Transports un loģistika

Iebraucot Baltkrievijā jāmaksā

Artis Kalveits, 18.03.2005

Jaunākais izdevums

Veicot pārvadājumus Baltkrievijas teritorijā, maksājums par koplietošanas autoceļu izmantošanu, būs jākārto katrreiz, iebraucot valsts teritorijā. Tas nozīmē: ja autopārvadātājs, braucot caur Baltkrieviju tranzītā uz Ukrainu, vienas dienas laikā, samaksājot par autoceļu lietošanu, ir iebraucis Baltkrievijā, šķērsojis valsts teritoriju, izbraucis un tajā pašā dienā atkal atgriežas Baltkrievijā, viņam, šķērsojot Baltkrievijas robežu, atkal jāmaksā. Šī kārtība nav jauna, taču līdz šim Baltkrievijas puse nebija par to oficiāli informējusi, tādēļ autopārvadātājiem uz robežas nereti radās domstarpības, Db informēja Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarma Kočāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noteikti labākie alkoholiskie dzērieni Latvijā

, 05.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

5.septembrī pārtikas izstādes Riga Food 2007 laikā noskaidroja alkohola konkursa rezultātus četrās dzērienu grupās – klasiskie degvīni, rūgtie un aromatizētie degvīni, liķieri, balzāmi. Konkursu rīkoja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Alkoholisko dzērienu konkursā par Riga Food medaļām sacentās 11 ražotāji no Latvijas, Baltkrievijas un Itālijas. Kopā konkursam iesniegti pavisam 42 dzērienu paraugi. Konkursa mērķis ir veicināt augstas kvalitātes produkcijas ražošanu un popularizēšanu patērētājiem.

Rezultāti grupā – klasiskie degvīni:

GRAND PRIX –Degvīns Kurland Original, SIA Jaunalko, Latvija;

1. vieta – Kņaz Vitovt, Grodņevskij LVZ Ņemanoff, Baltkrievija;

2. vieta – Expert vodka, L.I.O.N. & Co, Latvija;

3. vieta – Kazennaja Nr.1, Kļimovskij LVZ, Baltkrievija.

Rezultāti grupā – rūgtie un aromatizētie degvīni (degvīni, kas ražoti, aromatizējot tos ar augu valsts produktiem, dabiskajiem vai identiskiem aromatizētājiem):

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltkrievijas kravu miljoni lūkojas uz Latvijas ostām

Māris Ķirsons, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA 24 PM Baltkrievijā un Krievijā jūtoties kā zivs ūdenī – tur uzņēmums spēj sevi apliecināt nekustamā īpašuma projektu vadībā

SIA 24 PM savulaik dibināts kā holdinga a/s Dominante Capital īpašumu pārvaldīšanas uzņēmums. «Vairāku gadu griezumā mainītas prioritātes. Sākām piedāvāt ārpakalpojumus, bet pirms diviem gadiem paplašinājām darbību ar projektēšanu, projektu vadību un celtniecību, kas arī nodrošināja vērā ņemamu apgrozījuma palielinājumu. 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, to gandrīz dubultojām, bet šajā gadā prognozējam 10–15% pieaugumu,» skaidro SIA 24 PM valdes loceklis Mareks Saulgriezis.

Lauvas tiesu apgrozījuma kāpuma nodrošinājusi industriālo objektu attīstīšana un būvēšana «Esam pieraduši pie lieliem mērogiem, sarežģītiem objektiem. Šajā jomā esam profesionāļi. Tomēr cerēt, ka uzņēmums trīs vai četru gadus pēc kārtas dubultos apgrozījumu, nav reāli. 2013. gadā izrāvienu nodrošināja darbība ārzemēs, kur īstenojām vairākus objektus,» atzīst M. Saulgriezis. Veiksmīgā darbība eksporta tirgos SIA 24 PM nodrošina vietu DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

BTA: Ceļu uzturētāju bezdarbības dēļ apdrošinātāji cieš lielus zaudējumus

Jānis Rancāns, 07.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zaudējumiem, kas autovadītājiem radušies iebraucot bedrēs, apdrošinātājs BTA Insurance Company SE saviem KASKO apdrošināšanas klientiem pērn atlīdzībās izmaksājusi 75 tūkstošus latu.

No tiem 30 tūkstoši izmaksāti klientiem, kuri bija iegādājušies BTA produktu KASKO Bedres, kas sedz zaudējumus, ja auto ticis bojāts, iebraucot uz ceļa braucamās daļas esošā bedrē vai atvērtā kanalizācijas lūkā.

BTA norāda, ka gadījumos, kad automašīna tiek bojāta iebraucot bedrē, apdrošinātājam ir tiesības vērsties pret ceļu uzturētāju, lai regresa prasības veidā atgūtu līdzekļus, kas izmaksāti apdrošinātajai personai par bojājumiem. Taču kā rāda prakse šādu gadījumu ir ļoti maz. Apdrošinātāja atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece skaidro, ka tam ir zināmi iemesli.

«Jāņem vērā, ka par vienu gadījumu apdrošinātājs kā atlīdzību izmaksā vidēji ap 200 latiem. Taču, lai piedzītu šos līdzekļus no vainīgā ceļu uzturētāja regresa ceļā, apdrošinātājam jāinvestē milzīgi līdzekļi administratīvajos izdevumos. Otrkārt, tiesu procesi mūsu valstī velkas tik ilgi, ka apdrošinātājam atlīdzībā izmaksātās summas atgūšana var izmaksāt pat desmit reizes vairāk, nekā izmaksātās atlīdzības apjoms, turklāt patērētie resursi nav paredzami. Ja tās būtu desmit vai pat divdesmit lietas, tad mēs vērstos ar savām prasībām pret vainīgajiem, bet šādu lietu ir simtiem, un tiesvedība katrā no tām nav iespējama. Tāpēc, atsakoties no regresa prasībām šajā veidā, apdrošinātāji cieš ļoti lielus zaudējumus,» skaidro I. Rijniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas miljonāru uzņēmējdarbības projektu skaits Baltkrievijā pēdējā laikā nav palielinājies. Gluži otrādi – biežāk redzami neveiksmīgi mēģinājumi ieguldīt Baltkrievijas ekonomikā, raksta valsts izdevums Zautra.

Kā pirmo «neveiksminieku» Baltkrievijas izdevums min Kirovu Lipmanu, kurš 2009. gada sākumā vēlējies iegādāties kontrolpaketi vienā no lielākajiem Baltkrievijas medicīnisko preparātu ražotājiem. Šis darījums galu galā nenotika, jo Baltkrievijas puse atteikusies pārdot šī uzņēmuma kontrolpaketi. Pēc piedzīvotās neveiksmes Baltkrievijā K. Lipmans iegādājies medicīnas preparātu ražotni Slovākijā.

Kā nākamais tiek minēts Aivars Lembergs, kurš Latvijas miljonāru sarakstā ir pašā virsotnē. Viņš laikā no 2004. līdz 2005. gadam, kā viens no LSF Holdings īpašniekiem, bija gatavs, apmaiņā pret garantētiem kālija un naftas produktu kravu apjomiem no Baltkrievijas, bez maksas nodot baltkrievu rīcībā beramkravu termināli Ventspils ostā. Tās kontrolpakete saskaņā ar Latvijas puses izstrādātu biznesa plānu būtu pārgājusi uzņēmuma Belaruskalij rīcībā. Taču neskaidru iemeslu – papildu nosacījumu izvirzīšanas vai iekšēju domstarpību – dēļ šis darījums nenotika. Tā rezultātā Baltkrievija pārorientēja šīs kravas uz Klaipēdas ostu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperti: Baltkrievijas rubeļa devalvācija Latviju būtiski neietekmēs

LETA, 23.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušās Baltkrievijas rubeļa devalvācijas sekas uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs pārāk jūtamas, jo Baltkrievija nav starp Latvijas ārējās tirdzniecības nozīmīgākajiem partneriem, bet pieprasījums pēc Baltkrievijas precēm Latvijā nav pārāk augsts, uzskata eksperti.

Baltkrievijas rubeļa devalvācija teorētiski nozīmēs, ka Baltkrievijas preces paliks konkurētspējīgas, taču praksē šo preču konkurētspēju nosaka pieprasījums pēc tām un tas Latvijā nav īpaši augsts, aģentūrai LETA sacīja investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

«Līdz ar to nekāda būtiska iespaida uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs. Rubeļa devalvācija nozīmēs to, ka Baltkrievijā daudziem cilvēkiem ievērojami pasliktināsies dzīves līmenis un Baltkrievijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pastiprināsies vēlme meklēt iespējas pārvietot savu biznesu vai strādāt ārpus savas valsts. Cits jautājums ir par to, cik lielas viņiem būs iespējas šīs vēlmes īstenot,» sacīja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltkrievija ievieš degvielas izvešanas ierobežojumus

BNS, 11.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas valdība pēc prezidenta Aleksandra Lukašenko pieprasījuma no sestdienas ieviesusi bargus ierobežojumus fiziskām personām izvest degvielu un citas sabiedrībai svarīgas preces, kuru cenas regulē valsts, ārpus Baltkrievijas un Krievijas Muitas savienības robežām, jo īpaši uz Lietuvu un Poliju.

«Ierobežojošie pasākumi tiek īstenoti, lai nepaaugstinātu vietējās cenas,» uzrunā Baltkrievijas televīzijā paziņoja Lukašenko.

Viņš skaidroja, ka virknei preču, jo īpaši, degvielai, cenas Baltkrievijā ir divas līdz trīs reizes zemākas nekā Lietuvā un Polijā. «Redzam, ka šo produktu izvešana rada mums zaudējumus,» norādīja Baltkrievijas prezidents, uzsverot, ka «pašreizējā situācijā nav iespējams izlīdzināt cenu atšķirību».

Savukārt Baltkrievijas Valsts drošības padomes sekretārs Leonīds Maļcevs atzina, ka «pasākumi veikti piespiedu kārtā, bet tie ir nepieciešami - ir jāaptur spekulatīva preču izvešana ārpus valsts robežām».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm šogad plāno konsolidēto apgrozījumu 127 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ceraukstē uz ceļa A7 izveidojusies kilometriem gara auto rinda

Dienas Bizness, 01.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 1. jūlijā ieviesta maksa par valsts galveno autoceļu izmantošanu. Bauskas novada Ceraukstes pagastā uz ceļa A7 tas radījis kilometriem garu automobiļu rindu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ceļu lietošanas nodoklis jeb vinjete no 1. jūlija jāmaksā kravas automobiļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem. Tas jādara tad, ja spēkrati pārvietojas pa valsts galvenajiem autoceļiem.

Iebraucot Latvijā caur Grenctāli, tuvākā iespēja veikt maksājumu ir degvielas uzpildes stacijā (DUS) «Statoil» Ceraukstē, norāda Bauskas Dzīve.

Jaunā nodokļa ieviešanas pirmā diena radījusi pamatīgu stresu Ceraukstes DUS. No agra rīta stacijas telpa bijusi pilna šoferu. «Tā jau parasti notiek, ja ievieš kaut ko jaunu. Mēs, tālbraucēji, pie rindām esam pieraduši. Jācer, ka tuvākajās dienās tās izzudīs,» tādu viedokli portālam paudis kravas automobiļa šoferis no Valkas Andrejs Baumanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada oktobra rezultāti liecina, ka realizācija ir sasniegusi 12,78 miljonu eiro, kas ir 34% pieaugums pret pagājušā gada oktobri.

Arī desmit mēnešu griezumā Olainfarm grupas pārdošanas ir augušas par 7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un sasniegušas 101,8 miljonus eiro. Šī gada desmit mēnešos Olainfarm koncerns realizējis produkciju 52 tirgos.

Oktobra konsolidētie pārdošanas dati liecina, ka straujākā izaugsme atzīmēta Kazahstānā, Indijā un Baltkrievijā, kur apgrozījums attiecīgi audzis par 447%, 330% un 189%. 2018. gada oktobrī Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. Šī gada oktobrī AS Olainfarm produkti tika realizēti 35 valstīs.

2018. gada desmit mēnešos provizoriskais konsolidētais AS Olainfarm realizācijas apjoms ir sasniedzis 101,8 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2017. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šī gada desmit mēnešos ir atzīmēts Baltkrievijā, kur pārdošanas augušas par 52%, Uzbekistānā, kur sasniegts 45% pieaugums un Tadžikistānā – pieaugums par 43%. Neliels, 5% kritums pret pērno gadu, šajā periodā atzīmēts Krievijā. Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi 2018. gada desmit mēnešos bija Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic kļuva par straujāk augošo uzņēmumu 2007. gadā - Gazeli 2008.

Vladimirs Demidovs

IVladimirs Demidovs ntervijā Db uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Baltkrievijas pilsonis Vladimirs Demidovs stāsta par uzņēmuma darbību, Baltkrievijas konfliktu ar ASV un savu Latvijas un Baltkrievijas sadarbības redzējumu.

Kāds bija uzņēmuma darbības sākums Latvijā?

Baltkrievijai nav pieeja jūrai – citi saka, ka tas ir trūkums, es – ka tā ir priekšrocība. Trūkumus vienmēr vajag pārvērst par priekšrocībām, tā ir izdevīgāk. Mums ir iespēja izvēlēties virzienus, izvēlēties ceļus. Izvēle ir atkarīga no tā, kur ir lētāk, operatīvāk un labāk. Kad es atnācu uz koncernu, es biju speciālists vieglajā rūpniecībā, jo 28 gadus biju nostrādājis tieši šajā nozarē. Mani nosūtīja uz Latviju. Sākumā pieeja bija tāda – brauc pie jūras no Gdaņskas līdz Pēterburgai un meklē, kur mums ir visinteresantākais variants, tur arī atvērsim pārstāvniecību. Mēs izvēlējāmies Rīgu ģeogrāfiski izdevīgā stāvokļa dēļ – 300 km līdz Tallinai, 300 km līdz Klaipēdai. Rīga ir arī Baltijas finanšu centrs. Pieradu pie domas, ka te būs jāstrādā. Tagad jau ir sestais gads, kopš es te esmu. Pirmos divus gadus mēs strādājām kā pārstāvniecība un paralēli – 11 mēnešus pēc pārstāvniecības izveidošanas – izveidojām arī uzņēmumu. Belneftehim Baltic, šodien Oil Logistic principā ir Baltkrievijas valsts kompānija, kuras īpašnieki ir uzņēmumi, kuri ietilpst milzīgajā Baltkrievijas koncernā Balneftehim. Šis ir arī iemesls, kādēļ amerikāņi mums „uzbrauca”. Īpašnieki ir kompānija Belarusjkalij – 55%, pašam Belneftehim koncernam pieder 25%, bet viņi nevada uzņēmumu – viņi savas akcijas ir atdevuši Baltkrievijas naftas namam. Un pa 10% pieder Naftan, kas ir naftas pārstrādes uzņēmums Novopolockā, un naftas ieguves uzņēmumam Belorusjneftj. Principā mums nav neviens procents privātā kapitāla, jo tā ir tāda Baltkrievijas specifika. Arī man kā uzņēmuma vadītājam ir vieglāk pārstāvēt valsts intereses, cīnīties par katru santīmu. Jo es zinu, ka tā nav mana nauda, par ko es cīnos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jysk, investējot 1,2 miljonus eiro, atklāj veikalu Minskā; Baltkrievijā atvērs vismaz 25 veikalus

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētais SIA Do It, kam Baltijas valstīs pieder mājas un interjera preču tirdzniecības tīkls Jysk, uzsācis paplašināšanos Baltkrievijā. Investējot 1,2 miljonus eiro, 17. novembrī Minskā ir atklāts pirmais Jysk tīkla veikals Baltkrievijā. Paralēli attīstībai Baltijas valstīs, tuvāko desmit gadu perspektīvā Baltkrievijā ir plānots atvērt vismaz 25 jaunus Jysk veikalus.

Dace Zundure, Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā: «Sākotnēji daudziem tā šķita traka ideja un neiespējama misija – gada laikā uzsākt darbību Baltkrievijā. Tā tomēr ir pavisam cita valsts ar savu tirgus specifiku un citādākiem pircēju ieradumiem. Veikalu tīkla paplašināšana Baltkrievijas virzienā pilnībā bija Jysk Baltijas valstu uzņēmuma vadības iniciatīva, un mums to izdevās paveikt pat ātrāk, nekā paši sākotnēji bijām plānojuši. Pirmās sarunas iesākās aprīlī, un jau tagad novembrī atklāsim pirmo Jysk veikalu Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Līdz gada beigām plānojam atvērt vēl vienu Jysk veikalu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv interesējās, vai mazumtirdzniecības tīklā «Jysk» tiek tirgotas arī Latvijā ražotas preces. No sniegtajām atbildēm izriet, ka «Jysk» tirgo arī Latvijas ražojumus, tomēr veiklu tīkls konkrētus ražotājus un preces neatklāj.

Mazumtirdzniecības tīklā šobrīd nopērkamas Latvijā ražotās mēbeles un higiēnas preces.

«Latvijas ražotāji nevar piedāvāt tik lielu sortimentu, kā mums gribētos, taču, ja kāds piedāvājums būs, tad «Jysk» to piedāvās ne tikai Baltijas tīklam, bet visai pasaulei. Jebkurš var kļūt par «Jysk» piegādātāju, jo piedāvājumu klāsta pārskate notiek divas reizes gadā,» komentē Kestutis Isakas, «Jysk» galvenais mārketinga speciālists Baltijas valstīs un Baltkrievijā.

Latvijas ražotājs varētu piedāvāt «Jysk» savas preces, taču tām jāatbilst «Jysk» prasībām – jābūt atbilstošai kvalitātei, cenai, apjomam un ļoti svarīgi ir iekļauties termiņos – tās ir 4 skandināvu stila prasības, kuras ņem vērā «Jysk» vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu un Krievijas sankciju un pretsankciju laikmetā ieguvēja izrādās Baltkrievija

Arī tās ekonomiskie plāni Latvijai ir izdevīgi un ir jāizmanto. Tā pirms šīs nedēļas Austrumu partnerības samita Rīgā saka KPMG Baltics vecākais menedžeris Dr. oec. Edgars Voļskis.

Jūs visai bieži esat Baltkrievijā. Kādas tur ir ekonomiskās aktualitātes?

Galvenā ir saistīta ar Ķīnas kompartijas vadītāja Sji Dziņpina apmeklējumu pagājušajā nedēļā. Vizīte bija zīmīga ar politisko reveransu – Ķīnas prezidents ar ļoti augstu delegāciju Baltkrievijā uzkavējās trīs dienas, bet Krievijā – tikai vienu. Līdz ar to var teikt, ka tas, kas ir noticis Krievijā, baltkrieviem ir smagi iesitis pa kabatu, tāpēc viņiem ir jādomā, kā pārorientēties uz citiem tirgiem, un šie pēdējā laika notikumi norāda, ka primāri tas nozīmēs orientāciju uz Ķīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Labākie alkoholiskie dzērieni “Riga Food 2005” konkursā

Sandra Dieziņa, 09.09.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās pārtikas izstādes “Riga Food 2005” atklāšanas ceremonijā tika paziņoti starptautiskā alkoholisko dzērienu konkursa rezultāti šādās grupās: klasiskie degvīni, stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu (rūgtie, aromatizētie degvīni un balzami) un brendiji. Degvīni: GRAND PRIX – degvīns “Pervač”, Brestas liķieru un degvīnu rūpnīca “Belalko” (Baltkrievija) 1. vieta – degvīns “Staroslovjanskaja Lukss”, Kļimoviču liķieru un degvīnu rūpnīca (Baltkrievija) 2. vieta – degvīns “Brestas lukss”, Brestas liķieru un degvīnu rūpnīca “Belalko” (Baltkrievija) 3. vieta – degvīns “Premium Gera”, AO “Alita” (Lietuva) Stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu: Rūgtie GRAND PRIX – “Zubrovka osobaja”, Grodņas liķieru un degvīnu rūpnīca (Baltkrievija) 1. vieta – “Premium Gera Apple”, AO “Alita” (Lietuva) 2. vieta – “Ukrainska z percem”, SIA “Zilaiskalns” (Latvija) 3. vieta – “Nemiroff Berjozovaja”, SIA “L.I.O.N & Ko” (Latvija) Balzami 1. vieta – “Staroslovjanskij”, Kļimoviču liķieru un degvīnu rūpnīca (Baltkrievija) 2. vieta – “Berestje”, Brestas liķieru un degvīnu rūpnīca “Belalko” (Baltkrievija) 3. vieta – “Pikovaja dama”, Grodņas liķieru un degvīnu rūpnīca (Baltkrievija) Brendiji: GRAND PRIX – “Dnipro”, agrorūpnieciskā firma “Tavrija” (Ukraina) 1. vieta – “Nahimov KC”, SIA “L.I.O.N & Ko” (Latvija) 2. vieta – “Vinorum 10”, IM “Vinaria Bardar” (Moldova) 3. vieta – “Kahovka Lux”, agrorūpnieciskā firma “Tavrija” (Ukraina) un “Sjurpriznij”, Tiraspoles vīnu un konjaku rūpnīca “Kvint” (Moldova) Konkursa degustatore un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne Daina Kārkliņa uzsver: “Šāda starptautiska alkoholisko dzērienu konkursa godalga ir ļoti laba reklāma. Jo īpaši tādēļ, ka konkursu vērtē starptautiska žūrija – pasaulē atzīti eksperti. Ja produktu novērtē eksperti no ārvalstīm, tas ir augstāks vērtējums nekā, ja vērtētu vietējie eksperti. Starptautiskā žūrija atgriežas savā valstī un dalās iespaidos par degustētajiem produktiem. Diemžēl šoreiz viņiem būs maz ko teikt par Latvijas dzērieniem, jo konkursā tie ir ļoti maz pārstāvēti.” Arī pārtikas eksperts Viktors Mende uzskata, ka “Latvijas uzņēmumiem vajadzētu daudz aktīvāk piedalīties izstādē un konkursos, jo “citādi mūsu uzņēmumi paliek ēnā””. Komentējot iesniegto dzērienu kvalitāti, Viktors Mende uzsver, ka “Ukrainas uzņēmums “Tavrija” izceļas ar brendijiem, Baltkrievijas uzņēmumi piedalās ar plašu dzērienu klāstu visās grupās, īpaši labi ir degvīni”. Runājot par konkursa līderiem, Viktors Mende atzīst: “Konkurence ir tik sīva, ka vērtējums ir ļoti līdzīgs, un dažreiz vietu izšķir pat vērtējuma simtdaļas, jo uzņēmēji piedalās ar saviem labākajiem izstrādājumiem.” Konkursā piedalījās vienpadsmit alkohola ražošanas uzņēmumi no piecām valstīm, iesniedzot 37 dzērienu paraugus. Konkursam iesniegtos paraugus vērtēja starptautiska žūrija, eksperti degustatori no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas: D. Kārkliņa – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne; A. Volkiniene – Lietuvas ražošanas uzņēmuma “Stumbras” ražošanas direktore; J. Buračevskis – Krievijas Zinātniski pētnieciskā institūta (ZPI) Liķieru un degvīnu ražošanas nodaļas vadītājs; V. Kovaļčuks – Ukrainas ZPI Liķieru un degvīnu ražošanas tehnoloģiskās laboratorijas vadītājs un T. Tananaiko – Baltkrievijas ZPI “Belgipropiščeprom” Liķieru un degvīnu ražošanas nodaļas vadītājs. Alkoholisko dzērienu degustācija un vērtēšana notika 2005. gada 2. septembrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Konkursu rīkoja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Līdz šim starptautiskajos un nacionālajos izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos par “Riga Food” Grand Prix un medaļām ir sacentušies dažādu dzērienu, maizes, cepumu, siera, biezpiena, krējuma, kefīra, sviesta, majonēžu, kečupu, konservētu gurķu, cukurotu augļu, ogu izstrādājumu un zivju konservu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Baltkrievijas politiķis: valsti sagaida ekonomiskās patstāvība zaudēšana

Jānis Rancāns, 17.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija pastiprina savu ietekmi Baltkrievijā, kas varētu novest pie Baltkrievijas valūtas aizstāšanas ar Krievijas rubli un valsts aktīvu izpārdošanas, atsaucoties uz baltkrievu politiķa teikto, raksta Finmarket.

«Uzskatu, ka drīzumā aktuāls kļūs jautājums par Baltkrievijas pāreju uz Krievijas rubli. Viss ved pie Baltkrievijas ekonomiskās suverenitātes zaudēšanas un Krievijas kapitāla piedalīšanās privatizācijā. Baltkrievija zaudēs savu neatkarību lēmumu pieņemšanā jautājumos par valsts aktīvu izpārdošanu,» aģentūrai Interfax pavēstīja Apvienotās pilsoņu partijas Goda priekšsēdētājs, bijušais Baltkrievijas nacionālās bankas vadītājs Staņislavs Bogdankevičs.

Politiķis saista arī Krievijas premjera Vladimira Putina paziņojumu par to, ka Baltkrievijai piemēros pazeminātu gāzes cenu aprēķināšanas koeficentu, ar to, ka «Lukašenko panāca piekāpšanos no Putina puses tāpēc, ka ir gatavs pilnībā piesaistīt savu valsti Krievijai un tās virzītajai Muitas savienībai».

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperts: mums ir pamats cerībai uz Latvijas tautsaimniecības attīstību arī nākamgad

Didzis Meļķis, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis un arī nākamais gads Latvijas ekonomikā būs jāvērtē kā nostiprināšanās, nesagaidot žilbinošus ciparus

KPMG Baltkrievijā direktora Edgara Voļska skatījumā Latvijā nepieciešamajām ekonomikas pārmaiņām reformu vārds ir par skaļu. Par biznesa vidi Latvijā nākamajā gadā DB sadarbībā ar KPMG u.c. partneriem 2. novembrī rīko gadskārtējo konferenci Biznesa prognozes 2016.

Kāds Latvijas ekonomikai ir šis gads un, ņemot to vērā, kādas ir prognozes nākamajam?

No krīzes esam laukā, valsts ir daudzmaz sakārtojusi savas finanses, un ejam uz t.s. bezdeficīta budžetu. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, kāds nu Latvijā ir palicis, arī uzņēmēji ir nostabilizējušies. Ar nostabilizēšanos es domāju to, ka ar visu Krievijas un Ukrainas krīzi un ES ekonomikas problēmām mēs tomēr esam panākuši makroekonomisko rādītāju uzlabošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

«Kaimiņzeme Baltkrievija»

Maira Mora, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Baltkrievijas Republikā, 21.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeogrāfiskais tuvums, valodas barjeras trūkums un vēsturiskās saites ir īpaši svarīgi priekšnoteikumi veiksmīgas ekonomiskās sadarbības nodrošināšanai. Latvijas – Baltkrievijas ekonomiskās attiecības jau sen ir pārkāpušas pirkšanas – pārdošanas slieksni.

Latvijā darbojas montāžas ražotnes MTZ, Belkomunmaš un citām Baltkrievijas rūpnīcām. Ir vesela virkne projektu transportā un loģistikā, tehnoloģiju attīstībā, celtniecībā, farmācijā, tekstilrūpniecībā, kas abu valstu ekonomiskās attiecības var pacelt kvalitatīvi augstākā līmenī. Latvijai un Baltkrievijai ir jāpapildina vienai otru – Latvija var nodrošināt Baltkrievijai pieeju Eiropas Savienības tirgum, bet Baltkrievija var nodrošināt Latvijai pieeju NVS tirgum. Jaunas perspektīvas pavērsies ar š.g. jūliju, kad pilntiesīgā spēkā stāsies Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas Muitas savienība (lai gan līdz tam savienības dalībvalstīm vēl jāatrisina virkne neskaidru jautājumu).

Komentāri

Pievienot komentāru