kafijas pupiņu. Pudele tika patentēta 1915.gada 16.novembrī, un kopš tā laika veselu gadsimtu ir iezīmējusi ikoniskus un neaizmirstamus brīžus filmās, sociālajā vēsturē, dizainā un tēlotājmākslā.

Pētījumu centra SKDS 2007.gada decembra aptaujas dati liecina, ka gada laikā ir ievērojami samazinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka 2007. gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo – 2006.gadu. Turklāt iedzīvotāji, domājot par 2008. gadu, ir pesimistiski.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, to, ka aizejošais 2007.gads Latvijai bijis labāks nekā 2006.gads, norādīja 19% iedzīvotāju, bet vērtējumu, ka tas ir bijis sliktāks, pauduši 33% aptaujāto. Savukārt 42% uzskata, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

2006.gada decembrī 34% aptaujāto uzskatīja, ka aizejošais gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, tikai 17% to vērtēja kā sliktāku, bet 44% uzskatīja, ka tas ir bijis tās pats kā 2005.gads.

Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju vērtējums 2007.gadā ir bijis viskritiskākais, kopš 1999.gada, kad tika uzsākti šāda veida sabiedriskās domas mērījumi.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Valsts prezidenta Valda Zatlera runa Latvijas Televīzijā 31.decembrī:

"Labvakar, Latvija!

Labvakar, mana dārgā Latvijas tauta!

Līdz gadu mijai ir atlikušas pāris minūtes. Šajos mirkļos katrs no mums pārdomā, kāds tad ir bijis aizvadītais gads; kas no tā, ko pagājušajā gadā apņēmos izdarīt, ir paveikts, kas nē; kurš sapnis piepildījies, un kurš nē. Tāpat šajās minūtēs katrs no mums sev un saviem tuvākajiem kaut ko apsola. Apņemas dzīvot labāk, pareizāk, draudzīgāk un atbildīgāk.

Bet vispirms par to, kāds tad bijis aizvadītais 2007.gads. Latvijā tas ir bijis lielu pārmaiņu un uzdrīkstēšanās gads. Gads, kurā mēs visi kopā savas valsts vēsturē ierakstījām kādu būtisku lappusi. Gads, kurā atkal bijām gatavi runāt un domāt par mūsu nācijas kopīgajām vērtībām.

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

Šodien, 11.maijā, no rīta bija palēnināta arī Latvijas internetbankas hanzanet.lv darbība, kā arī naudas pārskaitījumi ar Hansabankas starpniecību, biznesa portālam Db.lv atzina Hansabankas pārstāvis Ivars Svilāns. Šo traucējumu cēlonis esot vakar notikušais hakeru uzbrukums Igaunijas Hansabankai.

No rīta novērojamie traucējumi Latvijas Hansabankas internetbankas hanzanet.lv darbībā esot skaidrojami ar to, ka daļa programmnodrošinājuma (aplikāciju) atrodas uz Igaunijas serveriem. Kā apgalvoja I. Svilāns, patlaban visas problēmas esot novērstas.

Db.lv jau rakstīja, ka vakar, 10.maijā, no rīta notika hakeru uzbrukums Igaunijas Hansabankai, kura mērķis bija pārslogot bankas serverus. Rezultātā nebija pieejamas visas Igaunijas Hansabankas interneta lapas, kuras reģistrētas uz Igaunijas serveriem. Vēlāk to darbība tika atjaunota, bet drošības nolūkos tām tika liegta pieeja no ārvalstīm. Db.lv pārliecinājās, ka šobrīd ārvalstu pieeja Igaunijas Hansabankas lapām ir atjaunota.

Gadskārtējā Studentu Gada balvas pasniegšanas ceremonijā titulu Gada studentu labvēlis ieguvusi AS Hansabanka.

Pasākums notika piektdien, 9. decembrī Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un tajā vienviet tikās Latvijas aktīvākie studenti un viņu atbalstītāji.

Hansabankas Jauniešu segmenta vadītāja Ieva Cerava: "Hansabankai rūp izglītības kvalitāte, un mēs vēlamies atbalstīt uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību.

Latvijas Studentu apvienība, kas organizē Studentu Gada balvu, pārstāv visus Latvijas studējošos un tādēļ balvas saņemšana ir patiesa studentijas izteikta atzinība. Tas piešķir svaru šai balvai.

Gada Studentu labvēļa statusa iegūšana nozīmē, ka Hansabankas aktivitātes studentu jomā ir pamanītas, novērtētas un atzītas par labākajām! Hansabankai rūp jaunieši un rūpēs arī turpmāk. Studenti mūs ir izvirzījuši un žūrija novērtējusi - tas nozīmē, ka Hansabankas jauniešu izaugsmes programma OPEN ir sapratusi studentu vajadzības un piedāvā tām atbilstošus risinājumus."

Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.

Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.

Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.

Bijušais Swedbank valdes priekšsēdētājs Gorans Kolerts (Göran Collert) apšauba, vai Baltijas valstīm nāk par labu tas, ka tās ilgtermiņā tiek kontrolētas no Zviedrijas banku puses, un mudina Swedbank atdzīvināt Hansabanku kā patiesu Baltijas valstu banku, raksta bbn.ee.

«Galvenais jautājums ir tāds - kas ir labākais Baltijas valstīm,» izdevumā Äripäev raksta Kolerts, paskaidrojot, ka viņš «nopietni apšauba, vai šāda ilga zviedru dominēšana pār Baltijas banku sektoru ir izdevīga».

Kolerts piebilst, ka, pēc viņa domām, Baltijas valstīm nepieciešama sava kopīga banka. Tas būtu kaut kas līdzīgs Hansabankai, kur Swedbank daļa būtu 15%, bet Hansabankai būtu jāpiesaista pašai savs kapitāls un jāfinansē savs bizness.

Bankas akcijas vajadzētu tirgot biržā, un katrai Baltijas valstij vajadzētu piederēt 5% no tās akcijām, lai izvairītos no naidīgas pārņemšanas.

Pirmajā vietā starp uzņēmumiem ir bankas - Hansabanka, kurai seko SEB banka. Vismazāk cilvēki uzticas politiķiem un valsts institūcijām, tai pašā laikā Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka tieši valdība un politiķi var sekmēt ekonomiskās situācijas uzlabošanu, liecina Hill and Knowlton un SKDS veiktā pētijuma rezultāti.

Pētījuma rezultāti par Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos dažādu personu, institūciju un uzņēmumu sniegtajiem valsts ekonomiskā stāvokļa vērtējumiem un prognozēm parāda, ka sabiedrība visvairāk uzticas masu medijiem - pirmās trīs vietas ieņem televīzija, radio un laikraksti, Db.lv informē Hill and Knowlton Latvia Anete Delviņa

Rezultāti liecina, ka sabiedrība uzticas masu medijiem, jo lielākajai daļai sabiedrības tie ir vienīgais informācijas avots par svarīgām norisēm. Ceturtajā vietā ir Valsts prezidents, kam seko - Latvijas Banka un Ministru prezidents. Tai pašā laikā gandrīz tikpat liela iedzīvotāju daļa atzīmējuši, ka drīzāk neuzticas vai nemaz neuzticas Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Bažas par to, ka Baltijas valstīs strauji samazināsies ekonomiskā izaugsme, dēļ kā arī ievērojami samazināsies kreditēšanas apjoms, it īpaši nekustamā īpašuma tirgū, novedušas līdz tam, ka ir izplatījušās baumas par Hansabankas ievainojamību, raksta Financial Times.

R. Gouzs uzskata, ka Hansabankai visefektīvāk izskatās tās aktīvi, kuri šobrīd ir novērtēti ļoti zemu salīdzinot ar to īsteno vērtību. Savukārt Swedbank ir labs mērķis stratēģijai - nopērc un sadauzi. Kā iespējamos pircējus viņš minēja Norvēģijas DnBNOR, Islandes Landsbanki un Kaupthing, kā arī Grieķijas banku un investīcijas fondu Marfin, kura galvenais akcionārs ir DubaiFinancial Group.

Marfin kā iespējamo pircēju R. Gouzs minēja, jo no šīs kompānijas jau iepriekš ir izskanējusi interese par ienākšanu Eiropas tirgū.

Hansabankas dibinātāji Igaunijā ir kritiski noskaņoti par ideju izveidot Baltijas valstu banku, kura piederētu trim Baltijas valstīm un Swedbank, atsaucoties uz izdevuma Äripäev vēstīto, ziņo bbn.ee.

Bijušais Igaunijas Hansapank valdes priekšsēdētājs un Hansabank Group vadītājs Indreks Neivelts sacījis, ka vēsturi nevar pagriezt atpakaļ. «Četri akcionāri ar vienādu līdzdalību būtu visai sarežģīti. Tas būtu ļoti politiski, veidojoties tādiem problēmjautājumiem kā, piemēram, kurš būs padomes priekšsēdētājs, valdes priekšsēdētājs u.c.,» viņš skaidrojis.

Tomēr Neivelts atzina, ka šāda banka būtu tuvāka cilvēkiem. «Bankas ir kļuvušas ļoti attālinātas no klientiem, tas ir skaidrs,» teicis Neivelts.

Jirijs Mois, arī Hansabankas dibinātājs, sacījis, ka bankas nedrīkst veidot piespiedu kārtā, un piebildis, ka skandināvu īpašumtiesības bankās Igaunijā palielina stabilitāti.«Es nevaru iedomāties, kas būtu noticis, ja mums nebūtu Skandināvijas bankas krīzes laikā 2008.gadā,» viņš stāstījis.

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa uzruna Latvijas Televīzijā 2007.gada 31.decembrī

Godātie Latvijas ļaudis!

Atļaujiet man Jūs uzrunāt šajās pēdējās aizejošā, 2007.gada minūtēs.

Vairums no Jums Jauno gadu sagaida tuvu un mīļu cilvēku lokā. Tie ir ļaudis, ar kuriem Jūs esat dalījuši priekus un bēdas, veiksmes un neveiksmes, cerības un vilšanās. Tie bijuši Jums līdzās gan baltās, gan ne tik baltās dienās. Tieši tāpat, kā Latvijas valsts.

Es teikšu tā: Latvijai šis ir bijis kontrastu gads. Ne jau balts no abiem galiem... un ne zaļš pa vidu. Drīzāk raibs. Latvijai tas nozīmējis gan strauju izaugsmi ekonomikā, gan skaļus skandālus politikā. Mēs esam pieredzējuši kā kredītu un līzingu eiforiju, tā arī ilūziju sabrukumu. Šis gads mūs visus ir mētājis no laimes uz nelaimi un atpakaļ. Un tomēr, ja man vajadzētu to raksturot ar vienu vienīgu frāzi, es teiktu: šis ir bijis vērtīgu mācību gads. Realitātes apjausmas gads.

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Vai nākamais gads būs labs līgumu slēgšanai? Vai uz biznesa partneriem var paļauties? Vai nauda viegli birs makā un bankas kontā? Vai veselības problēmas un privātās dzīves peripetijas neizjauks biznesa plānus? Dienas bizness piedāvā horoskopus nākamajam, 2011. gadam.

Aunam 2011. gads būs piesātināts dažādiem notikumiem – gaidāmi gan jauni notikumi, jauns darbs, pārvākšanās, nav izslēgta arī jauna mīlestība. Negaidīti darba priekšlikumi varētu tikt izteikti februāra beigās, marta sākumā, bet pret tiem jāizturas maksimāli piesardzīgi, īpaši, ja tie izskatās neticami pievilcīgi. Martā, aprīlī var saasināties attiecības ar partneriem. Šajā periodā nepieciešama liela savaldība un takta sajūta, lai gan Aunam tā nav pati izteiktākā rakstura īpašība, bet ko darīsi – būs jāiemācās. Vasarā īpaši noderēs senākas iemaņas un zināšanas, lai gan nav izslēgta pārkvalifikācija un jaunas specializācijas apgūšana. Gada otrajā pusē atkal parādīsies jaunas perspektīvas un jauni biznesa partneri. Finanšu ziņā gads būs pietiekami pozitīvs, gada otrajā pusē beidzot gaidāma stabilizācija materiālā sfērā. No jūnija līdz augustam iespējamas nelielas problēmas ar veselību – dzīvi var traucēt sāpes galvā un sirds apvidū. Gada laikā nepieciešams pievērst uzmanību arī vēderam, mazāk lietot pārtikā asus un sāļus ēdienus.

Neskatoties uz pēdējā laikā gan varas gaiteņos, gan masu medijos dominējošo pesimismu, 18% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nākošais – 2009.gads viņiem personīgi būs labāks nekā aizejošais 2008.gads, ziņo SKDS. To, ka nākamais gads viņiem personīgi būs sliktāks nekā 2008.gads, sagaida 36% iedzīvotāju, bet 23% prognozē, ka izmaiņu nebūs – viņuprāt, 2009.gads viņiem būs tāds pats kā 2008.

Kopumā 2008.gada nogalē iedzīvotāji ir pauduši vispesimistiskākās nākotnes prognozes

pēdējo 10 gadu laikā. Līdz šim visretāk optimisms attiecībā uz nākamo gadu tika pausts

2000.gada nogalē, kad tikai 35% iedzīvotāju domāja, ka nākamais gads viņiem būs labāks.

Savukārt visoptimiskākais skats uz nākotni tika pausts 2004.gada nogalē, kad kopumā 56%

aptaujāto domāja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par iepriekšējo.

Pirms gada – 2007.gada nogalē, ar optimismu nākotnē raudzījās 39% aptaujāto, bet

pesimismu pauda tikai 16% iedzīvotāju.

Saskaņā ar 2008.gada decembrī veiktās aptaujas datiem viedokli, ka nākamais – 2009.gads –

viņiem personiski būs labāks nekā aizejošais gads, biežāk nekā caurmērā pauduši gados