No šī gada 30. aprīļa uz Dānijas autostrādēm drīkstēs braukt ar 130 km/h lielu ātrumu. Līdz šim ātruma ierobežojums bija 110 km/h. Jaunie noteikumi attieksies uz vieglajām automašīnām, motocikliem un kempinga automašīnām zem 3,5 tonnām. Ātrāka braukšana būs atļauta apmēram uz 55% dāņu autostrāžu tīkla. Iepriekšējie ierobežojumi saglabāsies lielāko pilsētu tuvumā. Eiropas autotūristiem pirms došanās ceļojumā uz kaimiņvalstīm būtu rūpīgāk sevi jāinformē par dažādajiem ātruma ierobežojumiem. Sevišķi lielas atšķirības ir uz parastajiem autoceļiem, piemēram, Dānijā, Horvātijā, Nīderlandē un Šveicē autovadītājs drīkst braukt tikai ar 80 km/h, Latvijā un daudzās citās Eiropas valstīs – 90 km/h, bet Somijā, Austrijā un Vācijā drīkst sasniegt arī 100 km/h. Pilsētu satiksmē lielas atšķirības nepastāv, jo lielākajā daļā valstu ātruma ierobežojums ir 50 km/h robežā, izņemot Lietuvu, Poliju, Serbiju, Melnkalni un Slovākiju, kur tas atļauts braukt arī 60 km/h. Uz Eiropas autostrādēm parasti ātruma ierobežojumi ir starp 120 un 130 km/h. Vācija ir vienīgā Eiropa valsts, kur uz autostrādēm nav ātruma ierobežojuma. Avots: Eiropa.lv

2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

Horvātija kļūst par nozīmīgu atpūtas industrijas centru Eiropā, jo atšķirībā no Grieķijas un Turcijas atrodas tuvāk galvenajiem avottirgiem – Vācija, Itālija un bijušās socvalstis. Nedēļas nogalē Horvātija tūrisma delegācija visaugstākajā līmenī rīkoja prezentācijas pasākumu Rīgā, kuru bija apmeklējusi arī mūsu valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar Horvātijas prezidentu Stjepanu Mesiču (Stjepan Mesic). Bijusī Dienvidslāvijas republika pēdējos gados ir spējusi strauji atjaunot savu tūrisma saimniecību un pievilināt gandrīz 7 miljonus ārzemju tūristu, pārdodot 39,7 miljonus gultas vietu. Horvātijas tūrisma preses konferenci Latvijā vadīja šīs valsts Tūrisma ministre Župan Ruskoviča (Župan Ruskovic), kura profesionāli prezentēja savas valsts ielūgumu Latvijas tūristiem – veselīgu un aktīvu atpūtu ar kultūrvēsturisku pieskaņu, kuru atbalstīja ar informācijas bukletu komplektu kofera formā, videokaseti, CD un lavandas suvenīriem, svinību vakaru ar horvātu dzīvās mūzikas pavadījumu. Latvijas tūrisma profesionāļi ar skaudību noraudzījās savu kolēģu varēšanā un uzdeva sev vaicājumu: kāpēc Latvijā nav Tūrisma ministrijas? Tūrisma tīģeris Horvātijas tūrisma galvenie trumpji ir pozitīvs imidžs un atpazīstamība rietumu un austrumu tirgos. Jau padomju laikos Horvātija bija iemanījusies piesaistīt abu politisko bloku atpūtniekus. Līdz ar to Horvātijas tūrisms veiksmīgi atgriežas vecajās pozīcijās tikai jaunā kvalitātē. 1 777 km garā jūras piekraste piedāvā plašas atpūtas iespējas, kur vienā vietā satiekas jūra, kalni, saule un kultūra. Horvātija Rietumeiropā ir pazīstama vispirms ar UNESCO pasaules kultūrmantojumu, burvīgām nūdistu pludmalēm, romantiskiem zvejnieku ciematiņiem, romiešu laika kultūru un profesionālu futbolu. Arī Latvijā Horvātijas piedāvājums ir sācis iegūt savus atbalstītājus, piemēram, 2002. gadā šo slāvu zemi ar katoļu baznīcas tradīcijām apmeklēja 2 710 Latvijas ceļotāju jeb par 215% vairāk nekā 2001. gadā. Arī igauņu tūristi (2 330 ceļotāju, + 263% pret 2001.gadu) pagājušajā gadā ir atklājuši Horvātiju. Mūsu dienvidu kaimiņi – lietuvieši ir atpūtušies jau ievērojami lielākā skaitā, proti, 13 065 tūristi 2002. gadā jeb par 16% vairāk nekā pirms gada. Horvātijas galvenie tūrisma avottirgi ir: Vācija 1 481 659 ceļotāju Itālija 1 099 427 Slovēnija 869 900 Čehija 697 902 Austrija 690 366 Polija 358 065 Ungārija 318 015. Krievijas tūristu skaits (55 479) arī ievērojami palielinās. Krieviski runājošiem tūristiem atšķirībā no Turcijas horvātu valoda daudzās izskaņās liekas pat pazīstama, jo uz krievu valodas bāzes ir iespējams komunicēties ar vietējiem iedzīvotājiem. Jāatzīmē, ka daudzi horvāti ļoti labi pārvalda vācu valodu. Skaistums un drošība maksā Latvijai Horvātijas piedāvājums ir pietiekoši interesants, jo atšķirībā no iecienītajiem tūrisma maršrutiem uz Turciju un Ēģipti, šī tūrisma zeme uz pašreizējo brīdi ir droša, interesanta un viegli aizsniedzama gan ar čarterlidojumiem, gan autobusa maršrutiem, gan individuālajiem autotūristiem. Šis jaunais galamērķis Latvijas tūrisma tirgū jau tuvākajā laikā var iegūt stabilas pozīcijas Vidusjūras piedāvājumā. Jāatzīmē, ka Horvātijas skaistākās vietas tiek tirgotas Rietumeiropas cenās, tāpēc maka biezums šajā sezonā būs regulējošais mehānisms. Horvātija šajā gadā varētu pietuvoties Vidusjūras apmeklētāko zemju līderu sarakstam, jo tam par labu ir Horvātijas tūrisma mārketinga aktivitātes un tūristu lojalitāte. Horvāti tālredzīgi izmanto savus tūrisma infrastruktūras resursus, kur dārgāko daļu nopērk vācieši un itāļi, bet pārējais piedāvājums tiek sadalīts bijušo socvalstu starpā. Latvijas tūristiem ir jācer uz mūsu tūrisma firmu īpašajiem sakariem un īpašumiem Horvātijā, lai abām pusēm būtu gandarījums par veiksmīgo sezonu 2003! Sīkāka informācija par Horvātiju (arī krievu valodā): www.croatia.hr

No šī gada 12. jūnija līdz 4. jūlijam Portugālē notiks Eiropas čempionāts futbolā. Čempionāta atklāšanas spēle notiks Porto, bet noslēguma sacensības Portugāles galvaspilsētā Lisabonā. Bez tam čempionāta spēles notiks arī Leirijā, Bragā, Koimbrā, Faro-Loulé, Aveiru un Gimaraišā. Portugāles valdība, lai nodrošinātu nepieciešamo drošību pasākuma laikā, ir atcēlusi kopš šī gada maija vidus Šengena līgumā paredzētos nosacījumus. Ceļotāji iebraucot Portugāle tiks pastiprināti kontrolēti un tiem noteikti būs jāuzrāda derīgi personu apliecinoši dokumenti. Tiek paredzēts, ka var izveidoties ilgāki gaidīšanas laiki uz valsts robežkontroles punktiem. Papildus var rasties aizkavēšanās uz robežas sakarā ar portugāļu muitas darbinieku pieteikto četru dienu streiku, kuri vēlas uzsākt streiku tieši futbola čempionāta atklāšanas dienā. Futbola faniem, kuri uz šo čempionātu dosies ar savu personisko transporta līdzekli, ir jārēķinās ar vairāku dienu braucienu. Jāatceras, ka Francijā par lielāko daļu autostrādēm ir jāmaksā ceļu nodeva, bet Spānijā – daļēji. Transporta kustība starp visām Eiropas čempionāta norises pilsētām tiek vērtēta kā - tehniski labi aizsniedzama. Portugāle gaida uz šo futbola pasākumu vairāk kā 1,5 miljonus viesu. Lielākā daļa naktsmītņu jau tagad pilnībā ir rezervētas, tāpat arī biļetes ir jau izpārdotas. Sīkāku informāciju par naktsmītņu iespējām piedāvā Euro 2004 Accomodation Agency (Avenida Marques de Tomar, 44 - 3°, 1050-156 Lisabona). Turpretī informāciju par futbola čempionāta biļetēm var iegūt internetā: www.euro2004.com Kempingu automašīnu braucējiem ir jāatceras, ka nakšņošanā “brīvā dabā” Portugālē ir aizliegta. Soda nauda ir sākot no 500 līdz 3 740 eiro. Jebkurā gadījumā tiek ieteikts apstāties oficiālās kempingu vietās. Pārskats par pilsētām, kurās notiks futbola čempionāta spēles: Aveiru (Estádio Aveiro Municipal) Futbola stadions atrodas tieši pie IP5 autostrādes un to visērtāk ir sasniegt, ja brauc no Porto un Koimbras. Uz Aveiru futbola stadionu tāpat var nokļūt izmantojot autobusu vai dzelzceļa transporta pakalpojumus. Brāga (Estádio Coimbra Municipal) Brāgas stadions ir īpaši labi saistīts ar ziemeļaustrumu nacionālo autostrādes tīklu, kā rezultātā tiek paredzēts, ka lielākā daļa futbola čempionāta skatītāju ieradīsies tieši no pilsētas centra pa šo ceļu. Stadionā ir iespējams nokļūt arī no dienvidiem un dzelzceļa stacija, kas atrodas tikai četrus kilometrus no futbola stadiona. Koimbra (Estádio Coimbra Municipal) Koimbras futbola čempionāta spēļu vieta vislabāk ir aizsniedzama braucot pa autostrādi A1 / IP1, kas savieno Porto un Lisabonu, kā arī izmantojot ātrvilcienu pakalpojumu dzelzceļa stacijā A (pilsētas centrā) un B (stadiona tuvumā). Turpretī futbola spēļu dienā no pilsētas centra uz stadionu kursēs speciāli autobusi. Faro - Loulé (Estádio Algarve) Labu ceļu satiksmi gan uz Portugāles galvaspilsētu Lisabonu, gan uz citām valsts vietām nodrošina "Via Infante" un EN125. Tāpat futbola stadions atrodas netālu no Faru starptautiskās lidostas. Gimaraišā (Guimarães, Estádio Dom Afonso Henriques) Futbola stadionā visērtāk ir nokļūt no pilsētas rietumos esošās autobusu stacijas vai arī izmantojot autoceļu A11 / C5 no Porto. Leirija (Dr. Magalhães Pessoa Municipal) Futbola čempionāta spēļu norises vieta Leirijā atrodas triju stundu braucienā no Vilarformoso un Spānijas robežas, kā arī autoceļu A1, IP3 un IP5 tuvumā. Dienvidu virzienā līdz spāņu robežai Elvas/Badajoz ir tikai triju stundu brauciens pa autoceļiem IP1 un IP7. Leirijas pilsētas ietvaros vēl patlaban notiek ceļu labiekārtošana, taču tiek plānots, ka tiks izveidota laba sasaiste ar autostrādēm A1 un A8. Lisabona (Estádio José Alvalade) Futbola spēļu stadionā nokļūšanu atvieglo ļoti labi izveidotais Lisabonas pazemes vilcienu tīkls un citi pilsētas sabiedriskie transporta līdzekļi. Stadiona apvidū atrodas transporta kustības krustpunkts, kas nodrošina optimālu n

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Eiropas Savienības Parlaments 16. februārī nobalsoja par rezolūciju, kurā uzsvērts, ka sarunas par Horvātijas dalību ES varētu noslēgties 2011. gada pirmajā pusē ar noteikumu, ka valsts veiks nepieciešamās reformas, liecina Eiropas Parlamenta informācijas biroja paziņojums. Tādējādi Horvātija jau šogad varētu kļūs par bloka 28. dalībvalsti.

Rezolūcija tika pieņemta ar 48 balsīm par, 43 balsīm pret un 52 deputātiem atturoties. Parlamenta pārstāvji norādīja, ka Horvātija ir sasniegusi lielu progresu ES reformu ieviešanā, lai gan atsevišķās jomās tas joprojām nav bijis pietiekošs.

Korupcijas sekmīga apkarošana, atbalsts karadarbības bēgļu integrācijai sabiedrībā un kuģu būvētavu rekonstrukcija - tās ir jomas, kurām valstij joprojām vajag pievērst uzmanību. Savukārt īpaši liels progress ir panākts tiesu sistēmas izmaiņās un sadarbībā ar Starptautisko Dienvidslāvijas kara noziegumu izmeklēšanas tribunālu. Tomēr Horvātija tribunālam nav iesniegusi vairākus svarīgus militārus dokumentus, tāpēc rezolūcija piezīmē, ka Horvātijai, pirms tā kļūst par ES dalībvalsti, steidzīgi jānodrošina pilnīga sadarbība ar tribunālu.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

SIA Firmas.lv apkopojis interesantākos 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu un organizāciju nosaukumus, starp kuriem minēti arī Cerība resnīšiem, Suns un pirksts un Galvenais, lai cilvēks labs.

Starp pērn dibinātajiem uzņēmumiem ar jautrākajiem vai īpatnējākajiem nosaukumiem vairākos izmantoti cipari, piemēram, 2 Klauni, 3 frikadeles, 4.vara bez korupcijas un 7 prāts.

Tāpat visai atraktīvā veidā uzņēmumu nosaukumos ievīti personvārdi, piemēram, Amber Jeļena, Andra malka, Annas klints, DzirnavUģis, Guntiņas midziņa, Ineses skapis, Jaunie Jēkabi, Dancis ar Arnoldu u.c.

Salīdzinoši bieži uzņēmumu nosaukumus jautrus padara, tajos minot kādu dzīvnieku vai zvēru, piemēram, Suns un pirksts, Jautrie zirgi, Lāči lido,Laimīgie zirgi Zāģeros, Lauvas mājas u.c.

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Horvātija ir ceļā uz to, lai ieviestu smēķēšanas aizliegumu publiskās vietās, ieskaitot krogus un restorānus. Tas nepieciešams, lai izpildītu noteikumus, kurus izstrādājusi Eiropas Savienība (ES), kurai Horvātija plāno pievienoties 2011. gadā, raksta AFP.

Horvātija norāda, ka likums tiek ieviests ar mērķi aizsargāt valstī dzīvojošos nesmēķējošos iedzīvotājus, kas veido 68% no Horvātijas 4.4 miljoniem iedzīvotāju.

Sods par smēķēšanu publiskā vietā personām var sasniegt līdz pat 2 100 eiro, savukārt uzņēmumiem, kas neievēros smēķēšanas aizliegumu, var tikt piemērots naudas sods līdz pat 21 tūkst. eiro.

Horvātijā katru gadu no smēķēšanas izraisītām slimībām iet bojā aptuveni 10 tūkst. smēķētāju un 3 000 pasīvo smēķētāju.

Kopš šā gada 1. jūlija, kad Eiropas Savienībai (ES) pievienojās Horvātija, mainījusies arī savienības robeža. Horvātija aptuveni 1400 kilometru garumā robežojas ar ES neietilpstošām valstīm – Bosniju, Serbiju un Melnkalni un ietilpst arī bēdīgi slavenajā Balkānu «kontrabandas ceļā», kas tiek izmantots nelegālo imigrantu un narkotiku ievešanai no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas valstīm Eiropā, vēsta Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs iemūžinājis fotogrāfijās Horvātijas robežsardzes un policistu darbu. Robežsardzes aprīkojums Horvātijā nu ir modernizēts.

Jau rakstīts, ka 1. jūlijā notikusi ES paplašināšanās, savienībā uzņemot Horvātiju. Pusnaktī no 30. jūnija uz 1. jūliju uz Horvātijas un Slovēnijas robežas tika noņemts uzraksts Muita, bet uz robežas ar Serbiju uzlikts uzraksts – Eiropas Savienība. Svinības pievienošanās ES Horvātijā gan aizēnojušas bažas par recesiju - valstī bezdarba līmenis pietuvojies 20%. Horvātijas valdība cer, ka pievienošanās ES palīdzēs piesaistīt ārvalstu investīcijas un veicināt ekonomisko izaugsmi.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Ikviens autotūrista brīvais brauciens dienvidu virzienā beidzās tūlīt pie pirmās ceļu nodevas maksājumu stacijas. Starp visām Eiropas valstīm, kurās ir jāmaksā uz galvenajām autostrādēm ceļu nodeva, Francijā un Spānijā ir visdārgākās. Taču no pašas augstākās nodevas autobraucējiem būs jāšķiras Francijā. Pēc vācu automobilistu kluba ADAC aprēķiniem, piemēram, 920 km brauciens no Milūzas (Francija) līdz Spānijas robežai izmaksās 6,5 centus par vienu kilometru. Gandrīz tikpat arī nāksies maksāt par Spānijas maksas ceļiem, proti, par apmēram 700 km garo braucienu no Francijas robežas līdz Vidusjūras piekrastes pilsētai Alikante, nāksies šķirties no 6,4 centiem par vienu kilometru. Itālijas autoceļi ir tikai nedaudz lētāki. Tā 940 km garajā posmā starp Brenneri un Neapoli tiek prasīti 5,0 centi par vienu kilometru. Turpretī vislētākais posms ir Grieķijā starp Salonikiem un Atēnām, proti tikai 1,5 centi par vienu kilometru. Arī Portugālē, Polijā, Slovēnijā, Horvātijā, Dienvidslāvijā, Maķedonijā, Bulgārijā un Turcijā ir maksas ceļi. Taču, neskatoties uz augstajām ceļu nodevām, brauciens pa blakus ceļiem neatmaksājas sakarā ar augstajām degvielas izmaksām un ilgāku laika patēriņu. Šveicē, Austrijā, Čehijā, Slovākijā un Ungārijā autotūristiem par ceļu lietošanu ir jāiegādājas maksas ceļu uzlīmes par konstantu naudas summu, kas atkarīga no uzturēšanās dienu skaita valstī. Ja kāds tiek noķerts bez šīs maksas uzlīmes, tam nāksies šķirties no ievērojamas soda naudas. Avots: ADAC.de

Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri pirmdien panāca vienošanos par precizējumiem tādas gaļas tirdzniecības nosacījumos, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Jaunie noteikumi ietvers prasību visās dalībvalstīs izmantot šādai gaļai noteiktus tirdzniecības nosaukumus, vienlaikus norādot arī dzīvnieku kaušanas vecuma kategoriju. Mērķis ir uzlabot tirgus pārredzamību un nodrošināt patērētāju pilnīgu informētību par produktiem, ko tie pērk. Izmaiņas tiek ieviestas pēc plašas apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, tostarp izmantojot sabiedrisko apspriešanos tīmeklī par to, kā patērētāji izprot jēdzienu „teļa gaļa”. Tās ierosinātas, ņemot vērā tirdzniecības aprindu un dalībvalstu prasību noteikt skaidrākus noteikumus, kas aptvertu atšķirīgās ražošanas sistēmas dažādās dalībvalstīs. Šī regula uzlabos vienotā tirgus darbību un nodrošinās labāku informāciju patērētājiem.

LR Ārlietu ministrija sagatavojusi informāciju, kas var noderēt ikvienam ceļotājam Griēķijā. Ieceļošana Grieķijā Latvijas pilsoņi bez vīzas var uzturēties Grieķijā līdz 90 dienām. Pases derīguma termiņam ir par 3 mēnešiem jāpārsniedz paredzamais uzturēšanās laiks Grieķijā. Latvijas nepilsoņiem, ieceļošanai Grieķijā ir nepieciešama vīza, kuru var saņemt Francijas Republikas vēstniecībā Rīgā (adrese – Raiņa bulvāris 9, Rīga, tālrunis – 703 66 00). Ja dodaties uz Grieķijā ar savu autotransportu, atcerieties, ka ir nepieciešama zaļā karte. Dzīvības un veselības apdrošināšana Pirms došanās uz Grieķiju Latvijas vēstniecība iesaka iegādāties veselības un dzīvības apdrošināšanas polisi (111. formu; to var iegādāties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Rīgā, Lāčplēša ielā 70a, ES dalībvalstu apdrošināšanas nodaļā, tālrunis - 7043767). Ja to nepagūstiet, izmantojiet sev draudzīgu apdrošināšanas kompāniju. Iesakām informēt Jūsu piederīgos vai draugus par apdrošināšanas kompāniju, kurā esat apdrošinājies, norādot apdrošināšanas polises numuru un derīguma termiņu. Kā rīkoties pases nozaudēšanas vai nozagšanas gadījumā Gadījumā, ja persona nozaudējusi vai tai nozagta pase, nepieciešams sazināties ar Latvijas vēstniecību Atēnās vai Latvijas Goda konsulātu Pirejās (Piraeus) Lai noformētu pagaidu ceļošanas dokumentu – atgriešanās apliecību, personai jāaizpilda iesniegums atgriešanās apliecības saņemšanai, nepieciešamas 2 fotogrāfijas, policijas izziņa, kas apliecina pases nozagšanas vai nozaudēšanas faktu, konsulārā nodeva ir 20,- EUR. Valūtas maiņa Grieķija ir Eirozonas valsts, t.i., maksāšanas līdzeklis ir Eiro (EUR). Iesakām naudu samainīt jau Latvijā, jo Grieķijas bankās un valūtas apmaiņas punktos nevar apmainīt Latvijas latus pret Eiro. Visos Grieķijas banku automātos var izņemt naudu Eiro no kontiem Latvijā, izmantojot Maestro un Visa kartes. Atēnās veikalos, restorānos un kafejnīcās var norēķināties ar kredītkartēm. Uz salām un ārpus Atēnām drošāk, ja līdzi ir skaidra nauda. Materiālās palīdzības sniegšana Naudas nozaudēšanas vai nozagšanas gadījumā bez iztikas līdzekļiem palikusī persona var vērsties pēc palīdzības Latvijas vēstniecībā Atēnās, lai sazinātos ar radiniekiem vai draugiem Latvijā, kuriem nepieciešamā naudas summa jāiemaksā LR Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā (adrese – Elizabetes iela 57, Rīga, tālrunis – 7016364, tālrunis brīvdienās un svētku dienās – 9287398). Saņemot apstiprinājumu, ka LR ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā ir iemaksāta nepieciešamā naudas summa, konsulārā amatpersona no vēstniecības līdzekļiem izmaksās ekvivalentu naudas summu bez iztikas līdzekļiem palikušajai personai. Nepieciešamo naudas summu ir iespējams pārskaitīt arī ar Western Union starpniecību. Pārvietošanās pa Atēnām Olimpisko spēļu laikā. Olimpisko spēļu laikā privātajām transportam Atēnu pilsētas centrā kustība būs ierobežota. Lai atvieglotu satiksmi olimpisko spēļu laikā, olimpisko spēļu vērotājiem tiks radītas visas iespējas ērti pārvietoties ar Atēnu sabiedrisko transportu (autobusiem, trolejbusiem, metro, tramvaju). Uz ceļiem ir izvietotas zīmes ar norādēm uz spēļu norises vietām. Olimpisko spēļu laikā Atēnās uz galvenajām ielām ir izveidota olimpiskā josla, pa kuru drīkst pārvietoties tikai olimpiešu transports (akreditētais transports). Pārējam transportam braukt pa šo joslu nav atļauts. Sods par iebraukšanu olimpiskajā joslā – 160 EUR. Autotransporta ātruma ierobežojumi Grieķijā (km/h) Ja dosieties ārpus Atēnām ievērojiet, ka Grieķijā par automaģistrālēm ir jāmaksā. Maksa par automaģistrāļu lietošanu ir no 1.40 EUR – 2 EUR. Ja Atēnās strikti nav noteikts ātrums ar kādu atļauts braukt, tad uz autostrādēm eksistē ātruma ierobežojumi 120 km/h. Kalnos un bīstamās vietās uz ceļiem ir novietotas zīmes, kas norāda braukšanas ātrumu. Grieķijā, īpaši pilsētās, braukšanas stils ir savdabīgs. Grieķi brauc mazliet nekaunīgi, bet ir ļoti uzmanīgi uz ceļa un respektē citus braucējus. Jāatceras, k

Pērn reģistrēts rekordliels jauno uzņēmumu skaits, turklāt pērn jaunu kompāniju dibinātāji ir izcēlušies, dodot uzņēmumiem interesantus nosaukumus.

«Ja daži iegulda ievērojamus līdzekļus uzņēmuma mārketinga aktivitātēs, tad ir uzņēmēji, kuri izvēlas savam uzņēmumam tādu nosaukumu, kas paliek atmiņā arī bez reklāmas aktivitātēm,» teikts Lursoft paziņojumā par pērn reģistrētajiem uzņēmumiem ar interesantiem nosaukumiem.

Pērn janvārī reģistrētas tādas SIA kā Sperjānis, Reindžers, Pedāļu pavēlnieks, februārī Latvijas uzņēmumu pulku papildināja SIA Ļoti laba doma, SIA Padod tālāk un SIA Rausēji, martā tika dibinātas SIA Kāp nost, SIA Vella kalpi un IK Lauķi, aprīlī vieni no interesantākajiem uzņēmumu nosaukumiem ir SIA Gods un …, kā arī SIA Disko pipars. Maijā tika nodibināta SIA Klusa blusa, SIA Komēta nenāk un SIA Gribu strādāt. Jūnijā Latvijā tika dibināta, piemēram, SIA Gugle, bet jūlijā – SIA Čoperis, augustā – SIA Autsaiders, SIA Normāls bizness un SIA Dvēseles ķēķis. Pērnā gada septembrī vieni no interesantākajiem jaundibinātu uzņēmumu nosaukumiem ir SIA Ēst! un a/s Iesim zaļi holding, oktobrī dibināta SIA Rižiki, bet novembrī – IK Ok vienmēr un SIA Ziemeļi ir tur, bet decembrī jaunie uzņēmēji savām firmām devuši tādus nosaukumus kā SIA JankaXXL, SIA Racējs, SIA Dvēseļnieks un SIA Astotā nedēļas diena.

Pērn Eiropā ievērojami pieaudzis uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits, savukārt Latvijā un Igaunijā bankrotu skaits pērn samazinājies par attiecīgi 4% un 6%, secināts kredītrisku apdrošināšanas sabiedrības Coface SA ikgadējā maksātnespējas pētījumā par Centrāleiropas valstīm.

Eiropā «bankrotu vilnis» sasniedzis arī Poliju, kur 2012. gadā pirmo reizi fiksēts rekordaugsts uzņēmumu maksātnespēju skaits.

Bankrotu pieaugums turpināsies arī šogad un 2014. gadā, paredz jomas eksperti.

Līdzīgi Polijai, pērn bankroti smagi skāruši tādas Eiropas valstis kā Bulgārija, Slovēnija, Horvātija un Čehija. Bulgārijā maksātnespējas procesi 2012. gadā pieauguši trīs reizes, savukārt Čehijā to pieaugums ir par 45%, bet Horvātijā maksātnespējas procesi pieauguši par 174%. Kā norāda Coface SA kredītrisku analītiķi, salīdzinot valstis, jāņem arī vērā valstu atšķirīgās likumdošanas un banku politiku.

Trešdien, 3. septembrī sāksies Latvijas Republikas Valsts prezidenta Valda Zatlera Valsts vizītē Horvātijā, kuras ietvaros Horvātiju apmeklēs arī uzņēmēju delegācija. Uzņēmēju delegācijā būs pārstāvēti 26 Latvijas uzņēmumi no celtniecības, informācijas tehnoloģiju, pārtikas ražošanas, metālapstrādes, tūrisma, transporta un loģistikas, kā arī veselības aprūpes nozarēm.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) rīko uzņēmējiem ekonomiskā bloka programmu, kas palīdzēs iepazīt Latvijas uzņēmējiem interesanto un vēl neapgūto Horvātijas tirgu. Vizīte Horvātijā noslēgsies 6. septembrī, Db.lv informē LIAA Mārketinga un komunikāciju departaments.

Ceturtdien, 4. septembrī Latvijas un Horvātijas uzņēmēji tiksies biznesa forumā, kuru LIAA rīko sadarbībā ar Horvātijas Ekonomikas kameru un Horvātijas Tirdzniecības un investīciju veicināšanas aģentūru (Croinvest). Pēc foruma sekos abu valstu uzņēmēju divpusējās tikšanās.

Savuārt piektdien Latvijas uzņēmējiem būs iespēja tikties ar Horvātijas Primorsko-goranska un Rijekas reģionu uzņēmējiem.

Latvija iepriekšējā plānošanas periodā ir bijusi piektā efektīvākā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārvaldītāja, atpaliekot tikai no Lietuvas, Slovēnijas, Igaunijas un Ungārijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.

ES fondu finansējuma pārvaldības efektivitāti parāda attiecība starp katrā valstī noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu. Fondu apguves administrēšanas līdere ir Lietuva ar 99% noslēgto līgumu un procentuāli tik pat lielu izmaksātā finansējuma apjomu. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, bet trešajā vietā ir Latvijas Ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Savukārt vissliktākie rezultāti fondu finansējuma pārvaldības jomā ir bijuši Horvātijai, Rumānijai un Slovākijai. Horvātija gan ir jāuztver kā izņēmums, jo tā ES pievienojās tikai paša plānošanas perioda noslēgumā (2013. gads), kas būtiski samazināja līgumslēgšanas iespējas.

Pie tām nedaudzajām valstīm, kas pagājušajā gadā sevi tūrismā var pieskaitīt pie vinnētājām pieder arī Horvātija. Horvātijā 2002. gadā ārzemju tūristu skaits, salīdzinot ar 2001. gadu, pieauga par 6%, sasniedzot 6,9 miljonus. Īpaši palielinājās tūristu skaits no Vācijas (par 14%), taču kopumā tas vēl ir aiz 1987. gada, proti, pirmskara skaitļiem. Šogad Horvātijas tūrisma ministrija prognozē, ka palielināsies tūristu skaits no Rietumeiropas un tāpēc vēlas paplašināt savas lidostu kapacitātes, attīstīt jaunu tūrisma produktu izveidi kā, piemēram, golfa tūrismu, kā arī pabeigt autostrādes pirmos simts kilometrus starp Zagrebu un Splitu. Patreiz Horvātijā sliktāk ir ar viesnīcu sektoru. Divu līdz trīs zvaigžņu veisnīcas sastāda 30% no visām naktsmītnēm, ir plānots palielināt četru zvaigzņu kategoriju viesnīcu skaitu. Avots: FVW

Visi Krievijas futbola izlases fani var teikt milzīgu paldies Horvātijas komandai, kas vakar uzvarot Anglijas valstsvienību, palīdzēja Krievijai kvalificēties 2008. gada Eiropas futbola čempionātam, ziņo NEWSru.

Lai Krievija tiktu uz finālturnīru, viņiem bija nepieciešamas divas uzvaras - pašiem vajadzēja uzvarēt Andoras valstsvienību un cerēt, ka E grupas līdere Horvātija pārspēs Angliju. Paši Krievi pārspēja Andoru ar rezultātu 1-0, bet Anglijā notikušajā spēlē Horvātija ar 3-2 pārspēja Angliju.

Horvātija jau četrpadsmitajā minūtē panāca divu vārtu pārsvaru, kas ļāva Krievijas futbola faniem atviegloti nopūsties, taču Anglijas valstsvienība saņēmās un izlīdzināja rezultātu spēles 65. minūtē. (Anglijai pietika arī neizšķirts) Ar to gan nepietika, jo 77. minūtē Petričs guva vārtus, kas atvēra atkal durvis Krievijas valstsvienībai.

Horvātijas izlases uzbrucējs Ivica Oļičs tika atzīts par spēles labāko spēlētāju. Pēc spēles viņš žurnālistiem paziņoja: "Es šobrīd pārdzīvoju neaprakstāmas sajūtas, jo uzvarēt Angliju Vemblija stadionā - ir vienkārši neiespējami. Tam ir grūti noticēt, bet mēs to izdarījām. Šī uzvara priecēja netikai mūsu līdzjutējus, bet arī Krievijas futbola komandas līdzjutējus, tāpēc gribu nodod viņiem sveicienus un apsveikt, ka viņu komanda ir iekļuvusi finālturnīrā. Es atdevu savu sirdi par Krievijas izlasi."