Tekstilmākslinieks jau sen vairs nesēž tikai pie stellēm, auzdams gobelēnus. Tekstilmāksla un dizains mūsdienās ir cieši saistīti ar jauno tehnoloģiju atradumiem. "Es strādāju uz robežas starp mākslu un zinātni," atzīst Zane Bērziņa, uz kuras vizītkartes rakstīts "tekstila dizains un materiālu izpēte".
Pagriezienu no tradicionālās tekstilmākslas uz tehnoloģiju un zinātnes pusi lielā mērā ietekmējuši Zanes doktora darba vadītāji Londonas Mākslas universitātē (University of Arts London) un īpaši tekstildizainere Frānsisa Gīsina (Francis Geesin), kura ir viena no pionierēm fleksiblās elektronikas jomā. Strādājot pie doktora darba projekta Skin Stories, kas karalienes Elizabetes II vizītes laikā 2006. gadā bija apskatāms arī Rīgā, Zane Bērziņa pētīja ādu kā materiālu un mēģināja atveidot tās īpašības un funkcijas tekstila membrānās.
Universālajām, konkrētajām zinātnes patiesībām saskaroties ar mākslinieka individuālo, subjektīvo interpretāciju, pavērās plašs un aizraujošs lauks jaunām idejām. "Zinātnieki un mākslinieki strādā ar dažādām metodēm, bet mērķis abiem ir viens - saprast, kas dzīvē notiek un kāda ir mūsu pastāvēšanas jēga," saka Zane. "Es strādāju ar jaunām idejām un konceptiem, mēģinot saprast, kā mainās sabiedrība un kurā virzienā varētu attīstīties interaktīvais tekstildizains."
Pārstāv Latviju
Jau studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, Zane izmantoja iespēju studentu apmaiņas programmas ietvaros braukt mācīties Mākslas un dizaina universitātē Helsinkos, vēlāk Eksperimentālās modes un tekstila dizaina institūtā Berlīnē, tad Parīzē un Londonā. Kad pagājušajā nedēļā tiekamies viņas gaišajā dzīvoklī vienā no jaunās arhitektūras ēkām Padingtonas rajonā Londonā, priekšnamā stāv ceļojumu koferis - Zane tikko atgriezusies no Berlīnes, bet pēc pāris dienām jādodas uz Noridžu un tad Liverpūli, kur notiek izstādes ar viņas piedalīšanos.
Izstādi Cloth & Culture Now Noridžā atklāj auduma kultūrai veltīta konference, kurā uzstājas arī Zanes mamma, tekstilmāksliniece Astrīda Bērziņa. Zanes profesijas izvēle nenoliedzami ir saistīta ar mammas nodarbošanās ietekmi. "Būdama maza meitene, es un kaķis spēlējāmies ar dzijas kamoliņiem zem mammas stellēm, un, kad man bērnudārzā jautāja, par ko es vēlos kļūt, teicu - par tekstilmākslinieci."
Izstādē, kurā piedalās sešu valstu mākslinieki, Zane Bērziņa pārstāv Latviju. Lai arī viņas darbs tieši neskar latviešu identitātes vai kultūras jautājumus un neseko tekstilmākslas tradīcijām, Zane ir lepna būt par Latvijas kultūras daļu pasaulē. Šobrīd cieša sadarbība viņai izveidojusies ar Vācijas, Zviedrijas un Kanādas zinātniekiem un māksliniekiem, bet viņa ir priecīga par šo darbu stāstīt arī Latvijā - Zane ir kuratore pasākumu ciklam Body & Space - inovatīvais tekstildizains no Zviedrijas, kas februāra vidū sāksies Rīgā.
Gudrie audumi, par kuriem tiks runāts Body & Space seminārā, pēc Zanes domām, varētu būt joma, kurā veiksmīgi varētu strādāt arī Latvijā, ņemot par paraugu zviedru dizaineru, tehnologu, uzņēmēju un zinātnieku sadarbības.
Piespēlē idejas
Agrāk mākslinieks un dizainers lielākoties strādāja vienatnē, bet tagad darbs bieži vien notiek projektos, kuros iesaistīti daudzi cilvēki. Strādāšana darba grupās ir ļoti svētīga, atzīst Zane. "Tādā veidā atklājas jaunas perspektīvas un darbs notiek intensīvāk, lai gan - no otras puses - rodas arī jauni jautājumi, piemēram, par intelektuālā īpašuma tiesību piederību. Uzsākot jauno izpētes projektu, pusgads bija jāvelta tikai, lai sakārtotu tā juridisko pusi."
Pētnieciskā darba mērķis nav gala produkts, bet gan potenciāla atklāšana, ko pēc tam var izmantot un attīstīt citi. "Es piespēlēju idejas. Gala produkta izveide un ražošana mani tik ļoti neinteresē, jo radošais posms šajā procesā ir ļoti neliels, galvenā uzmanība tiek pievērsta ražošanas iespējām. Tas vairāk ir organizatoriskais darbs, kas prasa daudz pūliņu, īpaši uzraugot ražošanas procesus, jo cilvēkiem ir ļoti dažāda izpratne par kvalitātes standartiem."
Daļa no Zanes izstrādnēm tomēr ir ieviesta dzīvē gatava produkta veidā, piemēram, inovatīvi biroja telpu sadalītāji no tekstila. "Arhitektūrā mūsdienās ļoti izplatīti ir auksti materiāli - metāls, stikls, tāpēc ir nepieciešams šo vidi atdzīvināt un tekstils te labi iederas."
Nav tā, kā izskatās
Jaunākais Zanes Bērziņas vadītais projekts, kurā iesaistīts tekstila pētniecības institūts TITV Greiz Vācijā, kā arī citi pētnieki un dizaineri, ir E-Static Shadows. "Mani fascinē ideja par to, ka mēs visi esam kā mazas spēkstacijas - kustoties mēs nepārtraukti radām enerģiju. Es vēlos izveidot tādas tekstilsistēmas, kas spētu reģistrēt elektrostatisko enerģiju telpā. To vizualizējot, tiks radīti interaktīvi darbi - ēnas uz tekstila ekrāna, kuru lielums būs atkarīgs no garāmejošā cilvēka elektrostatiskā lādiņa lieluma. Ir svarīgi pievērst uzmanību šai parādībai."
Radošā izpēte zinātnes un tehnoloģiju kontekstā Anglijā tiek uzskatīta par ļoti svarīgu un ir valdības atbalstīta, uzsver Zane. Domājot par dabas resursu saudzēšanu, šī cilvēku pašu radītā enerģija nākotnē, iespējams, var tikt izmantota arī praktiskiem mērķiem, to uzkrājot un pēc tam uzlādējot, piemēram, mobilo telefonu. Tāpat attīstīsies inteliģentās tekstila sistēmas, kas jau tagad var aizstāt pierasto telefona vai datora klaviatūru - ir žaketes, kurās tā ir integrēta.
Gan apģērbs, gan arhitektūra kļūst aizvien interaktīvāki, pateicoties jaunajiem materiāliem, kas izstrādāti ar nanotehnoloģiju palīdzību. "Lietas vairs nav tādas, kādas tās izskatās, mainās priekšstati par to, kas ir iespējams, un, manuprāt, nākotnē būtiski izmainīsies visa vide, kurā dzīvojam. Tas ir ļoti interesanti, un tā ir manu pētījumu joma." Šai nākotnei veltīta arī Mākslas un radošo tehnoloģiju fonda (FACT) rīkotā izstāde sk-interfaces, kas šodien tiek atklāta Liverpūlē. Zanes Bērziņas darbs tajā ir 35 m2 siena - Touch Me Wall - pieskārienjūtīgas tapetes, kas reaģē, saskaroties ar cilvēka ķermeņa siltumu.
Teksts un tekstils
Man dzīvē šobrīd viss sākas ar E - tā par aktuālajiem projektiem stāsta Zane. Bez E-Static Shadows vadīšanas viņa ir arī projekta electronic-text+textiles (e-t+t) radošā direktore. Teksts un tekstils - tā nav tikai vārdu spēle. "Starp tekstu un tekstilu ir diezgan liela saistība. Abi cēlušies no viena grieķu vārda - texere, kas nozīmē pavediens. Tas var būt domas pavediens un arī pavediens, kas veido audumu. Latviski ne tik ļoti, bet angļu valodas vidē daudz tiek runāts par koncepciju saaušanos (interweaving the concepts). Koncepcija kā tāda nav kaut kas plakans, tās ir vairākas lietas, kas savītas kopā. Saaust var gan dažādas idejas, gan materiālus."
e-t+t darbojas kā starpdisciplināra platforma jaunām idejām, kas nodrošina māksliniecisko izpēti un darbu tādos laukos kā literatūra, valoda, tekstils un materiālā kultūra. Viens no projekta radošajiem direktoriem ir arī Ilinoisas Universitātes literatūras profesors, Elektroniskās literatūras asociācijas priekšsēdētājs Džozefs Tabi (Joseph Tabbi), kuru savulaik ceļi aizveduši uz Latviju. Komandu papildina pētniece Manuela Rosīni (Manuela Rossini) no Šveices, kuras specialitāte ir posthumānisma kultūras idejas.
"Mums likās, ka būtu interesanti apvienot elektronisko literatūru un kultūru ar elektronisko tekstilu, pētot, kā jaunās tehnoloģijas ietekmē un maina mūsu dzīvi. Tas paplašina arī mūsu pašu redzesloku, jo katram no mums ir atšķirīga kultūras un profesionālā pieredze. Kaut dažkārt ir tā, ka šī iemesla dēļ mēs viens otru nesaprotam, tomēr galvenais, ka mums ir vēlēšanās saprast un, esot dialogā, mēs saprotamies aizvien labāk. Manuprāt, tieši tāds ir nākotnes modelis starpnozaru sadarbībai, kas ir priekšnosacījums, lai rastos inovācijas."
Attaisnot cerības
"Mana attīstība lielā mērā notikusi tāpēc, ka esmu satikusi cilvēkus, kuri man ir noticējuši," atzīst Zane. "Daudzi ir palīdzējuši un atbalstījuši. Kad 90. gadu vidū atbraucu uz Vāciju, man nebija ne naudas, ne stipendijas, nedz mitekļa vai valodas zināšanu, un mani augstskolas profesori ir pat iestājušies par mani varas iestādēs, lai tikai es varētu tur palikt mācīties. Tāpēc vienmēr esmu uzskatījusi, ka man jāattaisno uz mani liktās cerības. Tas man ir bijis ļoti svarīgi." Bija sajūta, ka jābrauc projām, - tā savu toreizējo izvēli doties studēt ārpus Latvijas skaidro Zane. Par savām pilsētām Zane tagad sauc Berlīni, Rīgu un Londonu, kur viņa dzīvo jau astoņus gadus. "Domāju, ka šobrīd un arī tuvāko gadu laikā tieši Londonā tiks rasti inovatīvākie risinājumi manā profesijā."