Hakeru grupa, kas sevi dēvē par Indonēzijas hakeriem, uzlauzusi un izķēmojusi vairākus desmitus interneta mājaslapu Latvijā, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv informācija.

Cietušas gan pašvaldību mājaslapas, gan privātas un komercdarbībai paredzētas lapas. Kā norāda Cert.lv, kopš Ziemassvētkiem notiek masveida uzbrukumi mājaslapām, kas tiek uzturētas uz Joomla platformas.

Uzlauzēji izmanto Joomla ievainojamību, kas atklāta vecākām tās versijām. Lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumu, Cert.lv aicina Joomla lietotājus veikt platformas atjaunināšanu, nodrošinoties ar jaunāko 2.5.8. versiju, kā arī pārliecināties, ka visi papildu funkcionalitātes moduļi tiek atjaunināti. Joomla platforma pasaulē ir plaši pazīstama, to savās lapās izmanto dažādas kompānijas un daudzas valsts iestādes.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas vadītāja vietnieci Katrīnu Sataki. Uzzini, kādas izmaiņas gaidāmas domēnu reģistrācijā Latvijā, kā arī kuri varētu būt Latvijā un citur pasaulē vērtīgākie domēni.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste

Cik .lv domēni pašlaik ir reģistrēti Latvijā?

Pagājušā gada janvārī kopējais aktīvo .lv domēnu skaits bija 25 861. Gada laikā aktīvo domēnu skaits palielinājās par 8 100 domēniem, taču gandrīz 4 500 domēnu īpašnieki nepagarināja reģistrāciju. Gada pēdējos mēnešos vidēji mēnesī tika reģistrēts par 330 domēniem vairāk nekā gada sākumā. Aktīvākie reģistrācijas mēneši bija marts un oktobris, kad mēnesī tika pieteikti vairāk kā 1 300 domēni. Šogad mums jau ir pirmais rekords - janvārī reģistrācijai tika pieteikti vairāk kā 1 600 domēni. Tomēr jāņem vērā, ka, kā liecina pieredze, ne visi no šiem domēniem turpmāk tiks lietoti.

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

Kopš 2005.gada sākuma i-banku lietotāju skaits Latvijā ir palielinājies gandrīz divas reizes, liecina pēc Latvijas interneta asociācijas (LIA) pasūtījuma "Euro Data" veiktais pētījums, informē LIA izpilddirektors Viesturs Plešs.

Ja 2005.gada sākumā I-banku pakalpojumus izmantoja apmēram 521 000 Latvijas iedzīvotāji, tad jau šā gada vidū - 963 000.

Pētījumā secināts, ka vispopulārākā ibanka Latvijā bijusi "Hansabankas" ibanka, kuru izmanto 42% no visiem lietotājiem, savukārt otro vietu ieņem "SEB Latvijas Unibanka" ar 24%. Trešā populārākā ibanka Latvijā ir "Parex" bankai, kuru izmanto 14% no visiem Latvijas ibanku lietotājiem.

"Hansabankas" ibankas lietotāju skaits šā gada vidū bija 610 000 klienti. Salīdzinājumā ar 2005.gada sākumu visstraujāk ibankas lietotāju skaits audzis "Latvijas Krājbankai" - par 60%, jeb 58 000 lietotāju līdz 96 000 lietotājiem. 91% no visiem Latvijas ibanku lietotājiem ir privātpersonas, savukārt 9% ir juridiskās personas.

Aktīvo privātpersonu skaits, kas lieto SEB bankas internetbanku, gada laikā pieaudzis par 28 %, bet kopš gada sākuma - par 9 %. Savukārt juridisko klientu skaits gada laikā audzis par 21%, bet kopš gada sākuma - par 5 %.

Jaunākie SEB bankas statistikas dati arī liecina, ka privātpersonu veikto darījumu skaits internetbankā šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 22 % (salīdzinājumā ar 2008. gada 1. pusgadu), bet kopējais Ibankas lietotāju – gan privātpersonu, gan juridisko personu - skaits pirmajā pusgadā pieaudzis par 15 %.

SEB banka aplēsusi, ka viena privātpersona mēnesī veic vidēji 4 maksājumus, bet juridiskais klients - 17 maksājumus. Šobrīd elektroniski veikto darījumu skaits SEB bankā veido 88% no kopējo darījumu skaita.

«Šāda Ibankas lietotāju skaita pieauguma pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt, cilvēki domā, kā ietaupīt. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju saprot, ka, lai veiktu lielāko daļu finanšu operāciju, vairs nav nepieciešams apmeklēt banku. Internetbanka ļauj ietaupīt gan savu laiku, gan naudu. Otrkārt, pēdējā gada laikā Ibankā esam nodrošinājuši daudz jauninājumu un uzlabojumu, pēdējais no uzlabojumiem tika veikts šonedēļ – klientiem šobrīd jau Ibankas pirmajā lapā ir iespējams redzēt veikto darījumu rezervētās summas,» stāsta SEB bankas Retail divīzijas vadītāja Šarlote Hagberga.

SEB bankas klients – privātpersona – ar eParaksta palīdzību atvēra norēķinu kontu, ka arī noformēja Krājkontu saviem uzkrājumiem.

Par to Db.lv informēja bankā. SEB bankas esošie klienti virtuālo eParakstu var izmantot jebkura SEB bankas pieteikuma parakstīšanai. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, lai pirmo reizi kļūtu par bankas klientu, gan privātpersonai, gan juridiskai personai ir jāapmeklē bankas filiāle personīgi, taču visus turpmākos darījumus var kārtot attālināti.

Banka atgādina, ka, sākot no 1. augusta, SEB Ibankas klienti – privātpersonas – var pieteikties un iegūt virtuālo eParakstu elektroniski, neapmeklējot LVRTC Klientu apkalpošanas centru. Lai saņemtu eParakstu, SEB Ibankas klientiem, izmantojot internetbankas piekļuves datus, ir jāautentificējas portālā www.eparaksts.lv, jāaizpilda pieteikums un jāiegādājas sev nepieciešamais parakstīšanās reižu skaits. Tie SEB Ibankas klienti, kuri līdz 18. septembrim šādi kļūs par virtuālā eParaksta lietotājiem un iegādāsies vismaz vienu eParakstīšanas reizi, bez maksas saņems vēl desmit parakstīšanas reizes.

Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju attīstību un rūpējoties par savu ieguldītāju ērtībām, SEB Unibanka saviem klientiem interneta bankā Ibanka piedāvā veikt darījumus ar SEB ieguldījumu fondiem. Šī iespēja ļaus klientiem ietaupīt gan laiku, gan līdzekļus.

Šādu iespēju SEB Unibanka sniedz ar mērķi popularizēt modernus ieguldījumu veidus un sekmēt klientu finansiālo neatkarību. SEB Unibankas klienti arvien vairāk novērtē Ibankas sniegtās iespējas un ar katru gadu aktīvāk tās izmanto, tāpēc papildus jau esošām iespējām veikt dažādus finanšu darījumus Ibankā, tika radīta arī iespēja veikt un kontrolēt savas investīcijas starptautiskajos ieguldījumu fondos elektroniski, neatkarīgi no bankas darba laika.

Līdzās tādām investīciju iespējām kā noguldījumu veikšana vienkāršajā un speciālajā depozītā, pieteikšanās pensiju 2.līmenim, vērtspapīru konta atvēršana un darījumi ar Latu rezerves fondu, turpmāk klienti Ibankā varēs veikt arī darījumus ar SEB ieguldījumu fondiem.

Failu dalīšanās vietne The Pirate Bay cietusi DDoS (Distributed Denial of Service) uzbrukumā, un tādējādi The Pirate Bay nebija pieejama vairāk nekā diennakti. Aizsardzības sistēmu pārstāvji izteikuši minējumus, ka uzbrukumu nelegālajai failu dalīšanās vietnei varētu būt veikušas arī ierakstu kompānijas, citi autortiesību īpašnieki vai no pirātisma apkarošanas centieniem nogurušās valdības, vēsta BBC.

The Pirate Bay apstiprināja, ka tā cietusi no hakeru uzbrukumiem arī savā Faceboook profilā. Failu dalīšanās vietnes pārstāvji norādījuši, ka viņiem nav zināms, kas veicis uzbrukumu, tomēr The Pirate Bay «ir aizdomas» par to, kas varētu būt ļaundari.

The Pirate Bay, kas ir nelegāla failu dalīšanās vietne, sniedz iespēju tā lietotājiem ielādēt dziesmas, filmas un citu saturu bez maksas, tādējādi kaitinot ienākumus zaudējušo autortiesību turētājus.

DDoS aizsardzības sistēmas nodrošinātāja Corero Network Security (CNS) pārstāvji pauda, ka ir maz ticams, ka uzbrukumu varētu būt organizējis hakeru grupējums Anonymous. Andrē Stevarts (Andre Stewart) no CNS norādīja, ka varētu būt gaidāmi arī turpmāki uzbrukumi. Viņš norādīja, ka nozīmīgi ir tas, ka cilvēki domā, ka uzbrukumus The Pirate Bay veica hakeru grupējums Anonymous, lai arī, kā norādīja A. Stevarts, The Pirate Bay ir tāda veida vietne, ko hakeru grupējums Anonymous parasti aizstāv.

Drošības pārkāpumu dēļ kredītkaršu kompānijās MasterCard un Visa desmitiem tūkstošu Zviedrijas banku klientu debetkaršu informācija varētu būt nonākusi «nepareizās rokās», vēsta The Local.

Nesen tikušas «uzlauztas» Visa un MasterCard datorsistēmas, kas ļāvis hakeriem iegūt informāciju par vairākiem tūkstošiem banku karšu.

Visa gadījumā hakeri ielauzušies kompānijas datorsistēmā Spānijā. Pagaidām Visa neizpauž, cik tieši daudz karšu turētāju varētu būt kļūt par upuriem, taču zināms, ka vairākas Zviedrijas banka saistībā ar šo notikumu sākušas informēt savus klientus.

Nordea, ICA Bank un Handlesbanken arī saņēmušas informāciju no MasterCard un Visa par hakeru ielaušanos abu kompāniju datorsistēmā.

Kompānijas Sony interneta vietnes drīzumā varētu tikt pakļautas hakeru uzbrukumam, kas būs jau trešais uzbrukumus kompānijai pēdējā mēneša laikā, vēsta CNet.

Līdz šim neidentificēts hakeru grupējums ir paziņojis, ka gatavojas uzbrukt Sony. Hakeru niknumu izsaucis veids, kādā kompānija ir centusies atrisināt iepriekšējo uzbrukumu sekas.

Hakeri savus plānus ir apsprieduši izmantojot interneta tērzēšanas retranslēšanas sistēmu (IRC). Ja šis uzbrukums izdosies, hakeru rīcībā varētu nonākt dati par Sony klientiem.

Jau rakstīts, ka aprīlī kompānija piedzīvoja divus hakeru uzbrukumus, kuru rezultātā no kompānijas serveriem tika nozagta personīga informācija par aptuveni 100 miljoniem lietotāju.

Pazīstamais hakeru grupējums Anonymos ir pieteicis kiberkaru ASV Floridas pavalstī esošajai Orlando pilsētai, uzbrūkot vairākām pilsētas un policijas interneta vietnēm, vēsta New York Times.

Uzbrukumus pilsētas administrācijas vietnēm grupējums veicis atriebjoties par kādas labdarības organizācijas biedru arestu, ko veikušas Orlando varasiestādes.

«Anonymous tic, ka cilvēkiem ir tiesības organizēties, ka tiem ir tiesības dot mazāk veiksmīgākajiem un, ka tiem ir tiesības veikt labdarības aktus,» savā paziņojumā norāda grupas biedri.

Kopš 2006. gada Orlando pilsētā spēkā ir likums, kurš nosaka, ka ir jāizņem speciāla atļauja, lai varētu pilsētas parkos barot grupas, kurās ir divdesmit pieci vai vairāk cilvēku.

Tomēr labdarības organizācija Orlando parkos baroja bezpajumtnieku grupas bez jebkādām atļaujām, par ko arī tās biedri tika aizturēti. Pilsētas pārstāvji norāda, ka hakeru uzbrukumi neliks mainīt pierasto praksi un, ka likumi ir jāievēro.

Pēc hakeru uzbrukuma Ķīnas cilvēktiesību aktīvistu e-pasta kontiem, Google apsver iespēju pamest Ķīnas tirgu, ziņo BBC.

Google komunikāciju un sabiedrisko attiecību vadītājs Pīters Barrons (Peter Barron) uzskata, ka tas bijis izsmalcināts un mērķtiecīgs hakeru uzbrukums uzņēmuma infrastruktūrai no Ķīnas puses. P.Barrons arī piebilda, ka tas nav konkrēts apvainojums Ķīnas valdībai, bet uzsvēra, ka vairs nevēlas cenzēt Ķīnas portālā ievietotos datus valdības vajadzībām. P.Barrons informēja, ka gadījumā, ja situācija neuzlabosies, kompānija pārtrauks četrus gadus ilgo darbību Ķīnā.

Google galvenais jurists Deivids Drummonds (David Drummond) atzina, ka uzbrucēju galvenais mērķis bijis piekļūt Ķīnas cilvēktiesību aktīvistu Gmail kontiem. Pēc veiktās izmeklēšanas tika noskaidrots, ka hakeriem ir izdevies uzlauzt divus e-pasta kontus, tomēr e-pastu vēstuļu saturam hakeriem nav izdevies piekļūt. Stundu pēc paziņojuma par hakeru uzbrukumu Google akciju cena Ņujorkā samazinājās par 1.1%.

Lai gan informācijas tehnoloģiju (IT) jomas profesionāļi neskaitāmās konferencēs, intervijās un daudzos rakstos kā apnicīgu mantru regulāri skandina atgādinājumu ikvienam uzņēmumam, iestādei vai organizācijai rūpēties par savu IT sistēmu drošību, joprojām ikdienas pieredze liek secināt – aizvien daudzu prātos valda uzskats, ka no zagļiem ar dzelzs durvīm un signalizāciju ir jānodrošina birojs un tajā esošie datori, bet šādu pašu drošības sistēmu aizmirstam uzstādīt birojā esošajos datoros, kuros jebkurā brīdī var ielauzties jebkurš blēdis, pat realitātē atrodoties tūkstošiem kilometru tālu no mūsu biroja.

“Savā ziņā līdzīgi sākās stāsts, ar kuru vēlos dalīties ar ikvienu, kurš joprojām turas pie pārliecības, ka nav nepieciešamības savas datorsistēmas un tajās esošos datus sargāt tikpat rūpīgi, kā savu maku, biroju vai mašīnu,” pauž IT uzņēmuma RIGA COMPUTER vadītājs Edgars Kārkliņš.

Minētais gadījums notika salīdzinoši nesenā pagātnē, un kā šādās situācijās mēdz būt – teju pašās darba dienas beigās, kad pēc padarītajiem ikdienas darbiem, E.Kārkliņš savā birojā plānoja nākamā mēneša laikā uzņēmuma darbinieku veicamās lietas.

“Tovakar dzīve šķita pat visai patīkama un mierīga. Uz jaunās tāfeles filozofiskā mierā ieskicēju darbus, kas nu kuram būtu mēneša laikā jāpaveic, kad pēkšņi iezvanījās telefons un kolēģis man diezgan tiešā tekstā paziņo: “Ir baigās ziepes!” Lai gan no šā kolēģa jau ierasts šādu frāzi ik pa laikam dzirdēt, sākotnēji pat īsti nesatraucos, atbildot viņam ar tautā ierasto frāzi: "Nu?",” atminas IT eksperts, piebilstot, ka nākamais kolēģa teikums bijis kā lādiņa eksplozija, proti, kolēģis paziņojis, ka klienta – kādas sabiedriskās organizācijas - datorsistēma ir KRIPTO, kas IT nozares speciālistu valodā ir sinonīms vārdam “nāve”.

32% komerciālo organizāciju vairākās pasaules valstīs norāda uz kiberuzbrukumu skaita pieaugumu, bez tam 30% aptaujāto baidās no hakeru mērķuzbrukumiem, secināts Kaspersky Lab pētījumā.

Pēdējā laikā kiberuzbrukumu rezultātā bieži ir notikusi klientu datubāzu un lietotāju personisko datu noplūde, ieskaitot informāciju par bankas kartēm, kas nonākusi noziedznieku rokās.

Gada pirmajā ceturksnī informācijas drošības jomu satrauca paziņojumi par nopietniem incidentiem, kas saistīti ar konfidenciālu ziņu zādzību. Par hakeru upuriem kļuva uzņēmumi HBGary un RSA, kas nodarbojas ar informācijas drošību.

Vēlāk cietušo sarakstu papildināja automašīnu ražotājs Honda, TV kanāls Fox News, banka Citibank, Sony spēļu pakalpojumi un daudzi citi uzņēmumi un interneta resursi. Turklāt hakeri neatstāja bez ievērības arī valsts iestādes. Par mērķuzbrukumu upuriem kļuva Japānas parlamenta zemākās palātas deputāti, kā arī dažas šīs valsts diplomātiskās pārstāvniecības. Lai novērtētu šāda veida negadījumu iespējamo kaitējumu, pietiek pieminēt, ka Sony pakalpojumu uzlaušanas rezultātā hakeri ieguva piekļuvi 77 milj. lietotāju datiem.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» otrdien paziņoja, ka hakeri nozaguši 57 miljonu šīs kompānijas klientu un šoferu personīgos datus, bet šis hakeru uzbrukums vienu gadu ticis slēpts.

«Nekam no tā nevajadzēja notikt, un es tam nemeklēšu attaisnojumus,» paziņojumā sacīja «Uber» vadītājs Dara Hosrovšahi, kas augustā pārņēma šo kompāniju.

Divi no «Uber» informācijas drošības komandas locekļiem, kuru reakcija uz šo hakeru uzbrukumu ietvēra lietotāju neinformēšanu par hakeru ielaušanos viņu datos, kopš otrdienas ir atlaisti, pavēstīja Hosrovšahi.

«Uber» vadītājs sacīja, ka tikai nesen uzzinājis par to, ka nepiederošas personas ielauzušās mākonī bāzētā serverī, ko izmantoja šī kompānija, un lejuplādējušas «ievērojamu» informācijas apjomu.

Nozagtajās datnēs bija «Uber» lietotāju vārdi, e-pasta adreses un mobilo tālruņu numuri, kā arī apmēram 600 000 šoferu vārdi un autovadītāja tiesību informācija.

Ķīnas populārākajai interneta meklētājprogrammai Baidu uzbrukuši tie paši hakeri, kas decembrī «uzlauza» populāro mikroblogu portālu Twitter, ziņo BBC.

Hakeru grupa, kas sevi dēvē par «Irānas kiberarmiju», Baidu lietotājus novirzīja uz mājas lapu ar politisku vēstījumu. Hakeru mājas lapā bija redzams uzraksts «Šo vietni uzlauza Irānas kiberarmija», kā arī Irānas nacionālais karogs.

Baidu no hakeru uzbrukuma izdevās «atkauties» tikai pēc četrām stundām.

Ķīnā Baidu kontrolē lielāku tirgus daļu nekā Google, kas pārsvaru pār citām interneta meklētājprogrammām guvusi lielākajā daļā pasaules valstu.

Db.lv jau vēstīja, ka pēc hakeru uzbrukuma Ķīnas cilvēktiesību aktīvistu e-pasta kontiem, Google apsver iespēju pamest Ķīnas tirgu.

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Trešdienas rītā ziņu aģentūras LETA mājaslapai uzbrukuši hakeri, kas it kā nav bijuši apmierināti ar aģentūras veidotu ziņu materiālu.

«Dargie kolegji, pirms publicet apshaubamu specialistu viedokjlus par nelielu serveru hostingu kompanijam un diskutetu par kompetenci, ietiektu tomer parskatit sho nomelnojosho zinju saturu, un parstat publicet shos aizvainojoshos reklamrakstus. Ka redzat- nekas nav drosh un neuzlauzhams- JA vajag, tapec nevajag lekt augstak par savu d. Paldies par uzmanibu. Hakeris,» teikts paziņojumā, kas parādās mājaslapas vietā.

Leta šonedēļ publicēja ziņu par to, ka vairāku Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu mājaslapām uzbrukuši hakeri.

Tā sauktie masu izķēmošanas uzbrukumi parasti notiek pret mājaslapām, kas tiek uzturētas samērā lētās «hostinga» kompānijās, un to veic ar automātiskiem hakeru rīkiem, ar kuriem pēc iekļūšanas serveru tīklā visas lapas tiek aizstātas ar izķēmotāju saturu, iepriekš Leta skaidrojis Datoru drošības tehnoloģiju mārketinga direktors un drošības speciālists Valdis Šķesters.

Aizejošajā gadā netrūka sensacionālu incidentu, turklāt aiz dažiem no tiem var saskatīt kibernoziedzības pasaules jaunās tendences. Izanalizējuši ļaundaru uzbrukumus 2014. gadā, Kaspersky Lab speciālisti sagatavoja prognozi nākamajam gadam, norādot galvenās hakeru grupu uzvedības un prioritāšu pārmaiņas.

Eksperti informē, ka pašlaik lielāko daļu kibernoziedznieku interesē nauda, un šī prioritāte nemainīsies. Saglabāsies uzbrukumi, lai iegūtu piekļuvi internetbanku kontiem un aizvietotu maksājumu rekvizītus, taču šis «tirgus» vairs nav tik ienesīgs kā agrāk - tajā ir novērojams uzbrucēju pārdaudzums, savukārt daudzi lietotāji un pakalpojumi ir iemācījušies nodrošināt darījumu aizsardzību. Tādējādi saskaņā ar Kaspersky Lab prognozēm vienkāršie kibernoziedznieki pārņems sarežģītus mērķuzbrukumus izpildošo hakeru grupējumu pieredzi. Turklāt galveno uzmanību viņi pievērsīs nevis lietotājiem, bet gan pašām finanšu organizācijām. Piemēram, ja izdodas sekmīgs uzbrukums bankai, viņi var iegūt daudz vairāk nekā saņem no parastiem lietotājiem: hakeri varēs attālināti vadīt naudas izsniegšanu no bankas automātiem, veikt naudas pārskaitījumus un nemanāmi manipulēt ar internetbankas sistēmu.

Dažādos Lielbritānijas reģionos policija aizturējusi četrus vīriešus aizdomās par piederību hakeru grupām Anonymous un LulzSec, vēsta BBC.

Patlaban aizturētos vīriešus nopratina Skotlendjardas e-noziegumu nodaļa. Vīriešu arests ir daļa no pasākumu kopuma, kas tiek veikts Lielbritānijā. Aizturēšanas operācijās ir iesaistīts arī FBI.

Arī okeāna otrā pusē – ASV, tiesas priekšā stājušās 14 personas, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos hakeru grupējuma Anonymous aktivitātēs. Aizturētie noliedz saistību ar uzbrukumiem PayPal mājaslapai. Uzbrukumi tika veikti pērnā gada decembrī.

No grupējumu Anonimous un LulzSec hakeru uzbrukumiem ir cietušas vairākas pasaules mēroga kompānijas, piemēram, Amazon un PayPal. Cietusi arī Centrālā Inteliģences aģentūra (CIA), ASV Senāts un Lielbritānijas Smago un organizēto noziegumu dienests.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Nīderlandē obligāto Covid-19 sertifikātu ieviešanu aizkavējuši hakeru uzbrukumi, svētdien paziņojusi Nīderlandes Veselības ministrija.

Hakeru uzbrukumu rezultātā cilvēkiem sestdien bija grūtības lejupielādēt Covid-19 sertifikāta QR kodu, taču uzbrukumi tika novērsti, paziņoja ministrija.

Nīderlandes iedzīvotājiem no sestdienas, lai apmeklētu restorānus, sporta notikumus vai kultūras pasākumus, obligāti jāuzrāda sertifikāts, kas apstiprina, ka viņi ir vakcinējušies pret Covid-19, šo slimību pārslimojuši vai ka viņiem ir negatīvs nesen veikta Covid-19 testa rezultāts.

Nīderlandē, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, Covid-19 sertifikātu ieviešana izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus. Sestdien valstī notika vairākas demonstrācijas pret tiem.

Nīderlandē prasība par obligātiem Covid-19 sertifikātiem stājas spēkā, valstij atceļot 1,5 metru sociālās distancēšanās prasību.

Ķīnas hakeri ir mēģinājuši nozagt paroles simtiem Gmail e-pasta pakalpojumu izmantotājiem, ieskaitot ASV augstākā līmeņa valdības amatpersonas, militāristus, kā arī Ķīnas cilvēktiesību aktīvistus un žurnālistus, paziņojusi kompānija, vēsta Reuters.

Hakeri vēlējušies iegūt savā rīcībā e-pasta kontu paroles dažādām personām, lai varētu tās uzraudzīt, norādīja Google, tomēr kompānija to atklāja un «pārtrauca hakeru kampaņu».

Uzbrukums ir bijis vērsts no Jinaņas, Šandongas provincē, kur atrodas vairāki Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijai piederoši tehniskās izlūkošanas biroji. Tiek uzskatīts, ka šie biroji ar Ķīnas valdības svētību «koncentrējas uz kļūdu izmantošanu ārvalstu tīklos».

Pēc šī uzbrukuma ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) ir uzsācis izmeklēšanu. Ķīnas valdība savu iesaisti notikušajā noliedz. Tomēr šādas darbības valstī ir populārs hobijs, skaidro Reuters. Ķīnā ir daudz tīmekļa vietņu, kas par zemu samaksu piedāvā apgūt hakera «profesijas» pamatprincipus.

Atbildību par 2007. gadā izdarītajiem hakeru uzbrukumiem Igaunijas interneta tīklam uzņēmusies kāda Kremļa atbalstīta jauniešu kustība, ziņo Financial Times.

Db.lv jau vēstīja, ka hakeru uzbrukumi Igaunijai sākās pēc tam, kad valsts valdība nolēma pārvietot Padomju laiku bronzas pieminekli.

Kaut arī Igaunijas pārstāvji apgalvojuši, ka uzbrukumi nākuši no Krievijas, pati Krievija noliedza jebkādu saistību ar notikušajiem kiberuzbrukumiem Igaunijai. Kāds Konstantīns Goloskokovs norādījis Financial Times, ka ir pārstāvis no jauniešu grupas Naše, kura strādā Kremļa labā, un kopā ar dažiem sabiedrotajiem organizējis uzbrukumus Igaunijas interneta sistēmai.

"Tas uzbrukums patiešām bija lēts, taču tas piespieda visu valsti saraut saikni ar internetu," sacījis M. Lesks, piebilstot, ka pasaulē ir pietiekami daudz cilvēku, kuri būtu ar mieru šķirties no šādas summas, lai radītu neērtības saviem konkurentiem.

Sākot ar šodienu, SEB bankas klienti konta atlikuma pārlūkošanu un rēķinu apmaksu var veikt, izmantojot SEB bankas mobilo internetbanku. Savukārt iPhone un Android tālruņos papildus iespējams aplūkot tuvākās filiāles un bankomātus, uzzināt aktuālos valūtu kursus un izmantot valūtu kalkulatoru, informē banka.

Kā liecina SEB bankas un Mindscan veikts pētījums - mobilo internetbanku izmanto katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, kurā visbiežāk veic divas funkcijas – konta atlikuma pārlūkošanu un rēķinu apmaksu.

«Pēc veiktā pētījuma datiem, mēs redzam, ka jau šobrīd katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs jeb 26% respondentu lieto mobilo internetbanku. Šāda mobilās internetbankas popularitāte skaidrojama ar lietošanas ērtību – vairāk nekā puse jeb 65% no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka mobilās internetbankas nozīmīgākā priekšrocība ir iespēja izmantot to jebkurā laikā un vietā bez datora starpniecības, skaidroja SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.