Konkurences padome (KP) atļauj AS Swedbank pārņemt daļu VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) aktīvu - dažāda veida kredītus un noguldījumus, tāpat dota atļauja SIA Swedbank līzings iegādāties 100% SIA Hipolīzings kapitāla daļu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ceturtdien nolēmusi atļaut Swedbank un SEB bankai iegādāties Hipotēku bankas daļas, informēja FKTK.

Nolemts izsniegt atļauju Hipotēku bankas komercdaļas uzņēmuma pārejai Swedbank un SIA Swedbank Līzings īpašumā, jo likumā noteiktās prasības izpildītas un Hipotēku bankas klientu kopējās intereses ievērotas.

FKTK kā sektora uzraudzības iestāde darījumā izvērtē divus virzienus, - pirmkārt, lai komercdaļas uzņēmuma pārejas procesā būtu ievērotas Hipotēku bankas klientu intereses; otrkārt, lai tas būtiski neietekmētu Hipotēku bankas un Swedbank stabilitāti un tiktu izpildītas visas normatīvās prasības. FKTK padome sniedz atļauju uzņēmuma pārejai, jo neredz šķēršļus darījuma tālākai virzībai, skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija novērojams gan kompensācijas sertifikātu, gan privatizācijas sertifikātu cenas kāpums. Šāda cenu kāpuma pamatā ir tirgū augošais pieprasījums pēc sertifikātiem. Šā gada sākumā tirgū bija vērojama ļoti vāja aktivitāte un līdz ar to privatizācijas sertifikātu iepirkšanas cenas samazinājās pat zem 7.00 Ls robežas. Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus apgrozījums bija ievērojami zemāks nekā pagājušā gada novembrī un decembrī nedēļas laikā tirgotie sertifikātu apjomi. Ja novembrī tas atsevišķās nedēļās sasniedza pat 100 tūkst. sertifikātu, tad pagājušā nedēļā tas bija tikai 22.96 tūkst. Tas nozīmē, ka pieprasījums tirgū tuvāko mēnešu laikā pēc sertifikātiem varētu palielināties, savukārt piedāvājuma izmaiņas pašlaik ir grūti prognozēt.

Arī kompensācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas laikā bija mazaktīvs. Galvenokārt tas izskaidrojams ar kompensācijas sertifikātu pārdevēju zemo aktivitāti, kas liedz tirgum sasniegt lielākus apgrozījuma rādītājus. Kompensācijas sertifikātu iepirkšanas cena pagājušās nedēļas laikā pieauga par 1.40 Ls, kas tik un tā nespēja palielināt sertifikātu piedāvājumu tirgū. Vai šo sertifikātu cenas pieaugums turpināsies, varēs redzēt janvāra nogalē, taču jāatzīmē, ka līdz šim pavasaris raksturojās ar kompensācijas sertifikātu cenas kritumu. Vai tā būs arī šogad, ir grūti prognozēt.

Patreiz privatizācijas sertifikātu tirgus izskatās vairāk pozitīvs nekā negatīvs, līdz ar to vairāk nosliecamies par labu sertifikātu pirkšanai, nevis pārdošanai. Kompensācijas sertifikātu tirgus kārtējo reizi izskatīsies pārpirkts, līdz ar to vairāk nosliektos par labu pārdošanai īpaši, ja cena arī nākošo nedēļu laikā pieaug virs 21.00 Ls robežas.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās ar sertifikātu apgrozījuma kāpumu. Pēc ļoti neizteiksmīgās maija pirmās nedēļas tirdzniecības aktivitāte otrās nedēļas laikā pieauga un sasniedza visai atzīstamus līmeņus. Īpaši jāatzīmē kompensācijas sertifikātu tirgus, kur pagājušās nedēļas laikā tirgoto sertifikātu daudzums pārsniedz 16 tūkst. sertifikātu. Aktivitātes pieaugums veicināja arī sertifikātu cenu izmaiņas, taču tām nebija viennozīmīgas pieaugošas vai krītošas tendences. Tas galvenokārt izskaidrojams ar nevienmērīgo sertifikātu pieprasījumu un paziņojumiem par privatizācijas un kompensācijas sertifikātu izmantošanas iespējām.

Tuvojoties lēmuma pieņemšanas termiņam, ir saasinājusies cīņa ap tiesībām konsultēt VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku bankas) komercdaļas pārdošanu, kuras apjoms tiek lēsts vairāk nekā 300 miljonu latu apmērā.

Neoficiāla informācijas, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka par šim tiesībām interesi izradījuši vairāki pretendenti, taču par reālāko tiek uzskatīts SEB grupas konsultāciju uzņēmums SEB Enskilda, kas jau iepriekš konsultēja Hipotēku bankas pārveides procesu. Konkursā pieaicināto pretendentu loks gan bijis samērā ierobežots - aicināti tikai tie pretendenti, kam līdz šim bijusi saistība ar Hipotēku banku.

Neoficiāli tiek paustas bažas par SEB Enskilda priekšrocībām šajā atlasē. Šis konsultants cieši saistīts ar SEB banku, kas tai radītu būtiskas priekšrocības gaidāmajā Hipotēku bankas komercaktīvu pārdošanā. Tiek arī atgādināts par finanšu ministra Andra Vilka (V) iepriekšējo ilggadējo darbu SEB bankā.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus iezīmējās ar sertifikātu cenas korekciju un privatizācijas sertifikātu tirgus zemajiem tirdzniecības apjomiem. Lai arī sertifikātu cenu samazināšanās bija visai niecīga, tomēr jāatzīmē, ka tā bija novērojama pirmo reizi šajā gadā. Un tirgū valdošās sertifikātu pieprasījuma un piedāvājuma attiecības norāda uz to, ka arī nākamo nedēļu laikā cenu lejupslīde varētu turpināties. Tā kā tirgū apgrozījums ir mazs un lielu investoru tajā nav, tad var gaidīt, ka gan šīs, gan arī nākamās cenas izmaiņas būs straujas un procentuālā izteiksmē lielas.

Privatizācijas sertifikātu apgrozījums pagājušo divu nedēļu laikā turējās pie 20 tūkst. robežas, kas liecina par vāju pieprasījumu. Savukārt pieprasījuma zemos apjomus var ietekmē divi faktori: privatizācijas pieteikumu apjoms un sertifikātu cena. Pēc mūsu domām, galvenais, kas pašreiz nosaka zemo pieprasījumu pēc sertifikātiem ir sertifikātu augstā cena. Šogad sertifikātu pārdošanas cena pārsvarā turas virs 10.00 latu robežas. Ja salīdzina sertifikātu cenas pagājušā gada vidū un patreiz, tad varam redzēt, ka tās ir gandrīz dubultojušās – no 6.00-6.50 pagājušā gada vidū līdz 10.00-13.00 šogad. Līdz ar to loģiska ir arī sertifikātu pieprasījuma samazināšanās 2-3 reizes. Domājam, ka tuvāko divu mēnešu laikā sertifikātu cena turpinās svārstīties apgabalā no 7-15 latiem, jo pieprasījums pēc sertifikātiem strauji pieaugs pie 7.00-8.00 robežas un krasi samazināsies pie 14-15 latu robežas. Kaut gan kopumā domājam, ka cenai galu galā būtu jānostiprinās pie augšējās robežas, jo sertifikātu piedāvājums pie apakšējiem cenu līmeņiem saruks ātrāk.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgū saglabājās zems tirgoto sertifikātu apjoms, bija novērojama cenu augšupeja, kas gan kompensācijas, gan privatizācijas sertifikātiem ir tuvu vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Cenu kāpuma pamatā, kas sākās līdz ar jaunā gada sākumu, ir tirgus nespēja apmierināt augošo pieprasījumu pēc sertifikātiem. Cenu augšupeju nemaz neietekmē Ekonomikas ministra paziņojumi par privatizācijas procesa drīzu noslēgumu un sertifikātu investēšanas vājajām alternatīvām. Tirgus it kā vispār nedzird šos izteikumus un tajā turpinās cenu augšupeja. Turklāt lielākais jautājums ir, kāpēc sertifikātu turētāji nesteidzas pārdot savus sertifikātus, ņemot vērā, ka sertifikātu cena janvārī pieaugusi par gandrīz 50%. Galvenie izskaidrojumi varētu būt divi, pirmkārt, neziņa, kāda varētu būt šo vērtspapīru patiesā vērtība, jo nav zināms, kāda veida un cik vērtīgu īpašumu par tiem varēs iegūt, otrkārt, sertifikātu īpašnieki ļoti labi apzinās sertifikātu vērtību un tā ir augstāka nekā pašreiz esošā tirgus vērtība. Neskaidrība izraisa arī lielu ažiotāžu, jo visiem liekas, ka sertifikātu cenas kāpuma pamatā noteikti jābūt kādai informācijai par valsts uzņēmuma privatizāciju. Tas savukārt izraisa neskaitāmi daudz pieņēmumus par iespējamajiem valsts objektu privatizācijas variantiem.

Pēc mūsu domām tirgus ir sasniedzis līmeni, pie kura privatizācijas sertifikātu turētājiem jāsāk samazināt savas pozīcijas. Sertifikātu apgrozījums jau otro nedēļu pēc kārtas saglabājās zem 20 tūkst. Robežas, turklāt turpina kristies, savukārt cena strauji kāpj. Tas varētu norādīt uz to, ka sertifikātu turētāji, nepārdodot sertifikātus, izraisa ātru cenas kāpumu, taču šim kāpumam pamatā ir ļoti mazs pieprasījums, kas var tikt ātri apmierināts un tad var sākties tik pat strauja cenas lejupslīde, līdzīgi kā tas notika pirms jaunā gada. Pēc mūsu domām, būtu aplami uzskatīt, ka pieprasījums pēc 15-20 tūkst. sertifikātiem nedēļā spēs uzturēt cenu vēsturiski augstākajos līmeņos.

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās gan ar kompensācijas, gan privatizācijas sertifikātu apgrozījuma strauju samazināšanos. Sertifikātu apgrozījuma krituma pamatā varētu būt kvartālu maksājumu beigšanās un privatizācijas procesa apsīkums sākoties jaunam mēnesim. Tāpat tirdzniecības apjomu kritumu pamatā varētu būt drīzumā paredzamais valdības lēmums par privatizācijas procesa pabeigšanu Latvijā, kas daudziem sertifikātu pircējiem pagaidām liek ieņemt nogaidošas pozīcijas. Apgrozījuma straujās izmaiņas uz sertifikātu cenām būtisku ietekmi neatstāja. Pēc manām domām, bez būtiskiem paziņoju par privatizācijas procesa norisi sertifikātu cena saglabāsies mazsvārstīga. Pašlaik cenu stabilitātes pamatā ir tirgū valdošais gan vājais pieprasījums, gan vājais piedāvājums.

Patreiz privatizācijas sertifikātu tirgus izskatās neitrāls, līdz ar to vairāk nenosliecos ne par labu sertifikātu pirkšanai, ne pārdošanai. Kompensācijas sertifikātu tirgus analīze gandrīz vairs nav iespējama, jo sertifikātu cena ir gandrīz sasniegusi savu maksimumu un pie šis robežas joprojām saglabājas pieprasījums līdz ar to tirgus izskatās neitrāls un ir labs sertifikātu pārdošanai.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 17,54 tūkst., kas ir par 11,37 tūkst.(-39,33%) sertifikātu mazāk nekā nedēļā pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējās nedēļas laikā svārstījās apgabalā no 9.93-10.71 LVL. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 12.66-13.05 Ls. Privatizācijas sertifikātu vidējā cena tirgū pagājušā nedēļā nostabilizējās pie 11.20-11.70 līmeņiem, kas izskatās pietiekami stipri pretestības līmeņi. Tuvāko pretestību varētu gaidīt pie 12.00-12.50 latu robežas, atbalstu pie 9.00-9.50 latiem.

Hipotēku banka

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgus iezīmējās gan ar kompensācijas sertifikātu, gan ar privatizācijas sertifikātu apgrozījuma kritumu. Apgrozījuma kritums uz katru no tirgus segmentiem atstāja savādāku iespaidu. Privatizācijas sertifikātu cenas pagājušās nedēļas laikā diezgan strauji pieauga, kas varētu būt izskaidrojams ar pieprasījuma pieaugumu pēc sertifikātiem un to izmantošanas iespēju paplašināšanos nākotnē. Tuvākajā laikā vajadzētu noskaidroties privatizācijas sertifikātu izmantošanas iespējām nākotnē un, pēc visa spriežot, tas tirgū esošos pārdevējus mazliet attur no savu pozīciju samazināšanas un liek palielināt sertifikātu cenas. Domājam, ka arī tuvākā mēneša laikā tirgū varētu turpināties privatizācijas sertifikātu cenas lēna izaugsme. Maz ticams, ka privatizācijas sertifikātu pieprasījums nokritīsies zem 10 tūkst. robežas nedēļā, kam vajadzētu būt pietiekošam, lai privatizācijas sertifikātu cena kārtējo reizi pieaugtu līdz lielajam pretestības līmenim 15.00 latiem.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus raksturojās ar kompensācijas sertifikātu cenas kritumu, kas savukārt spēja aktivizēt tirdzniecību šajā tirgus segmentā. Privatizācijas sertifikātu tirgū cenas jau kārtējo nedēļu saglabājās nemainīgas, pat neskatoties uz vājajiem tirdzniecības apjomiem. Nākamo nedēļu laikā kritiska ir kompensācijas sertifikātu cenas attīstība. Ja tā spēs pārvarēt 14.75-15.00 Ls robežu, pat ļoti iespējams, ka kompensācijas sertifikātu cenas varētu noslīdēt līdz 13.00-13.25 Ls robežai. Vai šāds scenārijs piepildīsies, vislabāk būs redzams nākamajā nedēļā pēc Līgo svētkiem. Ja tirgū šajā laika periodā nepalielināsies pieprasījums pēc sertifikātiem, cena varētu turpināt lēcienveidīgi samazināties.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 17,42 tūkst, kas ir turpat vai divas reizes mazāk nekā nedēļu pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena palika gandrīz nemainīga un svārstījās pie 5.80-5.86 Ls robežas salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas tirdzniecības apgabalu no 5.81-5.87. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.24-6.37 Ls. Privatizācijas sertifikātu tirgus pašlaik ir ļoti stabils. Lai arī vērojamas straujas apgrozījuma svārstības, tirgus uzbūves dēļ cenas nemainās un visdrīzāk arī nemainīsies, kamēr neparādīsies kāds ievērojams privatizācijas objekts, kam būtu nepieciešams simtiem tūkstošu sertifikātu. Pamazām no tirgus regulāri tiek izņemti sertifikāti, taču to apjoms pret kopumā tirgū atlikušo sertifikātu daudzumu nav liels, kas neveicina cenu pieaugumu. Tāpat valsts lielo objektu privatizācija nav skaidra, kas nepiesaista tirgum lielus investorus. Šie visi faktori jau visu šo gadu liek sertifikātu cenām palikt nemainīgām.

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija novērojams gan privatizācijas, gan kompensācijas sertifikātu apgrozījuma pieaugums. Apgrozījuma pieaugumu varētu izskaidrot ar šogad jau piedzīvoto kārtējo sertifikātu cenu augšup lēcienu. Sertifikātu cenām pieaugot, tirgū sāka parādīties arvien vairāk sertifikātu pārdevēju, kas slēdza savas pozīcijas. Īpaši pozitīvas tendences bija vērojamas kompensācijas sertifikātu tirgū, kur tirgus pēc ilgstošas sertifikātu cenas augšupejas, iepriekšējā nedēļā palielinoties sertifikātu piedāvājumam, cenas izaugsme saskārās ar nopietnu pretestību. Lai arī viennozīmīgi nevar apgalvot, ka kompensācijas sertifikātu cenas augšupeja apstāsies pie pašreizējiem cenu līmeņiem, tomēr piedāvājuma pieaugums cenas pieauguma tempus noteikti samazinās. Nedēļas laikā tirgoto kompensācijas sertifikātu apjoms pagājušā nedēļā pārsniedza 20 tūkst. robežu, kas jau itin sen šajā tirgus segmentā nebija piedzīvots. Taču kompensācijas sertifikāti kā norēķināšanās līdzeklis privatizācijai joprojām saglabājās ļoti pieprasīti, un tāpēc iespējamā cenu lejupslīde varētu būt minimāla vai arī tā varētu vispār izpalikt.

Arī privatizācijas sertifikātu cenas pagājušā nedēļā piedzīvoja augšupeju. Lielākais cenas lēciens tika piedzīvots nedēļas sākumā, kad sertifikātu cena no 12.96 LVL pieauga līdz 13.50 LVL. Savukārt nedēļas nogalē cenas saglabājās gandrīz nemainīgas. Tas liecina par tirgus līdzsvara iestāšanos pie pašreizējiem cenu līmeņiem un spēcīgu sertifikātu piedāvājumu pie 13.50 latu robežas. Uzskatām, ka šis cenas kāpums ir īslaicīgs un tirgū ātri vien apsīks sertifikātu pircēji pie pašreizējiem cenu līmeņiem, un sāksies nopietns spiediens sertifikātu cenu lejupslīdei. Taču kā pozitīvu aspektu var minēt tirgus apgrozījuma pieaugumu virs 30 tūkst, kas norāda, ka tirgū joprojām saglabājas diezgan liels pieprasījums pēc sertifikātiem.

Līdz šā gada 1.maijam privatizācijā izmantoti 106,77 miljoni sertifikātu, kas ir 95% no piešķirto sertifikātu skaita, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Tajā skaitā namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 37,96 miljoni sertifikātu, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,27 miljoni sertifikātu, kapitāla daļu (akciju) iegādei - 44,46 miljoni sertifikātu, zemes izpirkšanai un privatizācijai - 17,08 miljoni sertifikātu. No 2008.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 1.maijam 351 560 īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 456 420 privatizācijas sertifikāti.

Kompensācija naudā izmaksāta, dzēšot 830 000 sertifikātu, kas ir 0,7% no piešķirto sertifikātu skaita, tajā skaitā par lauku apvidus zemi piešķirtos 620 000 kompensācijas sertifikātu 8400 personām 17,4 miljonu latu apjomā. Saskaņā ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 60 personas zaudējušas tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus, saņemot naudu. Par politiskām represijām piešķirti 160 000 sertifikātu 26 200 personām 4,64 miljonu latu apjomā. 3200 personas zaudējušas tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot naudu.

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgus raksturojams ar kompensācijas sertifikātu cenas kāpuma pārtraukšanos. Pēc aptuveni piecu nedēļu ilgušās kompensācijas sertifikātu cenas augšupejas tā beidzot nostabilizējās un visu nedēļu pavadīja pie 19.00 latu robežas. Sertifikātu cenas stabilitāti veicināja tirgū esošie sertifikātu turētāji, kas, cenai pietuvojoties vēsturiski augstākajiem līmeņiem, sāka pārdot sertifikātus. Pārdevēji aktivizējoties spēja apmierināt lielo pieprasījumu pēc kompensācijas sertifikātiem, kas nebija apmierināts iepriekšējos cenu līmeņos un tirgus nostabilizējās. Vienīgā iespēja, kā cena varētu nostabilizēties pašreiz tirgū esošajos cenu līmeņos, ir ļoti augsts sertifikātu pieprasījuma līmenis, kam būtu jāpārsniedz 10 tūkst. sertifikātu nedēļā. Līdz šim ilgākā laika termiņā tirgus nav spējis saglabāt tik augstu pieprasījumu pēc sertifikātiem un to cena vienmēr pēc 20.00 latu sasniegšanas piedzīvojusi kritumu. Vai tas atkārtosies arī šoreiz, rādīs laiks, taču, ja tirgū arī sāksies cenu lejupslīde, tad tā visdrīzāk sāksies šī gada pašā nogalē vai pat nākošajā gadā.

Savukārt privatizācijas sertifikātu cenas joprojām saglabājās nemainīgas, neskatoties pat uz ļoti augsto sertifikātu pieprasījumu tirgū, kas novērojams šī gada otrajā pusē. Privatizācijas sertifikātu tirgu no augšupejas pašlaik attur arī lielā neskaidrība, kas valda sertifikātu izlietošanas sakarā un to derīguma termiņiem. Liela panika šajā sakarā tirgū nav vērojama, jo paredzams, ka sertifikātus pagarinās un arī turpmāk tos varēs izmantot kā privatizācijas līdzekli. Tomēr sertifikātu cenas līdz pilnīgai šī jautājuma atrisināšanai visdrīzāk nepieaugs un tirgus uzmanīgi sekos katram valdību veidojošo partiju paziņojumam.

Pēc pagājušo nedēļu notikumiem iesakām uzmanīgi sekot tirgum, un nepieciešamības gadījumā vai nu pirkt, vai pārdot privatizācijas sertifikātus. Tirgū pašlaik valda nenoteiktība un līdz ar to var uzskatīt, ka tirgus pašlaik ir neitrāls.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas pircēju pretendentu atlases process ir noslēdzies – četrām komercaktīvu paketēm ir atrasti droši un respektabli pircēji, kas vēlas iegādāties aktīvus par atbilstošu tirgus cenu, nodrošinot Hipotēku bankas komercdaļas tālāku attīstību privātajā sektorā, informē Finanšu ministrija.

Hipotēku bankas aktīvi pārdoti par aptuveni 10-30% zem to bilances vērtības, informēja valdības piesaistītā konsultanta SEB Enskilda pārstāvis Mārtiņš Krūtainis, uzsverot, ka šī cena ir maksimāli izdevīgākā un atbilst pašreizējai tirgus situācijai Latvijā un Eiropā. Konkrētā vērtība būs zināma aptuveni pēc nepilna gada, kad būs process noslēdzies līdz galam.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada Ministru kabineta (MK) lēmumam līdz 2013. gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Līdz šā gada 1.martam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

117,2 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2,4 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, tajā skaitā 41,4 tūkst. politiski represēto personu piešķirti 794,7 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Līdz 1.martam LAS Latvijas Krājbanka un VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum 2,39 miljoni fizisko personu ir atvērušas privatizācijas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,74 miljonus privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 7,61 miljonu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58,2 tūkstoši personu zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus privatizācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,257 miljoni privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 0,105 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās ar kompensācijas sertifikātu cenas kāpuma turpināšanos un privatizācijas sertifikātu tirgus apgrozījuma apsīkumu. Kompensācijas sertifikātu cena ceturtdien sasniedza jaunu maksimālo robežu 23.61 Ls, kas gan joprojām neietekmē sertifikātu piedāvājumu tirgū. Acīmredzot piedāvājumu vairs nav iespējams stimulēt ar cenas kāpumu, kas jau tā ir tuvu savai maksimālajai robežai. Pagaidām tirgū valdošais noskaņojums liecina, ka sertifikātu cena diezin vai varētu atgriezties zem 20.00 Ls robežas, taču krasi pavērsieni arī nav izslēgti. Vēl joprojām apgrozībā ir 0.81 milj. sertifikātu, kas pie pašreizējiem privatizācijas tempiem un tirgus apgrozījuma ir pietiekami, lai tirgus sāktu lejupslīdi. Protams, lai sertifikātu pārdevēju skaits palielinātos, nepieciešams arī psiholoģisks spiediens. Vai tāds parādīsies, vislabāk būs redzams nākamā gada sākumā. Savukārt privatizācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas laikā bija mazliet apsīcis un vidēji dienā tika tirgoti tikai 6,5 tūkst. sertifikātu. Taču tirgū vērojamais aktivitātes apsīkums pēc mūsu domām ir īslaicīgs un, ja privatizācija tiešām tiks pabeigta nākošā gada laikā, tad tirdzniecības apjomi vēl kāps.

Tirgus pašlaik gaida no jaunās valdības konkrētus risinājumus, kādā veidā pabeigt privatizāciju nākošā gada laikā un kādā veidā atprečot apgrozībā esošos sertifikātus. Pagaidām privatizācijas sertifikātu tirgū labvēlīgāka situācija ir sertifikātu pirkšanai nevis pārdošanai. Savukārt kompensācijas sertifikātu tirgus izskatās, ka ir sasniedzis savu maksimumu šajā augšup gājienā, un visdrīzāk pēc jaunā gada varētu sākties korekcija uz leju.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 32,67 tūkst., kas ir par 9,49 tūkst.(-22,5%) sertifikātu mazāk nekā nedēļā pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējās nedēļas laikā svārstījās apgabalā no 5.90-6.03 LVL. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.32-6.60 Ls. Sertifikātu cenas izmaiņas pagaidām nav novērojamas un saglabājās stabilas visa gada garumā. Izskatās, ka tirgū arī turpmāk saglabāsies liels sertifikātu piedāvājums pie pašreizējām cenām un līdz ar to vienīgais, kas tās spēs sakustināt, ir valdība ar jauniem pavērsieniem privatizācijas procesā.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļaa

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija vērojams kompensācijas sertifikātu cenu kāpums un kompensācijas sertifikātu tirgus augsts apgrozījums. Arī privatizācijas sertifikātu tirgus apgrozījums pagājušās nedēļas laikā bija turpat vai divas reizes lielāks nekā vidējais nedēļas apgrozījums šogad.

Privatizācijas sertifikātu tirgus aktivitātes kāpuma rezultātā mazliet pieaugušas arī sertifikātu cenas. Tirgū vērojams sertifikātu pieprasījuma kāpums. Pagaidām sertifikātu piedāvājums ir pietiekami liels, lai bez nopietnas cenas izaugsmes spētu apmierināt tirgus pieprasījumu. Privatizācijas sertifikātu cenas varētu saglabāties pašreizējos līmeņus arī septembrī. Pašreiz sertifikātu turētāji cenu pie 6.00 Ls uzskata par pietekami pievilcīgu, lai samazinātu savas pozīcijas. Nopietni tirgu varētu sašūpot kādas nozīmīgas ziņas, kuru rezultātā cena tirgū varētu pieaugt vai nokristies lēcienveidīgi. Privatizācijas sertifikātu cenas mazā svārstību amplitūda, kas saglabājās jau visu šo gadu, norāda uz to, ka nākotnē tā visdrīzāk mainīsies lēcienveidīgi. Sertifikātu iepirkšanas augšējā robeža varētu būt pie 6.30-40 LVL, bet apakšējā robeža pie 5.20-30 LVL.

Ņemot vērā spekulatīvos un nepatiesos apgalvojumus, baumas un apmelojumus, kas izskan dažādos interneta portālos par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) pārveidi par attīstības institūciju, Finanšu ministrija (FM) sniedz skaidrojumu attiecībā uz to, kādā veidā tika organizēts bankas komercdaļas pārdošanas process.

2009. gada 3. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 820 tika akceptēta koncepcija Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku. Koncepcija noteica Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, tās darbību koncentrējot uz virzieniem, kas ir nozīmīgi tautsaimniecībai, un pakāpeniski samazinot komercbankas darījumus, pilnībā no tiem atsakoties ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka Hipotēku bankas pārveide bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu jomā ieviešanas sistēmas pilnveidošanā.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija vērojama aktivitātes samazināšanās, kas gan nepārtrauca jau iepriekšējās nedēļās aizsākto sertifikātu cenu pieaugumu. Privatizācijas sertifikātu apgrozījums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam saruka uz pusi, taču tas joprojām ir ļoti augstā līmenī un tirgū patreiz nav signālu, kas varētu liecināt par apgrozījuma tālāku samazināšanos. Privatizācijas sertifikātu cenas pagājušā nedēļā saglabājās stabilas un to izmaiņas labākajā gadījumā var prognozēt novembrī. Arī kompensācijas sertifikātu tirgū bija vērojama aktivitātes samazināšanās, kas izskaidrojams ar sertifikātu mazo piedāvājumu pie pašreizējām tirgus cenām. Līdz ar to pagājušās nedēļas laikā kompensācijas sertifikātu cenas turpināja straujo pieaugumu.

Finanšu ministrija un Hipotēku banka pabeigušas līguma noslēgšanas procedūru ar SEB grupas uzņēmumu SEB Enskilda par Hipotēku bankas komerciālo aktīvu nodalīšanas stratēģijas izstrādi un realizāciju.

Izvērējot kritērijus, SEB Enskildas piedāvājums ticis atzīts par atbilstošāko, informē bankas preses sekretāre Sandra Eglīte. Uzdevuma realizācijai SEB Enskilda piesaistījusi ASV investīciju kompāniju The Blackstone Group International Partners LLP, kurai ir pieredze līdzīgu darījumu realizācijā citviet pasaulē, un zvērinātu advokātu biroju Kronbergs&Čukste/Baltic Legal Solutions, izveidojot starptautisku uzņēmumu apvienību.

DB.lv jau vēstīja, ka neoficiāli tiek paustas bažas par SEB Enskilda priekšrocībām pretendentu atlasē. Šis konsultants cieši saistīts ar SEB banku, kas tai radītu būtiskas priekšrocības gaidāmajā Hipotēku bankas komercaktīvu pārdošanā. Tiek arī atgādināts par finanšu ministra Andra Vilka (V) iepriekšējo ilggadējo darbu SEB bankā.Konsultanta piesaiste tiek veikta saskaņā ar 2009. gada 24. novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināto koncepciju par Hipotēku bankas pārveidi par attīstības banku (līdz 2013. gadam) un šogad 12. aprīlī MK izskatīto Hipotēku bankas pārveides plānu, kas paredz ar attīstības bankas funkcijām nesaistīto bankas komerciālo aktīvu nodalīšanu. Konsultanta atlases procesā tika aptaujāti vairāki pretendenti, izvērtējot to pieredzi, izpratni par veicamo uzdevumu un saimnieciskos nosacījumus. Saskaņā ar līgumu, kura pamata nosacījumi ir saskaņoti MK, konsultants nodrošinās Hipotēku bankai un tās akcionāram nepieciešamo atbalstu bankas pārveides plāna realizēšanā, organizējot un nodrošinot atklātu un pārskatāmu Hipotēku bankas komercdaļas atsavināšanu, vienlaikus nodrošinot Hipotēku bankas pārveides plāna pēctecību. Pēc stratēģijas apstiprināšanas MKā un iesniegšanas Eiropas Komisijā konsultants veiks tās īstenošanu ar mērķi pabeigt Hipotēku bankas komercdaļas atsavināšanu.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) samazinās darbinieku skaitu, tāpēc pieteikusi kolektīvo atlaišanu - līdz 2014.gada jūnija beigām darba uzteikumu varētu saņemt līdz 400 cilvēkiem.

Patlaban vēl neviens darbinieks nav saņēmis darba uzteikumu kolektīvās atlaišanas gaitā, informēja Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Ernštreite.

Viņa skaidroja, ka Hipotēku bankas komercdaļas un klientu apkalpošanas nodošana Swedbank ir ļoti apjomīgs process, tas tiks organizēts un prasīs lielu darba apjomu vēl vairākus mēnešus pēc uzņēmuma pārejas 24.novembrī. Tajā pašā laikā, pārtraucot komercdarbību, Hipotēku bankas darbības apjoms būtiski sašaurināsies, un tas likumsakarīgi rada nepieciešamību optimizēt Hipotēku bankas darbību. Viens no optimizācijas pasākumiem ir darbinieku skaita būtiska samazināšana.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pakete, kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, tiks pārdota AS Rietumu Banka, kuras piedāvājums tika atzīts par atbilstošu tirgus situācijai.

Kā informēja Finanšu ministrija, plānots, ka darījums un klientu pāreja notiks mēneša laikā pēc tam, kad to būs apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada MK lēmumam līdz šā gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Ņemot vērā, ka atlikušajām komercdaļām no privāto investoru puses tika saņemti neapmierinoši zemas cenas piedāvājumi, valdība pieņēma zināšanai, ka SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūra kapitāldaļas tiks nodotas VAS Privatizācijas aģentūra, kas ir alternatīvs risinājums aktīvu nodošanai privātajā sektorā. Plānots, ka saskaņā ar likumu par valsts budžetu SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūrai (HipoNIA) tiks izsniegts aizdevums no Valsts kases, lai tādējādi dzēstu HipoNIA saistības pret Hipotēku banku.

Ministru kabinets šodien, 11.decembrī, nolēma pagarināt koncepcijas par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka attīstību 2007.–2013.gadam izstrādes termiņu līdz 2008.gada 1.aprīlim, jo Finanšu ministrijas vadītajai darba grupai nav pietiekamas informācijas un atsaucības no pārējām ministrijām par iespējām paplašināt un optimizēt bankas darbību, liecina Finanšu ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Finanšu ministrijas izveidotajai darba grupai bija jāizstrādā un līdz 2007.gada 1.oktobrim jāiesniedz Ministru kabinetā koncepcija par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) turpmāko attīstību, paredzot sabiedrības ar ierobežotu atbildību Vides investīciju fonds un valsts akciju sabiedrības Lauku attīstības fonds pievienošanu Hipotēku bankai, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latvijas Garantiju aģentūra funkciju nodošanu Hipotēku bankai.

Pašreiz Finanšu ministrija ir saņēmusi ziņojumus no visām minētajām ministrijām, tomēr materiālos ietvertā informācija ir nepietiekoša pilnvērtīgai Hipotēku bankas tālākās attīstības koncepcijas izstrādei. Piemēram, Satiksmes ministrija uzskata, ka plašāka sadarbība starp Hipotēku banku un akciju sabiedrību Latvijas Pasts pašreizējā brīdī nav lietderīga.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija vērojams kompensācijas sertifikātu cenu kritums un kompensācijas sertifikātu apgrozījuma augstais līmenis. Privatizācijas sertifikātu tirgū nekādas būtiskas tendences nebija vērojamas. Privatizācijas sertifikātu apgrozījums bija jūnija vidējo rādītāju līmenī.

Lai arī kompensācijas sertifikātu tirgus apgrozījums un pieprasījums pēc sertifikātiem jūnija beigās pieauga, lielais to piedāvājums veicināja cenu lejupslīdes turpināšanos. Tuvākajā laikā kompensācijas sertifikātu cenas samazināšanās varētu turpināties un kā tuvāko atbalsta robežu var noteikt 12.50-13.00 LVL. Vai tā tiks sasniegta un, ja tiks, tad cik ilgā laikā rādīs nākošās nedēļas. Domājams, ka jūlija sākumā tirgū samazināsies apgrozījums ar kompensācijas sertifikātiem, kas varētu papildus stimulēt cenu lejupslīdi.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgū bija vērojams kompensācijas sertifikātu cenas un apgrozījuma kāpums. Kompensācijas sertifikātu cena pagājušā nedēļā sasniedza savus vēsturiski augstākos līmeņus. Cenai tik strauji pieaugot, tirgū parādījās arī nopietni sertifikātu pārdevēji, kas veicināja arī apgrozījuma pieaugumu ar kompensācijas sertifikātiem. Tirdzniecība ar privatizācijas sertifikātiem pagājušās nedēļas laikā palika iepriekšējos mēnešos izveidotajā cenu koridorā, bet apgrozījums pieauga, kas kārtējo reizi vieš cerības, ka tirgus pie pašreizējiem cenu līmeņiem nespēs piepildīt visu pieprasījumu. Jau kopš augusta tirgū arvien pieaug pieprasījums pēc privatizācijas sertifikātiem, kas pagaidām nematerializējās cenas izmaiņās.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 34,74 tūkst., kas ir par 3.49 tūkst. (+11.2%) sertifikātu vairāk nekā nedēļu pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējās nedēļas laikā svārstījās apgabalā no 5.82-5.86 LVL. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cena pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.05-6.46 Ls.

Kompensācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas apgrozījums sasniedza 19.27 tūkst., kas ir 11.09 tūkst sertifikātu apgrozījuma kāpums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam. Kompensācijas sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējā nedēļas laikā pieauga no 17.08 līdz 18.81, nedēļas vidū pat sasniedzot 19.87 LVL robežu. Kompensācijas sertifikātu pārdošanas cena pagājušā nedēļā bija apgabalā no 19.26-21.25, nedēļu noslēdzot pie augstākās robežas.