Latvijas lidsabiedrība airBaltic paudusi atbalstu Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) pārrobežu ceļošanai paredzētā risinājuma Travel Pass ieviešanai.

IATA Travel Pass ir mobilā aplikācija, kas palīdzēs pasažieriem vienkāršāk un drošāk plānot savu ceļošanu saskaņā ar valdību prasībām par Covid-19 testu vai vakcīnu veikšanu.

airBaltic paziņojusi, ka izmēģinās IATA Travel Pass – mobilo ceļošanas un vakcinācijas dokumenta risinājumu – lidojumos Rīga–Amsterdama un Rīga–Oslo.

Izmēģinājums ilgs trīs nedēļas, un airBaltic klienti šajos maršrutos tiks lūgti tam pievienoties.

“Ceļošana šobrīd pasažieriem kļūst aizvien sarežģītāka. Mēs novērtējam, ka IATA ieviesusi globālu risinājumu, kas spēj atvieglot ceļošanu, vienlaikus palielinot uzticamību testēšanas apliecinājumam, ko pasažieriem bieži nākas uzrādīt pie iekāpšanas lidmašīnā,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Eiropas lidsabiedrības šogad varētu ciest zaudējumus 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā. Zaudējumu apmēru daļēji varētu izraisīt pirmās un biznesa klases ceļotāju skaita samazināšanās, prognozējusi Starptautiskā gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Kopumā pasaules lidsabiedrības 2012. gadā varētu nopelnīt 4,1 miljardu ASV dolāru, liecina IATA aprēķini. Iepriekš IATA prognozēja, ka pasaules lidsabiedrību peļņa būs trīs miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta Financial Times. IATA savu prognozi mainījusi ņemot vērā to, ka daudzas lidsabiedrības cēlušas biļešu cenas.

Tomēr Eiropas lidsabiedrības joprojām cieš no reģiona parādu krīzes ietekmes, norādīja IATA. «Neskatoties uz politiķu pūlēm, eirozonas krīze turpinās. Ne tikai ekonomika ir vāja – Eiropā ir vairāki nedraudzīgi apstākļi, lai nodarbotos ar aviācijas biznesu – apgrūtinošas regulācijas, augsti nodokļi un novecojušas gaisa satiksmes kontroles,» sacīja IATA ģenerāldirektors Tonijs Tailers.

Nolūkā atjaunot globālo aviosatiksmi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) aicina ieviest sistemātisku pasažieru testēšanu pirms izlidošanas, lai noskaidrotu, vai viņi nav saslimuši ar Covid-19.

IATA ceturtdien izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams "izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātikas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu karantīnas pasākumiem".

Lai aviācija atgūtos, vajadzīgi koordinēti ierobežojumi 

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos,...

Tāpat IATA norāda, ka sadarbosies ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības iestādēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.

Starptautiskie ceļojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājušies par 92%. Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš tika sagrauta globālā savienojamība, valstīm slēdzot savas robežas, lai cīnītos ar Covid-19 izplatību. Kopš tā laika atsevišķas valstis piesardzīgi atvērušas savas robežas, taču ceļošana ir ierobežota, jo karantīnas pasākumi padara to nepraktisku vai biežās Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu izmaiņas padara plānošanu neiespējamu, konstatē IATA.

"Atslēga pārvietošanās brīvības atjaunošanai starp valstīm ir sistemātiska Covid-19 testēšana, kurai pakļauti visi ceļotāji pirms izlidošanas. Tādējādi valstīm tiks sniegta pārliecība atvērt savas robežas bez sarežģītiem riska modeļiem, kas paredz nepārtrauktas izmaiņas ceļošanas noteikumos. Visu pasažieru testēšana atgriezīs cilvēkiem brīvību ceļot ar pārliecību. Un tādējādi darbā atgriezīsies miljoniem cilvēku," norāda IATA vadītājs Aleksandrs de Žinjaks.

"Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās izmaksas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgas vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Prognozes liecina, ka aviācijas nozares zaudētie ieņēmumi 2020. gadā pārsniegs 400 miljardus dolāru un nozarei būs rekordlieli zaudējumi, kas pārsniegs 80 miljardus dolāru, ko paredz krietni optimistiskāks atlabšanas scenārijs par to, kāds patiesībā tiek piedzīvots," sacīts IATA paziņojumā.

"Drošība ir aviācijas nozares galvenā prioritāte. Mēs esam drošākais transporta veids, jo mēs kā nozare kopā ar valdībām strādājam pie globālo standartu ieviešanas. Ar robežu slēgšanu saistītajām ekonomiskajām izmaksām ik dienu pieaugot un mūs skarot infekcijas otrajam vilnim, aviācijas nozarei ir (..) jāapvieno spēki ar valdībām un medicīnisko testēšanas risinājumu sniedzējiem, lai atrastu ātru, precīzu, cenas ziņā pieejamu, viegli izmantojamu un pielāgojamu testēšanas risinājumu, kas ļaus pasaulei droši atjaunot savienojumus un atgūties," uzsver Žinjaks.

Pēc IATA pasūtījuma veiktā sabiedriskā viedokļa pētījumā atklāts nepārprotams atbalsts Covid-19 testu veikšanai ceļošanas procesā. Aptuveni 65% aptaujāto ceļotāju piekrīt, ka karantīna nav jāpiemēro, ja personai ir negatīvs Covid-19 tests, 84% atbalsta viedokli, ka testēšana nepieciešama visiem ceļotājiem, savukārt 88% ceļošanas procesā ir gatavi testēšanai.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Neskatoties uz darbības atsākšanu, aviokompānijas 2020. gada otrajā pusē sadedzinās 77 miljardus dolāru skaidrā naudā, brīdina Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA).

Prognozējams, ka lēnās lidojumu atgūšanās dēļ aviokompānijas turpinās sadedzināt skaidru naudu arī nākamgad, aptuveni 5 līdz 6 miljardus ASV dolāru mēnesī, lēš IATA.

IATA aicinājusi valdības nākamajā ziemas sezonā atbalstīt nozari ar papildu palīdzības pasākumiem, tostarp finansiālu atbalstu, kas nepievieno vairāk parādu nozares jau tā lielo parādu bilancei. Līdz šim valdības visā pasaulē ir sniegušas atbalstu 160 miljardu ASV dolāru apmērā, ieskaitot tiešo atbalstu, algu subsīdijas, uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus un īpašus nozares nodokļu atvieglojumus, tostarp degvielas nodokļus.

"Mēs esam pateicīgi par šo atbalstu, kura mērķis ir nodrošināt, lai gaisa transporta nozare joprojām būtu dzīvotspējīga un gatava atjaunot ekonomikas savienojumu un atbalstīt miljoniem darba vietu ceļošanā un tūrismā. Bet krīze ir dziļāka un garāka, nekā kāds no mums varēja iedomāties. Sākotnējās atbalsta programmas ir beigušās. Šodien mums atkal jāzvana trauksmes zvans. Ja šīs atbalsta programmas netiks aizstātas vai pagarinātas, sekas jau tā aplaupītajai nozarei būs briesmīgas, ”teic IATA ģenerāldirektors un izpilddirektors Aleksandrs de Žunjaks.

Apdrošināšanas kompānija AS "Balcia Insurance SE" ("Balcia") ieguvusi Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) akreditāciju un sākusi piedāvāt apdrošināšanu tūrisma nozares uzņēmumiem - IATA biedriem, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

"Balcia" akreditācija ilga aptuveni 10 mēnešus, kuru laikā tika vērtēta apdrošināšanas sabiedrības finanšu pietiekamība, darbības drošums un korporatīvā pārvaldība kopumā.

J.Lucaus skaidro, ka tūrisma biznesā IATA akreditācija būtiski atvieglo darījumus starp tūrisma aģentūrām, operatoriem un lidsabiedrībām. Taču, lai ceļojumu aģentūras spētu piedāvāt labu servisu un raiti iegādāties aviobiļetes, bieži vien nepietiek tikai ar asociācijas biedra statusu, ir nepieciešamas papildu garantijas no IATA akceptētām finanšu iestādēm, tostarp apdrošināšanas sabiedrībām.

Tūrisma biznesa apdrošināšanu IATA biedriem "Balcia" sākusi piedāvāt no aprīļa.

"Balcia" ir Latvijā dibināta risku apdrošināšanas kompānija ar centrālo biroju Rīgā un filiālēm Lietuvā, Polijā un Vācijā. No 2022.gada "Balcia" piedāvā apdrošināšanas pakalpojumus arī Latvijā.

Pieaugošo pieprasījumu lidsabiedrībām apmierināt traucē lidostu kapacitātes trūkums - to dienu pirms 10.maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norādīja Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģionālo lietu un komunikāciju vadītājs Džeisons Sinklers.

Kāda ir situācija gaisa pārvadājumu biznesā salīdzinājumā ar citām nozarēm?

Tajā valda liela konkurece. Pasaulē darbojas vairāk nekā 600 lielu aviosabiedrību. Peļņas procents nav tik liels kā citās jomās. Aviācijai gan tagad klājas labāk nekā iepriekš. Puse no nozares peļņas veidojas Ziemeļamerikā. Eiropa, Āzija un Vidējie austrumi ir spēcīgi tirgi, bet Latīņamerika un Āfrika ir mazāki tirgi.

Naftas cenas turpina kāpt. Kas nozari gaida nākotnē?

Šis ir viens no avikompāniju biznesa galvenajiem aspektiem. Degviela un personāls ir galvenās izdevumu pozīcijas. Pēdējā pusotra gada laikā degvielas cenas ir kāpušas, taču ir grūti paredzēt, kāds būs to līmenis nākotnē.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

ASV lidsabiedrības apdraud nopietnākais pilotu trūkums kopš 1960. gada, ko veicinās stingrāki pieredzes noteikumi jauniem pilotiem un sagaidāms pensionēšanās vilnis nozarē, raksta Wall Street Journal.

Jaunpieņemti noteikumi paredzēs, ka no nākamās vasaras ASV lidsabiedrības darbā varēs pieņemt pilotus ar 1,5 tūkstošu nolidotu stundu pieredzi, kas ir sešas reizes vairāk nekā patlaban spēkā esošais minimums.

Tas palielinās arī izdevumus jaunu pilotu apmācībām. Tikmēr tūkstošiem lielāko lidsabiedrību pilotu drīzumā sasniegs 65 gadus, kas ir obligāts pensionēšanās vecums.

Savukārt 2014. gadā ASV stāsies spēkā noteikums, kas paredzēs ilgāku pilotu atpūtas laiku. Tas varētu likt lidsabiedrībām palielināt savu pilotu skaitu 5% apmērā. Daļa ASV pilotu arī pāriet uz Eiropas lidsabiedrībām.

Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem – nākamo astoņu gadu laikā ASV lidsabiedrībām vajadzēs darbā pieņemt 60 līdz 90 tūkstošus pilotu, lai aizstātu pensionējušos un segtu trūkumu, kas radīsies jaunu regulāciju rezultātā. Aplēses liecina, ka gandrīz puse ASV pilotu ir vecāki par 50 gadiem.

Koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ starptautisko aviokompāniju tīrie zaudējumi šogad sasniegs 47,7 miljardus dolāru (39,7 miljardus eiro), nevis 38 miljardus dolāru (31,6 miljardus eiro), kā tika prognozēts decembrī, brīdina Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Zaudējumu prognozes palielināšanu IATA skaidro ar grūtībām kontrolēt koronavīrusa paveidus un lēnu iedzīvotāju vakcinēšanu atsevišķos reģionos.

Asociācija arī norāda, ka situācija starp reģioniem atšķiras. Ziemeļamerikas lidsabiedrībām šogad klāsies labāk, nekā gaidīts iepriekš, tām 11 miljardu dolāru zaudējumu vietā ciešot piecu miljardu dolāru zaudējumus, kas skaidrojams ar iekšzemes tirgus atlabšanu.

Taču prognozes Eiropai pasliktinājušās, ņemot vērā lēnu vakcinācijas programmu un ceļošanas ierobežojumu saglabāšanos. Eiropas aviokompānijas šogad zaudēs 22 miljardus dolāru, nevis 12 miljardus dolāru, kā prognozēts iepriekš.

Vienlaikus gaidāms, ka pasažieru plūsma Eiropas lidostas līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms krīzes, atgriezīsies vien 2025.gadā.

Civilās bezpilota lidmašīnas aizvien vairāk kļūst par «reālu un augošu draudu» komerciālās aviācijas drošībai, pirmdien brīdinājusi Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA).

IATA aicināja ieviest noteikumus bezpilota lidaparātu (dronu) regulēšanai, lai nenotiktu kādas nopietnas avārijas.

IATA ģenerāldirektors Tonijs Tailers sacīja, ka bezpilota lidaparātu radītie draudi vēl attīstās, jo cilvēki tikai sāk atklāt daudzos šīs tehnoloģijas potenciālos nemilitāros pielietojumus.

«Es tāpat kā jūs esmu sajūsmā par iespēju, ka picu piegādātu drons,» Tailers sacīja aviācijas konferencē Singapūrā.

«Tie ir uz palikšanu. Bet mēs nevaram pieļaut, ka tie būtu traucējums vai drošības drauds komerciālajai aviācijai,» sacīja IATA vadītājs.

«Mums ir vajadzīga saprātīga pieeja regulējumam un pragmatiska tā uzspiešanas metode tiem, kas neievēro noteikumus un apdraud citus,» piebilda Tailers.

Starptautisko aviokompāniju pasažieru plūsma ziemeļu puslodes vasaras sezonā strauji palielinājusies, taču to joprojām negatīvi ietekmē koronavīrusa pandēmijas sekas, liecina Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) apkopotā informācija.

IATA norāda, ka lidsabiedrību pārvadāto pasažieru skaits vasarā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaudzis par divām trešdaļām, taču joprojām veido vien 73,7% no pirmskrīzes līmeņa.

Tā kā ar pandēmiju saistītie ceļošanas ierobežojumi tikuši atcelti Ziemeļamerikā un Eiropā, kā arī daļā Āzijas, pieprasījums pēc gaisa ceļojumiem palielinās.

Āzijā novērota visizteiktākā atlabšana, aviokompāniju pasažieru plūsmai vairāk nekā trīskāršojoties, skaidro asociācija.

Taču IATA vēstī, ka ceļošanas ierobežojumi joprojām saglabājušies Ķīnā, kas turpina kavēt Āzijas reģiona pilnīgu atlabšanu.

Jūnijā IATA prognozēja, ka starptautisko aviokompāniju pasažieru plūsma pirmskrīzes līmeni sasniegs 2024.gadā, bet nākamgad aviācijas nozare atgriezīsies pie peļņas.

Eksperti, kuri pārstāv finanšu uzraudzības jomu, kā arī satiksmes un transporta nozares, atzīst, ka Latvijā izveidotā un patlaban spēkā esošā nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanas sistēma OCTA jomā, lai arī salīdzinoši jauna, ir veiksmīga un progresīva. Tomēr nepieciešams visaptverošs skaidrojošais darbs un saprašanās apdrošinātāju un satiksmes dalībnieku starpā par visiem pieņemamu balansu polišu cenu un atlīdzību apmēros.

27.janvārī, pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) iniciatīvas, uz diskusiju par nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību un apmēriem pulcējās 11 eksperti no LTAB, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, LR Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Automoto biedrības, Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas un Vācijas pārapdrošināšanas kompānijas «Gen Re», informē LTAB.

Uzsverot šādas diskusijas nepieciešamību, LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics norādīja, ka patlaban sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka jebkura smaga ceļu satiksmes negadījuma rezultātā katram cietušajam pienāktos viss OCTA likumā paredzētais atlīdzības limits jeb šobrīd likumā noteiktā maksimālā atlīdzības summa – 5 miljoni EUR, kas paredzēta uz vienu CSNg, neatkarīgi no cietušo skaita. Tajā pat laikā vairāki veiktie pētījumi parāda, ka vairāk nekā 2/3 autoīpašnieku nebūtu gatavi maksāt augstāku cenu par OCTA, lai tādējādi saņemtu papildus servisus vai sekmētu augstāku atlīdzību apmēru piemērošanu zaudējumu atlīdzināšanai. «Šī dilemma – zemās OCTA cenas un cietušo šobrīd tiesās pieprasītās kompensācijas par nemateriālajiem zaudējumiem, liek apdrošinātājiem meklēt risinājumus, kas rodami vien dialogā ar iesaistīto nozaru speciālistiem, ekspertiem un sabiedrību kopumā,» skaidroja J.Stengrevics.

Zemo izmaksu lidsabiedrībām Ryanair un Wizz Air no nākamā gada Viļņas lidostā tiks atcelti nodevu atvieglojumi, vēsta Vz.lt.

Kā piektdien intervijā LRT radio norādījis Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Arijands Šļups, no gadumijas visām kompānijām Viļņas lidostā būs vienādi noteikumi un vienādas nodevas. Tas attieksies arī uz Ryanair un Wizz Air, ar kurām pirms četriem gadiem, vēloties piesaistīt zemo izmaksu lidsabiedrības, tika parakstīti līgumi, kas paredz atvieglojumus, taču šo līgumu termiņi nākamgad beigsies.

«Viļņā zemo izmaksu lidsabiedrībām vairs nebūs paredzēti īpaši, no pārvadāto pasažieru skaita atkarīgi nodevu nosacījumi, turpretī Kauņā ilgtermiņa kontrakts aviokompānijai Ryanair arī turpmāk nodrošinās visai labvēlīgus darbības nosacījumus,» izdevumam Vz.lt sacījusi uzņēmuma Lietuvos oro uostai Komunikāciju un mārketinga nodaļas vadītāja Indre Baltrušaitiene, skaidrojot, ka Viļņas lidostai nākas vienādot nodevas «ētiskas partnerības un biznesa attiecību vārdā».

Aviokompānijas pasaulē šogad varētu gūt rekordlielu peļņu gandrīz 40 miljardu dolāru apmērā, ceturtdien paziņoja Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Vienlaikus IATA vadītājs Aleksands de Žunjaks gan brīdina, ka globālo aviācijas nozari apdraud riski, ko rada terorisms, iespējams straujš naftas cenu kāpums un protekcionisms.

Asociācijas prognozes liecina, ka pasaules aviosabiedrību tīrā peļņa šogad sasniegs 39,4 miljardus dolāru (35,3 miljardus eiro), salīdzinot ar 35,3 miljardiem dolāru (31,6 miljardiem eiro) pērn.

IATA prognozē, ka lidsabiedrību degvielas izmaksas šogad veidos 127 miljardus dolāru, kas būs par 44% mazāk salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad naftas cenas pārsniedza 100 dolārus par barelu.

Turklāt šī būs pirmā reize kopš 2004.gada, kad degviela veidos mazāk nekā 20% no aviokompāniju kopējiem pamatdarbības izdevumiem, vēsta asociācija.

Šā gada aprīlī lidostā Rīga piedzīvoto pasažieru skaita samazinājumu 8,7% apmērā lidostas vadītājs Arnis Lukse raksturo kā «vētru ūdens glāzē», tikmēr Starptautiskās aviācijas transporta asociācijas (IATA) viceprezidents Rafaels Švarcmans to vērtē kā lielu kritumu.

«9% samazinājums ir liels samazinājums,» LNT raidījumā 900 sekundes norāda Švarcmans, piebilstot, ka tas rada bažas, tomēr ar darbības efektivitātes palielināšanu un ekonomikas attīstību šo problēmu var atrisināt.

Švarcmans norāda, ka viss atkarīgs no tā, kā tālāk attīstīsies ekonomika, turklāt ne tikai Latvijas ekonomika, bet ekonomika kopumā, jo jāņem vērā arī tranzīta pasažieri.

Tajā pat laikā lidostas Rīga vadītājs A. Luhse intervijā Latvijas Radio norādīja, ka pārvadāto pasažieru samazinājumu vajadzētu vērtēt šā gada pirmo četru mēnešu griezumā. Proti, salīdzinot šā gada pirmos četrus mēnešus ar attiecīgo laika periodu pirms gada, pasažieru skaits lidostā Rīgā ir sarucis par aptuveni 20 tūkstošiem, kas ir pasažieru skaits, ko lidosta Rīga vasaras mēnešos apkalpo vienā dienā.

Aviokompānijas pasaulē pērn kopumā pārvadājušas 3,7 miljardus pasažieru, kas ir visu laiku augstākais līmenis, liecina Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) apkopotā informācija.

Starptautisko aviokompāniju pasažieru plūsma pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, pieaugusi par 6,3%, tādējādi pārsniedzot pēdējo desmit gadu vidējo izaugsmes tempu 5,5% apmērā.

Pasažieru plūsmas pieaugumu galvenokārt veicinājis aviokompāniju piedāvāto maršrutu kāpums par vairāk nekā 700 un lidojumu biļešu cenu samazināšanās.

IATA arī vēsta, ka starptautisko aviokompāniju lidmašīnu piepildījums pērn veidoja 80,5%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā 2015.gadā un rekordaugsts līmenis.

Pieprasījums starptautiskajos maršrutos palielinājies par 6,7%, bet iekšzemes reisos - par 5,7%.

IATA dati norāda, ka visspēcīgāko izaugsmi pagājušajā gadā piedzīvojušas Tuvo Austrumu lidsabiedrības, kuru pasažieru plūsma palielinājusies par 11,8%.

Rokas bagāžas izmēri nākotnē varētu kļūt vēl mazāki. Starptautiskā Aviācijas asociācija (IATA) nupat uz laiku apturējusi savu iniciatīvu ieviest prasības, kas spiestu vēl par 40% samazināt lidmašīnas salonā atļautās rokas bagāžas apmērus. Tomēr diskusijas par šo tematu pavisam drīz varētu atsāksies, jo patlaban asociācija strādā pie tā, lai pienācīgi izvērtētu sagatavoto programmu, kā arī lai gūtu lielāku aviokompāniju atsaucību, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

IATA, kas apvieno 90% pasaules aviolīniju, ir pārliecināta, ka mazāka rokas bagāža atvieglotu tās novietošanu salonā. IATA piedāvājums ir atļauto bagāžas izmēru samazināt līdz 55 x 35 x 20 centimetriem.

Nacionālā aviokompānija airBaltic saviem pasažieriem ļauj salonā ienest 55 x 40 x 20 cm lielu bagāžu, kas tā jau ir samērā maza, tomēr līdz ar jaunajām prasībām tiktu noteikti vēl stingrāki standarti. Vidējais rokas bagāžas lielums, ko caurmērā līdz šim atļāvušas aviokompānijas visā pasaulē, bija 56 x 45 x 25 cm. Piemēram, tādu limitu piedāvā arī Easyjet, British Airways un Iberia. Būtībā izmēru optimizēšanas dēļ pasažieriem nāktos saspiest savu rokas bagāžu apavu kastes lieluma somā.

Palielināsies pasažieru skaits, kompāniju apgrozījums un peļņa, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādas prognozes par nozares attīstību 2018. g. nule kā izteikusi Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA). Kopējais jomas kompāniju apgrozījums pasaulē pieaugs par 9,4% līdz 824 miljardiem USD, bet peļņa palielināsies par 11,3% līdz 38,8 miljardiem USD. Savukārt pasažieru skaits augs par 6% līdz 4,3 miljardiem, bet vidējā peļņa par vienu pasažieri palielināsies no 8,45 USD līdz 8,90 USD.

Arī kravu šogad tiks pārvadāts vairāk nekā pērn, proti, šajā ziņā kāpums par 4,5% līdz 62,5 milj. t. Tai pašā laikā izaugsme abos sektoros šogad nav paredzama tik strauja kā aplēses par pērno gadu, kad pasažieru skaits salīdzinājumā ar 2016. g. palielinājās par 7,5%, bet kravu apjomi par 9,3%.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības – noteikt pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām, informē Saeimas Preses dienests.

Ar grozījumiem likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Iepriekš deputātiem Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Kā liecina OCTA apdrošināšanas nozares darbības rādītāji, pirmajā pusgadā strauji pieaudzis zaudējumu pieteikumu skaits, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Pieaudzis arī pieņemto lēmumu skaits, kā arī atlīdzību izmaksu apmēri no Garantijas fonda. Lai gan pērnā gada pirmā pusgada rādītāji iezīmēja pozitīvu tendenci, kad nozare noslēdza pusgadu ar salīdzinoši nelieliem zaudējumiem, būtiskais pieaugums apdrošināšanas izmaksu apmēros ietekmējis kopējos pirmā pusgada OCTA tirgus rādītājus. Šī gada pirmie seši mēneši liecina, ka nozare joprojām strādā ar lieliem zaudējumiem, pirmo pusgadu noslēdzot ar negatīvu bilanci vairāk nekā 2 miljonu apmērā.

Saskaņā ar LTAB informācijas sistēmas datiem šī gada sešos mēnešos apdrošināšanas sabiedrībās un LTAB saņemti 19 490 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 2 358 jeb 14 % vairāk nekā 2012.gada 6 mēnešos. Savukārt saistībā ar šī gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem 2013.gada 6 mēnešos ir pieņemti 19 894 lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām par kopējo summu vairāk nekā 12 miljoni, kas ir par 16 % vairāk nekā 2012.gada 6 mēnešos.

Šodien stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības - piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz, - ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, turklāt vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Lietuva gada laikā cer atrast starptautisku lidsabiedrību, kas varētu veikt biznesa reisus starp Viļņu un Londonu, trešdien preses konferencē paziņojis triju Lietuvas lidostu operatorkompānijas Lietuvos oro uostai ģenerāldirektors Ģedimins Almants.

Pēc viņa teiktā, konkurss par šāda pakalpojuma sniegšanu varētu tikt izsludināts šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā.

«Izraudzīts stingrs formāts - Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas paredz skaidru birokrātisko procesu, kurš jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Tas jau uzsākts, lai mēs varētu nodrošināt šos reisus, nepārkāpjot noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu,» norādījis Almants. «Saskaņojam ar EK, ar lidsabiedrībām, ar lidostām. Izraudzīta arī lidosta - tā būs Londonas Sitijas lidosta.»

Vienlaikus viņš pieļāvis iespēju, ka konkurss netiks izsludināts, ja interesi par šādiem reisiem neizrādīs neviena lidsabiedrība.

Lietuvos oro uostai jau labu laiku cenšas piesaistīt kādu tradicionālo aviokompāniju, kura varētu pārvadāt biznesa klientus starp Viļņu un Londonas Sitijas, Hītrovas vai Getvikas lidostām pietiekami ērtā laikā un piemērotās lidmašīnās.

Starptautiskajai lidostai Rīga mēreni jāpalielina tarifi lidsabiedrībām, jo lidostai nav jālepojas ar zemiem tarifiem, bet gan ar pakalpojuma kvalitāti un drošības garantijām, jo šie ir galvenie argumenti, lai piesaistītu tālo reisu maršrutus un attīstītu pasažieru tranzīta plūsmas, norāda lidostas jaunais vadītājs Andris Liepiņš.

Jautāts, vai, palielinot tarifu, Rīga nebūs dārgāka par Viļņu vai Tallinu, lidostas vadītājs norāda, ka patlaban Rīga esot vienādā līmenī ar kaimiņvalstīm, taču Rīga no pakalpojuma un kvalitātes viedokļa, kā arī no aviokompāniju ieinteresētības tomēr esot daudz pievilcīgāka. «Esam lielāki un tādējādi arī pievilcīgāki. Protams, nevaram būt nesamērīgi dārgāki, kā, piemēram, Helsinki, bet ir pamats runāt par mērenu pakalpojumu cenu kāpumu,» uzsver Liepiņš.

Tāpat viņš skaidro, ka vēlas veidot tādu tarifa politiku, kas būtu interesanta zemo cenu lidsabiedrībām, kā arī bāzes lidsabiedrībām - Wizz Air un airBaltic, jo tās notur tranzīta plūsmas. Vienlaikus tarifu politikai esot jābūt pietiekami atraktīvai, lai ieinteresētu lidsabiedrības no lidostas veikt garos lidojumus.