2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 12,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2019. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,4 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkst.

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trīs gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,64 % salīdzinājumā ar 0,74 % 2018. gadā un 0,81 % 2017. gadā.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkst. bērnu (par 528 mazāk nekā 2018. gadā) un nomira 27,7 tūkst. cilvēku (par 1 101 mazāk). Mirušo skaits pērn bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkst.) bija 1972. gadā. Samazinoties mirušo skaitam, negatīvais dabiskais pieaugums ir sarucis un bija 8,9 tūkst (2018. gadā tas bija 9,5 tūkst.).

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Gada pārskata ziņojums par integrāciju Īrijā liecina, ka nodarbinātības līmenis imigrantu vidū laikā starp 2008. un 2011.gadu pazeminājies par 40%. Salīdzinoši Īrijas pilsoņu vidū tajā pašā laikposmā strādājošo skaits samazinājies par 10%. Iebraucēju bezdarba līmenis 2011.gadā bijis 18%, salīdzinājumā ar nepilniem 14% Īrijas pilsoņu vidū, vēsta baltic-ireland.ie.

Ziņojumā, ko šodien publicējis Integrācijas centrs un Ekonomisko un sociālo pētījumu institūts (ESRI), teikts, ka iebraucēju vidū ir maz pašnodarbināto personu, kas skaidrots ar to, ka ārzemniekiem trūkst informācijas par valsts atbalsta pakalpojumiem uzņēmējdarbībai.

Pētījumā cita starpā arī konstatēts, ka imigrantu bērni ir ļoti motivēti skolēni, viņiem ir pozitīvāka attieksme pret skolu nekā īru vienaudžiem. Iebraucējiem ir ļoti augsti izglītības mērķi attiecībā uz viņu bērniem. Vairāk grūtību skolā izjūt iebraucēju bērni, kuriem angļu valoda nav dzimtā, šādās ģimenēs arī vecākiem biežāk ir grūtības palīdzēt bērniem mājas darbu izpildē, atzinuši pētnieki.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Vakar, 23. novembrī, Saeima pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Šo grozījumu mērķis bija novērst situāciju, ka Latvijas iedzīvotāji savus auto reģistrē kaimiņvalstīs, un izvēlētais risinājums ir jauna «iebraucēju autonodokļa» noteikšana.

Grozījumu sākotnējā redakcija paredzēja šādu autonodokli 10 eiro apmērā par Latvijā pavadītu dienu piemērot visiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas iebrauc Latvijā ar ārvalstīs reģistrētu auto (1). Pret šādu risinājumu asi iestājās Eiropas Latviešu apvienība, kas norādīja uz Satversmei neatbilstošu nevienlīdzīgu attieksmi pret ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem, būtisku apgrūtinājumu Latvijas diasporas saiknes uzturēšanai ar Latviju un kaitējumu Latvijas spējai efektīvi aizstāvēt savas intereses starptautiskajās organizācijās, uz kurām darbā norīkoti Latvijas pārstāvji (2). Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšlikumus atbalstīja Saeimas Saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (NA). Tā rezultātā Saeima likumprojektu mainīja, jauno iebraucēju autonodokli piemērojot tikai tām personām, kuru dzīvesvieta reģistrēta Latvijā. Proti, diasporas pārstāvji, kuri pārdeklarējuši savu dzīvesvietu jaunajā mītnes zemē, no šāda nodokļa būs atbrīvoti.

Jūlijs atnāca ar pozitīvām izmaiņām drošības pasākumos, taču bezrūpība iebraucēju kontrolē un tās sekas izraisīja paniku ierēdņos un pārtrauca uzņēmējdarbības atdzimšanu. Mūsuprāt, vajadzēja ierobežot "berzēšanās" un "rīvēšanās" iespējas, nesodot "miermīlīgos" ēdinātājus.

Ēdinātāji atmesti atpakaļ par mēnešiem, samazinot iespējas atpelnīt zaudējumus, kā arī uzliktas papildus administratīvās prasības, pie kam uzspiežot latviskā vidē obligāti lietot svešvalodas. Pie kam jau šodien uzsāktas policijas pārbaudes par tā esamību.

Kaut Veselības ministrijas eksperti atzīst, ka iebraucēji ir galvenais risks vīrusa izplatībai, vienlaikus tikai tagad uzsākta iebraucēju uzskaite. Iebraucēji no ASV un citām riska valstīm netiek pārbaudīti ar temperatūras mērījumiem. Ne lidostā, ne citos iebraucēju ieceļošanas punktos nav temperatūras mērītāju un informatīvo punktu. Kaut šādas ierīces temperatūras mērīšanai cilvēku plūsmā izmaksā tikai ap 2500 eiro, tomēr 2 miljardu budžetā vīrusa profilaksei naudas nav.

2016. gada 1. ceturksnī tekošais konts jau otro ceturksni pēc kārtas veidoja pārpalikumu 101 miljonu eiro vērtībā jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikuma veidošanos galvenokārt ietekmēja Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdes sākotnējo ienākumu kontā, kā arī preču konta dinamika, kuru turpina raksturot importa samazināšanās, ko ietekmē gan izejvielu cenu kritums, gan kapitālpreču samazinājums.

1. ceturksnī preču bilances deficīts bija 460.9 milj. eiro (8.4% no IKP). Latvijas preču eksports un imports 2016. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu uzrādīja kritumu attiecīgi par 6.3% un 7.3%. Preču importa straujāks kritums par preču eksporta kritumu ietekmēja preču bilances uzlabošanos. Preču grupas, kurās bijis lielākais eksporta kritums, ir mehānismi un mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, minerālprodukti un tekstilmateriāli, kā arī to izstrādājumi. Savukārt importa kritumu turpina ietekmēt minerālproduktu cenu kritums, kā arī kapitālpreču imports saistībā ar vājo investīciju vidi.

Iebraucējiem ir jāapgūst attiecīgās zemes valoda un viņiem jādod iespēja strādāt

Šos aspektus par pašiem svarīgākajiem emigrantu integrācijā uzskata starpkultūru eksperts Pelegrīno Rikardi (Pellegrino Riccardi). Rīgā viņš viesojās pēc Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas uzaicinājuma ar lekciju par starpkultūru jautājumiem saistībā ar bēgļiem.

LPVA, gatavojoties semināram, veica biedru aptauju: vai uzņēmumi būtu gatavi pieņemt darbā emigrantus. 70% atbildēja, ka nebūtu vis. «Domāju, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā šādai sabiedrības attieksmei ir vēl viens papildu iemesls – padomju laika pieredze. Cilvēki jūtas ievainojami (vulnerable), un ievainojami cilvēki ir ārkārtīgi piesardzīgi pret visu, kas viņus var apdraudēt. Ja es būtu latvietis, es arī tā justos,» respektu pret baltiešu izjūtām demonstrē P. Rikardi.

Vēl pavasarī Vācijas bulvārprese cēla trauksmi par iebraucēju pūļiem no Austrumeiropas, kas pēc darba tirgus atvēršanas 1. maijā it kā pārplūdināšot Vāciju, nosizdami algas vietējiem. Tomēr aktīvāk nekā no Polijas, Bulgārijas un Rumānijas emigrācija uz Vāciju notikusi no krīzes un bezdarba nomocītajām Dienvid eiropas zemēm, galvenokārt Grieķijas un Spānijas, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Bet ko lai es daru Spānijā? Tur man cerību nav nekādu,» tā, vaicāts, vai nebīstas no neveiksmes, mezdamies uz galvas aukstā ūdenī, atmetis ar roku divdesmit četrus gadus vecais Karloss, kurš pirms pāris nedēļām pametis savu dzimto Barselonu un ieradies Berlīnē.

«Mēģināšu sameklēt darbu šeit. Vācija ir bagāta valsts, šeit ekonomika aug, bet pie mums viss izskatās ļoti drūmi,» viņš stāstījis. Pagaidām viņš īrējot gultasvietu hostelī, darba meklējumiem vēl īsti nav pievērsies, laiku lielākoties vadīdams izklaidēs, bet «tūliņ ķeršoties klāt arī tam». Nekādas īstas profesijas gan viņam neesot, vācu valodā viņš nezina gandrīz ne vārda, arī angliski runā ar grūtībām.

Cilvēku skaits, kas pamet Lielbritāniju pagājušajā gadā sasniedzis rekorda skaitu. Galvenokārt tas ir pateicoties tam, ka Austrumeiropas viesstrādnieki atgriežas mājās, liecina publiskotie oficiālās statistikas dati.

Sarūkot ekonomikai, un darba tirgum kļūstot arvien «saspīlētākam», iebraucēju skaits no Austrumeiropas ir samazinājies par ceturtdaļu. Statistikas arī norāda, ka no valstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadam, strādāt gribošo cilvēku skaits līdz šā gada septembrim, ir samazinājies vēl dramatiskāk - par 41% līdz 106 000.

Jāatzīmē, ka jauno iebraucēju skaits vasltī pieaudzis līdz vairāk nekā pusmiljonam.

Kopumā migrācija valstī pagājušajā gadā palielināja Lielbritānijas iedzīvotāju skaitu par 163 000. Lielbritānijā ieceļoja 590 000 cilvēki, bet izceļoja no tās 427 000.

«Mūsu jaunā sistēma dod mums lielāku kontroli pār tiem, kas ierodas Lielbritānijā. Tādējādi mēs nodrošinām to, ka te var dzīvot tikai tie, kurus Lielbritānija vēlās,» norādīja Lielbritānijas imigrācijas lietu ministrs Fils Vulass (Phil Woolas).

Grieķijas varasiestādes nolēmušas uz Kosas salu, kur šonedēļ izraisījās sadursmes policijas un nelegālo imigrantu starpā, nosūtīt kruīza kuģi, kurā tiks izmitināta daļa iebraucēju, piektdien pavēstīja amatpersonas.

Kuģis atradīsies galvenajā salas ostā. Tajā uz laiku varēs apmesties 2500 cilvēku.

Lainerī imigranti varēs piereģistrēties un saņemt dokumentus, kas viņiem ļaus turpināt ceļojumu pa Eiropu.

Grieķijas varasiestādes uz nelegālo imigrantu pārpludināto salu nosūtījušas arī policijas papildspēkus un paātrinājušas iebraucēju reģistrācijas procesu.

Kosā - salā ar 30 000 iedzīvotāju - pēdējā laikā ieradušies jau 7000 imigrantu.

Grieķijas policisti otrdien Kosā pielietoja spēku pret imigrantiem, kas tika izmitināti vietējā futbola stadionā.

Policisti izmantojuši stekus un pavērsuši pret imigrantiem ugunsdzēšamos aparātus. Ziņu aģentūras AFP fotogrāfs no notikuma vietas vēstīja, ka policisti par šādu soli izšķīrušies, lai nepieļautu bīstamu drūzmēšanos pie stadiona ieejas.

Bez darba palikušie austrumeiropieši būtu jādeportē no Nīderlandes, ja tie atteiksies valsti pamest labprātīgi, intervijā Nīderlandes laikrakstam Telegraaf norādīja tās sociālo lietu un nodarbinātības ministrs Henks Kamps.

Bezdarbniekiem no Austrumeiropas gan sākumā varētu piedāvāt Nīderlandi pamest labprātīgi, bet, ja tie atteiksies to darīt, Nīderlande varētu tos izraidīt.

Liberālās «Tautas kustības par brīvību un demokrātiju» pārstāvošais ministrs laikrakstam vēl norādīja, ka izkontrolēt to, kur dzīvo iebraucēji no Austrumeiropas un ar ko tie nodarbojas esot grūti, tāpēc valstij būtu jāveic rūpīgāka šo iebraucēju reģistrēšana.

Pēc ministra datiem, ap 40% bezpajumtnieku patversmēs dzīvojošie esot poļi.

Savukārt ziņu resurss Duch News ziņo, ka vairāki Nīderlandes politiķi esot aicinājuši valdību steidzīgi tikt galā ar nekontrolējamo «iebraucēju cunami».

Romas mērs Ignazio Marino atbalsta plānu itāļu ģimenēm maksāt 30 eiro dienā par imigranta uzņemšanu. Valsts imigrācijas centri vairs nespēj tikt galā ar iebraucēju pieplūdumu, ziņo thelocal.it.

Saskaņā ar plāniem summa, kādu pašlaik valdība tērē imigranta uzturēšanai - aptuveni 30 eiro dienā - tiks tiešā veidā nodota ģimenei, kura būs piekritusi uzņemt iebraucēju.

Itālijas imigrācijas centri ir pārpildīti, jo šogad valstī ieradušies jau aptuveni 130 tūkstoši imigrantu.

Tiek cerēts, ka šis plāns veicinās arī iecietību sabiedrībā un sociālo integrāciju.

Itālija ir pirmais ierašanās punkts desmitiem tūkstošu migrantu, kuru mērķis ir Eiropa. Bēgot no pilsoņu kara, valstī ierodas arvien vairāk sīriešu.

Baltijas SPA centriem, konkurējot gan par vietējo, gan ārvalstu klientu piesaisti, nozīmīga ir cena un pakalpojuma pieejamība

«Lietuvai ir plašāks piedāvājums. Latvijā šobrīd ir viena Jūrmala, ko var dēvēt par SPA kūrortu, savukārt Lietuvā vairāku gadu laikā ir izveidojušies pieci seši šādi kūrorti. Arī tad, ja jārunā par lielām viesnīcām, kas piedāvā plašus SPA pakalpojumus, Lietuvā ir vairāk nekā 20 šādi centri, bet Latvijā – ievērojami mazāk. Tādējādi tikai likumsakarīgi ir tas, ka Lietuva šajā jomā ir krietni vien priekšā Latvijai,» DB apgalvo Lietuvas Nacionālās SPA asociācijas prezidents Lukass Mackevičs (Lukas Mackevičius).

«Ja runājam par konkurenci starp Baltijas valstīm SPA jomā, tā ir jāiedala divās daļās. Viena no tām ir konkurence par tūristu no Krievijas. Var teikt, ka šajā jomā nekādas īpašās konkurences nav, jo lielā mērā krieviem ir diezgan vienalga, kurp doties atpūsties pie Baltijas jūras. Viņi vienu gadu dodas uz Igauniju, otru – uz Latviju, trešo – uz Lietuvu. Tādējādi var teikt, ka Krievijas tūristi ir sadalījušies trīs daļās, un konkurences cīņa par šo segmentu faktiski nenotiek. Cita runa ir par Latvijas klientu. Pēdējos pāris gados ģeopolitisku notikumu rezultātā esam zaudējuši diezgan daudz krievu tūristu, un šo Krievijas atpūtnieku skaita kritumu lielā mērā kompensē tieši tūristi no Latvijas. Protams, esam priecīgi, ka latviešiem šeit patīk un viņi te brauc, bet joprojām neesam tā īsti izpratuši, kāpēc tā ir. Iespējams, tas tāpēc, ka Igaunijā SPA pakalpojumi ir lētāki nekā Latvijā. Tāpat pieļaujam, ka pēdējā laikā latviešiem naudas ir vairāk, nekā iepriekš, un nav noslēpums, ka cilvēkiem no Latvijas vienmēr ir paticis apmeklēt Igauniju – tagad tas tiek apvienots ar SPA apmeklējumu. Tāpat pieļaujam, ka sava loma ir arī apstāklim, ka Igaunijas SPA asociācija ir pārstāvēta Latvijā. Visvairāk iebraucēju šobrīd mums ir tieši no Latvijas, taču pēdējā laikā pamazām sāk atgriezties arī Krievijas tūristi,» savukārt spriež Igaunijas SPA asociācijas menedžere Aire Tofera (Aire Toffer). Statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusē par 11% pieaudzis Latvijas tūristu skaits Igaunijā. Somijas un Krievijas tūristu, lai gan ievērojami vairāk par latviešiem, tomēr bijis mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

Arvien vairāk cittautiešu vēlas palikt dzīvot Latvijā, noskaidrots pētījumā par trešo valstu pilsoņu portretu Latvijā.

Pēdējo gadu laikā gan termiņuzturēšanās atļauju (TUA), gan pastāvīgo uzturēšanās atļauju (PUA) īpašnieki arvien biežāk plāno palikt Latvijā ilgāku laiku vai pavisam. Pētījumā norādīts, ka 2009.gadā palikt Latvijā uz dzīvi vēlējās 33,2% TUA īpašnieku, savukārt šogad to vēlējās jau 52,3%.

Aptuveni 11 reizes sarucis to TUA īpašnieku skaits, kuri Latvijā vēlētos uzturēties ne ilgāk par vienu gadu.

Savukārt PUA īpašnieku vidū šogad Latvijā uz dzīvi vēlējās palikt 81,1%.

Pētījumā noskaidrots, ka 60% trešo valstu pilsoņu ar TUA un PUA jūtas saistīti ar Latviju. Piederības sajūtu Latvijai ietekmē uzturēšanās ilgums Latvijā un latviešu valodas mācīšanās pieredze.

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Šā gada pirmajos četros mēnešos oficiāli no Latvijas emigrējuši 5113 cilvēki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn šajā laika posmā emigrēja 3238 Latvijas iedzīvotāji, kas nozīmē, ka šogad emigrējušo skaits audzis par 58%.

Šogad janvārī no Latvijas oficiāli izbrauca 1116 cilvēki, februārī - 1185 cilvēki, martā - 1392 cilvēki, bet aprīlī jau 1420 cilvēki, kas ir augstākais vienā mēnesī emigrējušo skaits kopš 1999.gada.

No citām valstīm Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos iebraukuši 725 cilvēki, kas ir par 16,5% mazāk nekā pērn šajā periodā, kad valstī iebrauca 868 personas.

Gada pirmajos četros mēnešos izbraukušo iedzīvotāju skaits par 4388 cilvēkiem pārsniedza iebraucējus.

Daudzi šobrīd ir neziņā ģeopolitisko izmaiņu dēļ, tomēr pārmaiņu laiki var būt lieliska iespēja jaunu virsotņu sasniegšanai

Ir nenoliedzams fakts, ka Latvijas 98. dzimšanas dienu mēs sagaidām globāli nemierīgos laikos. ASV ir ievēlēts jauns prezidents, no kura daudzi pasaulē šobrīd vēl nezina, ko sagaidīt. Lielu izaicinājumu priekšā atrodas arī Eiropas Savienība, kura šovasar jau piedzīvoja vienas ļoti nozīmīgas dalībvalsts izstāšanās paziņojumu, turklāt atrisinātas nav arī iepriekšējās problēmas attiecībā uz ekonomisko situāciju un lielo iebraucēju pieplūdumu. Joprojām saspringtas ir arī Rietumu attiecības ar Krieviju. Tik vērienīgas izmaiņas, kuru iznākumu šobrīd vēl neviens skaidri nevar pateikt, sabiedrībā nereti raisa haosa un nedrošības izjūtu, laurus plūc populisti, kas mēģina cilvēku prātus piesārņot ar dīvainām un kļūdainām teorijām.

Šveiciešu ksenofobija var radīt ne tikai ekonomiskas sekas, imigrācijas referenduma balsojums var stiprināt nacionālos uzskatus arī citās Eiropas valstīs.

Ar šveiciešu imigrācijas referenduma balsojumu, kas paredz imigrācijas kvotu atjaunošanu Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, nākamo trīs gadu laikā vispirms būs jātiek galā Šveices valdībai. Taču, plašāk ņemot, šis referenduma iznākums ir vērā ņemams signāls visai Eiropai, kur dominē Eiropas Savienības brīvas preču un cilvēku pārvietošanās idejas globalizācijas garā.

Runājot par pašu Šveici – šī valsts dzīvo no imigrantiem. Tās iedzīvotāju skaits kopš 1970. gada ir dubultojies tieši pateicoties imigrācijai. Tas nozīmē drošas pensijas un ekonomisko izaugsmi, jo pusi no valsts iekšzemes kopprodukta rada tieši tur dzīvojošie ārzemnieki. Šveicei pašai arī nepietiek vietējo darbaroku, lai nodrošinātu valsts veiksmīgu attīstību. Tas nozīmē to, ja Šveice akceptētu to 50,34% referenduma dalībnieku gribu, kas prasīja ārzemnieku kvotu atjaunošanu, tā pati iešautu sev kājā. Nemaz nerunājot par to, ka tā Šveice izpelnītos arī citu valstu ekonomiskās sankcijas. Viens piemērs tam jau ir – elektrības pārrobežu tirdzniecības ieceres ar ES pašlaik ir iesaldētas, kas bija Eiropas Komisijas reakcija uz Šveices referenduma balsojumu. Arī Vācijas ārlietu ministrs Šteinmeiers jau rādījis bargu vaigu un bildis, ka Šveice attiecībā uz ES nevarēšot nodarboties ar «rozīņu izlasīšanu no pīrāga», turpinot izmantot Eiropas vienotās sistēmas patīkamās lietas un izvairoties no mazāk patīkamajām, ar ko saprotams ieceļotāju pieaugums no ES valstīm ar zemāku labklājības līmeni. Taču ne tikai. Šveiciešiem neesot arī vēlēšanās palielināt Šveicē dzīvojošo vāciešu skaitu, kuru daudzums sasniedzis jau 92 tūkstošus, tāpat arī vairāk itāļu šveiciešiem nevajagot, kas iecienījuši šīs valsts dienvidus. Atceļot ārzemnieku kvotas, šveicieši bija rēķinājušies ar 8000 ārzemniekiem gadā, bet realitātē šīm pieticīgajām aplēsēm nācies pievienot vēl vienu nulli. Tādi argumenti kā iebraucēju radītais lēto dzīvokļu un darba vietu trūkums noskaņojuši šveiciešus arvien negatīvāk pret ārzemniekiem. Interesanti, ka visnegatīvākie pret ārzemniekiem bijuši tieši to Šveices kantonu iedzīvotāji, kur imigrantu ir vismazāk, bet Cīrihes, Ženēvas un Bāzeles iedzīvotāji, kur ārzemnieki koncentrējas visvairāk, balsojuši pret ierobežojumu atjaunošanu. Šis Šveices referenduma iznākums īpaši nozīmīgs arī ar to, ka var stiprināt citu Eiropas valstu nacionāli noskaņoto spēku pozīcijas, turklāt tieši pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Jāsaka, ka nacionālās idejas vairākās Eiropas valstīs ir gana spēcīgas jau tagad – tās atbalsta, piemēram, ap 25% franču un 22% itāļu. Arī Lielbritānijā arvien vairāk iesakņojas vēlmes samazināt tur iebraucošo aziātu skaitu.

Literāri muzikālais klubs Četri balti krekli šogad pirmo reizi izlēmis strādāt vasaras režīmā, šādi piemērojoties ārvalstu tūristu plūsmai Vecrīgā, liecina tā izplatītā informācija.

Četru baltu kreklu līdzīpašnieks Normunds Jakušonoks informē, ka trešdienās un ceturtdienās ierasti latviskais mūzikas formāts tiks nedaudz «atšķaidīts» ar dzīvespriecīgām un tautā iemīļotām ārzemju dziesmām.

N. Jakušonoks piebilst, ka pārmaiņas vasarā būs arī literāri muzikālā kluba Četri balti krekli darba laikā, un muzikālā ikvakara programma turpmāk sāksies nevis 22:00, bet 23:00,

Līdz jaunās sezonas sākumam ieeja uz visiem pasākumiem būšot bez maksas.

«Lai gan vasaras laiks un Vecrīgas atmosfēra mudina uz visādām vaļībām apģērbā, taču 15 darba gados iedzīvināto «dresskodu» gan mēs turpināsim saglabāt. Nekādu sporta apģērbu! Un nekādu sporta apavu!» precizē N. Jakušonoks.

Investoru interese ir arī atsevišķi tikai par Parex bankas nerezidentu biznesu

Tādējādi vēl nevar pateikt, vai banka tiks strikti dalīta labajā un sliktajā, jo pastāv iespēja, ka investors tiks piesaistīts (labajam un sliktajam) nerezidentu biznesam, intervijā Db atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars. Iepriekš izskanēja informācija, ka par Parex bankas labo daļu varētu interesēties Skandināvijas bankas, kas jau darbojas Latvijā, bet nosacīti slikto daļu varētu nodot specializētiem fondiem, kas nodarbojas ar slikto aktīvu pārvaldi. (4-5 lpp)

Ekonomiku sildīs ar 90 miljoniem latu

Pie līdzšinējiem 16 miljoniem latu papildu no Eiropas fondiem būs pieejami vēl 30 miljoni latu Latvijā māju siltināšanas programmai, kuru uzskata par vienu no efektīvākajiem Latvijas ekonomikas sildīšanas veidiem. To vairākkārt uzsvēris un šādu programmu atbalstījis arī Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs. «Šis ir viens no izcilākajiem simboliem ekonomikas sildīšanai, jo turklāt tādējādi arī mazinām atkarību no energoresursu importa – ar katru nosiltinātu mājas kvadrātmetru samazinām Krievijas gāzes importu,» Db atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars, piebilstot, ka šī faktiski ir vienīgā struktūrfondu programma, no kuras tiešu labumu gūst fiziskas personas – dzīvokļu īpašnieki. (6-7 lpp)